Tartu kā nākamā gada Eiropas kultūras galvaspilsēta savā programmā pievērsīs uzmanību arī ikvienam pamanāmam, bet līdz šim reti izceltam mākslas veidam – ielu mākslai. Kāpēc apgleznotas sienas un arī oficiāli neatļauti zīmējumi pilsētvidē ir atbalstāms un attīstāms virziens, un ar ko īpaša ir tieši Igaunijas ielu māksla, stāsta māksliniece Sirla.
Grupas Triānas parks līdere Agnese Rozniece ir apņēmības pilna modernizēt mūzikas izglītības procesu skolās un tādējādi mainīt pašmāju izklaides industriju
36. Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Berlīnē ir triumfējusi franču režisores Žistīnes Triē drāma Kritiena anatomija (Anatomy of a Fall), kas saņēma piecas balvas.
Ko gaidīt? – ar šādu jautājumu pagājušajā nedēļā Nacionālais kino centrs un kino veidotāji iepazīstināja ar deviņiem projektiem, kas tapuši atsevišķā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma programmā un pie Latvijas skatītājiem nonāks jau pavisam drīz.
Mēs esam Jaunā Rīgas teātra (JRT) galvenajā vestibilā. Cilvēki nāk iekšā no pagalma, un šajā vietā publika sadalās: tie, kuriem ir biļetes uz Lielo zāli, nogriežas pa labi, tie, kuriem ir biļetes uz mazajām zālēm, nogriežas pa kreisi, – vakar VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkotajā mediju ekskursijā, kurā varēja apskatīt paveiktos darbus ēku kompleksā Lāčplēša ielā 25, sacīja JRT ēku kompleksa rekonstrukcijas un pārbūves projekta autore arhitekte Zaiga Gaile.
Mūžībā aizgājis pazīstamais bērnu literatūras autors Juris Zvirgzdiņš, kurš sarakstījis vairāk nekā trīsdesmit grāmatu jaunākajiem lasītājiem, iepazīstinot viņus ar spilgtiem, labdabīgiem varoņiem un to piedzīvojumiem ceturtdaļgadsimta garumā.
Mani sauc Edgars Trankalis. Es vēlos aizbraukt ar riteni no Rucavas līdz Romai – ar šādu apņemšanos iesākas latviešu videomākslinieka Edgara Trankaļa veidotā dokumentālā filma Rucava–Rīga–Roma, kas pagājušās nedēļas nogalē kinoteātrī Splendid Palace piedzīvoja pirmizrādi.
Gatavojoties šim pasākumam, es izlasīju amerikāņu autores Sūzanas Zontāgas tekstu par ciešanu atspoguļojumu, un tajā bija vārdi: "Līdzjūtība ir nestabila emocija. Ja to nepārvērš darbībā, tā novīst," piecdesmit ukraiņu autoru eseju krājuma Karastāvoklis (izdevniecība Dienas grāmata) atvēršanā sacīja tulkotāja Māra Poļakova.
Uz kinoekrāniem iznāk režisora Ronalda Mežmača debijas pilnmetrāžas spēlfilma Elpot zem ūdens – patiesos notikumos balstīta sociālā drāma par narkomāniju
"No divus kvadrātmetrus liela skatloga mēs esam nonākuši līdz Rīgas Mākslas telpai," par savu sadarbību ar laikmetīgās modes un mākslas duetu Mareunrol’s stāsta kuratore Auguste Petre.
"Krēsls mūsdienās ir viena no visbiežāk lietotajām mēbelēm un vienlaikus nozīmīga vēstures liecība, kas raksturo sabiedrības sociālo struktūru, dzīves stilu, tehnoloģiju attīstību, kā arī krēsla izgatavotāju amata prasmi," uzsver Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja izstādes Katram savs krēsls veidotāji.
Mākslas stacijā Dubulti no šodienas, 27. oktobra, būs apskatāma Ukrainas Laikmetīgās mākslas muzeja izstāde Spriedze, pretošanās, mīlestība. Īsā versija, kura stāsta par brīdinājumiem, ko daudzi negribēja redzēt, par lēmumiem, kas jāpieņem visiem, un par vērtīgiem mirkļiem, ko var piedzīvot vistumšākajā laikā.
Liepājas stāsts vēl nav apkopots, tas ir pētīts tikai fragmentāri. Gatavojoties 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, nodibinājums Liepāja 2027 ir aicinājis spēcīgu un zinošu autoru, rakstnieku un pētnieku komandu izveidot holistisku materiālu krājumu Liepāja. Kultūra. Atmiņa kā pamatu Liepājas identitātes tālākai izpētei.
Pie skatītājiem ir nonākusi teātra trupas Kvadrifrons dokumentālā fikcija Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris, kas veidota pēc teātra kritiķes Līvijas Dūmiņas (tagad Līvija Pildere) grāmatas Artūra Skrastiņa Spogulija motīviem.
Par Dailes teātra patronu ir kļuvusi Rietumu Banka – šajā nedēļā starp abām organizācijām tika parakstīts sadarbības līgums. Ik gadu Dailes teātris saņems papildu finansējumu no Rietumu Bankas un Nākotnes atbalsta fonda 200 000 eiro apmērā.
"Varbūt četrdesmit gadu ir vilšanās vecums. Esmu kļuvis pesimistiskāks. Saku sev tuviem cilvēkiem, ka labāk nebūs. Vislabākais jau ir noticis," apgalvo režisors Aiks Karapetjans, kurš gatavojas savas filmas Bezkaunīgie un Jaunajā Rīgas teātrī tapušā iestudējuma Fēlikss, Anatolijs un Ilona pirmizrādei
Par šī gada Latvijas Arhitektūras gada balvas Lielās gada balvas jeb Grand Prix ieguvēju ir kļuvis Dailes teātra priekšlaukums, kura autors ir arhitektu birojs MADE arhitekti (komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu).
Valmieras teātrī 5. oktobrī pirmizrādi piedzīvos režisores Ineses Mičules iestudējums Jāzeps un viņa brāļi pēc Raiņa traģēdijas motīviem. "Jāzeps ir šodienas Hamlets. Viņš savus nokaitētos jautājumus tieši tāpat risina pilnīgā vientulībā. Kā mēs visi. Kad izslēgti visi sociālie tīkli ar īsto un viltus padomdevēju zunoņu, tu paliec viens pret vienu ar savu sirdsapziņu un iekšējo kompasu. Bultiņa raustās. Kur tā nostāsies?" tiek pieteikta izrāde, kurā galveno lomu pārmijus atveidos aktieri Mārtiņš Meiers un Aksels Aizkalns, kuru aicinājām uz sarunu.
No 30. septembra līdz 8. oktobrim norisināsies ikgadējais Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls Patriarha rudens. Sagaidot šo notikumu, uz sarunu aicinājām jauno režisoru Ralfu Liepu, kurš īpaši šim festivālam ir iestudējis Pētera Pētersona lugu Mirdzošais un tumši zilais par godu pazīstamā režisora un dramaturga simtgadei.
Vidzemes tirgū Rīgā pagājušajā nedēļā tika atklāts laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, kas norisināsies līdz 8. oktobrim. Jau četrpadsmito gadu pēc kārtas tas piedāvās saviem apmeklētājiem alternatīvas izdzīvošanas iespējas un alternatīvus nākotnes scenārijus šajā mainīgajā pasaulē, kurā dzīvojam.
"Dailes teātra simbols ir liesma. Mēs turpināsim dedzināt, tikai tā mēs varam iet uz priekšu" jaunajai sezonai veltītajā preses konferencē sacīja Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Viesturs Kairišs.
Šīs nedēļas nogalē, 8.–10. septembrī, visā Latvijā norisināsies Eiropas kultūras mantojuma dienas, kurās Latvija piedalās kopš 1995. gada, ik reizi izvēloties kādu noteiktu tēmu.