Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Margarita Zieda

Murmel, Murmel, Murmel

Izrādē, kas šobrīd ir absolūtais Berlīnes hits, tiek izrunāts tikai viens vārds – Murmel. Herberts Fričs patlaban ir vispieprasītākais Vācijas režisors.Vai jūsu darbs nav tāda pasaules izskaistināšana? - jautā lielais vācu nedēļraksts Die Zeit šveiciešu māksliniecei Pipilotti Rist, kura savu piecdesmito dzimšanas dienu atzīmē ar grandiozu darbu parādi Acābolu masāža, kas pašlaik notiek Manheimā un ir apskatāma vēl līdz 26.

Murmel, Murmel, Murmel

Vai jūsu darbs nav tāda pasaules izskaistināšana? - jautā lielais vācu nedēļraksts Die Zeit šveiciešu māksliniecei Pipilotti Rist, kura savu piecdesmito dzimšanas dienu atzīmē ar grandiozu darbu parādi Acābolu masāža, kas pašlaik notiek Manheimā un ir apskatāma vēl līdz 26. jūnijam.

Jaunie kalpi

Zem burtiem F.I.N.D. pasaulē atpazīst Berlīnes starptautisko jaunās dramaturģijas festivālu, kurā ik gadu martā pulcējas uzmanības vērti teātra darbi. To rīko teātris Schaubᅢᄐhne am Lehniner Platz, kas pats aktīvi iestudē jaunās lugas, izstrādājot savu pavisam īpašu profilu Vācijas plašajā teātra spektrā.

Al gran sole carico d'amore

Itāļu avangarda komponista Luidži Nono opera Al gran sole carico d´amore tika sarakstīta XX gadsimta 70. gadu sākumā. Laikā, kad utopijas vēl nebija atvadījušās no cilvēkiem un tie, kas dzīvoja kapitālismā, vismaz daļa no viņiem, ļoti vēl gribēja ticēt, ka taisnīga dzīve tomēr ir iespējama un kaut kur - tālajās nezināmajās sociālistiskajās zemēs - tā varbūt notiek. Var teikt - naivi. Un tomēr. Netaisnīgumu kā lietu dabisko kārtību dzīvs un jūtīgs cilvēks nav gatavs pieņemt par vienīgo iespējamo kopīgās dzīves formu un allaž atstāj sev vaļā ilgu ceļus. Kā vēl varētu būt.

Ar cieņu un klusējot

Nožēlojami, šī teju vai hanziešu vai pat galvaspilsētnieku atturība! – par publiku sašutis kritiķis.Nākamajā dienā pēc Alvja Hermaņa inscenētās Maksima Gorkija lugas Vasa Žeļeznova pirmizrādes (3. februārī) Minhenes Kammerspiele viens no ietekmīgākajiem Vācijas laikrakstiem Frankfurter Allgemeine Zeitung nāca klajā ar rakstu Ar cieņu un klusējot.

Izcili panākumi Hermaņa «Platonovam»

Viens no pašiem nozīmīgākajiem Eiropas teātra forumiem Theatertreffen desmit ievērības vērtāko izrāžu desmitniekā šogad pirmo reizi ir iekļāvis arī Alvja Hermaņa izrādi. Tas ir Vīnes Burgteātrī inscenētais Antona Čehova Platonovs.

Ar cieņu un klusējot

Nākamajā dienā pēc Alvja Hermaņa inscenētās Maksima Gorkija lugas Vasa Žeļeznova pirmizrādes (3. februārī) Minhenes Kammerspiele viens no ietekmīgākajiem Vācijas laikrakstiem Frankfurter Allgemeine Zeitung nāca klajā ar rakstu Ar cieņu un klusējot. Tā autors šādi apraksta Minhenes pirmizrādes publikas satikšanos ar Hermaņa jauno darbu: «Traģēdija: Minhenes Kammerspiele publika, kas saskaņā ar savu gaumi visnotaļ ir spējīga uz vētrainām sajūsmwas gavilēm, aplaudēja gan draudzīgi, taču ātri vien noklusa.

Pārvēršamās pasaules

Veidojot festivāla Eiropas sezona (risinās ik rudeni Berlīnē, ietiecoties pirmajos ziemas mēnešos) programmu ar devīzi Pārvēršamās pasaules, teātrim saslēdzoties ar globāli vērojamajām iracionālajām pārmaiņām, sākot ar fundamentālām plaisām pasaules finanšu sistēmā un beidzot ar «Arābu pavasari» - apvērsumu Tuvo Austrumu valstu ķēdē, kam nule kā svaigi vēl varētu pievienot «Balto revolūciju» Krievijā, festivāla vadītāja austriešu kuratore Brigite Fīrle caur teātra darbiem vēlējās runāt par daudzveidīgās pasaules savienoto asinsriti.

Trīrs lūdz visiem pamāt

Eiropas kino gada balvas piešķiršana, kas notika pagājušajā sestdienā, 3. decembrī, Berlīnē, ir svarīgākais kino notikums mūsu kontinentā. Svarīgāks par Oskaru, jo tajā uzmanības centrā ir Eiropas filmas. Taču balvu noteikšanas princips ir tāds pats - pēc Kinoakadēmijas locekļu, kas Eiropas balvas gadījumā ir 2500 Eiropas kinoveidotāju, balsu vairākuma.

Alvja Hermaņa iestudējums Jevgeņijs Oņegins polarizē vācu kritiku(1)

Slēdzam derības par latvieti - ar šādu virsrakstu Berlīnes aktuālo notikumu žurnāls tip aicināja nepalaist garām Jevgeņija Oņegina pirmizrādi 25. novembrī Schaubuehne am Lehniner Platz, ko «veidojis viens no interesantākajiem Eiropas režisoriem Alvis Hermanis, kurš Berlīnē ir biežs viesis - reizēm ar izciliem inscenējumiem, reizēm ar mākslinieciski amatnieciskiem. Berlīnes iestudējumu gaidām ar nepacietību!»

Neatvairāmi vilina XIX gadsimtā

Slēdzam derības par latvieti - ar šādu virsrakstu Berlīnes aktuālo notikumu žurnāls tip aicināja nepalaist garām Jevgeņija Oņegina pirmizrādi 25. novembrī Schaubuehne am Lehniner Platz, ko «veidojis viens no interesantākajiem Eiropas režisoriem Alvis Hermanis, kurš Berlīnē ir biežs viesis - reizēm ar izciliem inscenējumiem, reizēm ar mākslinieciski amatnieciskiem. Berlīnes iestudējumu gaidām ar nepacietību!»

Melanholija - gada filma Eiropā

Berlīnē pasniegtas Eiropas kino balvas par izcilākajiem sasniegumiem aizvadītajā gadā. Laureātus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas locekļu balsojums, un tas ir vairāk nekā 2500 Eiropas kinoprofesionāļu viedoklis. Šāgada balsojumā īpaši izvirzījās dāņu kino.

140 pasaules vietās runā neizrunāj amo Kleistu

Priecīgā noskaņojumā aizvadījis agro rītu un padzēris kopā ar draudzeni Vanzē ezera krastā kafiju, Heinrihs fon Kleists(1777-1811) nošāva savu pavadoni Henrieti Fogeli un tad pats sevi. Divsimt gadu vēlāk šī rakstnieka nāves diena tika atzīmēta ar transkontinentālu vērienu.

Latvija Opernwelt virsotņu sarakstā(1)

Nule kā nākusi klajā vācu žurnāla Opernwelt gadagrāmata ar aizvadītās sezonas izvērtējumu, kuru veikusi starptautiska 50 operkritiķu komanda. Par gada diriģentu atzīts Mariss Jansons, kopā ar Amsterdamas Concertgebouworkest atskaņojot Pētera Čaikovska operu Jevgeņijs Oņegins. «Tas ir fenomens, ka viņa diriģētajos orķestros (līdzās minheniešiem un amsterdamiešiem - arī Vīnes un Berlīnes filharmoniķi) diez vai atradīsies kāds mūziķis, kurš par šo cilvēku slikti izteiktos.

Dabā viss notiek lēni

Septembra beigās savas 70. dzimšanas dienas svinības amerikāņu avangarda režisors Roberts Vilsons aizsāka Milānas Teatro alla Scala ar Monteverdi operas Il ritorno di Ulisse in patria iestudējuma pirmizrādi. Turpinot atzīmēt pasaulē ierašanos (konkrētais datums - 4. oktobris) ar transkontinentālu vērienu, Vilsons devās tālāk pāri okeānam uz Brazīliju ar Semjuela Beketa Krepa pēdējās lentes interpretāciju, pēc tās 29.

Intereses atmodināšana

Pasaules izcilākais orķestris Berliner Philharmoniker par sava žurnāla seju septembrī un oktobrī ir izraudzījies latviešu diriģentu Andri Nelsonu. Žurnāla lappusēs Andrim Nelsonam vaicā: «Mīļais Nelsona kungs, no Rīgas ir nākuši vairāki nozīmīgi mūziķi, lai atceramies Gidonu Krēmeru un Marisu Jansonu. Taču pēdējā laikā Latvijas galvaspilsēta, šķiet, izkristalizējusies par milzīgu talantu krātuvi. Vispirms mūzikas pasauli iekaroja Elīna Garanča, nu jau ilgāku laiku tajā esat jūs un soprāns Kristīne Opolais. Vai eksistē kaut kāds īpašais «Rīgas gars»? Un, ja jā, - kāds tas izskatās?»

Deja aizvērtām acīm

Dance, dance, otherwise we are lost - šie vārdi, kuri likti Vima Vendersa filmas Pīna apakšvirsrakstā un kurus filmas finālā saka Pīna Bauša, kadrā neredzama, ir saistīti ar kādu notikumu Krētas salā. Vasarā, kad ģeniālā vācu dejotāja, horeogrāfe un režisore atpūtās, viņa bija vienkārši cilvēks. Kādu vakaru kopā ar grieķu draudzeni aizgāja ciemos pie čigāniem. Viņus tur uzņēma karaliski. Vienkārši kā cilvēkus. Ne tāpēc, ka kāds būtu redzējis kādu Pīnas Baušas darbu vai zinātu, ka viņa ir pasaulslavena māksliniece, vai zinātu vispār, kas viņa ir.

Vilsona Einšteins

Tas, ka starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls Tanz im August (12.-28. augusts), kas vienmēr uz vairākām augusta nedēļām ir pulcējis Berlīnē pašus aktuālākos pasaules dejas māksliniekus, šogad tika atklāts ar 32 gadus iepriekš veidotu darbu, ir nebijis gadījums. Taču arī pats šis darbs, saukts vienkārši Deja/Dance, ir fenomens, kura sensacionālie panākumi - pārpildītas zāles un ovācijas - ir vērojami abās pusēs Atlantijas okeānam, tostarp pat Amerikas pilsētās, kuras skatītājs nekad nav īsti interesējies ne par postmodernismu, ne minimālismu un ne mazākā mērā nav «diskursā iesvaidīts».

Jaunā vienkāršība

Tas nebija tad, kad laiki bija citi un zāle zaļāka. Berlīnē ainu, ka biļetes tiek izpirktas pirmajā izpārdošanas dienā, var novērot joprojām, turklāt galīgi ne tur, kur tiek izrādīti rūpīgi izkalkulēti kases gabali. Bulvārteātros un mūziklu namos biļetes mierīgi var iegādāties īsi pirms izrādes, tur nav jāplosās, lai tiktu iekšā.

Eiropas sezona. Tramvajs

Berlīnes starptautiskais teātra festivāls Spielzeit'europa (Eiropas sezona) jau trešo gadu, kopš to veido Vīnes teorētiķe Brigite Firle, mērķtiecīgi meklē pozitīvas pieredzes saskares punktus starp visdažādāko zemju māksliniekiem un skatītājiem. Šis ir festivāls, kas iestājas par radoši konstruktīvu, apliecinošu mākslas un cilvēka uzstādījumu un meklē šādus darbus pa visu pasauli. Darbus, kuros līdzās citām kvalitātēm būtu arī pozitīvs, vertikāls lādiņa spēks.

Alvis Hermanis balvu nodod savai skolotājai

Šogad vācu kinorežisora Konrāda Volfa vārdā nosaukto balvu, kas tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem teātra, kino un mediju mākslās Berlīnes Mākslas akadēmijā 14. decembra vakarā saņēma latviešu režisors Alvis Hermanis. Agrāko K. Volfa balvas laureātu vidū ir spēcīgākie mūsdienu Eiropas režisori - Pēters Konvičnijs, Kristofs Mārtālers, Saimons Makbērnijs.

Fickaraldo mantojums

Tā ir viena no dīvainākajām izrādēm, kāda jelkad ir redzēta. Iesākta un neturpināta. Atstāta uz skatuves tāda, kādu to atstājis vācu teātra, kino un operas režisors, akciju mākslinieks Kristofs Šlingenzīfs, kurš, gatavojot vācu mūsdienu komponista Jensa Joneleita operas Metanoia inscenējumu, divas dienas pirms skatuves mēģinājumu sākuma nomira Berlīnes slimnīcā.

Kristīnes Opolais debija Minhenē sajūsmina Kristīnes Opolais debijajfhdd

Ar ovācijām izrādes muzikālajam izpildījumam un noliedzošu «būū» kliedzienu un svilpienu vētru režijai noslēdzās Antonīna Dvoržāka operas Nāra pirmizrāde Minhenē Bavārijas Valsts operā 23. oktobrī. Titullomā debitēja latviešu soprāns Kristīne Opolais, pie diriģenta pults stājās čehu mākslinieks Tomāšs Hanušs.

Sensacionāla debija, sensacionāls koncerts

Latviešu mākslinieku vijolnieces Baibas Skrides un diriģenta Andra Nelsona pirmo kopīgo muzicēšanu ar Berlīnes filharmoniķiem pagājušās nedēļas nogalē Berlīnē (14.X) vācu prese dēvē «par sensacionālu debiju» un uzsver, ka jauno Rīgas mūziķu triumfs noticis bez mazākajām ārišķībām, sākot ar repertuāra izvēli - Albāna Berga vijoļkoncerts Eņģeļa piemiņai un Dmitrija Šostakoviča Astotā simfonija - un beidzot ar skaņdarbu interpretāciju.

Ne pārāk dziļu drāmu padara efektīgu

Viens no nozīmīgākajiem Eiropas teātra žurnāliem vācu izdevums Theater heute ik rudeni rīko profesionāļu aptauju, lai noskaidrotu un apkopotu būtiskāko, kas tapis aizvadītajā sezonā vācvalodīgajā teātrī.

Mazais cilvēk - ko nu?

Vācu rakstnieka Hansa Falladas pasaules ekonomiskās krīzes laikā sarakstītā romāna virsraksts Mazais cilvēk - ko nu? (1932) ir galvenais jautājums, par ko domājuši spēcīgākie teātra mākslinieki pagājušajā sezonā Vācijā, Austrijā un Šveicē.

Spītnieku savaldīšana(1)

Francijas mūsdienu autoriem nokļūšana Comédie francaise repertuārā nozīmē ierindošanos klasiķu kārtā. Arī lietuviešu režisoram Oskaram Koršunovam ar Šekspīra interpretāciju