Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tēma

4400 kvadrātmetru vēstures © DIENA(1)

Apslēpta aiz bieziem mūriem, Rīgas pils vissenākā daļa ir neatklāts un sabiedrības acīm pašlaik slēgts dārgums. Tuvākajos gados paredzētās atjaunošanas laikā pils pārvērtīsies par Vecrīgas publiskās telpas paplašinājumu, vēsturiskajai aurai piešķirot svaigumu, – tāda ir arhitektu un projekta pasūtītāja komandas iecere

Dītrihai šo pasauli nesaprast. Intervija ar režisoru Fatihu Akinu © DIENA(1)

Jo sabiedrība ir garīgi veselāka, jo dārgāks ir alkohols, saka vācu kinorežisors Fatihs Akins (46), stāstot par pēckara paaudzi Vācijā un stereotipiem, kas valda attiecībā uz to. Arī viņa visjaunākais darbs – filma Zelta cimds par Hamburgas sērijveida slepkavu Fricu Honku un pēckara vācu paaudzi – ir smalka un pretrunu pilna. Latvijas pirmizrādi filma piedzīvos Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF) 24. oktobrī, bet nedēļu vēlāk nonāks arī kinoteātros.

Vai viegli būt sētniekam? © DIENA(9)

Visa darbdiena svaigā gaisā jebkurā gadalaikā var būt gan interesanta, gan fiziski grūta. Šī iemesla un arī atalgojuma dēļ sētnieka amata pienākumus ne visi ir gatavi uzņemties, taču šajā profesijā strādājošie atzīst: arī sētnieka darbs mainās un tam ir savas priekšrocības.

Nestāvēt korķī © DIENA(3)

Tikko kā daudzviet Latvijā atzīmēta starptautiskā Diena bez auto, mudinot cilvēkus izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidus par privāto auto. Tomēr transporta radītais piesārņojums, resursu patēriņš un sastrēgumi lielajās pilsētās nav tikai vienas dienas problēma – tie ir jautājumi, kuriem risinājums nepieciešams ilgtermiņā, turklāt tas ir aktuāli gan globālā, gan lokālā mērogā.

Vai viegli būt ugunsdzēsējam glābējam? © DIENA(8)

Dzīvot tikai naudas pēc, lai vienkārši nopelnītu vairāk, – patiesībā arī nav jēgas. Tā par savu pirms astoņiem gadiem izdarīto izvēli kļūt par ugunsdzēsēju glābēju saka ekonomikas maģistrs Mareks Klimovičs.

Joprojām bez sava klona © DIENA(1)

Pretēji fantastu gadsimtu mijā mētātajiem solījumiem cilvēce joprojām nav pat tuvu dzīvotspējīgu cilvēku klonu veidošanai. Taču tas nenozīmē, ka klonēšanas disciplīna visus šos gadus nebūtu attīstījusies.

No pelniem līdz negaisiem © DIENA(1)

Ko par laikapstākļiem nākotnē stāsta šīs vasaras sākuma karstuma rekordi, un vai tam būtu tieša saistība ar klimata pārmaiņām? Kas gaidāms no vējiem, un vai ziemā jābīstas vētras?

Augstu paceltu galvu © DIENA(4)

Ne katram mūziķim pietiek spēka soli pa solītim kāpt panākumu kalnā ārzemēs – tam nepieciešams ne tikai talants un pamatīga izturība un pacietība, bet arī finansiāls atbalsts. Gandrīz kā sportā.

Vai viegli būt skolotājam? © DIENA(20)

Izglītības nozare nemitīgi piedzīvo lielākas vai mazākas reformas, tādēļ var droši apgalvot, ka skolotāji ir vienīgās profesijas pārstāvji, kas vārda vistiešākajā nozīmē mācās ik dienu. Taču, kā jebkuru nozari, arī skolu dzīvi ietekmē darbaroku trūkums, iedzīvotāju skaita kritums un pārmaiņas sabiedrības vērtību sistēmā.

Saules un ekrāna žilbums © DIENA(1)

Visvecākais kinofestivāls – Venēcijas kino skate – šogad vienkopus pulcē intriģējošus centienus pārrakstīt kino formulas, pretmetus festivālu konveijera kino un atvēl plašu telpu mūslaiku klasiķiem.

Kaujā kritis ģenerālis. Kurš uzvarēs karā? © DIENA(44)

Valdības noraidītais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks (66) tā vienkārši padoties negrasās un gatavs ne tikai tiesāties par atgriešanos līdzšinējā krēslā, bet arī piedalīties jaunās vēlēšanās, ja tādas notiks. Viņa kritiķiem gan arī sakāmā netrūkst.

Lasīs arī otrajā simtā! © DIENA(8)

Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgadē direktors Andris Vilks par to, ko var pierādīt tikai pēc Gaismas pils uzcelšanas, kura informācija ir vistrauslākā, un par Daugavas faktoru.

Klusais metāls © DIENA(4)

Metālu ieguve nav nekas jauns. Jau pirms gadu tūkstošiem cilvēki ir rakuši ārā no zemes materiālus, kurus pārvērst darbarīkos, ieročos un rotaslietās. Tas ir veicinājis sabiedrības attīstību, un arī mūsdienās bez metāliem mēs būtu kā bez rokām.

Kā bildēsi, kad rokas aizņemtas? © DIENA(8)

Barikādes ir dokumentētas labāk nekā Baltijas ceļš, bet Nacionālā vēstures muzeja virtuālā galerija šo trūkumu mazina. Un šodien ģimenes vēlreiz sadodas rokās, lai bērniem rādītu, kāda izskatījās viena no visiespaidīgākajām nevardarbīgās pretošanās akcijām pasaulē.

Vai viegli būt ierēdnim? © DIENA(17)

Ir divu veidu ierēdņi. Vieniem darba stundas paiet, mehāniski un monotoni salīdzinot bilances un dokumentus – viņiem tas patīk, un arī tādus valsts pārvaldē vajag. Otri – radoši cilvēki, kuri gūst gandarījumu no tā, ka kaut nedaudz var ietekmēt lēmumus un procesus valstī.

Spārni un akmens © DIENA(1)

Ir cilvēki, kuri tālu un ilgi plāno, un ir cilvēki, kuri vienkārši seko savām sajūtām. Pēteris un Kristīne Stumburi pieder pie pēdējiem. Viņu pirms septiņiem gadiem tobrīd bez tālejošākas idejas izsolē iegādātā Airītes dzelzceļa stacija no ēkas, kurā cauri jumtam varēja redzēt debesis, pārtapusi par mājīgu atmiņu krātuvi, kura pievelk gluži kā magnēts.

Ražots Ķīnai © DIENA(2)

Vienas partijas sistēma, patēriņa pieaugums pēc rietumu valstīs ražotajām precēm un centieni ārēji līdzināties, vietumis atdarināt kapitālistiskās valstis un daudzpakāpju cenzūra padarījusi Ķīnu kā šobrīd otro lielāko pasaules kinoindustriju par sava veida fenomenu.

Vai viegli būt ģimenes ārstam © DIENA(25)

Ģimenes ārsts ir vienīgais speciālists, kas aprūpē pacientus no dzimšanas līdz sirmam vecumam, un tas parasti ir pirmais ārsts, pie kura dodamies, lai sāktu ārstēšanos. Ideālā variantā ģimenes ārsts ir savu pacientu uzticības persona, kas zina par viņiem daudz vairāk nekā tikai slimības vēsturi. SestDiena turpina rakstu sēriju par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu un iespējām Latvijā.

Rezultāts paliek ārpus tablo © DIENA

Ir pierasts sportu uzlūkot caur sacensību gara prizmu, taču patiesībā tas sniedz daudz plašākas iespējas attīstībai. Ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Pēdējās desmitgadēs visā pasaulē aizvien vairāk uzmanības pievērš sportošanas un sacenšanās blakus efektiem un rezultātus vēro ne tikai uz tablo vai protokolos, bet arī izvērtējot individualitāšu attīstību