Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Piektdiena, 6. augusts
Aisma, Askolds

Ilze Brinkmane

Sargāt vai ļaut arī saimniekot

Vēlos panākt, lai meža īpašniekiem tiek pilnvērtīgi kompensēti zaudējumi, ko rada mikroliegumu izveide viņu īpašumos – tā aicinājumu uzsāk Aivars Jakobsons pilsoņu parakstu vākšanas portālā ManaBalss.lv, kuru patlaban atbalstījis nepilns simts iedzīvotāju. Iniciatīvas autors rosina veikt likumu izmaiņas, jo patlaban noteiktā Natura 2000 kompensāciju sistēma ir nepietiekama, atlīdzība neatbilst kokmateriālu tirgus cenai, jo gadā ir tikai pārsimt eiro.

Rīdzinieka kartei nedaudz mazāk priekšrocību

Rīdzinieka karte bez maksas pienākas personām, kuras ir deklarējušās Rīgā vai kurām pieder īpašums Rīgā. Tā vienlaikus ir rīdzinieka identitāti apliecinošs dokuments, kas nodrošina daudzfunkcionālas lietošanas iespējas.

Ātrāk reģistrēt varēs tikai nepilnu kursu

Ja persona vakcinējusies ārvalstīs un Latvijā vēlas iegūt darbspējīgu ES digitālo Covid-19 sertifikātu un saderīgu QR kodu, nereti iesnieguma izskatīšana Nacionālajā veselības dienestā (NVD) jāgaida līdz pat mēnesim. Ārzemēs veiktas vakcinācijas fakts tiek reģistrēts arī privātajās ārstniecības iestādēs, kur darbspējīgu sertifikātu un QR kodu iespējams saņemt daudz ātrāk. Kā atzīst no ASV ieceļojušie tautieši, to uzzinājuši nejauši, taču ir apmierināti, ka nav bijis ilgstoši jāgaida un pavērusies iespēja apmeklēt dažādus kultūras pasākumus. Taču nesen ieviesti jauni noteikumi, un ātrāk reģistrēt varēs tikai nepilnu vakcinācijas kursu.

Drosmīgāk apmeklē ārstus

Šovasar pie ģimenes ārstiem nāk krietni vairāk pacientu nekā citus gadus šajā sezonā, intervijā Latvijas Radio atzinusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, bet, uzrunājot vairākus lauku ģimenes ārstus, domas tomēr dalās.

Motivācija var mainīties(1)

Ministru kabinets nolēmis, ka vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs. Darba devējam būs tiesības atbrīvot no amata darbinieku, kurš līdz 15. septembrim nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu.

Palīdzēt var nestandarta domāšana

Ilze Brinkmane sarunājas ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas Beznosacījuma pamatienākumu ieviešana visā ES koordinatori Latvijā Aiju Lasmani.

Ar bažām gaida augustu(13)

Visā pasaulē ir sācis izplatīties Covid-19 infekcijas delta jeb Indijas vīrusa variants, kura dēļ notiek Covid-19 slimības uzliesmojumi Krievijā, Portugālē un Lielbritānijā. Izplatība notiek strauji, jo šis vīrusa paveids ir daudz lipīgāks par iepriekšējiem un īpaši izplatās vēl nevakcinēto, bet sociāli aktīvāko iedzīvotāju vidū.

Sāk gatavoties streikam(3)

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir sākusi gatavoties streikam saistībā ar jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli, jo Veselības ministrija (VM) atteikusies nākamā gada budžeta līdzekļu pieprasījumā iekļaut darba samaksas pieaugumu jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem) un atbalsta jeb tehniskajam personālam, tajā pašā laikā plānojot darba samaksas pieaugumu ārstiem un māsām aptuveni 9% apmērā.

Bezpajumtnieki arī tiek pie vakcīnas

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) pirms diviem mēnešiem norādīja, ka ar kompānijas Johnson & Johnson izstrādāto Janssen vakcīnu pret Covid-19 plānots vakcinēt bezpajumtniekus, jo šī ir vienas devas vakcīna un to prioritāri izmanto tādu cilvēku potēšanai, kuru vakcinācija ir organizatoriski sarežģītāka.

Daudzi seniori jāuzrunā īpaši(1)

Izvērtējot vakcinēšanas norisi, veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) atzīst, ka līdz rudenim sasniegt pūļa imunitātei no Covid-19 nepieciešamos 70% vairs nešķiet reāli. Pirmo no divām vakcīnas pret Covid-19 devām Latvijā ir saņēmuši 591 973 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 509 432. Kopumā valstī veiktas 1 101 405 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2021. gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 ir saņēmuši 31,36% iedzīvotāju, bet abas – 26,99%.

Sākta unikāla terapija

Jaundzimušo skrīninga pilotpētījumā laikus nosaka retas slimības diagnozi.

Vakcinācija vēl tuvāk iedzīvotājiem(3)

Ieviestie atvieglojumi vakcinētajiem pret Covid-19 tomēr nav veicinājuši cerēto atsaucību, jo patlaban mazinās sabiedrības iesaiste vakcinācijā. Pilnībā vakcināciju noslēguši jeb abas vakcīnu devas saņēmuši 27,7 procenti, bet pirmo devu – 36,2 procenti Latvijas iedzīvotāju.

Atgriešanās ierastajā dzīvē

Pēc pagājušajā nedēļā notikušajiem izmēģinājuma kinoseansiem, brīvdabas koncertiem un teātra izrādes ir nolemts, kā turpmāk noritēs publiskie pasākumi. No 15. jūnija dažādus pasākumus varēs apmeklēt ne tikai pilnībā vakcinēti un pēdējā pusgada laikā ar Covid-19 izslimojuši, bet arī cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu, paredzot, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam, lai apmeklētu pasākumus kopā ar vecākiem, tests nav jāveic. Lai nodrošinātu apstākļus, kas novērš Covid-19 izplatību, pasākumos apmeklētājiem būs jāievēro noteikti drošības pasākumi.

Izrauties no šaurās nišas

Latvija pērn kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsti, un ir izstrādāta mūsu valsts kosmosa stratēģija, taču šajā jomā ļoti svarīga ir sadarbība, jo tā ir globāla nozare. Tādēļ Latvijas zinātnieki meklē sadarbības iespējas kosmosa jomā, pašlaik skatoties Itālijas virzienā, – abu valstu kosmosa industrijas pārstāvji plāno biznesa sarunas tuvākajā nākotnē, lai kopā piedalītos Eiropas Savienības un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) konkursos.

Pusaudži vēlas vakcinēties(6)

Kopš atzīts, ka bērnu un pusaudžu vakcinācija pret Covid-19 ar Eiropas zāļu aģentūras (EZA) reģistrētām vakcīnām no 12 līdz 17 gadiem ir droša, arī Latvijā arvien vairāk pusaudžu paši vai ar vecāku atbalstu vakcinējas. Patlaban EZA ir apstiprinājusi Pfizer/BioNTech ražotāja vakcīnu Comirnaty izmantošanai šajā vecuma grupā, kā arī paātrināti uzsākusi vērtēt pieteikumu Moderna vakcīnas lietošanas paplašināšanai, ietverot jauniešus vecumā no 12 līdz 17 gadiem.

Vajadzīgs sistēmisks atbalsts

Autisms ir traucējums mūža garumā, kas ietekmē veidu, kā persona komunicē un izturas pret apkārtējiem cilvēkiem. Visiem bērniem ar autismu ir grūtības sociālajā mijiedarbībā un komunikācijā un iztēlē. Mēdz būt arī izmainīts (paaugstināts vai pazemināts) sensorais jutīgums – ir citādas dzirdes, redzes, taustes, ožas un garšas sajūtas.

Organizatori joprojām neziņā par iespējām rīkot koncertus vasarā(1)

Radošie prāti meklē iespējas izteikt sevi mākslā, mūzikā, taču arī skatītāji un klausītāji ilgojas būt klāt kultūras notikumos, nevis tos vērot tikai attālināti. Mēģinot rast atbildi, kāda varētu būt koncertdzīve vasarā, joprojām ir daudz nezināmā, ko ietekmē Covid-19 izplatība un epidemioloģiskie rādītāji.

Bez plāna, vien paļaušanās uz solīto

AstraZeneca vakcīnas ražošanas uzņēmums pēdējā laikā nespēj paredzētajos termiņos pildīt piegādes saistības, tāpēc par neizpildītajām saistībām Eiropas Savienība kompāniju iesūdzējusi tiesā. Latvijā līdz šim pirmo šīs vakcīnas poti saņēmuši 129 439 cilvēki, otro – 40 277 cilvēki, tātad 89 162 cilvēki savu otro AstraZeneca devu vēl gaida.

Grib vakcinēties kolektīvi

Sabiedrībā pieaug izpratne par vakcinācijas nozīmi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību un līdz ar to arī virkni ierobežojumu ierastajā dzīves ritmā. Īpaši liela ir darba devēju vēlēšanās nodrošināt savu darbinieku kolektīvu vakcināciju.

Inficēšanās līmenis joprojām augsts(6)

Epidemioloģiskā situācija Latvijā diemžēl būtiski pasliktinās, tādēļ speciālisti no Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un mediķi no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vērsušies Latvijas Republikas Saeimā un Ministru kabinetā ar atklātu vēstuli, kurā aicina uz rīcību, lai novērstu strauju saslimstības palielinājumu.

Apdraudējums zīdaiņiem

Latvijas mediķi vērš uzmanību, ka arvien vairāk bērnu saslimst ar garo klepu, un ir iespēja, kā to laikus novērst, bet speciālistu rekomendācijas nerod politiķu atbalstu. Grūtnieču vakcinācija var apturēt mirstību no garā klepus un saslimstību jaundzimušo un zīdaiņu vidū, taču līdz šim tā nav iekļauta grūtnieču aprūpes programmā un nav valsts apmaksāta.