Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Finanses

Ceļā uz zemāku punktu © DIENA(4)

Pandēmijas izraisītā ekonomikas aktivitātes samazināšanās un ar to saistītā iedzīvotāju finansiālā piesardzība visai kardināli ietekmējusi patēriņa cenu izmaiņas. Patlaban patēriņa cenu indekss strauji traucas lejup, un maijā gada inflācijas vietā esam piedzīvojuši cenu samazinājumu salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pagājušajā gadā, proti, ekonomika ir ieslīgusi deflācijā, turklāt visai pamatīgā, kurai ilgstoši turpinoties var būt visai neprognozējamas sekas.

LAFPA: Nebanku aizdevēji kredītbrīvdienas piešķīruši vairāk nekā 6000 klientu

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6 279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības Covid-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem, portālu Diena informē LAFPA.

Vilinošas, bet ļoti bīstamas © DIENA

Pasaules ļoti bēdīgie ekonomiskās aktivitātes rādītāji, kas noveduši pat pie tāda fenomena kā negatīvas naftas cenas, norāda uz to, ka globālās tautsaimniecības situācija ir ne tikai kritiska, bet var draudēt ar ilgstošu depresiju.

Iesaka turpināt ieguldīt © DIENA(5)

Sākoties finanšu satricinājumiem, kuri izvēršas arī ekonomiskajā lejupslīdē, tradicionāli samazinās ienākumi un bezdarbs pieaug, līdz ar to mājsaimniecības kļūst ekonomiski mazāk aktīvas. Tomēr samērā liela daļa sabiedrības savus ienākumus saglabā arī krīzes laikā vai arī pamanījusies samērā daudz uzkrāt laikos, kad ekonomikai klājies labi. Tiem, kuri krīzes situācijā vēl var atļauties ieguldīt, piemēram, pensiju trešajā līmenī, var rasties jautājums, vai šīs investīcijas turpināt vai gaidīt, kad ekonomiskā situācija stabilizējas. Jāuzsver, ka šis jautājums ir attiecināms ne tikai uz trešo pensiju līmeni, bet arī ieguldījumiem uzkrājošajā apdrošināšanā un investīcijām vispār.

Nav tik drošs, kā sākotnēji varētu šķist © DIENA

Sākoties ekonomiskajai nestabilitātei, daļai iedzīvotāju zūd uzticēšanās citkārt tik ierastajām eiro, dolāru vai kādas citas valūtas banknotēm un rodas vēlme savu uzkrājumu pasargāšanai meklēt alternatīvas.

Luminor banka neizmaksās dividendes par 2019.gadu

Ņemot vērā aktuālo situāciju jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības laikā, Luminor bankas ikgadējā akcionāru kopsapulcē tika pieņemts lēmums neizmaksāt dividendes par 2019.gadu, informēja bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga.

Kas īsti ir bezdarbnieka pabalsts? © DIENA(2)

Patlaban jau pastāv nopietnas bažas, ka koronavīrusa izplatības riski var palielināt bezdarbnieku skaitu Latvijā, taču pērn, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bezdarba līmenis mūsu valstī bija 6,3%, kas ir aptuveni Eiropas Savienības vidējā līmenī un netiek uzskatīts par dramatiski augstu.

Pērnā gada dati liecina par pozitīvām maksātspējas tendencēm © DIENA(1)

Pagājušā gadā fiksētais iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir atspoguļojies arī viņu maksātspējā. Pērn krietni vien samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuri savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai lielām grūtībām, savukārt pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kura savus ikdienas izdevumus varēja segt ar nelielām grūtībām vai salīdzinoši viegli.

Neskaidrība vēl neizplēn. "Pelēkais saraksts" – zaudēta reputācija un lēnāka naudas plūsma © DIENA(7)

Neskaidras izcelsmes, iespējams, pat krimināla rakstura naudas plūsmas caur Latviju pēdējos pāris gados ik pa laikam izraisījušas viļņošanos komercbanku sektorā. Var izteikt pieļāvumu, ka šīs negācijas nav vēl beigušās, par spīti tam, ka dažas vēstis mūsu valstij pēdējā laikā ir bijušas labas. Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam, kas pazīstama ar nosaukumu Moneyval, gan devusi samērā pozitīvu vērtējumu par Latviju, taču draudi pār mūsu valsts finanšu sistēmu turpina saglabāties.

Janvāris vedis pie jauniem rekordiem Volstrītā, taču ekspertu teiktais mudina būt piesardzīgiem © DIENA(8)

Globālajā finanšu pasaulē gada pirmais mēnesis aizritējis visai saspringtā gaisotnē, taču vienlaikus biržas indeksiem ir ļāvis tikt arī pie jauniem rekordiem. Gads sākās ar dažiem stresainiem brīžiem ASV un Irānas attiecībās, kuras nonākušas zemākajā punktā pēdējo 40 gadu laikā, kopš 1979. gadā Teherānā pie varas nāca islāma revolūcijas piekritēji.

Kā pasargāt naudu no inflācijas un uzkrāt nākotnei? © DIENA(16)

Ienākumu palielināšanās vismaz daļai sabiedrības radījusi labvēlīgus apstākļus tam, lai pēc dažādu tēriņu segšanas atliktu nauda uzkrājumu veidošanai, turklāt uzkrājumi jāveido, domājot arī par vecumdienām, jo vairākumam Latvijas iedzīvotāju pensiju pirmie divi līmeņi negarantēs vecumdienas, kuras varētu saukt par turīgām.

Laiks svinēt nelielu izaugsmi © DIENA(4)

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada trešo ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. ​"Faktiskajās cenās IKP trešajā ceturksnī bija 8,1 miljards eiro," vēsta CSP un norāda, ka, salīdzinot ar otro ceturksni, "pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP ir palielinājies par 0,7%".

Aktīvajiem pensiju plāniem ievērojami uzlabojies ienesīgums © DIENA(4)

Globālās tautsaimniecības norises šobrīd ir labvēlīgas tiem otrā pensiju līmeņa plāniem, kuru ienesīgums pamatā tiek veidots, balstoties uz ieguldījumiem akciju tirgū, jeb tā dēvētajiem aktīvajiem pensiju plāniem. Tikmēr konservatīvajiem pensiju plāniem ienesīguma palielināšana ir visai apgrūtinoša, jo Eiropas obligāciju tirgus ienesīgums ir vai nu ļoti zems, vai vispār ir ar mīnusa zīmi.

Peļņas kritums investorus neattur no akciju pirkšanas © DIENA(3)

Aplūkojot jau kopš 2009. gada pavasara ilgstošo akciju cenu augšupejas fāzi pasaules fondu tirgos, nereti var saskarties ar viedokli, ka šis ir viens no visspilgtākajiem un cenu kāpuma ziņā pamanāmākajiem augšupejas cikliem, taču rekordi sasniegti uz visai nepārliecinoša ekonomiskā fona.

Veido finansiālo drošības spilvenu © DIENA(1)

Ekonomiskās aktivitātes un ar tām saistītais darba samaksas pieaugums veicinājis iedzīvotāju interesi par uzkrājumu veidošanu. Par to liecina gan aptauju, gan arī banku tirgus uzrauga dati.

Meklējot lielāko ienesīgumu © DIENA(2)

Šobrīd faktiski neesošs banku termiņnoguldījumu ienesīgums, kuru krietni vien apsteidz Latvijas inflācija, var radīt zināmu dilemmu par to, kā aizsargāt savu uzkrājumu vērtību no pirktspējas zuduma.

Ekonomikas izaugsmes saglabāšanai jācer uz algu kāpumu arī turpmāk © DIENA(10)

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par ekonomikas sniegumu trešajā ceturksnī rada piesardzīgu optimismu. Proti, saskaņā ar 30. oktobrī klajā nākušo paziņojumu Latvijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgajiem trijiem mēnešiem ir pieaugusi par 2,8%. Te jāpiebilst, ka otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laika periodu pagājušajā gadā, ekonomiskais pieaugums bijis par procentpunktu lēnāks.