Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Pasaulē

Ogļu tirgus piedzīvo stagnāciju © DIENA

Globālajam ogļu tirgum tiek solīta stagnācija un lēna apjomu samazināšanās tālākā nākotnē. Gaidāmas arī izmaiņas pasaules vadošo ogļu eksportētāju un importētāju sarakstos.

Jauni eksporta rekordi © DIENA

Latvijas uzņēmumiem, kuru produkcija orientēta uz ārvalstu patērētājiem, izdodas uzrādīt aizvien labākus pārdošanas datus, un tie atspoguļojas arī kopējā eksporta statistikā. Dati par ārējo tirdzniecību liecina, ka no mūsu valsts izvesto preču apjomu rekordu birums turpināsies.

Irānas tirgus pārmaiņu vējos © DIENA

ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums par izstāšanos no tā dēvētās kodolvienošanās ar Irānu, kā arī paziņojums par jaunām sankcijām pret Irānu, kuras stāsies spēkā divos posmos – attiecīgi 6. augustā un 4. novembrī –, liek vairākumam ārvalstu uzņēmumu pamest Irānas tirgu. Izņēmums ir tikai Ķīnas un Krievijas kompānijas, no kurām lielākā daļa ne tikai negrasās aiziet no Irānas, bet pat plāno paplašināt savu darbību šajā valstī.

Tesla likvidēs 9% darbvietu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums Tesla Motors otrdien paziņoja, ka likvidēs 9% no kopējā darbvietu skaita, tādējādi cenšoties uzlabot rentabilitāti, taču šis lēmums neietekmēs plānus palielināt automašīnu Model 3 ražošanas apjomu.

Polija ceļā uz enerģētisko neatkarību © DIENA(16)

Nesen – maija beigās – Polijas gāzes piegāžu operators Gaz System paziņoja, ka Polijas un Dānijas gāzes pārvades uzņēmumi parakstījuši vienošanos ar Eiropas Savienības (ES) Inovāciju un tīklu pārvaldi, pazīstamu arī kā INEA, par gāzesvada Baltic Pipe līdzfinansēšanu.

Jaunais zīda ceļš nostiprinās © DIENA(1)

Eirāzijas Attīstības banka (EAB) nesen publiskoja ziņojumu Zīda ceļa transporta koridori: kravu plūsmas caur Eirāzijas Ekonomisko savienību (EES) izaugsmes potenciāls. Galvenā ziņojuma daļa veltīta Ķīnas kravu tranzītam pa dzelzceļu caur EES uz Eiropas Savienības (ES) valstīm un pretējā virzienā. Par Zīda ceļu šajā gadījumā tiek dēvēts Ķīnas megaprojekts Viena josla – viens ceļš (One Belt One Road, OBOR), kura ietvaros visi kravu pārvadājumi pa dzelzceļu starp Ķīnu un ES notiek vai nu pa maršrutiem tieši no Ķīnas caur Krieviju un/vai Baltkrieviju, vai arī no Ķīnas caur Kazahstānu, Krieviju un/vai Baltkrieviju.

Sankciju apburtais loks © DIENA(7)

Šopavasar aprīlī ASV Finanšu departamenta (ministrijas) Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (Office of Foreign Assets Control, OFAC) paplašināja to Krievijas pilsoņu sarakstu, kuriem noteikti ierobežojumi ekonomiskajai sadarbībai ar ASV, tas nozīmē arī ekonomiskās sankcijas pret tiem citu valstu uzņēmumiem un privātpersonām, kas sadarbosies ar sankciju saraksta dalībniekiem.

Gaida veiksmīgus finanšu rādītājus © DIENA

Labvēlīga pasaules tautsaimniecības situācija rada pozitīvu atspaidu arī biržas kompāniju finanšu rādītāju progresijai. Šobrīd nevar izslēgt iespējamību, ka dažādu kompāniju peļņas rādītāju ziņā šis gads var izrādīties veiksmīgākais pēc iepriekšējās finanšu krīzes.

ECB atņem atļauju Igaunijas bankai Versobank

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc Igaunijas Finanšu uzraudzības dienesta ierosinājuma atsaukusi bankai Versobank atļauju darboties kā kredītiestādei. Atļauja atsaukta sakarā ar nopietniem un ilgstošiem normu pārkāpumiem, it īpaši attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu.

Krievijas gāze pret Ukrainas ekonomiku © DIENA(7)

Lai arī Stokholmas arbitrāžā ir noslēgusies Krievijas un Ukrainas gāzes kompāniju Gazprom un Naftogaz savstarpējo prasību izskatīšana, šajā strīdā pagaidām ir liekams tikai daudzpunkts. Gazprom no Ukrainas kompānijas vēlējās piedzīt 37 miljardus dolāru ( 29,80 miljardi eiro), bet Naftogaz no Gazprom – 17 miljardus dolāru. Abu prasību iznākums ir par 2,56 miljardiem dolāru par labu Naftogaz, tomēr Gazprom, visticamāk, gatavojas apstrīdēt strīda par gāzes tranzītu iznākumu, kur arbitrāža lēma par labu Naftogaz no Krievijas kompānijas piedzīt 4,63 miljardus dolāru.

BMW pērn guvis rekordlielu peļņu

Vācijas autobūves kompānija BMW pērn strādājusi ar 8,7 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis uzņēmuma vēsturē, teikts ceturtdien publiskotajā autoražotāja paziņojumā.

Igaunija iet pati savu ceļu © DIENA(7)

Igaunija mūsu valstī daudzkārt tikusi atzīta par pozitīvo paraugu, kam vajadzētu līdzināties. Arī visas Baltijas mērogā Igaunija tiek uzskatīta par valsti ar augstāko dzīves līmeni, līdzsvarotāko situāciju darba tirgū un labāk sakārtoto uzņēmējdarbības vidi. Turklāt mūsu ziemeļu kaimiņvalsts tiek slavēta arī par moderno tehnoloģiju prasmīgu izmantošanu daudzās jomās – sākot no e-risinājumiem vietējo iedzīvotāju saziņai ar publisko sektoru un beidzot ar interesantu apskates objektu popularizēšanu internetā, par Igauniju ieinteresējot ārvalstu tūristus.

Uzņēmēji Latvijas pārstāvniecības atvēršanā Silīcija ielejā redz finansiālas iespējas

Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības atvēršana Silīcija ielejā ir finansiāli nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem no Latvijas, jo citādi viņiem nāktos sava biznesa attīstībai domāto naudu tērēt, piemēram, biroja īrei Sanfrancisko, kas ir viena no dārgākajām pilsētām pasaulē, tā svētdien telekanāla LNT raidījumam Ziņu TOP 10 atzina vairāki pašmāju uzņēmēji.

Kravas paliek pie savējiem © DIENA

Kravu apgrozījums Krievijas jūras ostās 2017. gadā pieaudzis par 9%, salīdzinot ar 2016. gadu, un sasniedzis 786,97 miljonus tonnu, vēsta Krievijas Jūras ostu asociācija. 606,5 miljonus tonnu (+6,9%) veido eksporta kravas, 36,1 miljonu tonnu (+14,2%) – imports, 86 miljoni tonnu (+19,5%) ir kabotāžas kravas (iekšzemes kravu pārvadājumi), bet 58,2 miljoni tonnu (+14%) – tranzīta kravas. Krievijas amatpersonas prognozē, ka šogad turpināsies kravu apgrozījuma pieaugums, kopējam rādītājam pārsniedzot 800 miljonus tonnu. Apgrozījuma pieaugums, pat pēc vispieticīgākajām prognozēm, gaidāms vismaz 5% apmērā.

Melnais zelts kļūst dārgāks © DIENA(1)

Pēdējos trīs četrus gadus pasaules naftas tirgū varētu salīdzināt ar amerikāņu kalniņiem. Vēl 2014. gada vasarā, kad teroristiskā organizācija Islāma valsts guva militāros panākumus Sīrijā un Irākā, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena bija pārsniegusi 110 ASV dolāru ( 88,45 eiro) atzīmi. Apmēram pēc pusotra gada pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētība, ko veicināja arī ASV fosilā kurināmā industrijas iesaistīšanās tirgū, radīja apstākļus, kad barels naftas maksāja jau mazāk par 30 dolāriem.