Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Piektdiena, 24. janvāris
Krišs, Eglons, Ksenija, Egle

Tuvplānā

Sporta vēsture Dienā: Janvāris © DIENA

Mūža pirmais janvāris 1990. gada nogalē dibinātajai avīzei Diena sākās tikpat dramatiski kā visai Latvijai – 1991. gada 2. janvārī OMON ieņēma Preses namu un pārtrauca Tautas fronti atbalstošo preses izdevumu iespiešanu. Diena visu janvāri iznāca mazā formātā, uz slikta papīra, sporta ziņu bija maz (tie sportisti, kas bija Latvijā, atradās barikādēs), lielākoties vēstīja par sportistu un sporta organizāciju politiskajiem lēmumiem. 1991. gada 4. janvāra Dienas sporta rubrikā bija kāda interesanta īsziņa: "Kanādā notiekošajā pasaules junioru čempionātā hokejā pēc piecām spēlēm vadībā ar 10 punktiem ir PSRS izlase, kuras sastāvā ir arī divi rīdzinieki – Sandis Ozoliņš un Sergejs Žoltoks."

Peldes ziemā. Vai veselīgi? © DIENA

Tuvojoties ziemai, tiek meklētas siltākas drēbes un arī sportošanai svaigā gaisā nākas no skapja vilkt ārā kādu papildu apģērba gabalu, lai saglabātu ķermeņa siltumu, kad temperatūra noslīd zem nulles. Bet izrādās, ka viens no mūsu bubuļiem – aukstums – ir pieradināms un aukstuma sajūta bieži vien tiek apzināti vai neapzināti pārspīlēta. Fizioloģiski aukstums ir cilvēka ienaidnieks, un nevienam nav noslēpums, ka hipotermija cilvēkam dzīvību var atņemt ļoti īsā laika sprīdī, tomēr aukstumam un tā iedarbībai uz mūsu organismu ir dažādas izpausmes. Šoreiz pievērsīsimies peldēšanai ziemā.

Sporta pārraižu diriģenti © DIENA

Sporta līdzjutējs dzird komentētāju, redz reportiera darbu un operatoru nofilmēto, bet aizkulisēs paliek cilvēks, kurš visu orķestri diriģē. Tas ir tiešraides režisors, kura uzdevums ir rūpēties par to, lai skatītājam redzētā pārraide neliktu vilties pat savas mīļotās komandas zaudējuma gadījumā. Latviešu sporta pārraižu režisori Ģirts Straustiņš un Olafs Jākabsons jau daudzus gadus strādā pie augstākā līmeņa hokeja un basketbola translācijām. Katrs savā sporta veidā darbojušies pasaules čempionātos un daudzos citos augstas raudzes turnīros. Ģirta darba spējas un profesionālo intuīciju atzinīgi novērtējuši pat hokeja lielvalstu Zviedrijas un Kanādas amata brāļi, bet Olafs konsultē televīzijas cilvēkus lielajā Ķīnā, kur vienas spēles translācija var sasniegt pat vairākus simtus miljonu lielu auditoriju.

Krieviju izolē no pasaules sporta © DIENA(25)

Sporta lielvalsts Krievijas karogs, visticamāk, neplīvos ne šovasar olimpiskajās spēlēs Tokijā, ne pēc diviem gadiem gaidāmajā Pasaules kausa futbolā izcīņā Katarā. Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) decembrī paziņoja, ka Krievijas nacionālajām komandām turpmākos četrus gadus būs liegts startēt pasaules lielākajās sporta sacensībās, jo Krievijas galvenajā sporta laboratorijā notikusi masveidīga datu viltošana. Tas ir kārtējais trieciens Krievijas sporta tēlam, ko pamatīgi sabojāja pirms dažiem gadiem gaismā nākušie pierādījumi par valsts atbalstītu dopinga programmu. Krievijas valsts visas apsūdzības ir noraidījusi, nodēvējot tās par politiski motivētām un ar mērķi izolēt valsti. Tikmēr WADA tiek kritizēta par pārāk maigu sodu Krievijai.

Vai biatlonisti nemāk šaut? © DIENA

Iepriekšējā Sporta Avīzes numurā šajā slejā tika rakstīts par sacensībām karstumā, bet šoreiz piedāvājam ieskatīties aizkulisēs sporta veidam, kas pamatā notiek aukstos laika apstākļos. Ziemas sezonā viens no televīzijas skatītāju vidū populārākajiem sporta veidiem ir biatlons. Daudzus tas aizrauj ar neprognozējamību šaušanas disciplīnā, kas iespējami meistarīgi jāapvieno ar distanču slēpošanu. Skatītāji tam seko līdzi, pūš un elš, kliedz un bļauj. Ieskatīsimies, cik sarežģīts dažādu faktoru kopums veido rezultātu biatlonā. Vai tiešām ir tik vienkārši, kā izskatās televīzijas translācijā, un ko par to saka zinātne?

Vismaz desmit miljonu. Dāvis Bertāns dodas pēc mega līguma © DIENA(5)

Dāvis Bertāns, veicot lielus varoņdarbus, palēnām nostiprina savu vietu Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) snaiperu Olimpā, kur nokļūt izdodas vien retajam. 27 gadus vecais rūjienietis savu mešanas tehniku izstrādājis līdz vissīkākajai niansei, un šogad viņam būs jāizvēlas, kuru no daudzajiem piedāvājumiem pieņemt. Apskatnieku prognozēs izskan versijas pat par 15-–20 miljonu lielu algu sezonā, kas vēl aizgājušajā vasarā šķistu liels un neaizsniedzams sapnis. Tomēr, raugoties priekšgājēju statistikā, tas vairs nav sapnis – tā ir realitāte!

Slavišas krēsls sašūpojies. Futbola izlasei gaidāma trenera maiņa? © DIENA(1)

Lai arī aizvadījusi katastrofālu Eiropas čempionāta kvalifikāciju, Latvijas futbola izlase cikla izskaņā ar negaidītu uzvaru pret Austriju līdzjutējiem sagādāja kripatiņu pozitīvu emociju. Tas bija komandas pirmais panākums pusotra gada laikā. Tomēr par spīti tam, ka valstsvienības sniegumā iezīmējies progress un futbolisti šķietami sapratuši trenera Slavišas Stojanoviča uzstādījumus, slovēņu speciālists jau šomēnes var tikt atbrīvots no amata.

Ar ceturto reizi tiek stikla kalnā. Handbola izlases ilgais ceļš līdz finālturnīram © DIENA

Vēsturiska uzvara pār divus gadus iepriekš pasaules čempionāta bronzas godalgas pielaikojušajiem slovēņiem Latvijas handbola valstsvienībai pērn pavēra ceļu uz ilgi loloto dalību Eiropas čempionāta finālturnīrā. Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas handbolisti divdesmit vienu reizi bija piedalījušies atlasē uz Eiropas vai pasaules meistarsacīkstēm, un trīs reizes no kārotā mērķa latviešus šķīra vien uzvaras tiesa. "Visus tos gadus strādājām ar domu, ka varbūt kādreiz izdosies. Nu tas brīdis beidzot ir pienācis," gandarīts par savu pēcteču paveikto sarunā ar Sporta Avīzi ir Andris Gulbis, kurš mūsdienu rokasbumbas karogu augstu nesis teju vai kopš šīs sporta spēles pirmsākumiem Latvijā pirms sešdesmit gadiem.

Pieckārtējs Sporta Avīzes čempions © DIENA

Bez lieliem panākumiem, bet ar ļoti daudziem līdzvērtīga apmēra rezultātiem. Tā varētu nosaukt 2019. gadu Latvijas sportā, kas izpaudās arī tradicionālajā Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujā. Ar vēsturiski mazāko punktu skaitu par pieckārtēju aptaujas čempionu kļuva pasaules visvairāk titulētais skeletonists Martins Dukurs. Viņš apsteidza pludmales volejbola karalienes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Kravčenoku, savukārt trešo vietu izcīnīja janvāra numura vāka varonis Dainis Krištopāns.

Pirmā F1 pieredze © DIENA(1)

Apkopojot fotogrāfa Aivara Liepiņa vēsturiskās fotogrāfijas, Sporta Avīzes redakcija nonāca pie secinājuma, ka šomēnes ir īstais brīdis, lai publicētu viņa fotostāstu par došanos uz 1991. gada Formulas 1 posmu Ungārijā. Tomēr ieplānotā fotogalerija organiskā ceļā apauga ar atmiņām un pārvērtās par šogad aizsaulē aizgājušā Latvijā pirmā Formulas 1 žurnālista Edgara Skultes piemiņas rakstu. Turpmākajās lapaspusēs Aivars Liepiņš pastāstīs par šo ceļojumu uz Ungārijas sacensībām, bet Latvijas šī brīža labākais Formulas 1 apskatnieks Aldis Putniņš atcerēsies savu pirmo braucienu uz pasaules prestižākajām autosacensībām, kas arī bija Ungārijā, bet sešus gadus vēlāk.