Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tuvplānā

Vidusmēra angļa ģimenes portrets interjerā © DIENA(5)

Savādi, ka politiķi neklausās, saka fotogrāfs, režisors Ričards Bilingems. Kļuvis pazīstams ar saviem skarbajiem un ļoti personiskajiem ģimenes fotoattēliem, viņš tagad uzņēmis arī filmu – par to, kāda paveras industriālas pilsētas guļamrajona ikdienas dzīve bērna acīm.

Labs un resns. Jāņem! © DIENA(5)

Jau kopš pirmajiem radošajiem soļiem koris Ave sol bija īsts brīnums. Ar talantu, uzņēmību un neatlaidību Imantam Kokaram izdevās savu lolojumu spoži apliecināt arī aiz dzelzs priekškara, kur koris ļoti strauji ieguva pasaules slavu. Bet kas notika aiz kulisēm un kas no piedzīvojumiem ar kori palicis prātā tā bijušajiem māksliniekiem?

Vai, Pavītolu aizmirsām! © DIENA(14)

Grupas Līvi dibinātāja Jura Pavītola ļoti atklātajos stāstos var klausīties bezgala ilgi, brīžam matiem ceļoties stāvus, un ar tiem pietiktu ne vienai vien grāmatai vai filmai. Viņš ir cīnītājs pēc dabas, kuram, šķiet, pat ar vējdzirnavām izdotos tikt galā.

Pavisam jauns no vecā © DIENA(3)

Sabiedrībā iesakņojies priekšstats par visu nevajadzīgo un nolietoto kā netīrām atbirām, no kā iespējami ātrāk jātiek vaļā. Bet varbūt vecmodīgi kļūdāmies? Pagājušajā SestDienā stāstījām par franču uzņēmumu, kas sociālajai integrācijai līdzekļus rod izmesto "lupatu" apsaimniekošanā, un veicas tik labi, ka drīz paredzama pat jauna otrreizējās izmantošanas kompleksa būve. Šoreiz vēl citi piemēri, kad atkritumu jomā iets tālāk par jau pierasto atkritumu šķirošanu un pārstrādi.

Atkritumu vēderraizes © DIENA

Mūsdienās, kad lielākā daļa savu neapēsto rasolu vairs neatdod cūciņai kūtī vai pa paša dārzu apkārt staigājošām vistām, arī pārtika kļuvusi par ievērojamu daļu no mājsaimniecības kopējās atkritumu kaudzes. SestDiena pēta, vai varam to mainīt un kā ar šo problēmu tiek galā citās valstīs.

Maestro bez Ferrari © DIENA(2)

Šis ir ļoti īpašs gadījums: Guntis Kuzma, kura rokās pagājušajā nedēļā gūla Lielās mūzikas balvas sudraba statuete par izcilu interpretāciju, šo augsto novērtējumu ir izpelnījies vienlaikus gan par savu klarnetista, gan diriģenta veikumu. Augstākais valsts apbalvojums mūzikā viņam piešķirts par Ādolfa Skultes 5. simfonijas grodo lasījumu kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā (pagājušā gada 20. janvārī), kā arī par solopartiju somu mūsdienu komponista Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncertā kopā ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē Latgales vēstniecībā Gors.

Māja, kas vēl jāuzceļ. Saruna ar režisoru Larsu fon Trīru © DIENA(6)

Mūsu dzīve ir kā seriāls – ir skaidra secība tam, kā jādzīvo, uzsver pasaulē pazīstamais režisors, kino provokators Larss fon Trīrs (62). Viņš kino salīdzina ar dārzniecību, uzsver provokācijas un humora nozīmi un nebaidās runāt ne par Staļinu, ne nacismu, ne ļaunumu katrā cilvēkā.

Olas un tomāti nelidoja © DIENA(1)

Grupa Dagamba atceras piedzīvojumus Glastonberijas festivālā un gatavojas savam koncertšovam Arēnā Rīga, kas būs veltīts Pēterim Čaikovskim.

Ilgais ceļš atkritumu kāpās © DIENA(8)

Ik gadu tūkstošiem cilvēku piedalās vides sakopšanas talkās, bet vai čakla, kampaņveidīga rosīšanās atsver vispārējās atkritumu apsaimniekošanas problēmas? SestDiena sāk rakstu sēriju, izgaismojot tumšos plankumus un mēģinot rast atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem saistībā ar šīs jomas attīstību Latvijā.

Kāpēc man neviens netic? © DIENA

Grupa Dziļi violets startē Supernovā ar dziesmu, kas nav tapusi kādā slepenā laboratorijā, bet Pusnakts šovā septiņos ar Jāni Skuteli. Tajā mijas valodas un stili. Viņi paši tic, ka uzvarēs, un tā nav iedomība, bet veselīga un likumsakarīga pārliecība.

Melnbaltie Oskari un autori © DIENA(1)

Otrdien tika paziņotas ikgadējās Amerikas Kinoakadēmijas balvas Oskars nominācijas, kas no jauna atgādināja par kinodzīves cikliskumu. Oskari tradicionāli noslēdz gada ritmu, pavelk treknu svītru aizgājušā gada kino tendencēm. Pat ja šīs balvas pamatfokuss vienmēr ir bijis Amerikas kino, Oskara atskaņas parasti ir globālas – tāpat kā Amerikas kinoindustrijas ietekme.

Dimanti - kalti Latvijā, slīpēti Spānijā © DIENA

Latvijas basketbolisti kļuvuši par pieprasītu "preci" Eiropas un Ziemeļamerikas tirgū, par to liecina desmit mūsu spēlētāju pieraksts pasaules spēcīgākajās līgās. Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) šobrīd apsteidzam pat Lietuvu, kur krepšinis jeb groza bumba ir gandrīz reliģijas statusā.

Ar dzīvajiem pie mūžam dzīvajiem © DIENA(6)

Kopā ar skatītājiem izceļojies pa Latviju un pasauli, populārais žurnālistu tandēms Marta Selecka un Gustavs Terzens lec latviešu literatūras akā. Vai viņiem tur veiksies tāpat kā bārenītei?

Priecēja uz ledus © DIENA(1)

Pāris mēnešu pirms olimpiskajām spēlēm muskulis pārtrūka bobsleja izlases līderim Oskaram Melbārdim, savukārt hokeja izlasē ārpus pasaules čempionāta pieteikuma palika virkne atslēgas spēlētāju. Tur nekas labs nevar sanākt – pesimistiskās pozīcijas atbalstītāju netrūka, taču tieši bobslejisti un hokejisti sarūpēja vienus no patīkamākajiem līdzjušanas brīžiem sportā 2018. gadā.

Kolektīvo mākslas darbu gads © DIENA(13)

Gada spilgtākais iespaids ir Dziesmu svētku noslēguma koncerts un tā mēģinājums attiecīgi TV un klātienē. Skaisti, poētiski un grandiozi. Labprāt ietu arī nākamreiz, bet ir sajūta, ka nav tiesību to darīt, jo ir jādod iespēja šādu notikumu kaut reizi piedzīvot pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam. Cik man zināms, kaut ko tādu pasaulē ir iespējams izbaudīt tikai Latvijā un Igaunijā. Spilgts notikums bija garā un siltā vasara. Taču tā arī rada bažas. Interesējos par dabaszinātnēm jau kopš agras jaunības, tas palīdz saprast, ka klimata izmaiņas ir ļoti liels drauds. Ir jauki sildīties saulītē, taču, ja pasaule turpinās līdzšinējo kursu, Latvija zaudēs lielu daļu tās teritorijas, pašreizējo galvaspilsētu ieskaitot. Tas notiks gadsimtu laikā, bet notiks, ja saprāts neuzvarēs.

Arī disko bumbu Ivetai un Atim © DIENA

Domājot par Ziemassvētkiem un dāvanām, atceros kādu svētku vakaru no savas bērnības, kad mūs savāda vecīša izskatā apciemoja kaimiņu onkulis, kuram toreiz bija tuvu pie astoņdesmit. Kā bērni gan viņu neatpazinām, taču viņa izskats vairāk liecināja par kādu no budēļu bara noklīdušu ķekatnieku, nevis sārtajā mētelī ar balto bārdu tērpto kungu. Toreiz savādais vecītis paziņoja, ka pa ceļam pie mums ir redzējis citplanētiešus, bet mums ar māsu uzdāvināja cepumus, kas bija gatavoti no smilšu mīklas. Tajā brīdī bijām tik pārsteigtas un izbrīnītas, ka mums patiešām likās – tas ir kāds citplanētiešus redzējis viedais, tikai tie cepumi – tādi pavisam vienkārši. Neatceros, kas tajā gadā vecāku un vecvecāku sarūpēts bija zem eglītes, taču šie cepumi man vienmēr paliks spilgtā atmiņā kā kaut kas īpašs un to sauso garšu varu sajust joprojām. Izrādās, nemaz tik daudz nevajadzēja, lai kaut kas saviļņotu tā, ka atmiņā paliek visam mūžam.

Baiļu nebija, tikai interese © DIENA(12)

Izdevis atmiņas, populārais ārsts un valstsvīrs Georgs Andrejevs stāsta, ko atceras bez pierakstīšanas, kāda mīna ar laika degli ir ielikta Latvijas valsts ēkā un kāpēc viņš negribētu būt veselības ministrs .

Nakts tevi klusi ēd © DIENA(1)

Dziedātājs Adrians Kukuvass pirms piedalīšanās Mikrofona aptaujas piecdesmit gadu jubilejas koncertos atceras – lai nokļūtu aptaujā, dziesmām bija jāizkaro ieraksts, parādot tās komisijai īstā izpildījumā.

Vairāk Tuvplānā