Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Varoņi un antivaroņi © DIENA(2)

Sarindot skaļus un visiem pazīstamus uzvārdus nav grūti. Jau krietni sarežģītāk ir sadalīt tos varoņos un antivaroņos. Jo – kas vienam būs šķeltnieks, gaisa jaucējs un galēji noskaņots ekstrēmists, tas citam varonis, kas nenodod ideālus.

Būt brīvam, nevis ērtam © DIENA(1)

Latviskā kosmosa eksistenciālie jautājumi jeb tīri statistikai būtu interesanti zināt, cik daudziem kādreiz izvērsušās diskusijas par to, ko īsti nozīmē zīmīgais Tomuļmātes komentārs "balts piens vien bļodiņā" vai cik mīkstas pankūkas tad īsti Silmaču saimniece cep. Tikko Lieldienas pagāju­šas, jūnijs pat vēl nav pienācis, bet jau sanācis par dažādajām Antonijām runāt. Protams, nav jau tas tikai par teātri vien.

Lieldienu frekvence © DIENA(1)

Kas ir sakrāls? Kas – sakrāla telpa? Vienam tūdaļ nāk prātā baznīca – celt­ne, kur ķieģelis pie ķieģeļa likts ar ticību, ka patiesībā tiek celts kas pavisam cits un daudz lielāks. Bet varbūt tajā ir kaut kas no sastingušas klišejas? Varbūt kādam vissvētākā telpa būs biblio­tēka, kādam citam – paša māja. Un, ja vēl plašāk, – varbūt tas sakrālais mums visu laiku ir visapkārt? Kāpēc ne?

Melnie caurumi kaimiņos un Visumā © DIENA

Diena beidzot kļuvusi garāka par nakti, un arī pavasaris vismaz de iure jau sācies – tagad vien jāgriež pulkstenis un jāgaida tā atnākšana arī de facto.

Izredzētie © DIENA

"Viens marinē gurķus,
otrs – marinē sēnes,
trešais – sevi marinē."
Precīzāk nevar – izrādās, trīsrindes pietiek, lai definētu latvieša dabu.

Vidēja jāņa bērziņa Dziesmu svētki © DIENA(3)

Reizēm tiešām šķiet, ka Latvijai saistībā ar virtuālo vidi uzlikts kāds ļaunais vaiņags – kā dienaskārtībā kāds e-projekts vai, kā šajā gadījumā, e-rinda, jau iepriekš ar garantiju var pareģot, ka nekas nenotiks, kā cerēts, viss ies šķērsām, būs cietušie, būs ironis­kie un tikai daži laimīgie.

Kurš kuru noknāba © DIENA(3)

Kluss solis, kas acīmredzot ilgi rūga, līdz izvērsās plašā rezonansē. Skaļas aizturēšanas un ažiotāža, kas, cerams, nenoklusīs tāpat vien. Tā divos teikumos varētu raksturot divus pēdējo nedēļu notikumus, kas katrs citādi un tomēr kaut kādā dīvainā veidā gandrīz iederīgi sekoja viens otram.

Laiks dziedē © DIENA(1)

"Kāda ir ātrās palīdzības devīze Igaunijā?" "Laiks dziedē." Nē, nepārmetiet, lūdzu, stereotipu veicinā­šanu – esmu atvērta jokiem arī par latviešiem un visām citām tautām!

Vētra pirms klusuma © DIENA

Zinu cilvēku, kurš tikai Emīla Dārziņa Melanholiskā valša dēļ iemācījās spēlēt klavieres, nopirka pat vecu flīģeli un joprojām uz tā neko īsti nespēlē. Vismaz klausītājiem ne. Nekad neesmu pajautājusi, vai viņam vairāk tā melanholija vai valsis saista, bet, domājot par viņu un viņa flīģeli senas lauku mājas un meža vidū, vienmēr kļūst silti.

Nopietni smieklīgais © DIENA

Pēdējos mēnešos tik daudz piesauktā e-veselība kā neat­mežģināmi sarežģīta sistēma, kura baro pati sevi, bet ārā neko "izspļaut" nespēj. Mūžīgi ekrānam pievērsts skatiens kā mūsdienu komunikācijas forma un viedtālrunis kā mūsu trešā acis un jaunā reliģija. Arī citvalstu līderi savos bērnišķīgajos izgājienos, vides problēmas un Maira Brieža apņēmīgā spīts pirms gaidāmās lielās cīņas.

No barikādēm līdz slepenajiem kambariem © DIENA(2)

Pirms neesat nonācis patiesi dramatiskās, biedējošās vai pārcilvēcīgi sāpīgās situācijās, nekad nespēsiet līdz galam apzināties, cik apziņas plūsma ir netverami brīnišķīga lieta. Varētu šķist, ka bailes, sāpes un vēl citas sajūtas paralizē domāšanu, taču tā nebūt nav.

Latviski melnbaltais trauslums © DIENA

Brīvība dod iespēju kļūt par cilvēku – saka Krišs Zilgalvis. Viņš kopā ar tēvu mākslinieku Dzintaru Zilgalvi Doma baznīcas logā izvei­dojis piemiņas zīmi nākotnei – barikāžu laikam veltītu vitrāžu. Bez acīs krītošām spilgti košām krāsām un stereotipiskām ainām. Kā saka paši māksli­nieki – tīru un dzidru. Kā dimants, kas neko vienu neuzsver, bet neko arī neizslēdz.

Parunāsim par brīnumiem © DIENA

Kāpēc cilvēki nereti tik ļoti alkst brīnumu? Kas tajā, ko mēs neizprotam un nespējam izskaidrot, šķiet tik pievilcīgs? Un kāpēc tad, kad tiešām piedzīvojam to, ko varētu saukt par brīnumu, nemaz nevēlamies tam ticēt un pie­ņemt?

Nemirstīgie © DIENA(29)

Kas vieno slavenu dziedoni, skandalozu politiķi, filmas kārtējo sēriju un varbūt pat dušas želeju, kas mums katram vannasista­bā uz plaukta? Skan jau dīvaini, taču princi­pā uz visu no iepriekš nosauktā mūsdienās var attiecināt vārdu "nemirstīgs". Uz katru gan pilnīgi citādi un pavisam par citiem nopelniem.

Cenzūras DNS © DIENA(3)

Neredz, nedzird, nerunā. Trīs slavenie mērka­ķi ar aizklātām acīm, ausīm un muti, kas mūsdienās sen iemantojuši ikonisku nozīmi un iegūluši pat viedtālruņu sarakstes sim­bolu skaitā, visiem ir labi pazīstami. Taču, vai XVII gadsimta Japānā ar tiem tika saprasts tas pats, kas mūsdienu Rietumu pasaulē?

Četri izsmēķi un dopings © DIENA

Pasaule ir viena traka būšana – kamēr vienā malā šauj, izmēģina kodolraķetes, gāž diktato­rus un atkal sagrābj varu, citā priecājas par sportistu uzvarām, piešķir balvas kultūrā, raud par laikapstākļiem un galu galā varbūt pat pievēršas bohēmai. To visu uzskaitot, nebūt negribu teikt, ka kaut kas no tā ir vairāk vai mazāk svarīgs. Lielais un mazais, skumjais un priecīgais, smagais un vieglais vienmēr ir blakus. No sīkajām lietām jau sastāvot lielās, un vienā brīdī tās jau vairs nemaz neesot atdalāmas, saka gudri cilvēki. Un viņiem nevar nepie­krist.

Labrīt! © DIENA(4)

Biju te nesen Eiropas dienvidgalā. Tur vēl turpinās alus un sauļošanās sezona, viss kā pie cilvēkiem, un vienīgo perverso ainu redzēju lielveikalā – kad tu no plus 20 grādiem un palmām ieej viņu Spices analogā un ieraugi baltām pūkām apkaisītu Ziemassvētku egli, patiešām kļūst jocīgi ap dūšu.

Sveika, mūžīgo studentu rota! © DIENA(9)

Demokrātijai ir viens diezgan nepatīkams trūkums – nevar balsot mirušie. Jo mirušie atšķirībā no nepilngadīgajiem, par kuru balsošanas tiesībām iestājas visa veida revolucionāri, zina, ka pasaule nav sākusies ar viņiem; daudzi no viņiem labāk par jebkuru citu zina arī to, kur noved revolūci­jas.