Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +16 °C
Skaidrs
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Magda Riekstiņa

Tautas pacietības pārbaude

Energoresursu cenu kāpums un ar to saistītie jau augošie rēķini šobrīd ir viena no aktuālākajām tēmām mūsu sabiedrībā.

Uzņēmējiem vajag skaidrību

Nākamnedēļ valdība varētu vienoties par atbalstu uzņēmējiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Aģentūra LETA vēsta, ka politiķu viedokļi par valsts atbalsta sniegšanu uzņēmējiem atšķiras, tomēr valdošās koalīcijas partijas spējušas konceptuāli vienoties, ka uzņēmējiem atbalsts ir jāsaņem.

Risks zaudēt vēlētāju balsis

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, jaušamas bažas, ka vēlētāju aktivitāte var būt zema. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 54,56% no visiem balsstiesīgajiem vēlētajiem, kas nav daudz. 2019. gadā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aktivitāte bija vēl zemāka – 33,53%.

Nost no gāzes adatas!

Paziņojumu par to, ka pieaugs elektrības cena, saņēmuši Elektrum produkta Elektrum Ekonomiskais lietotāji, bet informāciju, ka palielinās maksājumi par gāzi, – tie Latvijas gāzes klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā maksājuma metodes.

Politiķiem jāmazina bailes

Nebūtu korekti apgalvot, ka mūsu valsti jau ir piemeklējusi tikpat dziļa ekonomiskā krīze kā 2009.–2010. gadā. Tomēr stresa līmenis ir ārkārtīgi augsts, un trauksmi izjūt pat tie cilvēki, kuriem ir racionāla, līdzsvarota attieksme pret dzīvi un nav raksturīgi krist panikā par sīkumiem vai sevi un apkārtējos tracināt ar iztēlē uzburtām apokaliptisku šausmu ainām.

Koncentrēties uz savu spēku

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, allaž tiek pētīts, kā situācija Latvijā izskatās uz citu valstu, it īpaši abu Baltijas kaimiņzemju, fona. Arī šis priekšvēlēšanu laiks nav izņēmums, un pie varas esošajai politiskajai elitei pārmet, ka mūsu valsts atpaliek gan no Igaunijas, gan no Lietuvas.

Pateikts daudz, bet ne viss

Nesen Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) publiskoja kopīgas rekomendācijas politisko partiju programmu ekonomikas sadaļai.

Darba tirgus šūpoles

Prognozes par to, ka gaidāma sarežģīta ziema, drūmos toņos iekrāso arī bezdarba kāpuma draudi.

Tūristu mītnēs viesu skaits ir audzis

Šā gada maijā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojuši kopumā 165,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo ceļotāju. Tas ir 2,3 reizes vairāk nekā pagājušā gada maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Kam tiks balsis no ārzemēm?

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, aktuāls kļūst jautājums par to, kurš politiskais spēks iegūs ārpus Latvijas dzīvojošo vēlētāju jeb latviešu diasporas balsis.

Septītais vilnis un politika

Covid-19 pandēmija uz vairākiem mēnešiem bija gandrīz pagaisusi no Eiropas Savienības (ES) aktualitāšu klāsta, bet patlaban atkal tajā atgriežas.

Diskusijas bīstamā nianse

Aizsardzības ministrijas ideja Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu ir raisījusi plašas debates, kurās netrūkst arī dažādu paaudžu uzskatu sadursmju asā formā.

Dati ir, sistēmas nav

Mērķēts atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams, – šī frāze saistībā ar energoresursu cenu kāpumu dzirdama bieži. Tomēr neizpaliek arī bažas, ka pēc dažiem mēnešiem, kad, ņemot vērā Latvijas klimatu, neizbēgami sāksies apkures sezona, ar mērķēta atbalsta piešķiršanu var rasties grūtības, jo vajadzīgā sistēma joprojām nebūs ieviesta.

Kā informētu sabiedrību?

Karam Ukrainā ieilgstot, izskan amatpersonām adresēta prasība izskaidrot, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja pie mūsu valsts austrumu robežas pastiprinātos militārie draudi.

Ielu nosaukumu rokādes

Plašu sabiedrības uzmanību nesen piesaistīja sociālajos tīklos publiskotā informācija, ka "Valsts valodas centrs, pamatojoties uz Didža Šēnberga iesniegumu, atzinis par atbilstošiem priekšlikumus Lomonosova, Puškina, Turgeņeva, Rusas, Ļermontova, Eizenšteina, Saharova, Keldiša ielas aizstāt ar Mauriņas, Mīlenbaha, Purvīša, [Ulda] Bērziņa, Plūdoņa, Brigaderes, Skalbes, Kaudzīšu ielām".

Modinātājzvans politiķiem

Nesen tika publiskots Eiropas pilsētu Investīciju pievilcības pētījums, ko veido kompānija EY. Tas atklāj, ka no 40 pilsētām Rīga ierindojas 37. vietā, Viļņa – 32. Tallina šajā sarakstā nav minēta. Par investēšanai pievilcīgākajām pilsētām Eiropā ir atzītas Londona, Parīze un Frankfurte.

Solījumi rūpīgi jāizvērtē

Saeimas vēlēšanas ierasti tiek saistītas ar cerībām, ka būs labāk, tiks ievēlēti tādi deputāti, kuri vairāk rūpēsies par sabiedrības labklājību, un tiks izveidota tāda valdība, kura strādās gudrāk par iepriekšējo.

Draudīgais domino efekts

Daudzi Latvijas iedzīvotāji jau ir apraduši ar domu, ka rudenī un ziemā neatliekamie tēriņi prasīs lielāku daļu no ienākumiem, nekā ierasts.

Atpaliekam. Ko darīt?

Pēdējā laikā aizvien biežāk parādās vēstis, kas liecina – sabiedrības labklājības līmenis mūsu valstī ir viszemākais Baltijā.

Haosu nevaram atļauties

Latvijas ekonomika ir veiksmīgi pārcietusi Covid-19 pandēmijas radīto krīzi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis nākotnes perspektīvas, ir secinājusi Eiropas Komisija (EK).

Integrācijas stāsts nav galā

Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, mūsu valstī daudz tiek spriests par te dzīvojošo krievvalodīgo integrāciju un par nepieciešamību stiprināt viņu lojalitāti Latvijai.

Cer uz veiksmīgu vasaru

Maijā izmitināšanas nozares uzņēmēju konfidences rādītājs sasniedzis augstāko vērtību gandrīz trīs gadu laikā, t. i., kopš 2019. gada jūnija, un bija 38,9.

Pašpietiekamība bez galējībām

Gadiem ilgi mūsu valstī tika runāts, ka Latvijas ekonomikai jābūt tādai, ko var raksturot ar vārdiem "maza, bet atvērta", uzsverot, ka svarīgi ir paplašināt eksportu un ka nevar iztikt bez importa.

Lēni ne vienmēr ir labi

Aizvadītajā nedēļā savdabīgu iespaidu atstāja politiķu spriešana par turpmāko atbalstu Ukrainas bēgļiem, kuri ieradušies Latvijā. It īpaši dīvains iespaids radās, skatoties politiskos strīdus LTV1 diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā?.

Vajag plānu rudenim

Rudenī iespējams kāds no četriem Covid-19 izplatības scenārijiem. Šādu prognozi medijos, to vidū TV 24, izteicis epidemiologs Ņikita Trojanskis. Covid-19 pandēmijas gaitā gan Latvija, gan citas valstis jau ir pieredzējušas, ka realitātē epidemioloģiskā situācija var izrādīties labāka, nekā prognozēts, bet var arī piepildīties paši drūmākie pieļāvumi.

Tirgu virza vēlme pēc brīvības

Gan Covid-19 pandēmija, gan paaudžu maiņa ienes jaunas tendences mājokļu tirgū un visā nekustamo īpašumu nozarē. Tas jūtams ne tikai mūsu valstī, bet arī citur Eiropas Savienībā (ES).

Augstākas algas, mazāk pelēkās naudas

Uzskats, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā viss notiek labāk nekā pie mums, Latvijā, ir bieži dzirdams jau gadiem. Tiek uzsvērts tas, ka Igaunijā ir augstāks sabiedrības turības līmenis, Ziemeļvalstu ētikas standartiem tuvāka uzņēmējdarbības vide, labāk attīstīta e-pārvalde un līdz ar to arī labākas digitālās prasmes gan valsts sektorā, gan kopumā sabiedrībā. Tāpat tiek uzsvērts, ka Covid-19 pandēmijas gados Igaunijā veiksmīgāk nekā mūsu valstī sabalansēta cīņa pret Covid-19 ar ierobežojumu skarto nozaru saglabāšanu.