Politologs Filips Rajevskis par trim modinātājzvaniem Latvijai, par to, cik Kariņam maksās 500 eiro, un par dilemmu starp individuālo brīvību un kopējo labumu.
Ulmanim bija sarežģīts raksturs – šķetinot versijas par to, vai starpkaru Latvijas redzamākajam politiķim Kārlim Ulmanim ir bijis dēls, 2001. gada 24. februāra SestDienas rakstu Kas bija Andrejs Veinbergs? sāka Tekla Šaitere, uzsvērdama, ka personiskās dzīves neafišēšana, esot tautas uzmanības centrā, tikai uzkurina tenkas un minējumus.
Arheologs Juris Urtāns par to, vai ir iespējams iejusties senlatvieša ādā, pilskalnu atklāšanas bumu Latvijā un par to, kas un kur iznīcina Latvijas senvēsturi.
8. februārī apritēja 150 gadu kopš "tautas nodevēja" Andrieva Niedras dzimšanas. Lai nu ko, bet boļševisma draudus mācītājs, rakstnieks, tautā populārās dziesmas Dažu skaistu ziedu autors saredzēja labāk par daudziem tālaika latviešu politiķiem. Tie, kas lasīs Niedras atmiņas, droši vien vispirms brīnīsies par to, kā viņam vispār izdevās dzīvam tikt līdz "tautas nodevībai", vairākas reizes gluži brīnumainā kārtā izglābjoties no lielinieku gūsta. 1992. gada 15. februārī Diena atskatījās uz kādu citu ar Niedru saistītu notikumu – 1924. gada 30. janvārī Rīgā Amatnieku biedrības zālē notika "sabiedriskā sirdsapziņas tiesa" ārpus likuma pasludinātā "tautas nodevēja" Andrieva Niedras lietā.
Romāna Kalendārs mani sauc autors Andris Kalnozols par mīlestības vakcīnu, Nacionālās bibliotēkas jēgu, brīvību uz ielas un zālēm, kas ārstē no izdegšanas.
Filma, par kuru Latvijā visi runāja, bet kuru tikai retais bija redzējis, – tā ir raksturota 2001. gada sākumā Gēteborgas filmu festivālā un 15. februārī arī Zviedrijas televīzijas kanālā TV3 izrādītā zviedru režisora Pola Hollandera filma Buy Bye Beauty par Latvijas seksa industriju un zviedru sekstūristiem. Latvijā tā 2001. gada februārī sacēla lielāku sabiedrības šūmēšanos nekā nesenā Kristīnes Misānes lieta, par Buy Bye Beauty izteicās vai visi Latvijas prezidenti. Filmas beigās skandalozais režisors stājas dzimumattiecībās ar vairākām sievietēm, ko filmai bija intervējis, ļaujot filmas vēstījumu traktēt kā: "Lūk, kā mēs, zviedri, drāžam jūs, latviešus, bet jūs mums neko nevarat padarīt!"
Pirms 25 gadiem, 1996. gada 28. janvārī, Ņujorkā nomira dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts Josifs Brodskis. SestDiena viņu pieminēja 10. februārī rakstā Liekēdis Jozefs, Nobela laureāts (1940–1996).
Veselības centru apvienības un Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa par to, kurā gadā mums pietiks ārstu, kāpēc Latvijas medicīna ir viena no labākajām pasaulē un kā varētu izvairīties no sliktākā scenārija.