Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tekla Šaitere

Viņi ir trīs vienā, laimīgi un nešķirami(6)

Ivars Upenieks, slaids vīrietis pusmūža gados, ir laipns, smaidīgs un emocionāls. Mājīgi iekārtotajā kafejnīcā Tobiass, kas atrodas Elektronikas un datorzinātņu institūtā Dzērbenes ielā, rīta stundā maz apmeklētāju. No Ivara ne soli neatstājas divi franču buldogi Tobiass un Dominiks. Ivars ir kafejnīcas pārvaldnieks un abu amizanto suņu saimnieks. Var teikt – viņi ir trīs vienā, jo nešķirami.

Ja satiekas pie maizītes, tad uz mūžu

Garciemā Kokinu ģimenes iekoptajā un prasmīgi uzturētajā dārzā no rudens vēl ne vēsts. Saulīte silda, putni vītero un mājas priekšā zied daždažādas puķes. Sirmajai kundzei visas mīļas, bet sirdij tuvākās ir flokši, asteres un rozes.

Bērni paliek bērni, nebirstēt taču tos zemē(6)

Sudrabkaijas, izdzītas no savām ierastajām dzīves telpām – upju grīvām un jūras krastiem, sūnu purviem un piejūras ezeriem –, spējušas pielāgoties dzīves apstākļiem pilsētās. Pirmā Rīgā dzīvojošā sudrabkaija esot manīta pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā. Tagad galvaspilsētā esot ne mazāk par pusotru tūkstoti sudrabkaiju pāru. Kāda kaiju ģimene pirmo gadu savai dzīvesvietai par labu atzinusi restaurētā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) jumtu.

Ieguvēji esam mēs visi(2)

Valdis Gavars ir spilgta personība. Fiziķis, viens no Salaspils atomreaktora būvētājiem, nostrādājis AES par galveno inženieri 30 gadu. Izveidojis Pionieru nometņu muzeju Jūrmalā, gadu desmitiem slēpojis kalnos, spēlējis golfu un hokeju, ir vairāku desmitu grāmatu autors. Valdim Gavaram šogad palika 85 gadi. Viņš ir enerģisks, smaidošs, laipns. Mājastēva dzīvesbiedre Valda, angļu valodas speciāliste, aicina pie galda dārza nojumītē, kur viss sagatavots omulīgai pasēdēšanai pie kafijas tases un svaigiem pīrādziņiem. Ziedošajā dārzā Valdis Gavars stāsta par savu dzīvi.

Kas arhitektam ko kaķu māju neuztaisīt(1)

Pagājušajā ziemā bijusī kolēģe Aija Duļevska-Cālīte, kas vasarās dzīvo Garupes dārzkopības kooperatīvā Arhitekts, atsūtīja man skaistu divu kaķu māju foto. Namiņa autoru viņa gan nezināja. Nesen, iztaujājot paziņas, uzzināju, ka par kaķu mieru un drošību parūpējies arhitekts Andris Vītols. Viņš jau no 60. gadu beigām dzīvo paša projektētā mājā kooperatīvā Arhitekts Garupē.

Nenopietnais cilvēks – mīlestības tulks visam dzīvajam(2)

Ar mašīnu no Rīgas centra tikai divdesmit minūšu brauciens, un cilvēkbērns var mesties kazlēna apskāvienos, turēt rociņās vistas tikko izdētu olu, pakutināt trusīti starp ausīm, parunāties ar poniju, pavērot Indijas skrejpīles. "Dzīvo sapņu dārzs" ir Jāņa Kaļiņiča veidots. Te visā ir tik daudz mīlestības, aizrautības un atdeves, ka bērnu un pieaugušo apmeklētāju sejās nedziest starojoši smaidi.

Čips ir garantija, ka suns bez pēdām no zemes virsmas nepazudīs(6)

Uzklausot Edītes Ilmanes stāstu par viņas pazudušo taksīti, pārliecinos – laiks pierādījis, cik liela nozīme ir suņa čipēšanai un reģistrācijai Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Svarīgi arī saimniekiem nenolaist rokas un meklēt savu mīluli, bet ikvienam cilvēkam vajadzētu sniegt palīdzību noklīdušai radībai.

Suns kā portāls pulcē draugu kopas

Pat apsardze nevar paskaidrot, kur daudzietilpīgajā ēkā Čiekurkalnā meklēt Latvijas uzņēmuma Vizulo Rīgas biroja telpas. Piezvanām, un valdes priekšsēdētājs sirsnīgais un smaidīgais Jānis Zeltiņš ar savu taksenīti Bellu atnāk mūs sagaidīt. Kāpnes, gaiteņi, kāpnes, un nokļūstam atvērta tipa birojā – augsti griesti, lieli logi, daudz gaisa un gaismas. Pie mums pieskrien mīlīgs un liels suns. Jānis iepazīstina – sagadīšanās pēc arī šī ir Bella. Leldes Ķelpiņas zeltainā retrīvera Sodelight Freyr Reventon, ikdienā saukta par Revi, ierašanās nebija iespējama attaisnotu iemeslu dēļ – sunim nopietns treniņš pirms sacensībām. Tā sanāk – dažreiz birojā ir vairāk suņu, citreiz mazāk, bet vienmēr kāds ir.

Kā sačakarēt suni(14)

Pirms gada vasarā Biķernieku meža takās sastapu gados vecāku kungu ar labradora kucēnu Mario. Bērni esot uzdāvinājuši, lai, viens dzīvodams, viņš neskumtu. Vīrs turēja kucēnu īsā saitē, nekad neļāva kucēnam rotaļāties ar citiem suņiem. Mario neko citu nedzirdēja kā tikai – "blakus" un "mierā"!

Otiņš un Mikelandželo gleznās, haikās un dzīvē

Vai jūs zināt vismaz vienu kaķi, kuram saimnieks veltījis skaisto dzejas formu – haiku? Es tagad pazīstu jau divus – Otiņu un Mikelandželo. Viņi ir gleznotāja Jāņa Anmaņa un viņa dzīvesbiedres Ingrīdas lolojumi. Nesen Jānis izdevis savu kārtējo gleznu un haiku kopojumu Dievzemīte. Lūk, viena haika no skaistā izdevuma – Runcītis Mikelandželo/Svētkus svin/Māksla ūsās.

Ar savām zināšanām palīdz citiem

Staiceliete Velta Andersone pašlaik raksta grāmatu Tas ir mans laiks, ar savu zilo golfiņu apbraukā bijušos darbabiedrus un pieraksta viņu atmiņas. Tās papildinās Veltas stāstu par dzīvi un laiku, ko kopā vadījuši. Savam novadam, zemei un cilvēkiem viņa atdevusi 55 mūža gadus.

Marsam paveicās ar mums, bet mums – ar viņu

Nerakstiet dusmīgus komentārus, kad saku – atvest suni mājās ir tas pats, kas pārvest bērnu no Dzemdību nama. Tikai suns būs ģimenē uz padsmit gadiem, bērns – visu mūžu. Audzināšana, skološana, niķi un stiķi, rūpes, izdevumi būs gan vienā, gan otrā gadījumā. Un vēl svarīga ir laba sadzīvošana. Tieši tāpēc es priecājos par Annu un Ritvaru Salīšiem, kuri pagājušā gada jūlijā patversmē Ulubele adoptēja Marsu.

Salīkusi, bet dzīvoju labāk(1)

Tik neparastā un ar saviem senajiem vaibstiem pievilcīgā Miera ielas republika Rīgā rakstnieci Aldu Darbiņu-Epneri (79) iekļāvusi savu iedzimto saimē. Ar savu rollatoru, citreiz suņuka Selmas pavadībā, citreiz bez viņas, Alda pieradinājusi ielu pie savas būšanas. Visur viņai paziņas un draugi, un Alda no sirds bauda ielas ģimenisko sajūtu. Paņemt mūsdienās uz krīta, saņemt kādu atlaidīti, papētīt jaunās preces mazajos veikaliņos, džeza koncerti vakaros kafejnīcās – tas viss un daudz kas cits tagad pieder Aldai. Viņa jūtas brīva un laimīga, neskatoties uz to, ka pēdējo trīs gadu laikā divas reizes no jauna mācījusies staigāt.

Katram pūrā bija savs mīļdzīvnieks(4)

Kristīne Jēce un Jānis Demiters gatavojas jaunam dzīves posmam. Maija vidū viņu ģimenē ienāks ļoti gaidīts cilvēciņš, mazais Jēkabiņš. Remonts, dzīvokļa iekārtošanas darbi, sagatavošanās atvasītes ērtībām un vajadzībām, un ne tikai viņam. Jāpadomā, kā ar bērniņu sapratīsies ģimenes četrkājainie mīluļi – trīs seskiņi un runčuks Tedis. Iespējams, ka viņi pirmo laiku būs jāpatur neziņā, kas iekārtojies aiz bērnistabas durvīm, kāpēc saimnieki tur ieiet un nāk, bet viņiem – ģimenes mīluļiem – tas nav ļauts.

Zupa bez kaķa spalvām nav zupa(7)

Purvciema piecstāvu blokmājā tīras un kārtīgas kāpnes, kādā laukumiņā starp stāviem pilnos ziedos izplaucis milzīgs Ziemassvētku kaktuss. Psihoterapeite Diāna Zande priecājas – "laimīgi sagadījies, ka mūsu mājā no paša sākuma dzīvo gaiši, mierīgi un sirsnīgi cilvēki". Aiz Diānas dzīvokļa logiem īsti lauki – plaukst bērzi, dzied putni, kupli zaļo zāle, klusums un svaigs gaiss. Diāna savu dzīvi dala starp lauku mājām Mālpilī un šo dzīvokli, kur "faktiski ir mana psihoterapijas prakses vieta". Te pastāvīgi dzīvo Diānas jaunākā meita Katrīna Elizabete (18) un jo bieži ieskrien vīrs Juris, tāpēc ģimenes mīluļiem abiem kaķiem žēloties tiešām nav par ko. Un viņi nežēlojas.

Auns Bauns pārliecināts, ka ir kārtīgs zirgs(1)

Varat ticēt, varat neticēt, bet Krustpils pagasta Līču mājās pirmo reizi mūžā muku no dūšīga auna! Saimniece Ilze Sekere mani paglāba un nosmējās: "Pavasarī auns Bauns paliek galīgi dulns, tā vien raugās, kā kādu zemē nogāzt. Baunu aitas neinteresē, viņš vienmēr ganās kopā ar mūsu zirgiem un ponijiem." Līčos mūs atveda vēlēšanās iepazīties ar Ilzes vadīto Mīļdzīvnieku biedrību.

Ronēni atžirgst, smilšracēji čurā salvetēs, grifi perē

Jums slikts garastāvoklis un pat saldējumu negribas? Dodieties uz Rīgas zoodārzu! Pārliecināsities, ka katra jauna diena, kad rosās divkājaini, četrkājaini un spārnoti radījumi, kad daudziem sākas pirmais pavasaris viņu dzīvē, ir cerīgs sākums kam labam. Šeit nonākušajiem jāprot tikai nesteigties, skatīties un klausīties.

Izciest mokas un atkal būt laimīgam

Pavisam nesen, 11. martā, Upesciemā vēl bija tālu līdz pavasarim. Todien mūziķu Mika un Svena Vilsonu suņi Freta un Kombo, kuru gaitas ikdienā ierobežoja elektriskais gans, nesaprotamā kārtā bija tikuši ilgotajā brīvsolī. Vai uz netālo mežu devušies vai jau bijuši mājupceļā, kas to tagad lai zina? Liktenīgo dīķi klāja viltīgs ledus. Vēl stiprs, lai vietvietām uz tā vēl varētu uzkāpt, bet jau pārāk plāns, lai divu pieaugušu, slaidā solī rikšojošu VAS tipa suņu svaru izturētu. Suņi ielūza ledainajā ūdenī. Abi dzīvnieki kārpījās laukā, tomēr ledus zem viņu ķepām lūza un cerības izkļūt no dīķa pamazām zuda.

Izciest elles mokas un atkal būt laimīgam(2)

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs Kaspars Staudžs saka: "Ja man pirms desmit gadiem kāds būtu teicis, ka es dziedāšu korī, iešu medībās, vedīšu staigāt patversmes suņus un vienu no tiem arī adoptēšu, es viņu nesaprastu, bet tā nu ir noticis."

Sniegbaltītei rūķīši, Annai - septiņi ezīši

Ezīšam, ezīšam Adatiņu kažociņš; Vēl pirkstiņu nepiedūru, Jau vēlās kamolā. Tas mūsu tautas dziesmā par Latvijas ezīšiem, bet to pašu var teikt par ne tik sen mūsu zemē ievestajiem un jau dažā labā zooveikalā redzētajiem mīļdzīvniekiem Āfrikas pundurežiem. Septiņus tādus adatainīšus sastapu Annas Kennes viesmīlīgajā mājā.

Tāds kā Suleimans atnāk tikai reizi mūžā(4)

Pirms sešiem vai septiņiem gadiem, kad intervēju operdziedātāju Kristīni Zadovsku, sākām runāt arī par dzīvniekiem. Viņa ieminējās, ka dvīņi Magdalēna un Ādolfs lūdzot vecākiem sunīti. Kristīne ar vīru aktieri Andri Keišu domājot, ka sunītis bērniem būtu labs draugs, tikai nevarot izšķirties par vēlamo šķirni. Ieteicu painteresēties par mīlīgajiem kavaliera kinga Čārlza spanieliem. Vēlāk uzzināju, ka mākslinieku mājās dzīvo nevis suns, bet trīs kaķi! Kristīnes un Andra dvīņiem 16. jūnijā būs jau divpadsmit gadu, un viņu kaķiem ir katram savs stāsts par ierašanos ģimenē.

Bērni mani sauc par Dabas māti

No ārpuses privātmāja Kadagā izskatās klusā ziemas mierā iemigusi. Taču tas tikai no ārpuses. Zvans pie vārtiem uzspridzina klusumu. Tas īstais spridzeklis ir krievu toiterjers Bella, viņai piebalso veimāriete Zāra. Māja kā vācele pilna ar dzīvo radību, taču tie pārējie – zivis, bruņurupucis un abi kaķi – ir klusāki par zāli. Mājasmāte Kristīne Jarmakoviča saka: "Katram cilvēkam ir savs atslodzes veids. Man vienmēr tie ir dzīvnieki."

Barsika harēms izputējis uz visiem laikiem(7)

Pavasarīgi spožā februāra dienā ar fotogrāfu Aivaru Liepiņu dodamies uz Vecumniekiem, jo mūs piesaistījusi laikrakstā Bauskas Dzīve publicēta ziņa, ka vietējās vidusskolas 8. un 9. klases puiši projektējuši un izgatavojuši divas neparastas mājas bezpajumtes kaķiem. It kā – kas tur sevišķs, kaķu mājas Latvijā tiek celtas daudzās vietās, un minči par to ir pateicīgi. Taču tādas mājas kā Vecumniekos redzēju pirmo reizi.

Vienmēr jāmācās dzīvot vieglāk

Dubultu poliklīnikas tuberkulozes un hronisko plaušu slimību kabinetā tikko beigusies pacientu pieņemšana. Pulmonoloģe Silvija Konošenoka poliklīnikā strādā no 1998. gada. Aprīlī viņa svinēs savu 90. dzimšanas dienu. Uz manu apbrīnu daktere smaidīdama saka – jo grūtāka dzīve, jo cilvēki ilgāk dzīvo.