Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Ziņas

Vasaras iepirkšanās svētki © DIENA

Latvijas iedzīvotāji šovasar visai aktīvi iepērkas dažādos veikalos, un tas varētu būt skaidrojams gan ar to, ka beidzot tiek veikti tie pirkumi, kas tika atlikti ārkārtējās situācijas trijos mēnešos – aptuveni no 12. marta līdz 9. jūnijam –, gan arī ar to, ka Latvijā un arī citur pasaulē joprojām pastāvošo ierobežojumu dēļ veikalos nonāk tā nauda, kas citos gados tika iztērēta par dažādiem kultūras un izklaides pasākumiem, kā arī par tāliem ārvalstu ceļojumiem.

Latvijas IKP kritums otrajā ceturksnī sasniedzis 9,8%(13)

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Eksperti: Huawei kļuvis par pasaulē lielāko viedtelefonu tirgotāju

Ķīnas telekomunikāciju gigants Huawei šogad otrajā ceturksnī apsteidzis Dienvidkorejas elektronikas uzņēmumu Samsung Electronics Co. un kļuvis par pasaulē lielāko viedtelefonu tirgotāju, pateicoties spēcīgam iekšzemes pieprasījumam, liecina tirgus izpētes kompānijas Canalys apkopotā informācija.

Daugmales ziedu simfonija skan gan mažorā, gan minorā © DIENA(1)

Uzmanības vērto Latvijas dārzu vidū ir divi daiļdārzi Daugmalē, kur nu jau vairāk nekā 20 gadu darbojas divi puķkopji un selekcionāri – Jānis Dukaļskis un Guntis Grants. Turp ciemos var doties aprīlī, kad zied krokusi, maijā – uz tulpēm un narcisēm, jūnijā – uz peonijām, jūlijā – uz lilijām un dienziedēm, augustā – uz gladiolām un dālijām. (Klimata pārmaiņu dēļ sezona var iestiepties garumā un notiek nobīdes.) Bet kāda ir puķkopja ikdiena? Kā iespējams visu šo krāšņumu apkopt un saglabāt? Ko puķkopis dara ziemā? Ar šiem jautājumiem Diena vērsās pie saimnieciskās darbības veicēja Daugmales peoniju saimnieka Jāņa Dukaļska.

Cer uz bezdarba samazināšanos © DIENA(9)

Covid-19 izraisītie satricinājumi ekonomikā pagaidām nav tik postoši kā iepriekšējās finanšu krīzes jeb 2008./2009. gada krīzes laikā. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis, lai gan strauji pieaudzis, tomēr ir vien 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas nav maz, bet tomēr ir aptuveni divtik mazāk kā dižķibeles sliktākajā punktā pagājušās desmitgades izskaņā.

Banknotes vēl turas apritē © DIENA(15)

Gan Latvijā, gan arī citur pasaulē, apzinoties nepieciešamību mazināt Covid-19 izplatības riskus, tiek rekomendēts izmantot bezskaidras naudas norēķinus, to vidū arī bezkontakta maksājumu kartes.

Ar PVN kritumu pret krīzi © DIENA

Par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu Latvijā runājuši gan restorānu īpašnieki, pat izmantojot kastroļu skaļu dauzīšanu, gan tirgotāji, gan pārtikas ražotāji, ar matemātiskāku precizitāti norādot, ka PVN būtu jāsamazina iztikai svarīgākajām pārtikas precēm.

Eksportā viss nav apstājies © DIENA

Ekonomikas ''nolikšana'' uz pauzes dažādu pārvietošanās ierobežojumu dēļ saistībā ar koronavīrusa izplatību nav metusi līkumu arī Latvijas ārējai tirdzniecībai, strauji rūkot gan valstī ievesto, gan no tās izvesto preču vērtībai. Vairāk gan tas skāris importu, kurš šāgada maijā ir bijis par 29,6% mazāks nekā gadu iepriekš, savukārt eksports, par laimi, krities ievērojami mazāk, gada laikā sarūkot par 16,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ekonomika, kas paslēpusies aiz tā dēvētās vieglās naudas © DIENA(4)

Pasaulē pastāv dažādas azartspēļu definīcijas, teju katrā valstī ir sava, un vienoti noteikumi nav pat Eiropas Savienības (ES) līmenī. Tas nozīmē, ka ikviena valsts nosaka savu definīciju un regulējumu, savukārt azartspēļu rīkotājiem katrā valstī, kurā vēlas darboties, jāseko līdzi likumdošanai un jāpiemērojas tai.

Ar skaistām frāzēm vien ir par maz. Vajadzīga rīcība © DIENA(4)

Nesen – jūlija sākumā – Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP 2027). Līdz ar citām tēmām šajā plānā pievērsta uzmanība arī uzņēmējdarbībai un ir lasāms: "Valstij jākoncentrē ierobežotie attīstības resursi tajās zināšanu jomās, kurās uzņēmējiem ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus, tai skaitā attīstot apstrādes rūpniecību un sekmējot augsto tehnoloģiju izplatību tradicionālajās nozarēs, kā arī drošības un aizsardzības nozarē."

Pandēmija maina investīciju vidi © DIENA

Pagājušais gads Eiropai bijis viens no veiksmīgākajiem ārvalstu tiešo investīciju piesaistes ziņā, secināts kompānijas EY šovasar veiktajā pētījumā par Eiropas valstu investicionālo pievilcību. 2019. gadā ārvalstu investori ir ieguldījuši līdzekļus 6412 jaunos projektos 47 Eiropas valstīs.

Bažas par patērētāju aktivitāti © DIENA

Neraugoties uz to, ka daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Covid-19 uzliesmojums nedaudz pierimis, zaudējumi, kas saistībā ar cilvēku aktivitāšu ierobežošanu radušies tautsaimniecībai, var slēpt ļoti daudz risku. Protams, ir arī atsevišķas pozitīvas nianses, piemēram, straujāka digitalizācijas attīstība, tomēr šos pozitīvos notikumus krietni vien aizēno dažādas ekonomiskās blaknes, kas galu galā var veicināt sabiedrības maksātspējas kritumu

Deflācija varētu apstāties © DIENA(1)

Ekonomikas vismaz šķietamā stabilizācija pasaulē un arī Latvijā pēc Covid-19 ienestajām blaknēm ir nesusi izmaiņas patēriņa cenu indeksu līknēs. Proti, temps, ar kādu samazinājās inflācija, atnākot Covid-19, līdz ar patēriņa pieaugumu sāk zaudēt spēku. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko mēnešu laikā Latvijas tautsaimniecībā sāks atgriezties inflācija, ja rēķinām cenu pārmaiņas pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.