Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tuvplānā

Tīkls padarīja slavenu © DIENA(2)

Man patīk baidīties, un cilvēkiem vispār patīk domāt par pasaules galu, saka kādreizējā loģistikas speciāliste Jana Vagnere (44). Krīzes laikā viņa sāka rakstīt antiutopiju, ko pa nodaļām publicēja internetā, un nu viņai Krievijā iznākušas jau vairākas grāmatas. No tām pirmā – Vongezers – tulkota arī latviski.

SestDienas karikatūra: Trampa bajāns © DIENA

Ieilgušās nedienas ar e-veselības sistēmu, problēmas izglītībā, Maira Brieža pirmscīņas emocijas, citvalstu līderu izdarības, mūsdienu sabiedrības domāšana un cīņas. Žurnāls SestDiena sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedru šonedēļ savu redzējumu par aktuālo Latvijā un pasaulē piedāvāja paust arī jaunajiem māksliniekiem.

SestDienas karikatūras: Brieža cīņa un demokrātiskais turnīrs Krievijā © DIENA

Ieilgušās nedienas ar e-veselības sistēmu, problēmas izglītībā, Maira Brieža pirmscīņas emocijas, citvalstu līderu izdarības, mūsdienu sabiedrības domāšana un cīņas. Žurnāls SestDiena sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedru šonedēļ savu redzējumu par aktuālo Latvijā un pasaulē piedāvāja paust arī jaunajiem māksliniekiem.

Katram sava politika © DIENA(9)

Vietējās pašvaldības, apejot Ārlietu ministriju, cenšas dibināt attiecības ar NATO, atzīst Katalonijas neatkarību un uztur draudzīgas attiecības ar Krieviju.

Metāllūzni par virtuves karali © DIENA

"Pietiekami ass nazis ir tad, ja ar to bez problēmām var noskūt roku," pārliecināti noteic Krišjānis Grīnbergs (27) un tūlīt to arī nodemonstrē ar vienu no paša radītajiem nažiem, kuram par asmeni izmantots pirms tam šķietami ārā metams, sarūsējis metāla gabals.

Politiķis savā lauciņā © DIENA(18)

Nacionālā teātra nu jau bijušais valdes loceklis Ojārs Rubenis vēlas nelielu atelpu, tāpēc maina amatu, bet teātrī paliek. Vadošus amatus citās institūcijās viņam nepiedāvājiet – nepieņemšot.

Mirklis pirms © DIENA

Valsts jubilejas gadā Dienas lasītājiem tiek īpaša dāvana – kalendārs ar fotogrāfa Aivara Liepiņa notvertajiem mirkļiem. Šķietami nemainīga ainava, vēsturiskā Ļeņina pieminekļa gāšana vai sadošanās rokās pāri visām trim Baltijas valstīm. Kas atmiņā iegūlis spilgtāk, un kā tas palicis attēlos? Visu gadu katru mēnesi SestDienas lasītājiem būs iespēja uzzināt arī paša fotogrāfa atmiņas par visu, kas «aiz bildes», – kā tā tapusi, kāpēc ir svarīga un ko nes sev līdzi.

Bez kvalitātes kontroles © DIENA

Uzdrīkstēties uz vienu nakti nodot skatuvi stila, drosmes un neierobežotas fantāzijas varā – tāds jau devīto gadu ir Cēsu Fonokluba rīkotās Nekvalitatīvās mūzikas nakts galvenais vadmotīvs.

Vienkārši atnāc! © DIENA(4)

Liepājas Sv. Jāzepa katoļu katedrāles priesterim Andrim Vasiļevskim garīdznieka kārta nav likusi zaudēt arī savus mākslinieka sapņus un aicinājumu – pats sev gan suitu tērpu darinājis, gan bagātīgā kolekcijā savācis dažādu gadsimtu priesteru liturģiskos apģērbus no visas Eiropas.

Parlamentārais blūzs jeb Izsūtītie Briselē © DIENA(2)

Izsūtītie Briselē – tā sauc muzikālo apvienību, kura tapusi pirms diviem gadiem, kopā sanākot eiroparlamentāriešiem no Latvijas, Čehijas un Lielbritānijas. Šogad grupa kāpa uz skatuves mūzikas un mākslas festivālā Bildes, un, kā paši smejas, neviens pat neesot sūdzējies.

Visa par daudz. Nav par daudz © DIENA

Pēc ilgāka laika atkal kopā izdodot jaunu albumu, Instrumentu mūziķi Jānis Šipkēvics un Reinis Sējāns stāsta gan par mākslas un mūzikas pasaules sastapšanos, gan savu sapņu cilvēku un to, cik smalks ir radīšanas process

Pēdējā eglīte Āgenskalna tirgū © DIENA(8)

Lielveikals vai azartspēļu zāle, jaunas dzīvojamās mājas vai autostāvvietas – virtuālās un klātienes ļaužu runās klejo daudz un dažādas versijas par to, kas nākotnē varētu notikt ar Āgenskalna tirgus ēku. Samērā pēkšņā ziņa, ka tirgus ir avārijas stāvoklī un tūlīt pat jāslēdz, protams, temperatūru baumu katliņā krietni vēl paaugstināja.

Neapčubinātu neatdod

Dizaina gaismas burts ir koka burts, kas ražots no bērza, un tajā iestrādāta LED lampiņu virtene. Pašlaik no četriem PIKU.LV darbiniekiem divas ir projekta idejas virzītājas – draudzenes Laima Gruzdiņa un Kristiāna Kupče. Laima atminas, ka pats pirmais gaismas burts tapis pirms vairāk nekā diviem gadiem. To, iekārtojot istabu dēliņam, radījusi Laima kopā ar vīru. Interjera dizaina priekšmets, kas vienlaikus pilda arī apgaismojuma funkciju, ieinteresējis draugus, kas viesojušies Laimas mājā, un nereti jautāts, kur tādu var iegādāties. Tā nu, draugu un ģimenes mudināta, viņa veikusi izpēti – vai šāds interjera dekors ir pieejams un kāds varētu būt pieprasījums pēc šāda produkta. Sākotnēji, pirms vēl paši izgatavojuši pirmo burtu, Laimai bijusi ideja, un viņa meklējusi internetā, vai šāda tipa gaismas burts ir nopērkams, jo ļoti vēlējusies to savam dēliņam, tomēr tāda dizaina un ražotu no koka neatrada.

Mikrofona aptauju fenomens © DIENA

Grāmata Tikai dziesma nenosalst par radioraidījuma Mikrofons fenomenu atklāj laikus, kad latviešiem svarīgākais balsojums bija par dziesmām.

Vajag nelielu viagru © DIENA(3)

Grupa Prāta vētra izsludina nākamās vasaras turneju, stāsta par savu topošo albumu, ko paredzēts izdot 2018. gada aprīlī, un skaidro, kāpēc viņiem jaunu dziesmu radīšanā vajadzīgi papildspēki – tādu praksi piekopj daudzas ilgi jau spēlējošas grupas visā pasaulē.

Vai iesākumā bija ēka? © DIENA(2)

Izdzirdot vārdu "teātris", mūsu intuīcija un priekšzināšanas vienādo teātri ar kādu ēku vai telpu, ar kuru saistās mūsu atmiņas. Angļu režisora Pītera Bruka fundamentālajā darbā Tukšā telpa (1968) ietvertā tēze, ka jebkurā tukšā telpā var notikt kaut kas un, ja tas kas, piemēram, cilvēka gaita, tiek vērots, tad var notikt teātris, ir kļuvusi par šodienas teātra premisu. Latvijas teātris vēsturiskā likumsakarībā ir "ietelpots", bet, formējoties jaunai teātra valodas gramatikai, mainās gan attiecības ar skatītāju, gan ar telpu. Šis ir mēģinājums ļaut runāt pašām ēkām, kuras apdzīvo teātris. Un ēku biogrāfijas ir tikpat atšķirīgas kā tajos šobrīd esošo teātru repertuārs – pirms teātra patiesībām te ražotas Elitas cigaretes, pulcējušies remontstrādnieki un bābeliskā garā tirgojušies.

Trakāk par Mērnieku laikiem © DIENA(14)

Obligāti izlasāmās literatūras saraksti skolēniem pašreiz ir vēsture. Lai gan daudzi to vēl dēvē par obligātu, pareizais vārds būtu "ieteicamā". Arī no valsts puses nekādu norādījumu nav. Konkrēti autori un daiļdarbi minēti vien mācību programmu paraugos, bet skolotājam pašam ir jāizdara izvēle, vai to ņemt vērā. Diskusija gan vienmēr būs par to, kādā vecumā noteiktus daiļdarbus lasīt un vai ir zelta fonds, no kura nekādi atsacīties nedrīkst. Vienlaikus arī literatūras skolotāji atzīst – daļa darbu laika zobam ir zaudējuši, un vietā jāliek mūsdienās izdotas grāmatas. Taču šaubu nav par vienu – vesels grāmatplaukts skolēnam nav "jāgāž" virsū, bet bez lasīšanas literatūras stundās neiztikt.

Pārtopot Zuzejā © DIENA

Mēs gaidām to mirkli, kad būsim zem viena jumta, - saka Mūkusalas mākslas salona izstāžu kuratore Līga Lindenbauma.

Neviens vairs negrib pagrabus © DIENA(4)

Pagājis ceturtdaļgadsimts, kopš kluba Vecrīga telpās dzima Labvēlīgais tips ar tir-lim-pam-pam Andri Freidenfeldu (56) jeb Fredi priekšgalā. Ilgus gadus bijis Radio SWH rīta programmu vadītājs, bet tagad viņš ir ēterā no pusdienlaika un bauda nesteidzīgus rītus

Vairāk Tuvplānā