Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ziņas

Strautiņš: Darbaspēka trūkums ir apsveicams(4)

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā. Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Lietotnēm atklājam pārāk daudz datu © DIENA(2)

Patlaban vēl ir ļoti maz statistikas par to, vai Latvijā cilvēki pievērš uzmanību mobilo lietotņu, kas ikdienas sarunu valodā tiek dēvētas par aplikācijām, radītajiem iespējamajiem riskiem datu drošībai.

Eiropas Savienības fondu nozīmi mēdz pārspīlēt © DIENA(6)

Ekonomistu aprindās ik pa laikam tiek uzdots retorisks jautājums par to, kāda varētu būt Latvijā dzīve pēc tam, kad beigsies šis Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods. Ik pa laikam izskan visai drūmas atziņas par varbūtējas ekonomiskās krīzes atnākšanu. Tomēr vienlaikus dzirdams viedoklis, ka ES fondu pienesums pašreizējā ekonomiskajā izaugsmē nav tik liels, lai saimnieciskā dzīve bez tiem Latvijā apstātos.

Rīgas brīvosta gatava ziemas un ledus navigācijai

Rīgas brīvosta ir gatava ziemas un ledus navigācijai, lūgts komentēt ostas ledlaužu gatavību saistībā ar sinoptiķu prognozēm par to, ka martā ledus klātā platība Baltijas jūrā var kļūt lielāka par ilggadējo vidējo rādītāju, aģentūrai LETA sacīja Rīgas brīvostas kapteinis Artūrs Brokovskis. Šādu pārliecību viņš pauda, balstoties uz Rīgas ostas flotē esošo ledlaužu Varma un Foros gaitas izmēģinājuma pārbaudes rezultātiem un informāciju no Rīgas brīvostas dienestiem.

Pirkumi lielāku robu makā necērt © DIENA(1)

Strauji augošā inflācija, kas iedzīvotājus īpaši uztrauca pagājušajā gadā pārtikas sadārdzināšanās dēļ, šobrīd pamazām kļūst par pagātni. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu mēnesi patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 2%. Statistiķu dati arī rāda, ka gada inflācijas rādītājs samazinājies jau piecus mēnešus pēc kārtas, savukārt pats dārdzības pieauguma temps bijis lēnākais kopš 2016. gada nogales.

ES ekonomiskā izaugsme straujākā pēdējos desmit gados © DIENA(2)

Vēl straujāka ekonomiskā izaugsme nekā pērn Eiropas Savienības (ES) valstīs bija vien pirmskrīzes laikā - 2007. gadā - kad bloka ekonomiskā izaugsme sasniedza 2,7%. Pērn šis rādītājs pietuvojies 2007. gada izaugsmes tempam, sasniedzot 2,5%, liecina Eurostat apkopotā statistika.

Bitcoin drudža negaidītā blakne © DIENA(12)

Kopš 2017. gada rudens, kad populārākā kriptovalūta Bitcoin sasniedza rekordaugstu vērtību, daudz spriests par ietekmi uz investīciju tirgu un makroekonomiku, taču digitālo valūtu "rakšanas" bums ietekmējis arī citas nozares, piemēram, videospēļu spēlētājus un viņu datorus. Virtuālo valūtu iegūt kārojošie cilvēki ir ievērojami sadārdzinājuši personālo datoru grafisko karšu cenas.

FM paaugstina Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2018.gadam līdz 4%

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2018.gadā pieaugs par 4%, 2019.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,4%, bet 2020.-2021.gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim - 3%, liecina Finanšu ministrijas (FM) makroekonomisko rādītāju prognozes, uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021.gadam sagatavošanu.

Atliek lēmumu par augsti kvalificētu viesstrādnieku piesaisti(4)

Ministru kabinets otrdien atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās, ņemot vērā, ka vēl nepieciešamas diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām. Minētie jautājumi tiks pārrunāti tad, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) atgriezīsies no vizītes Korejā.

Globālie faktori var palīdzēt © DIENA

Pasaules, arī Eiropas Savienības (ES), tautsaimniecības iekustēšanās rada labvēlīgu vidi transporta nozares attīstībai. Augošais pieprasījums pēc izejvielām vismaz teorētiski ir labvēlīgs tam, lai palielinātos pieprasījums pēc dzelzceļa pārvadājumiem un ostu pakalpojumiem, savukārt mājsaimniecību tēriņu pieaugums var būt par dzinējspēku autotransporta pārvadājumiem un noliktavu saimniecībai. Tomēr ar ekonomiskajiem faktoriem vien izaugsmei var būt par maz, jo, piemēram, tranzīta nozarē ir bažas par aizvien lielāku Krievijas vēlmi pārorientēt kravu plūsmu uz savām ostām, turklāt šis segments ir visai jūtīgs arī politisku apsvērumu dēļ.

Latvijas ostas veic daudzveidīgu ieguldījumu ekonomikā © DIENA(2)

Latvijas mazajās ostās pērn bija vērojams neliels kravu apjoma kāpums – par 1,3% – un kopumā mūsu valsts mazajās ostās tika pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, Dienu informē Satiksmes ministrijā (SM). Mazajām ostām ir vairāki darbības virzieni, to vidū gan kokmateriālu eksports, gan zvejniecība, gan jahtu uzņemšana. Jāatgādina, ka Latvijā ierasts uzskatīt – mūsu valstī ir trīs lielās ostas – Liepāja, Rīga un Ventspils, kā arī vēl septiņas mazās ostas – Jūrmala, Engure, Roja, Skulte, Mērsrags, Salacgrīva un Pāvilosta.

Pirmais kravas ekspresvilciens Rīga-Minska ved kravu no Indijas

Līdz ar šonedēļ notiekošo Latvijas amatpersonu un Latvijas dzelzceļa (LDz) prezidenta vizīti Minskā, kurā pārrunāta turpmākā sadarbība ar kaimiņvalsts uzņēmumiem, 5. februārī no Šķirotavas stacijas kustību uzsāka pirmais kravas ekspresvilciens maršrutā Rīga-Minska, portālu Diena.lv informēja LDz.