Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 30. septembris
Menarda, Elma, Elna

Tuvplānā

Prieks kā mentālais rīks sportā © DIENA

Es dziļi ticu, ka katram sportistam ir jāizveido prāta instrumentu kaste, tā jāpiepilda ar rīkiem, ko izmantot treniņos un sacensību dienā, lai salabotu "saplīsušās vai pustukšās riepas", ar kurām bieži nākas saskarties brīžos, kad tas vismazāk gaidīts. Kad sporta psiholoģiskajā sagatavotībā tiek runāts par rīkiem, to parasti attiecina uz iztēli, rutīnu, elpošanas vingrinājumiem un relaksācijas paņēmieniem. Tomēr ir vēl viens ļoti svarīgs rīks, par ko bieži atgādinu, un pēc savas pieredzes redzu, ka tā ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, kas palīdz ilgtermiņā izturēt slodzi un pārvarēt neveiksmes, kā arī biežāk sasniegt vairāk. Par ko es runāju? Par prieku, jautrību un pozitīvām emocijām!

Traumatiskākais sporta veids © DIENA

Profesionālais sports ir ne tikai sacensības, spilgtas uzvaras daudzu tūkstošu skatītāju priekšā un apsveikumu saņemšana sociālajos tīklos no valsts augstākajām amatpersonām, bet arī ilgstoši treniņi tālu prom no sabiedrības acīm un risks gūt smagas traumas, kas karjeru var izbeigt vienā mirklī. Viens no traumatiskākajiem sporta veidiem ir šķēpmešana, bet dažreiz sportistu var apturēt arī nopietnas veselības problēmas - viens no Latvijas labākajiem šķēpraižiem Gatis Čakšs šovasar saslima ar Laimas slimību, slimošanas laikā piedzīvojot pat atmiņas zudumu.

Valsts nostāja sporta pārraidēs © DIENA

Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgie notikumi sportā jau teju divas desmitgades vismaz uz papīra ir palikuši nemainīgi. Augot iedzīvotāju maksātspējai un tirgū ienākot dažādām interneta platformām, šobrīd gandrīz ikviens var atļauties abonēt sev interesējošo saturu neatkarīgi no valsts propagandas uzstādījuma, ka iedzīvotājiem obligāti jāredz tie vai citi "pareizie" varoņi.

Latvijas futbola dārgakmens © DIENA

Daudz palika neizstāstīts, vēl vairāk - nepaveikts. "Rubinu jau raksturo viņa uzvārds - dārgakmens," savulaik īsi pirms vēsturiskās Latvijas futbola valstsvienības debijas Eiropas čempionātā treneris Juris Docenko laikraksta Diena slejās vienkārši un trāpīgi novērtēja vienu no saviem izcilākajiem audzēkņiem Andreju Rubinu. Diemžēl augusta sākumā Latvijas futbola sabiedrību pāršalca šokējoša vēsts par bijušā valstsvienības pussarga traģisko bojāeju. Jo īpaši sāpīga šī ziņa bija tādēļ, ka pēc ilgiem sevis meklējumiem un sarežģījumiem pēc profesionālās karjeras beigām Andreja dzīve šķietami sāka sakārtoties.

Paldies UEFA © DIENA

Sākusies Eiropas trešā spēcīgākā futbola klubu turnīra UEFA Konferences līgas otrā sezona, ko beidzot pilnībā varēs izbaudīt arī Latvija – valsts čempionvienība RFS šomēnes debitēs šo sacensību grupu turnīrā.

Pārspēj manus rekordus! © DIENA

Kaut gan karjeru noslēdzu pirms vairāk nekā desmit gadiem, man joprojām pieder septiņi Latvijas rekordi peldēšanā. Lai jaunos sportistus motivētu tos pārspēt, esmu izlēmis, ka piešķiršu 500 eiro prēmiju par katra mana valsts rekorda labošanu. Savukārt pats šomēnes centīšos sasniegt pasaules rekordu veterāniem.

Uzturs un garīgā veselība © DIENA

Pandēmija un karš pamudināja cilvēkus vairāk vērsties pēc palīdzības pie psihiatriem, psihologiem un psihoterapeitiem, lai salabotu savu garīgo veselību. Kas vispār ir garīgā (psihiskā) veselība? Neatņemama veselības sastāvdaļa, nosacījums stabilai, drošai, savstarpēji atbalstošai un labklājībā dzīvojošai sabiedrībai, kas spēj īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt. Diemžēl Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka Eiropas savienībā vidēji viens no trim cilvēkiem dzīves laikā cieš no psihiskas vai neiroloģiskas saslimšanas.

Gausā atgūšanās pēc pandēmijas © DIENA

Laiks skrien ātri. Šī ir jau trešā sezona, ko tieši vai netieši ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, rīkojot sporta sacensības. Lai gan šogad jau kopš ziemas mēnešiem sporta pasākumiem svaigā gaisā ierobežojumu vairs praktiski nav, vairākos Latvijas lielajos tautas sporta seriālos un atsevišķās ikgadējās sacensībās organizētāji nevar piesaistīt tik daudz dalībnieku kā pirms kovidkrīzes. Šogad vīrusa sērgai klāt nākusi vēl globālā energoresursu krīze un ar to saistītā inflācija, ko krasi paaugstināja Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas viss mazina kopējo nācijas labklājību un kā fizisko, tā mentālo veselību, bet vai šie ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki mazāk apmeklē lielos tautas sporta pasākumus? Precīzas atbildes uz šo jautājumu nebūs, jo vērojamas arī pozitīvas tendences - dažas populārās sacensības saglabājušas vai pat palielinājušas dalībnieku skaitu. Mēģināsim saprast, kas pēdējos gados mainījies sportotāju ieradumos.

Sasniegumu motivācija © DIENA

Motivācija ir sportista īpašību piramīdas pamatā, bez vēlmes un apņēmības kļūt labākam visas citas atlētiem tik ļoti nepieciešamās īpašības - pārliecība, koncentrēšanās, emociju kontrole - ir bezjēdzīgas. Lai kļūtu par iespējami labāku sportistu un attīstītu savas spējas, motivācija ir viens no svarīgākajiem faktoriem ceļā uz sava maksimālā potenciāla attīstīšanu. Vienkārši izsakoties, motivācija ir atlēta spēja uzsākt un neatlaidīgi turpināt noteiktus uzdevumus vai darbības. Tomēr vēl grūtāk ir turpināt iesākto un turpināt arī tad, kad sports kļūst grūts, sportisti saskaras ar šķēršļiem un tā vien gribētos kārtējo treniņu izlaist.

Normālais nenormālais © DIENA

Pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem, kad kopā ar rezultātiem un transfēru summām līdzjutēji aktīvi sekoja līdzi arī saslimušo skaitam komandās, vadošie futbola čempionāti atgriežas pie ierastās dienas kārtības un pilno tribīņu trokšņa. Normālo ritmu izjauc tikai viena maza valstiņa. Katarā paredzētais Pasaules kausa finālturnīrs Eiropas futbola sezonu faktiski saskaldīs divos gandrīz vienlīdzīgos nogriežņos.