Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Uldis Ķezberis

Pārbaudījums Makrona reformai(12)

Gandrīz pilnībā apturēta metro sistēma Parīzē, nekursējoši iekšzemes un starptautiskie vilcieni, simtiem atceltu avioreisu, slēgtas skolas un milzu sastrēgumi uz autoceļiem. Streiks, ko ceturtdien sāka Francijas sabiedriskā transporta nozarē strādājošie, skolotāji, aviokompāniju darbinieki, gaisa satiksmes kontrolieri un pastnieki, faktiski paralizējis ikdienas dzīvi visā valstī. Sagaidāms, ka šāda situācija Francijā valdīs vēl dienām vai pat nedēļām ilgi.

Ķīna kritizē ASV pieņemto uiguru likumu(6)

Pekina trešdien kritizēja ASV Kongresa apakšnama – Pārstāvju palātas – apstiprināto likumprojektu, kas nosoda Ķīnas valdības vēršanos pret musulmaņu uiguru minoritāti un paredz noteikt sankcijas pret augsti stāvošām ķīniešu amatpersonām, kuras par to ir atbildīgas. Likumprojekts vēl jāapstiprina Kongresa augšpalātai – Senātam – un ASV prezidentam Donaldam Trampam.

Serbijas un Krievijas attiecības satricinājis spiegu skandāls(10)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien Melnās jūras kūrortā Sočos uzņems Serbijas kolēģi Aleksandru Vučiču. Abu prezidentu tikšanos varētu uzskatīt par diezgan ikdienišķu, ņemot vērā, ka viņi satiksies jau 17. reizi, taču tā nebūs. Serbijas un Krievijas ārēji brīnišķīgās attiecības pirms dažām nedēļām satricināja spiegu skandāls, kurš izgaismoja Kremļa izlūkdienestu rosīšanos vienā no tam draudzīgākajām valstīm Eiropā.

NATO gadadienas sanāksme ķildu ēnā(10)

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) šogad atzīmē dibināšanas 70. gadskārtu, kam par godu otrdien un trešdien netālu no Londonas pulcēsies alianses 29 dalībvalstu vadītāji. Taču svinības aizēnos NATO iekšējās domstarpības. Tās nesen ļoti spilgti izgaismoja Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojums, ka alianse piedzīvo "smadzeņu nāvi". Šonedēļ notiekošo sanāksmi oficiāli dēvē nevis par samitu, bet gan par līderu tikšanos, kuras noslēgumā dalībvalstu vadītāji nenāks klajā ar kopīgu paziņojumu un NATO nākotnes plāniem.

Makrona diagnoze NATO(19)

Francijas prezidents izpelnījies sabiedroto neizpratni un nosodījumu par paziņojumu, ka Ziemeļatlantijas alianse piedzīvo smadzeņu nāvi. Analītiķi norāda, ka Elizejas pils saimnieks šādi vēlējies pievērst uzmanību NATO problēmām

Ķīna biedē ASV ar pretpasākumiem(5)

Ķīnu sadusmojis ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums parakstīt Kongresā pieņemto likumu, kas paredz iespēju piemērot sankcijas pret nelielās un ilgstošu protestu pārņemtās teritorijas valdību par nespēju saglabāt autonomiju no kontinentālās Ķīnas. Pekina to uzskata par iejaukšanos Ķīnas iekšējās lietās un draud ar nopietnām sekām.

EK fokusēsies uz cīņu pret klimata pārmaiņām(26)

Cīņai pret klimata pārmaiņām būs pakārtots Urzulas fon der Leienas vadītās Eiropas Komisijas (EK) turpmāko piecu gadu darbs. Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja jauno EK sastāvu, kas oficiāli darbu sāks 1. decembrī.

Gruzijas valdība nepiekāpjas protestiem

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi otrdien turpinājās protesti, kas sākās pirms divām nedēļām pēc tam, kad valdošās partijas Gruzijas sapnis pārstāvji parlamentā nepildīja solījumu atbalstīt likumprojektu, kas pavērtu iespēju jau 2020. gadā rīkot likumdevēja vēlēšanas atbilstoši proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Pašlaik Kaukāza valstī parlamenta vēlēšanas norisinās pēc jauktās vēlēšanu sistēmas, ko kritiķi uzskata par labvēlīgu valdošajai partijai.

Honkongas līdere sola ieklausīties pilsoņos(2)

Nopietnas pārdomas Honkongas valdībai un Pekinai raisījuši pašvaldību vēlēšanu rezultāti komunistiskās Ķīnas kontrolētajā daļēji autonomajā teritorijā. Pēc svētdien notikušajām vēlēšanām, kurās reģistrēja rekordaugstu balsotāju aktivitāti, gandrīz visus Honkongas administratīvos rajonus vadīs opozīcijas pārstāvji. Tā ir milzīga sakāve Pekinas ieceltajai Honkongas līderei Kerijai Lamai un apliecina teritorijas iedzīvotāju atbalstu protestiem, kas jau astoņus mēnešus ir paralizējuši vienu no pasaules finanšu centriem.

Izraēlai jāmeklē izeja no varas vakuuma

Izraēla var ieslīgt vēl dziļāk politiskās neskaidrības purvā pēc tam, kad prokuratūra aizvadītajā nedēļā uzrādīja apsūdzības korupcijā pašreizējam premjerministram Benjaminam Netanjahu, bet viņa vārdabrālim Benjaminam Gancam neizdevās izveidot jaunu valdību. Izraēlā šogad ir notikušas jau divas parlamenta vēlēšanas, pēc kurām nav izdevies izveidot vairākuma valdību, tāpēc ir ļoti ticams, ka izraēlieši drīzumā vēlreiz atgriezīsies pie balsošanas urnām.

Vieniem varoņi, citiem teroristi(2)

Par baltajām ķiverēm iesauktie Sīrijas brīvprātīgie glābēji ir saņēmuši Rietumu atzinību par nesavtīgo darbu, meklējot izdzīvojušos sabombardētu māju drupās. Savukārt Sīrijas režīms un tā galvenā atbalstītāja Krievija viņus saukā par teroristiem un rietumvalstu spiegiem.

CDU gatavojas vētrainam kongresam

Tikai pirms nepilna gada Vācijā valdošās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāja krēslā sēdās Annegrēta Krampa-Karenbauere, amatā nomainot kancleri Angelu Merkeli, kura bija CDU līdere vairāk nekā 18 gadu. Merkele ir paziņojusi, ka nekandidēs 2021. gadā paredzētajās Bundestāga vēlēšanās, un redz Krampu-Karenbaueri kā savu pēcteci arī kanclera postenī.

Trampa neieinteresētība satrauc ukraiņus(12)

ASV militārā palīdzība Ukrainai ir bijusi ļoti nozīmīga pēdējos piecus gadus, kopš Kijeva ir ierauta karā ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem valsts austrumos. Taču ASV prezidenta Donalda Trampa nesenais lēmums iesaldēt militāro palīdzību gandrīz 400 miljonu dolāru (361 miljons eiro) vērtībā un ASV Kongresa impīčmenta izmeklēšana, kurā tiek šķetināts, vai viņš to izdarījis, lai piespiestu Ukrainu sākt izmeklēšanu pret savu politisko konkurentu Džo Baidenu, ir radījis satraukumu politiķiem Kijevā un karavīriem frontes ierakumos.

Kritizē ASV nostāju pret ebreju apmetnēm(6)

ASV un citur pasaulē nosodījumu izpelnījies Savienoto Valstu valdības lēmums mainīt nostāju attiecībā uz ebreju apmetnēm okupētajā Rietumkrastā, pasludinot tās par atbilstošām starptautiskajiem likumiem. Tas ir ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas kārtējais lēmums, kas vēl vairāk attālina palestīniešus no sapņa par savu neatkarīgu valsti un draud palielināt nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā.

Klimata un nacionālisma sazobe(38)

Sabiedrības pētnieki apgalvo, ka klimata pārmaiņas veicina ne tikai ekstrēmus laikapstākļus, bet arī radikālu politiku.

Iepriekš paredzamas vēlēšanas Baltkrievijā(3)

Baltkrievijā pilnā sparā norit iepriekšējā balsošana pirms svētdien paredzētajām parlamenta apakšnama – Pārstāvju palātas – vēlēšanām. 25 gadu laikā, kopš Baltkrievijā pie varas ir autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko, valstī nav notikušas demokrātiskas un brīvas vēlēšanas. Nekas neliecina, ka šoreiz būs citādi. Tāpēc var droši prognozēt, ka arī nākamajā parlamentā ievērojams vairākums deputātu būs Lukašenko lojālisti.

Opozīcija pārņēmusi valdību Bolīvijā(3)

Pēc Bolīvijas ilggadējā prezidenta Evo Moralesa atkāpšanās un došanās trimdā sevi par Dienvidamerikas valsts vadītāja pienākumu izpildītāju ir pasludinājusi opozīcijas politiķe Džanina Anjesa. Bolīviju ir pārņēmuši vardarbīgi protesti, kuru laikā ir izcēlušās sadursmes starp Moralesa atbalstītājiem un iedzīvotājiem, kas pieprasa jaunu vēlēšanu sarīkošanu.

Tramps Vašingtonā uzņems Erdoganu(6)

NATO dalībvalstu ASV un Turcijas attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem saistībā ar Turcijas militāro iebrukumu Sīrijas ziemeļos un Ankaras lēmumu iegādāties Krievijas modernāko pretgaisa aizsardzības sistēmu. Neraugoties uz pēdējā laikā izskanējušo savstarpēji naidīgo retoriku, ASV prezidents Donalds Tramps trešdien Baltajā namā uzņems Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Taču sagaidāms, ka prezidentu tikšanās aizritēs saspringtā gaisotnē.

Tokija neizbēg no olimpiskajām ķibelēm

Japāņi ir izslavēti ar savu viesmīlību un punktualitāti, tāpēc nav nekādu šaubu, ka tie daudzie ārvalstu sporta līdzjutēji, kuri 2020. gada vasarā dosies klātienē vērot Tokijā notiekošās olimpiskās un tām sekojošās paralimpiskās spēles, gūs neaizmirstamu emocionālu un kulturālu pieredzi. Līdz XXXII vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā ir atlikuši astoņi mēneši, bet lielākā daļa sacensībām un olimpiešu izmitināšanai paredzēto būvju jau ir gatavas lietošanai. Taču gatavošanās Tokijas olimpiskajām spēlēm nav bijusi gluda, jo to pavadījusi virkne skandālu, protesti pret pasākuma augstajām izmaksām un bažas par to, kas pēc spēlēm notiks ar jaunajām sporta arēnām.

Grieķija un Ķīna padziļinās sadarbību

Jaunas ēras sākums Grieķijas un Ķīnas attiecībās. Tā Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis nodēvēja Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizīti Dienvideiropas valstī, kas ir ļoti atvērta austrumu lielvaras investīcijām par spīti Eiropas Savienības (ES) skepsei. Pirms ierašanās Grieķijā Ķīnas prezidents norādīja, ka viņa brauciena mērķis ir padziļināt Pekinas un Atēnu sadarbību visos līmeņos. Pekina Grieķiju redz kā vārtus Ķīnas eksportam un investīcijām Eiropā.

Mormoņi ierauti Meksikas karteļu karos(5)

Meksikas ziemeļos gadu desmitiem nomaļus dzīvojošās amerikāņu mormoņu kopienas līdz šim spējušas sadzīvot ar vietējiem narkokarteļiem, taču pirms nedēļas notikušais slaktiņš, kura laikā bruņoti uzbrucēji nogalināja trīs mormoņu sievietes un sešus bērnus, iesējušas viņos bailes un paniku.

Nomocītās nācijas varoņi(4)

Ar Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) valstsvienības triumfu aizvadītajā nedēļā noslēdzās Pasaules kausa izcīņa regbijā. Tā bija jau trešā reize, kad par gazelēm dēvētā komanda ieguva Viljama Veba Elisa vārdā nosaukto trofeju. Šī uzvara, tāpat kā iepriekšējās, ir iespēja saliedēt valsti, kas arī 25 gadus pēc bēdīgi slavenās aparteīda sistēmas sagraušanas ir ļoti polarizēta.

Berlīnē atcerēsies 30 gadu senos notikumus(7)

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē sestdien tiks atzīmēta 30. gadadiena kopš Berlīnes mūra krišanas, kas ievadīja pēc Otrā pasaules kara sadalītās Vācijas un visas Eiropas atkalapvienošanu. Svinības norisināsies laikā, kad liberālo demokrātiju Vācijā un Rietumos apdraud populisms un nacionālisms, bet Eiropas sašķeltību un transatlantisko saišu vājināšanos izmanto nedemokrātiskas lielvaras.

Spānijā jau otrās vēlēšanas šogad

Visticamāk, ka pēc svētdien notiekošajām jau otrajām parlamenta vēlēšanām šogad Spānijai neizdosies izbeigt politisko nestabilitāti, kas eirozonas ceturto lielāko ekonomiku pārņēmusi vairākus gadus. Tam par iemeslu ir spāņu novēršanās no tradicionāli valdošajām partijām un arvien sadrumstalotāks parlaments, kas traucē izveidot stabilu valdību. Vēlētāju aptaujas ļauj prognozēt, ka arī pēc šīs nedēļas balsojuma neviens politiskais spēks neiegūs tik daudz balsu, lai varētu vienatnē veidot valdību, tāpēc ir gaidāmas sarežģītas un ilgstošas valdības veidošanas sarunas.

Sašķeltās ASV lūkojas vēlēšanu virzienā(9)

Jau mazāk par gadu ir atlicis līdz 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām, kurās pašreizējais Baltā nama saimnieks no Republikāņu partijas Donalds Tramps cīnīsies par vēlētāju mandātu otrajam prezidentūras termiņam, bet Demokrātu partija lūkos atgūt varu. Kamēr Tramps faktiski jau ir uzsācis savu priekšvēlēšanu kampaņu, tikmēr demokrātu nometnē vēl vairākus mēnešus turpināsies process, kura rezultātā ir jāizraugās kandidāts, kas vēlēšanās nākamā gada 3. novembrī stāsies pretī pašreizējam prezidentam.

Indijas galvaspilsēta cīnās ar smagu gaisa piesārņojumu(1)

Indijas galvaspilsētā Deli ir ieviesti ārkārtas pasākumi saistībā ar smagu gaisa piesārņojumu, kas apdraud miljoniem cilvēku. Līdz 15. novembrim spēkā būs noteikums, ka privātais autotransports ar pāra un nepāra numurzīmēm varēs izbraukt ielās tikai atsevišķās dienās. Eksperti gan norāda, ka transportlīdzekļi ir tikai viens no faktoriem gandrīz necaurredzamajam smogam, kas jau aptuveni nedēļu ir nosēdies virs Deli. Gaisa piesārņojumu varētu izkliedēt spēcīgs lietus, kas šajā nedēļā sasniegšot pilsētu.

Stalkers tavā kabatā(11)

Tūkstošos viedtālruņu ir paslēptas izspiegošanas lietotnes, lai izsekotu viedierīču īpašniekus, kuri to nemaz nenojauš. Šos rīkus arvien biežāk izmanto greizsirdīgi un varmācīgi partneri, lai kontrolētu savus upurus.

Merkele nostiprina partnerību ar Indiju(3)

Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien noslēgs triju dienu vizīti Indijā, kur viņu pavada 12 valdības ministri un vairāku desmitu uzņēmumu vadītāji, lai nostiprinātu ekonomiskās un stratēģiskās attiecības. Kancleres tālais brauciens seko Vācijas parlamenta atbalstītajai rezolūcijai, kas mudina pacelt jaunā līmenī Vācijas un Indijas attiecības.

Džonsonam jācer uz vēlēšanu panākumiem(5)

Brexit nenotiks Halovīnā, bet melnā humora meistari briti parūpējušies par citām "šausmām", jo piektdienā, 13. decembrī, vajadzētu būt zināmiem dienu iepriekš ieplānoto Apvienotās Karalistes parlamenta ārkārtas vēlēšanu rezultātiem, kuri var atnest daudzus pārsteigumus. No vēlēšanu iznākuma būs atkarīgs, vai briti pametīs Eiropas Savienību (ES) līdz nākamā gada 31. janvārim, kad beigsies kārtējais Brexit termiņa pagarinājums.

Vācijā pieaug politiskā sadrumstalotība(5)

Galēji kreiso un galēji labējo panākumi nedēļas nogalē notikušajās vēlēšanās nelielajā Tīringenes federālajā zemē ir pamatīgi satricinājuši Eiropas ekonomiski spēcīgāko valsti Vāciju, kur jau par normu kļūst politiskā sadrumstalotība. Analītiķi brīdina, ka tā var ietekmēt stabilitāti ne tikai pašā Vācijā, bet visā Eiropā.