Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Labrīt! © DIENA(4)

Iznāks atkārtošanās, bet neko darīt – mani māc bažas, ka aukstā un slapjā laika atgriešanās Latvijas sabiedrībai var izrādīties lielāks psiholoģisks trieciens nekā Saskaņa valdībā, lai gan siltais laiks, reiz aizgājis prom, kaut kad noteikti atgriezīsies, bet Saskaņa grib nokļūt valdībā tikai ar vienu mērķi – lai paliktu tur uz mūžiem.

Stuk, stuk! © DIENA(64)

Pret tā saukto čekas maisu atvēršanu ir daudz argumentu, kurus kopsavelkot būtu jārodas secinājumam – atvērt nevar, jo informācija nav pilnīga, daudz ko tik un tā neuzzināsim, visticamāk, nekad (nu kaut vai to, vai konkrētais aģents par tādu ir kļuvis vājuma brīdī ar šantāžas un draudu palīdzību un pēc tam ziņojis gariem zobiem, cenzdamies nevienam pāri nenodarīt, vai arī stučījis ar ļaunu prieku).

Latvija. Ķeizarvalsts. Tuksnesis © DIENA

Somu bērzu ziedputekšņi sasnie­guši Latviju. Sahāras smiltis – Austriju. Arktika sāk kust, un to iekāro Ķīna. Kur nu vēl skaidrā­kas zīmes globalizācijai?! Bet vai tas nozīmē, ka pēc kāda laika Rī­gas vietā varētu būt, piemēram, tuksnesis? Tās jau nu būtu pārspīlētas nākotnes vīzijas, varētu domāt. Bet varbūt vien­kārši – līdz šim neaptverts scenārijs?

Šefa 20 pievilkšanās © DIENA

"Nestāstīšu" un "neatklāšu" sarunā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Jēkabu Straumi nav reti sastopami vārdi. Vecais joks par Jānīti, kurš "neteiks, kā viņa mazo māsiņu Ilzīti sauc", viņa gadījumā nedarbojas – gluži tāpat kā daudz pieredzējis makšķernieks vai patiesi kaislīgs sēņotājs nekad tās savas labākās vietas neatklās, tā Straume mēģina izvairī­ties no konkrētības, tiklīdz jautājumi skar atsevišķas lietas vai kāda uzvārda pieminēšanu.

Seks, kas tevi segs? © DIENA(2)

Imantam Ziedonim ziedonis neesot paticis, viss pārāk ātri augot, burtiski grūstoties, kurš ātrāk izaugs. Godīgi sakot, arī man vecumā pēc trīsdes­mit ilgus gadus bija sajūta, ka visfor­šākais ir tas pavasaris, kad ir tikai silta saulīte gaisā, bet nekas vēl neplaukst, jo tad, kad sāk plaukt, vienmēr uznāca sajūta, ka es kaut ko nokavēju.

Nekļūt iedomīgam © DIENA

Ja lakstīgala sāk dziedāt līdz 15. maijam, būs silta vasa­ra, vēsta sena laika vērotāju gudrība.

Ir un nav par krekliem © DIENA

Esat kādreiz pāris dienu laikā cita starpā pastaigājušies Sanseta bulvārī, sajutuši uz savas ādas 400 sitienu smagumu, pavisam skaidri sagaršojuši kafiju un cigaretes, kopā ar saviem sešiem draugiem vienkārši pavadījuši laiku, varbūt vēl arī aizpeldējuši mūzikas skaņās, dejojuši pēdējo tango Parīzē un paguvuši pazust tulkojumā?

Minūtes nozīme © DIENA

Skaitīt minūtes līdz kaut kam pat tikai šim konkrē­tajam brīdim nozīmīgam vienmēr ir grūti. Ja tas ir svarīgs mirklis visai cilvēka dzīvei, tad vēl jo grūtāk. Bet kā ir skatīties uz pulksteņa kustību, ja tā rādītājs un "minūtes", kas virzās uz priekšu vai atpakaļ, saistītas ar visu cilvēci un tās pastāvēšanu vai bojāeju?

Varoņi un antivaroņi © DIENA(2)

Sarindot skaļus un visiem pazīstamus uzvārdus nav grūti. Jau krietni sarežģītāk ir sadalīt tos varoņos un antivaroņos. Jo – kas vienam būs šķeltnieks, gaisa jaucējs un galēji noskaņots ekstrēmists, tas citam varonis, kas nenodod ideālus.

Būt brīvam, nevis ērtam © DIENA(1)

Latviskā kosmosa eksistenciālie jautājumi jeb tīri statistikai būtu interesanti zināt, cik daudziem kādreiz izvērsušās diskusijas par to, ko īsti nozīmē zīmīgais Tomuļmātes komentārs "balts piens vien bļodiņā" vai cik mīkstas pankūkas tad īsti Silmaču saimniece cep. Tikko Lieldienas pagāju­šas, jūnijs pat vēl nav pienācis, bet jau sanācis par dažādajām Antonijām runāt. Protams, nav jau tas tikai par teātri vien.

Lieldienu frekvence © DIENA(1)

Kas ir sakrāls? Kas – sakrāla telpa? Vienam tūdaļ nāk prātā baznīca – celt­ne, kur ķieģelis pie ķieģeļa likts ar ticību, ka patiesībā tiek celts kas pavisam cits un daudz lielāks. Bet varbūt tajā ir kaut kas no sastingušas klišejas? Varbūt kādam vissvētākā telpa būs biblio­tēka, kādam citam – paša māja. Un, ja vēl plašāk, – varbūt tas sakrālais mums visu laiku ir visapkārt? Kāpēc ne?

Melnie caurumi kaimiņos un Visumā © DIENA

Diena beidzot kļuvusi garāka par nakti, un arī pavasaris vismaz de iure jau sācies – tagad vien jāgriež pulkstenis un jāgaida tā atnākšana arī de facto.

Izredzētie © DIENA

"Viens marinē gurķus,
otrs – marinē sēnes,
trešais – sevi marinē."
Precīzāk nevar – izrādās, trīsrindes pietiek, lai definētu latvieša dabu.

Vidēja jāņa bērziņa Dziesmu svētki © DIENA(3)

Reizēm tiešām šķiet, ka Latvijai saistībā ar virtuālo vidi uzlikts kāds ļaunais vaiņags – kā dienaskārtībā kāds e-projekts vai, kā šajā gadījumā, e-rinda, jau iepriekš ar garantiju var pareģot, ka nekas nenotiks, kā cerēts, viss ies šķērsām, būs cietušie, būs ironis­kie un tikai daži laimīgie.

Kurš kuru noknāba © DIENA(3)

Kluss solis, kas acīmredzot ilgi rūga, līdz izvērsās plašā rezonansē. Skaļas aizturēšanas un ažiotāža, kas, cerams, nenoklusīs tāpat vien. Tā divos teikumos varētu raksturot divus pēdējo nedēļu notikumus, kas katrs citādi un tomēr kaut kādā dīvainā veidā gandrīz iederīgi sekoja viens otram.

Laiks dziedē © DIENA(1)

"Kāda ir ātrās palīdzības devīze Igaunijā?" "Laiks dziedē." Nē, nepārmetiet, lūdzu, stereotipu veicinā­šanu – esmu atvērta jokiem arī par latviešiem un visām citām tautām!

Vētra pirms klusuma © DIENA

Zinu cilvēku, kurš tikai Emīla Dārziņa Melanholiskā valša dēļ iemācījās spēlēt klavieres, nopirka pat vecu flīģeli un joprojām uz tā neko īsti nespēlē. Vismaz klausītājiem ne. Nekad neesmu pajautājusi, vai viņam vairāk tā melanholija vai valsis saista, bet, domājot par viņu un viņa flīģeli senas lauku mājas un meža vidū, vienmēr kļūst silti.

Nopietni smieklīgais © DIENA

Pēdējos mēnešos tik daudz piesauktā e-veselība kā neat­mežģināmi sarežģīta sistēma, kura baro pati sevi, bet ārā neko "izspļaut" nespēj. Mūžīgi ekrānam pievērsts skatiens kā mūsdienu komunikācijas forma un viedtālrunis kā mūsu trešā acis un jaunā reliģija. Arī citvalstu līderi savos bērnišķīgajos izgājienos, vides problēmas un Maira Brieža apņēmīgā spīts pirms gaidāmās lielās cīņas.