Laika ziņas
Šodien
Pērkona negaiss

Uldis Ķezberis

Kurcam jāgatavojas uzticības balsojumam(1)

Austrijas parlamentā nākampirmdien paredzēts balsojums par uzticību konservatīvajam kancleram Sebastianam Kurcam, kura pozīcijas satricinājis korupcijas skandāls viņa līdzšinējo koalīcijas partneru – galēji labējās Brīvības partijas (FPO) – rindās. Kurca Tautas partijas (OVP) un FPO valdība izjuka aizvadītās nedēļas nogalē pēc tam, kad medijos parādījās video, kurā galēji labējo līderis Heincs Kristians Štrahe kādai viltus krievu uzņēmējai sola izkārtot ienesīgus valsts pasūtījumus, ja FPO iekļūs valdībā.

Prezidenta Zelenska prioritāte – miers Donbasā(4)

"Mums ir jākļūst par islandiešiem futbolā, par izraēliešiem, aizstāvot savu likumīgo zemi, par šveiciešiem, kuri spēj sadzīvot ar līdzcilvēkiem par spīti atšķirībām,"paziņoja jaunais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš pirmdien deva svinīgo zvērestu parlamentā – Augstākajā radā –, kļūstot par sesto valsts vadītāju kopš neatkarības iegūšanas 1991. gadā.

Nevainīgs žests kļuvis politiski pielādēts(38)

Francijas galēji labējai politiķei Marinai Lepenai ir palikušas rūgtas mieles pēc viesošanās Tallinā pagājušonedēļ. Viņa tur bija ieradusies, lai tiktos ar Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) politiķiem un apspriestu iespējamo nacionālistu un galēji labējo bloka izveidi Eiropas Parlamentā pēc šonedēļ notiekošajām Eiropas Savienības likumdevēja vēlēšanām.

Musulmaņu gulagi(50)

Starptautiskā sabiedrība apsūdz Ķīnu simtiem tūkstošu islāmticīgo ieslodzīšanā stingra režīma pāraudzināšanas nometnēs autonomajā Siņdzjanas reģionā, kur varasiestādes ikdienā īsteno plaša mēroga iedzīvotāju izsekošanu un klaji pārkāpj viņu cilvēktiesības. Šādi komunistiskais režīms cer novērst ekstrēmistisku un separātisku uzskatu veidošanos vietējo musulmaņu prātā.

Eiropai jāizlemj par Huawei tehnoloģijām(21)

Eiropai ir jāizdara grūta izvēle par to, kādu pozīciju ieņemt saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa izvērsto ofensīvu pret Ķīnas telekomunikāciju milzi Huawei. Ķīniešu uzņēmuma radītajām tehnoloģijām ir ievērojama nozīme daudzu Eiropas valstu plānos par nākamās paaudzes – 5G – mobilo sakaru tīkla ieviešanu.

ASV abortu pretinieki sasparojušies(12)

Alabama ir kļuvusi par pēdējo ASV pavalsti, kur ir pieņemti stingri pretabortu likumi. ASV dienvidu štata likumdevēji šonedēļ pēc asām debatēm atbalstīja likumprojektu, kas paredz gandrīz pilnīgu grūtniecības pārtraukšanas aizliegumu. Tagad tas ir nonācis uz Alabamas konservatīvās gubernatores Kejas Aivijas galda, un paredzams, ka Republikāņu partijas pārstāve to parakstīs.

Pastiprinās ASV un Ķīnas tirdzniecības karš(9)

Tirdzniecības karš starp pasaules divām lielākajām ekonomikām – ASV un Ķīnu – pieņemas spēkā. Ķīna otrdien paziņoja, ka palielinās ievedmuitu ASV ražotām precēm vairāku desmitu miljardu vērtībā. Tā bija Pekinas atbilde uz ASV lēmumu vairāk nekā divkāršot muitas tarifus importam no Ķīnas.

Albānijā eskalējas politiskā krīze(4)

Albānijas galvaspilsētas Tirānas ielās pirmdien izgāja opozīcijas atbalstītāji, lai protestētu pret sociālistu premjerministru Edi Ramu, kuru politiskie pretinieki apsūdz korupcijā un saistībā ar organizēto noziedzību. Nedēļas nogalē protestu laikā izcēlās sadursmes starp demonstrantiem un policistiem. Opozīcijas līderis Lulzims Baša ir paziņojis, ka protesti turpināsies tik ilgi, kamēr premjers Rama nebūs atkāpies un netiks izziņotas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Eiropas Savienība (ES) un ASV aicinājušas atturēties no vardarbības.

Orbāns ciemojas pie domubiedra Trampa(8)

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien Baltajā namā uzņems savu ideoloģisko domubiedru – Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu. Abus līderus vieno populistiski paziņojumi, koķetēšana ar autoritārismu, bailes no imigrantiem, simpātijas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un dziļa nepatika pret liberālās idejas sludinošo miljardieri Džordžu Sorosu. Pārsteidzoši, bet šī būs pirmā Trampa un Orbāna divpusējā tikšanās. Tā arī iezīmē pārmaiņas ASV attieksmē pret Orbānu.

Gvantanamo aprūpes nams(9)

Bēdīgi slavenais cietums terorismā aizdomās turamajiem, ko ASV izveidoja pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, varētu darboties vēl aptuveni 25 gadus. Tas nozīmē, ka cietuma novecojošajiem ieslodzītajiem būs nepieciešama īpaša aprūpe, kam tas pagaidām nav gatavs.

Trīs favorīti cīņā par Lietuvas prezidenta krēslu(1)

Trīs izteikti favorīti ir izvirzījušies pirms Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas, kas norisināsies svētdien. Vēlēšanās startēs deviņi kandidāti, bet aptaujas jau ilgstoši rāda, ka galvenā cīņa notiks starp pašreizējo premjerministru Sauļu Skverneli, ekonomistu Gitanu Nausēdu un bijušo finanšu ministri Ingridu Šimonīti. Diez vai kāds no viņiem iegūs vairāk nekā pusi balsu, tāpēc var būt nepieciešams rīkot prezidenta vēlēšanu otro kārtu 26. maijā kopā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Kritizē mēra vēlēšanu atkārtošanu Stambulā(1)

Turcijas opozīciju un tās atbalstītājus ir saniknojis varasiestāžu lēmums atkārtoti sarīkot mēra vēlēšanas valsts lielākajā pilsētā Stambulā. Martā notikušajās vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāts, taču balsojumā zaudējusī Turcijā valdošā konservatīvā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) panāca rezultātu anulēšanu. Jauna balsojuma sarīkošana Turcijas autoritārā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana dzimtajā pilsētā raisījusi neizpratni un kritiku arī ārvalstīs. Eiropas Savienības (ES) amatpersonas brīdinājušas, ka tas var mainīt Turcijas un ES attiecības.

No miera uz veiksmes un harmonijas ēru

Japānā ir sācies jauns laikmets. Uzlecošās saules zemes tronī šonedēļ sēdās imperators Naruhito, kurš to pārņēma no sava 30 gadu valdījušā tēva Akihito. Tā bija pirmā reize divu gadsimtu laikā, kad vēl dzīvs monarhs te atteicies no troņa. Naruhito būs jāiekāpj lielās kurpēs, jo viņa tēvs Japānas sabiedrībā bija augstu vērtēts valdnieks, kas karalisko ģimeni satuvināja ar vienkāršo tautu un izdarīja daudz, lai izveidotu labākas attiecības ar kaimiņiem, kuri bija cietuši no japāņu pārestībām Otrajā pasaules karā.

Igaunijai liela publicitāte galēji labējo dēļ(30)

Labēji radikālās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) iekļaušana Baltijas valsts jaunajā valdībā un vairāki ar EKRE saistīti skandāli pēdējās nedēļas laikā ir pievērsuši pastiprinātu ārvalstu mediju uzmanību Igaunijas politikai.

Serbija un Kosova sola atsākt dialogu(1)

Serbijas un Kosovas līderi šonedēļ piekrita atsākt sarunas par attiecību uzlabošanu, neraugoties uz virkni nesaskaņu starp abām kaimiņvalstīm. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Kosovas prezidents Hašims Tači bija ieradušies Berlīnē, kur tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Eiropas Savienības (ES) ārlietu vadītāju Federiku Mogerīni. Serbija Kosovu, kas 2008. gadā pasludināja neatkarību, uzskata par savu teritoriju un neatzīst tās suverenitāti, tāpēc abu valstu attiecības ir saspīlētas. Taču ES kā priekšnosacījumu Serbijas un Kosovas uzņemšanai blokā ir noteikusi divpusējo attiecību normalizēšanu.

Maduro un Gvaido atbalstītāji ielās cīnās par kontroli Venecuēlā(3)

Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā un citviet Dienvidamerikas valstī trešdien ielās izgāja opozīcijas līdera Huana Gvaido atbalstītāji, lai pieprasītu sociālistu prezidenta Nikolasa Maduro atkāpšanos. Protesti atsākās dienu pēc tam, kad Karakasā sadursmēs starp Gvaido atbalstītājiem un Maduro lojālajiem drošībniekiem ievainojumus guva vairāk nekā simt cilvēku.

Filantropijas tumšā puse(12)

Pasaules visprestižākās augstskolas, vislielākie muzeji un mākslas galerijas ir ļoti atkarīgas no privātajiem naudas ziedojumiem, kas palīdz šīm institūcijām noturēt augsto kvalitātes latiņu. Savukārt planētas visturīgākie ļaudis labprāt daļu no savas bagātības atvēl mecenātismam un labdarībai. Plašāk zināmais piemērs ir kompānijas Microsoft līdzdibinātājs Bills Geitss, kurš kopā ar sievu Melindu vada pasaulē vislielāko privāto fondu. Nereti ziedojumu saņēmēji savus donorus godina, nosaucot viņu vārdā universitāšu auditorijas vai atsevišķas muzeju ēkas.

Spānijā trešās vēlēšanas četru gadu laikā(3)

Eirozonas ceturto lielāko ekonomiku – Spāniju – vairākus gadus ir pārņēmusi politiskā krīze, kas varētu padziļināties pēc šonedēļ notiekošajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām. Spānijas pilsoņi svētdien trešo reizi pēdējo nepilnu četru gadu laikā dosies pie balsošanas urnām, lai izraudzītos likumdevējus. Arī pēc šīm vēlēšanām parlaments būs ļoti saskaldīts, kas apgrūtinās iespēju izveidot stabilu vairākuma valdību. Ir skaidrs, ka pirmo reizi kopš diktatora Fransisko Franko režīma beigām Spānijas parlamentā būs pārstāvēta labēji radikāla partija.

Makrons atklās savus reformu plānus(4)

Francijas nepopulārais prezidents Emanuels Makrons ceturtdien nāks klajā ar ilgi gaidīto reformu plānu, ko viņš apsolīja pēc tam, kad pērn rudenī valsti pārņēma tā saucamie dzelteno vestu protesti, kas nav apsīkuši joprojām.

Pasaules brīnumi briesmās(16)

Lieldienu salu, Stounhendžu, Venēciju un citus vēsturiskus un tūristu iecienītus objektus apdraud klimata pārmaiņas

Porošenko un Zelenskim duelis stadionā(6)

Ukrainas prezidenta amata kandidāti – pašreizējais valsts vadītājs Petro Porošenko un komiķis Volodimirs Zelenskis – piektdien gatavojas satikties aci pret aci televīzijas debatēs pirms svētdien notiekošajām vēlēšanām. Dažas dienas pirms izšķirošā balsojuma krietni labākas izredzes uzvarēt ir politikas jaunpienācējam Zelenskim, kurš ir tēlojis prezidentu populārā televīzijas seriālā. Debates būs nepopulārā Porošenko pēdējā iespēja pārliecināt ukraiņus pārvēlēt viņu uz otro pilnvaru termiņu.

Somiem jādomā, kā sastiķēt valdību

Sarežģītas koalīcijas veidošanas sarunas gaidāmas Somijā pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās nebija pārliecinoša uzvarētāja.

Lukašenko draud apturēt Krievijas naftas tranzītu(12)

Baltkrievijas un Krievijas savstarpējās attiecības, kas nekad nav bijušas harmoniskas, kārtējo reizi ir iegājušas saspīlējuma fāzē. Nedēļas nogalē Krievijā stājās spēkā importa aizliegums atsevišķiem augļiem no Baltkrievijas. Šāds kaimiņa solis tik ļoti saniknoja Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, ka viņš atļāvās apsūdzēt Maskavu "roku izgriešanā" Baltkrievijai un ir piedraudējis pārtraukt Krievijas naftas produktu tranzītu caur savu valsti

Brunejas šariats(18)

Dienvidaustrumāzijas karaliste izpelnījusies starptautisku kritiku par jaunu likumu, par kura pārkāpšanu draudēs ķermeņa locekļu amputācija un nāve, nomētājot ar akmeņiem.

Sociāldemokrāti – favorīti Somijas vēlēšanās(12)

Pasaules laimīgākās valsts Somijas pilsoņi svētdien dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos 200 parlamenta – Eduskuntas – deputātu. Pirmsvēlēšanu aptaujas rāda, ka vislabākās izredzes uzvarēt un veidot nākamo valdību ir pašreiz lielākajam opozīcijas spēkam Sociāldemokrātiskajai partijai (SDP), bet līdzšinējā valdībā pārstāvētās trīs centriski labējās partijas zaudēs vairākumu. Mēnesi pirms vēlēšanām koalīcijas valdība izjuka, jo partijas nespēja vienoties par veselības un sociālās aprūpes sistēmas reformu.

Labējie populisti sapņo pārņemt kontroli Eiroparlamentā(30)

Ar solījumu "glābt Eiropu" nākammēnes gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās gatavojas startēt šonedēļ izveidotā galēji labējo partiju alianse, kuras priekšgalā ir izvirzījies Itālijas iekšlietu ministrs un vicepremjers Mateo Salvīni. "Daudziem cilvēkiem Eiropas Savienība ir murgs, nevis sapnis," viņš paziņoja pirmdien notikušajā populistu koalīcijas dibināšanas pasākumā Itālijas lielpilsētā Milānā.

Divi Benjamini cīnīsies par varu Izraēlā

Balsojums, kas var ievadīt Benjamina Netanjahu politiskās karjeras vai arī Tuvo Austrumu miera procesa beigas. Viens no abiem scenārijiem ir iespējams pēc otrdien gaidāmajām Izraēlas parlamenta – kneseta – vēlēšanām, kas solās būt spraigākās daudzu gadu laikā.

Protestos dzimusī prezidente(7)

Slovākijas nākamā prezidente būs liberālā Zuzana Čaputova. Viņa var ienest svaigas politiskās vēsmas Centrāleiropas reģionā, kur pie varas nostiprinājušies ultrakonservatīvi eiroskeptiķi.

Kraistčērčas šāvējam izvirzīs apsūdzības

Vīrietim, kurš pirms trim nedēļām sarīkoja nāvējošas apšaudes musulmaņu dievnamos Jaunzēlandes pilsētā Kraistčērčā, piektdien tiesa izvirzīs desmitiem apsūdzību. Austrālijas pilsonis Brentons Tarants 15. martā iebruka divās mošejās un atklāja uguni, tika nogalināti 50 cilvēki un ievainoti vēl piecdesmit. Policija apsverot papildu apsūdzību izvirzīšanu Tarantam.