Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Tēma

Videozvani dzen pie plastiskā ķirurga © DIENA(1)

Ilgstoši skatoties uz savu attēlu datora ekrānā, cilvēkos rodas vēlme uzlabot seju. Reizēm nenāk par ļaunu paskatīties uz sevi no malas. Taču ilgstoša skatīšanās acīmredzot nav īpaši vēlama. Vismaz tā var secināt no Ziemeļamerikas pieredzes, kur strauji pieaudzis pieprasījums pēc sejas plastiskajām operācijām.

Spārnotās Latvijas vārdā © DIENA(5)

Tieši pirms simt gadiem, 1920. gada 23. novembrī, kādā Rīgas dzīvoklī tika dibināts Latvijas aeroklubs – organizācija, kuras pirmie desmit darbības gadi līdzinās dēku romānam ar detektīva elementiem. Lai tiktu pie lidošanas, organizācijas biedri bija gatavi gan rīkot balles un aviācijas svētkus, gan ievest trofeju lidmašīnas no ārzemēm, gan būvēt tās paši. Sapņi sapinās ar naudas problēmām un kontrabandu, bet organizācijas nākamie gadi – ulmaņlaiks – to pacēla milzīgas ietekmes augstumos. Aeroklubam bija 25 tūkstoši biedru, simt nodaļu teju katrā Latvijas pagastā, un tautas aviācija bija dotēta, cienīta un mīlēta – katra indivīda un ''valsts aizsardzības labā''.

Leģenda ir panākta © DIENA(5)

Britu Formula 1 pilots Lūiss Hamiltons pēc izcīnītajiem tituliem ir noķēris vācieti Mihaelu Šūmaheru, bet uz F1 sliekšņa jau mīņājas Mihaela dēls Miks Šūmahers un igaunis Jiri Vipss.

Apbružāta, bet patiesa pilsētas seja © DIENA(1)

XXI esot pilsētu gadsimts, uzskata slavenais britu pilsētplānotājs Čārlzs Landrijs. Mūsdienās vairāk nekā 70% Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, ne vairs laukos. Tomēr pilsētu centru aktualitāte, kas bija, piemēram, pirms desmit gadiem, šobrīd zūd. Centru izkonkurē apkaimes, jo tas kļūst aizvien neērtāks ne tikai dzīvošanai, bet arī darbam un izklaidei, norāda VEF kvartāla valdes loceklis Gatis Vanags. Tagad cilvēki izvēlas dzīvot un strādāt klusākās un tīrākās vietās, ar ērtāku infrastruktūru. Radošie kvartāli, kas nu jau kādu laiku sevi spilgti iezīmējuši arī Latvijas galvaspilsētā, ir tie, kas rada tādu vidi un līdz ar to maina arī cilvēka attiecības ar pilsētu.

Roņi nomet svaru © DIENA

Pelēko roņu un zvejnieku attiecības Latvijas piekrastē pēdējos gados samilst, viena brīnumlīdzekļa kompromisa panākšanai nav, nepieciešama kompleksa un zinātniski pamatota pieeja.

Ledus ēveles pavēlnieks © DIENA

Siguldā divas nedēļas nogales pēc kārtas norisināsies Pasaules kausa izcīņas sacensības skeletonā un bobslejā. Jānis Skrastiņš jau divpadsmit gadu rūpējas par trases ledus kvalitāti.

Ja pats netiec galā ar azartu, pašatsakies © DIENA(10)

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne par Covid-19 ietekmi uz azartspēļu biznesa ienākumiem, totālu aizliegumu nevēlamību un par inspekcijas sociālo kampaņu pašatteikušos personu reģistra popularizēšanā.

Godaprāta mēraukla: Deputātu kompensācijas © DIENA(17)

Deputātu kompensācijas nonāk zem lupas ik reizi, kad kāds deputāts tiek pieķerts negodprātīgā rīcībā. Šoreiz arī SestDiena nolēma papētīt apmaksāto labumu sarakstus, un atklājās klasika. Daudziem deputātiem, kuri saņem kompensācijas, amatpersonas deklarācijā nemaz nav norādīts, ka viņi īrētu dzīvokli vai viņiem piederētu auto. Tāpat tiek mainīta dzīvesvieta, kas ļauj saņemt lielāku kompensāciju, un kovidlaiks ne visu deputātu paradumos ieviesis korekcijas

Tilts vilcieniem un riteņbraucējiem © DIENA(16)

Kāda padomju laika anekdote vēsta par tehniskā progresa nepieciešamību. Padomju līderis Brežņevs partijas kongresā sola, ka pēc pieciem gadiem katram padomju pilsonim būs savs zaporožecs, pēc desmit gadiem – katram sava volga, bet pēc divdesmit gadiem – katram sava personiskā lidmašīna. Kāds uzdod Brežņevam jautājumu, kāpēc padomju pilsonim būtu nepieciešama personiskā lidmašīna. Brežņevs atbild: "Nu, piemēram, jūs dzīvojat Omskā, bet Maskavas centrālajā universālveikalā pēkšņi izmet desu…"

Atviegloti uzelpot? © DIENA(5)

Vides problēmu risināšanu vēl aizvien daudzi cilvēki uzskata par bagātu dīvaiņu izklaidi brīvajā laikā, jo esot taču daudz svarīgāku lietu – ekonomika, drošība, veselība. Tomēr jāatceras, ka labi vides apstākļi gādā par to, lai uzņēmējdarbībai pietiktu resursu, lai cilvēku mājokļus nenonestu plūdi, lai varētu dzert ūdeni, kas neizraisa caureju, un arī lai varētu elpot gaisu, kas neliek klepot.

Spēle pārcelta vai atcelta © DIENA(3)

Latvijas profesionālajiem sportistiem jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Viena daļa dzīvo mainīgā režīmā, jo Covid-19 pandēmijas dēļ iestājusies piespiedu dīkstāve, bet ir arī tādi, kuri joprojām ir darba meklējumos.

Dienas sēnei ražīgs gads © DIENA

Esot tāds sens latviešu ticējums: ''Ja mežā ierauga lāci, tajā dienā interese par sēnēm zudīs.'' Kad nu ir noslēdzies desmitais laikraksta Diena un a/s Latvijas valsts meži rīkotais fotokonkurss Dienas sēne, varam diezgan droši teikt, ka senajiem latviešiem nebija taisnība. Lai gan šogad ziņu par lāču savairošanos un tātad arī ieraudzīšanu Latvijas mežos bija daudz vairāk nekā iepriekšējos gadus, konkursam Dienas sēne 12 nedēļās, no 24. jūlija līdz 18. oktobrim, tika iesūtīts nevis mazāk, bet divreiz vairāk sēņu fotogrāfiju – 737, kamēr pirms gada to bija 319.

Enerģiskas sievietes ar DNS šķērēm © DIENA(4)

Cilvēces atmiņā 2020. gads, visticamāk, paliks kā pandēmijas un pārvietošanās ierobežojumu periods, savukārt zinātnes vēsturē tas varētu tikt ierakstīts kā pirmais, kurā Nobela balvu zinātnē saņēma divas sievietes bez vīriešu kārtas kolēģu līdzdalības.

Matemātika sāpju mazināšanai © DIENA

Laiku pa laikam pat nopietnu pētniecisko institūtu pārstāvji pārsteidz ar tādiem ''atklājumiem'', ka atliek vien pabrīnīties: vai tiešām viņiem aptrūkušās patiešām svarīgas pētāmās tēmas? Ar Ig Nobel jeb nenopietnās zinātnes prēmijas nominācijas cienīgu paziņojumu nupat klajā nākuši arī Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes zinātnieki. Viņi noskaidrojuši, ka visefektīvākais veids uzmanības novēršanai no fiziskām sāpēm ir skaitīšana atpakaļgaitā no 1000, katrā solī atņemot pa 7.

Mērķis šautuvē un dzīvē © DIENA(1)

Biatlonā Ilmārs Bricis (50) vienīgais no Latvijas sportistiem ir izcīnījis divas pasaules čempionāta medaļas. Jau devīto gadu Ilmārs motivāciju atrod trenera darbā, un līdzīgi kā sportista gaitās viņam ir mērķis, ko jācenšas sasniegt.

Vai lāči pārņem Latviju? © DIENA(12)

Šajā sēņošanas sezonā cilvēki sociālajos tīklos dalās ne tikai ar baraviku kalniem un gaileņu paklājiem, bet arī ar video, kuru galvenie varoņi ir lāči. Vai Latvijas mežos jāsāk bīties no sauciena "lācis nāk!"?

Izlaušanās volejbola smiltīs © DIENA

No jaunajām un perspektīvajām strauji Eiropas pludmales volejbola zvaigžņu lomai jāpielāgojas Tīnai Graudiņai (22) un Anastasijai Kravčenokai (23), kurām šajās dienās pašu mājās notiekošais Eiropas čempionāts ir pirmais nozīmīgais pārbaudījums pēc iepriekšējās – izlaušanās – sezonas.

Pierāda sevi trasē. Saruna ar autosportistu Reini Nitišu © DIENA(1)

Pārmaiņas nodokļu sistēmā ar krietni ierobežotākām iespējām piesaistīt atbalstītājus pirms kāda laika pamudināja viņu pārsēsties rallija mašīnā. Taču tagad kaut kā neplānoti, bet, vārds pa vārdam – sarunu un sadarbības rezultātā –, Reinis Nitišs atkal startēs autosporta disciplīnā, kurā savulaik spoži sevi pieteica. 2014. gada sezonā Nitišs FIA pasaules rallijkrosa čempionāta kopvērtējumā Supercar klasē izcīnīja trešo vietu.

Lielā cilpa uz riteņa © DIENA

Prestižā Tour de France velobrauciena komandu prasības dalībnieka statusā izjutuši astoņi Latvijas riteņbraucēji. Par to, kas paliek aiz kadra, stāsta šī gada tūres debitants un ceturtā posma agresīvākais braucējs Krists Neilands, kā arī kādreizējie Latvijas velosporta panākumu kaldinātāji Romāns Vainšteins un Arvis Piziks.