Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Piektdiena, 28. februāris
Skaidrīte, Justs, Skaidra

Ražošana

Krustpils pusē atklātajā finiera rūpnīcā darbinieku netrūkst © DIENA

Pērn novembrī Krustpils novadā tika atklāta AmberBirch kokapstrādes rūpnīca, kurā tiek ražots bērza finieris. Kāpinot jaudu, rūpnīcā gada laikā plāno pārstrādāt līdz 100 tūkstošiem kubikmetru finierkluču, saražojot līdz 40 tūkstošiem kubikmetru finiera. Produkcija tiek realizēta Dienvidaustrumāzijā, bet drīzumā plānots uzsākt pirmās piegādes Eiropas valstu pircējiem. Šis ir viens no lielākajiem investīciju projektiem reģionā – rūpnīcas izveidē investēti vairāk nekā desmit miljoni eiro.

Izaugsme tuvu nullei. Šogad eksporta apjomi varētu krietni samazināties © DIENA(20)

Pasaulē uzbangojušais protekcionisma vilnis un ar to saistītie tirdzniecības kari pērn nespēja nobremzēt Latvijas eksporta izaugsmi. Statistika liecina par pieticīgu, taču jūtamu kāpumu, neraugoties uz reeksporta samazināšanos saistībā ar Krievijas veikto kravu pārorientāciju uz savām ostām. Uz šo notikumu fona var runāt par visai pievilcīgu sniegumu, tomēr pamata priekam ir visai maz un šogad ir jārēķinās ar to, ka eksporta apjomi saruks, turklāt var gadīties, ka visai pamatīgi.

Rada produktu, kas saistīts ar vietu, vidi un cilvēkiem © DIENA

Pašā Kuldīgas centrā, rātslaukuma rajonā atrodama kafejnīca Kursas zeme. Šajās telpās atrodas arī kafijas grauzdētava Curonia Coffee Roasters, kur top zīmola Curonia kafija no Centrālamerikas un Āfrikas zaļajām kafijas pupiņām. Kafejnīcā saimnieko Dzintra un Ingmārs Lādeni, kafijas grauzdētavā – Klāvs Šlakorcins.

Ražošanas statistikas rādītāji ar katru mēnesi kļūst sliktāki © DIENA(9)

Pagājušais gads Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir bijis ievērojami atšķirīgs no iepriekšējiem. Kopējais nozares pieaugums pērn ir bijis nulles līmenī, bet gada pēdējos mēnešos produkcijas izlaides apjoms pat uzrādījis samazināšanās tendenci. Raugoties uz konjunktūras apstākļiem, var teikt, ka vēl pērn oktobrī nozare bija samērā pievilcīgos plusos.

Stiprina Krievijas un Ķīnas sadarbību © DIENA(2)

Šā gada decembrī tika atklāts pirmais Krieviju un Ķīnu savienojošais gāzesvads Sibīrijas spēks. Tā dēvētā ietvara vienošanās par Krievijas gāzes piegādēm Ķīnai starp abām valstīm tika noslēgta jau 2009. gadā, tomēr vienošanās par Sibīrijas spēka – gāzesvada no Čajandinas atradnes Jakutijas (Sahas) Republikā un Koviktinas atradnes Krievijas Irkutskas apgabalā līdz Krievijas un Ķīnas robežpilsētai Blagoveščenskai – būvniecību tika panākta tikai 2014. gada maijā, bet uzreiz pēc tam arī sākās būvdarbi.

Rūpnieki vēl spītē pasaules negācijām © DIENA(5)

Globālās tautsaimniecības kāpums, visticamāk, sāk ieslīdēt savā izaugsmes beigu fāzē, par ko zināmā mērā liecina arī mūsu valsts uzņēmumu ražošanas statistika. Šā gada desmit mēnešu rādītāji atklāj, ka apstrādes rūpniecības apjomi ir pieauguši par 2,6%, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Vienlaikus kopējā tendence nav sevišķi iepriecinoša, jo, piemēram, oktobrī apstrādes rūpniecības apjomi, rēķinot gada izteiksmē, pieauguši tikai par 1,8%.

Bezpilota lidaparātiem sola komerciālu nākotni © DIENA(9)

Globālais komerciālo bezpilota lidaparātu (pazīstamu arī ar starptautiski lietoto saīsinājumu BPL) jeb dronu tirgus pagājušajā gadā sasniedza četrus miljardus ASV dolāru ( 3,61 miljardu eiro), bet nākamo piecu gadu laikā desmitkāršosies, sasniedzot 40 miljardus dolāru, liecina bankas Barclays analītiķu aplēses.

Lai nezaudētu kvalitāti, paliks pie tradīcijām © DIENA(9)

Vidējās paaudzes cilvēki droši vien atcerēsies savus bērnības laikus tālajos padomju gados, kad viens no našķiem bija konfektēm Gotiņa līdzīgas masas pagatavošana mājas apstākļos: metāla bundžiņu ar kondensēto pienu ievietoja verdošā ūdenī un vārīja, vārīja, līdz varēja ēst lielām karotēm... Par šīm savām bērnības atmiņām tagad pasmaida arī SIA Saldus Pārtikas kombināts īpašnieks un attīstības direktors Guntis Urlovskis.

Nosaka nomas maksu bijušajā Liepājas metalurga teritorijā

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde ir apstiprinājusi kārtību par nomas maksas noteikšanu bijušās AS Liepājas metalurgs teritorijā 60,6 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Ekonomists: Latvijā šogad koks ir smagāks par metālu(1)

Pasaules ekonomikas un rūpniecības nākotne izskatās arvien draudīgāk, bet Latvijas apstrādes rūpniecības datu aina augustā gandrīz nav mainījusies. Kopējā izaugsme gada griezumā turas knapi virs nulles, dažās apakšnozarēs izlaide krīt ar globālo ekonomikas vājumu nesaistītu iemeslu dēļ, bet citās aug, par spīti tam, ka pasaulē šīs nozares saskaras ar lielām grūtībām, jo mazinās pieprasījums pēc kapitāla precēm. Dažās nelielās nozarēs globālās krīzes ietekme ir nojaušama. Ja globālās rūpniecības krīze ietekme sasniegs rūpnīcas Latvijā, tad noturēt kopējās ražošanas izmaiņas virs nulles kādu laiku nevarēs.

Konkurences uzraugi ļauj Cido grupai iegādāties Bauskas alu

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut apvienošanās darījumu, ar kuru dzērienu ražotājam SIA Cido grupa piederošais uzņēmums SIA Lāčplēša alus iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju SIA Bauskas alus un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA Rūta M, aģentūra LETA noskaidroja KP.

Baltijā audzētās smiltsērkšķu ogas ir visai kvalitatīvas © DIENA(2)

Smiltsērkšķi ir unikāla, ļoti plaši izmantojama kultūra. Tās dzimtene ir Himalajos, Tibetā, Mongolijā un Altaja apvidū. Latvijā pirmie smiltsērkšķi ievesti pagājušā gadsimta 70. gados, bet tieši pēdējo gadu laikā smiltsērkšķu stādījumu platības strauji augušas. Ražotāju kļūst vairāk, un katram ir jāatrod sava niša.

Lai ēkām nebūtu ne mazākās lētuma piegaršas © DIENA(4)

Pavērojot jebkuras Latvijas pilsētas vai lauku ciemata daudzdzīvokļu namus, top skaidrs, ka tajos joprojām dominē plastikāta, nevis koka logi. Labi, ka vismaz privātmājās un vēsturiskajās ēkās ir citādi. Tāpēc devos uz koka logu, durvju, kāpņu un mēbeļu ražošanas firmu SIA Logos R un nolēmu noskaidrot, kā mūsdienās iespējams konkurēt ar plastikāta logu, dēvētu arī par PVC logu, ražotnēm un kā neliels uzņēmums var izdzīvot, ražojot produkciju tikai vietējam Latvijas tirgum.

Eksportēt kļūst grūtāk © DIENA(6)

Atziņas, ka pasaules ekonomika tuvojas augšupejas cikla izskaņai, cita starpā pirms dažiem mēnešiem šaurākā lokā runātais, ka norises pasaules tautsaimniecībā, vadoties pēc ekonomikas pēcbrieduma fāzes, sāk atgādināt 2008. gada pavasari, šķiet, sāk iegūt taustāmāku pamatu. Pēdējie mēneši Latvijas ārējā tirdzniecībā nevēsta neko labu, un krīt gan eksporta, gan importa apjomi. Pirmie norāda uz vājāku patērētāju aktivitāti ārvalstīs, taču importa samazināšanās var likt iezvanīt visai skaļus trauksmes zvanus, jo norāda uz to, ka patēriņš sāk stagnēt vai pat samazināties arī Latvijā. Tas nozīmē, ka pretēji gaidītajam mājsaimniecības ar savām pirkšanas aktivitātēm uz iepriekšējā algu pieauguma rēķina ekonomikas sildīšanā var neizrādīties tik spēcīgs atbalsts, kā eksperti iepriekš gaidījuši.

Strādā, izbaudot procesu un pašas dzīvojot dzīvi © DIENA(6)

"Viss sākās ar mums pašām, virtuvē. Vēlējāmies savā ikdienā ieviest vairāk dzīvas enerģijas, pievērsties dabas vērtībām, un par savu dzīves moto pieņēmām veselīgu un dabai draudzīgu dzīvesveidu," par sava Bauskā nodibinātā uzņēmuma Gusto veidošanās pirmsākumiem saka dabiskās kosmētikas ražotājas Līga Elmane un Andra Katkeviča.

Ražojot pulksteņus no koka, piedāvā kvalitāti un savu stāstu © DIENA(3)

Jūras krastā, raugoties viļņu izskaloto koku fragmentos, ielūkojoties klasiskā rokas pulkstenī, kas pirkts par vasaras darbos sataupītu naudiņu, – tā meditējot 2015. gadā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknim Ivo Asnam radās ideja par diplomdarba virzienu – viņš izgatavos rokaspulksteni no koka! Pirmā prototipa radīšana Ivo bija pamatīgs izaicinājums. Nu jau kopš tā brīža ir pagājuši gandrīz četri gadi. Tagad Ivo un viņa kompanjona Dāvja Paipas 2016. gadā nodibinātais uzņēmums SIA Oviwatch ražo desmitiem koka pulksteņu, kurus iegādājas klienti ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un pat ASV.