Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Amatpersonu valoda tikpat kļūdaina kā sabiedrībai kopumā

Aizguvumi no krievu un angļu valodas, lietota sarunvaloda tad, kad tas nebūtu vēlams, izmantoti parazītvārdi un nemitīga "āināšana" kopā ar sliktu dikciju - pie šādām kļūdām Valodas policija ir pieķērusi Latvijas 14 lielāko pašvaldību vadītājus. Taču netrūkst arī uzslavu. Skrivanek Baltic jaunākajā pētījumā par pašvaldību vadītājiem ar viskoptāko valodu atzīti Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Liepājas pilsētas domes vadītājs Uldis Sesks un Ogres mērs Artūrs Mangulis. Savukārt pieļautās kļūdas atspoguļo situāciju visā sabiedrībā, trešdien vēsta avīze Diena.

Pieci valodas eksperti pašvaldību vadītāju runas prasmes vērtēja pēc četriem kritērijiem - valodas kultūra, gramatika, valodas stils un oratora prasmes. Apskatoties pētījuma rezultātus, redzams, ka augstākais valodas kultūras līmenis, pēc ekspertu domām, ir Mangulim un Seskam. Viņu valodā ir mazāka sarunvalodas ietekme, arī nevēlamie aizguvumi ir dzirdami retāk nekā citiem pilsētu vadītājiem. Savukārt zemāko vērtējumu saņēmis Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis un Jūrmalas pašvaldības vadītājs Gatis Truksnis. Gramatiski visprecīzāk, pēc ekspertu domām, runā Mangulis, savukārt visvairāk gramatikas kļūdu dzirdamas Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča runā.

Apkopojot ekspertu vērtējumu par politiķu valodas stilu, jāsecina, ka to vissekmīgāk ievēro Bērziņa un Mangulis, taču kritiku saņēmis Nils Ušakovs un Jelgavas pašvaldības vadītājas Andris Rāviņš. Turpretī labākās oratora prasmes ir Ušakovam, Seskam un Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Eksperti gan to skaidro ar to, ka vienai daļai pilsētu galvu ir lielākas iespējas paust viedokli reģionālajās televīzijās, nereti arī "lielajās" televīzijās, savukārt citiem novadu politiķiem šāda iespēja ir daudz retāk.

Kopumā gan secinājumi nav pārsteidzoši - mēri pieļauj tās pašas kļūdas, ko pārējā sabiedrība. Valodu eksperte un Skrivanek Baltic valdes locekle Aiga Veckalne paskaidroja, ka nemitīgi tiek izmantoti aizguvumi no krievu valodas, lietota sarunvaloda tad, kad tas nebūtu vēlams, izmantoti parazītvārdi un notiek "āināšana". Tas nozīmē, ka katrs teikums tiek sākts ar parazītvārdu "a". Arī dikcija ir nopietna problēma.


Visu rakstu par publisku amatpersonu runas veiksmēm un kļūdām lasiet trešdienas, 18.februāra, avīzē Diena!

Top komentāri

Rvs
R
Ziņoju, ka Anglijā, ASV, Vācijā tiek masveidā pārkāptas krievvalodīgo tiesības- neviens cūka nerunā krieviski
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Jaunumi

Vairāk Jaunumi