Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Ziņas

Valsts ekonomikā labāk, nekā gaidīts © DIENA(7)

Covid-19 uzplaiksnījums lika Latvijas tautsaimniecībai šā gada otrajā ceturksnī sarukt par teju 9% salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, taču šā gada trešajā ceturksnī ir sekojis pārsteidzoši iespaidīgs uzrāviens. Salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaudzis pat par 7,1%, bet kritums pret atbilstošu ceturksni iepriekšējā gadā sarucis līdz 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jaunais loģistikas parks A6 Logistics Park svin spāru svētkus

Godinot augstākā punkta sasniegšanu un pabeidzot konstruktīvi un tehnoloģiski smagākos būvdarbus, loģistikas parks A6 nosvinējis spāru svētkus. Jaunā loģistikas parka būvniecības darbi Rīgā, Maskavas ielā 462 tika uzsākti 2020. gada jūlijā, kopējās investīcijas projekta izstrādē ir gandrīz 20 miljonu eiro apmērā, portālu Diena.lv informēja uzņēmums.

airBaltic iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai(4)

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA apliecināja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

Ārējos tirgos veicas labi, bet nākotne ir neskaidra © DIENA

Mūsu valsts ekonomika bieži tiek raksturota kā maza un atvērta, un tiek akcentēts, ka ārējā tirdzniecība spēlē ļoti būtisku lomu Latvijas tautsaimniecībā. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši arī eksportu un importu, tomēr vismaz rudens sākumā statistikas datos redzamā aina bija optimismu raisoša. Tajā pašā laikā nestabilitāte, kas saistīta ar Covid-19 krīzes neprognozējamību, liek nākotnē raudzīties visai piesardzīgi.

Aicina atbalstīt nelielos uzņēmumus © DIENA(16)

Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) neliela mēroga uzņēmumus mēdz uzskatīt par ekonomikas galveno balstu, jo šādi uzņēmumi nodrošina gan darbvietas, gan nodokļu maksājumus, gan arī dinamisku uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to arī sociāli labvēlīgu gaisotni.

Labprāt izvēlas vietējo © DIENA(4)

Domājot par to, kā stimulēt savas valsts ekonomiku krīzes laikā, ļoti nozīmīga loma ir pircēju patriotismam attiecībā uz vietējo ražojumu iegādāšanos. Mūsu valstī šajā ziņā ir izteikts uzsvars uz pārtikas rūpniecības ražojumiem. Kā atzīst veikalnieki, mūsu valsts pārtika ir labas kvalitātes un pircēji to pērk labprāt. Taču vienlaikus arī valstij jācenšas stimulēt patērētāju izvēli ar pircēju maka biezuma pieaugumu, jo rezultātā ieguvēji būs ne tikai pircēji, kuri būs iegādājušies svaigus, veselīgus un vienlaikus lētākus pārtikas produktus, bet arī ražotāji un tirgotāji, kuri varēs tikt pie labākiem finanšu rādītājiem, un galu galā arī valsts ar kopējās labklājības pieaugumu un budžetā iekasētiem nodokļiem.

Darba tirgū šobrīd iet kā pa viļņiem © DIENA(3)

Līdzīgi kā visā Latvijas tautsaimniecībā, arī darba tirgū šā gada trešais ceturksnis bijis labāks nekā iepriekšējo trīs mēnešu periods. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,2%, bet nodarbināto skaits – par 0,7 tūkstošiem. Savukārt gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,3%, bet absolūtos skaitļos – par 25 tūkstošiem. Šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, bet par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Faktorings. Kas tas īsti ir? © DIENA

Kopējais faktoringa apjoms Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā palielinājies par 30%, 2019. gadā sasniedzot 805 miljonus eiro, liecina starptautiskās faktoringa asociācijas Factors Chain International dati. Tomēr faktoringa izmantošanā Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.

Cerības uz tūrisma atdzimšanu nav zudušas © DIENA(10)

Pirms diviem gadiem, kad tika svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas simtgade, mūsu valstī bija vērojams prieks par to, ka 18. novembrī notikušās simtgades svinības un ar tām saistītie, 2018. gadā organizētie pasākumi izpelnījušies ārvalstu tūristu uzmanību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rādīja, ka 2018. gadā ārvalstu ceļotāji 7,8 miljonus reižu šķērsojuši Latvijas robežu un mūsu valstī iztērējuši gandrīz 752 miljonus eiro.

Dzīvojam visai sabalansēti © DIENA

Covid-19 izraisītā avionozares un tūrisma sašaurināšanās atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas pakalpojumu eksportu, kas nozīmē mazākas no ārvalstīm ieplūstošas naudas summas mūsu valsts ekonomikā. Tas liek uzdot jautājumus, kā ir mainījies un vai nākotnē varētu manīties Latvijas tekošā konta stāvoklis.

Aizvien pieaugošu risku ēnā © DIENA(3)

Ekonomikai sašaurinoties un cilvēkiem aizvien vairāk uzturoties mājās, pasaules finanšu tirgi tiek baroti gan ar jaunu naudas injekciju solījumiem, gan šo solījumu rezultātā ieplūstošiem dolāru, eiro, jenu un citu valūtu triljoniem. Tomēr vienlaikus finanšu tirgi nonāk draudu, ko rada pieaugošie maksātnespējas riski, ēnā, jo liela daļa tautsaimniecības sektoru ir sašaurinājuši darbību un tos pārstāvošie uzņēmumi vairs nespēj tikt galā ar kredītsaistībām. Sevišķi tas attiecināms uz tūrisma un transporta uzņēmumiem.