Politika / Diena / Politika / Diena

Politika

Rentgenologs Sārts © DIENA

Rentgenologs Sārts pēta vidējā vēlētāja smadzenes: "Jāredz, kas viņam galvā iekšā – dabīgais intelekts vai mākslīgais…" Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās viens no draudiem būs mākslīgais intelekts, tā spējas ietekmēt cilvēku prātus un rīcību, brīdinājis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Tirgus placī prezidenti © DIENA

31. maija balsojuma, kur ikviens var uzmest ikvienu, iznākums joprojām ir neskaidrs, pat apzinoties pragmatiskās aizkulišu spēles un politisko matemātiku. Vai kāds no trim patlaban pieteiktajiem kandidātiem – Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs vai Elīna Pinto – tiešām kļūs par Valsts prezidentu?

Nesaskaņas izrāde © DIENA

Ilgstoši parlamenta lielākā partija Saskaņa nesenajās Saeimas vēlēšanās tapa vēlētāja smagi sodīta un nepārvarēja piecu procentu barjeru. Vai ir dzīve ārpus parlamenta, un kā to vadīt? To SestDiena centās noskaidrot, dodoties uz it kā lielākajiem jebkuras partijas svētkiem – kongresu.

Kariņa dubls Nr. 2 © DIENA

Premjera Krišjāņa Kariņa (JV) otrajā valdībā no iepriekšējā sastāva palikuši tikai trīs ministri, pārējie – jaunas sejas. Daži augstajos krēslos gan pabijuši jau iepriekš, bet vairumam darbs valdībā būs pirmo reizi. SestDiena ieskatās jauno ministru portretos, noskaidrojot, ko par viņiem domā kādreizējie un tagadējie līdzgaitnieki. Šoreiz par zemkopības ministru Didzi Šmitu (AS), aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci (NA), veselības ministri Līgu Meņģelsoni (AS) un labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Apvienotie horizontāļu aizstāvji © DIENA

Partiju apvienība, kas valdības veidošanas sarunās spējusi novest Krišjāni Kariņu (JV) līdz sarkankvēlei, – Apvienotais saraksts (AS). Viņi runā par horizontālo sadarbību un četru acu principu, vēlas savus cilvēkus ministrijās, kas iedalītas citiem, un ceļ trauksmi par naudas trūkumu veselībai. Vai cilvēki, ar kuriem tik sarežģīti sarunāties, būs labi partneri valdībā?

Vai šī seja ir īstajā vietā? © DIENA

Deputātu kandidātu parādīšanās preses slejās un ēterā ārpus apmaksātiem reklāmas laukumiem un laikiem priekšvēlēšanu periodā rada aizdomas par slēpto reklāmu. SestDiena noskaidro, vai medijiem ir filtri, kas šādus gadījumus izķer.

Kratīšana, slepeni dokumenti un politiskās cīņas © DIENA

ASV eksprezidenta Donalda Trampa īpašumā izdarītā kratīšana, kas veikta aizdomu dēļ, ka viņš varētu būt nelikumīgi paņēmis līdzi no Baltā nama slepenus dokumentus, pirms drīzumā gaidāmajām starpvēlēšanām pamatīgi uzjundījusi jau tāpat devīto vilni sasniegušās ASV iekšpolitiskās kaislības. Kā tas atsaucas uz Savienoto Valstu aktuālo politiku, un ko gaidīt tālāk?

Vecā orķestra vijolnieki © DIENA

Nākot ar labākas dzīves solījumiem un citiem revolucionāriem saukļiem, dažādas partijas arī šajās vēlēšanās savos sarakstos līdz ar jaunām sejām piedāvā labi aizmirstas – vairākas no tām bijām raduši skatīt vēl oranžajos Tautas partijas un senajos ceļinieku laikos. Kāpēc viņi ir atgriezušies un ar ko pamato savu tagadējo partiju izvēli?

Zelta āķi neapmierinātajiem © DIENA

Ne tikai Šlesers un Gobzems, bet vesela rinda tā dēvēto sīkpartiju cer uz tiem vēlētājiem, kas ir neapmierināti ar pašreizējo koalīciju, kā arī neuzticas parlamentā pārstāvētajām opozīcijas partijām.

Kad izplēn īstie jautājumi © DIENA

Ik gadu Latvijā noslīkst aptuveni simt cilvēku, arī šogad to skaits kopš 15. maija sasniedzis jau 56. Viņu vidū ir piecgadīgā Evita, kura gāja bojā Siguldas peldvietā Gaujā. Traģiski – jo īpaši tāpēc, ka turpat bija gan vecāki, gan citi cilvēki un arī glābēji. Kāpēc tā notika? Uz to atbildes meklēt vajadzēja arī medijiem.

Kurš uzvarēs Melno Aklo? © DIENA

Nacionālās apvienības un Konservatīvo starpā šķietami valda konkurence par vēlētājiem, tomēr partiju taktika būtiski atšķiras, un gan līderu retorikā, gan pirmsvēlēšanu piedāvājumā manāmas interesantas nianses.

Ko izaicina opozīcija? © DIENA

Šīs vēlēšanas, šķiet, būs iezīmīgas arī ar nesatricināmu politisko laulību izjukšanu un saplūšanu jau citās savienībās. Vai tas nozīmēs arī jaunas asinis un būtisku pienesumu politiskajā piedāvājumā? SestDiena lūko patlaban opozīcijā esošo spēku savstarpējās pārbīdes un identitātes meklējumus.

Dejas ap stabu © DIENA

"Ukraina" un "piemineklis" – divi atslēgvārdi, kas patlaban ietekmē to partiju retoriku, kuras orientējas pamatā uz krievvalodīgajiem vēlētājiem. Saskaņai zaudējot pārliecinoši vadošās pozīcijas, teorētiski durvis uz Saeimu var pavērties citiem politiskajiem spēkiem, arī atklāti prokremliskajiem.

Vienas saknes koki © DIENA

SestDiena turpina rakstu sēriju, kuras fokusā 1. oktobrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas. Šoreiz lūkosim, kā tad uz 14. Saeimu sapucēts koalīcijas kuģa masts un stūre – partiju apvienības Attīstībai/Par! (A/P) un Jaunā Vienotība (JV).

Pirms 245 gadiem tika apstiprināts ASV zvaigžņoti svītrainais karogs, kura dizaina pamata elementi saglabājušies līdz pat mūsdienām. Tikai zvaigžņu, kas simbolizē štatu skaitu, tagad karogā ir krietni vairāk – 50 sākotnējo 13 vietā.

Pirms 75 gadiem ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals runā Hārvarda Universitātē pirmo reizi ierosināja veidot īpašu programmu, lai palīdzētu Eiropas valstīm ekonomiski atgūties pēc postošā Otrā pasaules kara.

Ekonomikas ministra amatā nonākot ilggadējai Nacionālās apvienības biedrei, līdzšinējai ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilzei Indriksonei un iekšlietu ministra krēslā sēžoties politikā absolūti nepieredzējušajam, bet iekšlietu sistēmā 30 gadu strādājušajam Kristapam Eklonam, būtiski satricinājumi abās nozarēs līdz Saeimas vēlēšanām nav gaidāmi.

Lai gan patlaban koalīciju veidojošo partiju vidū dažkārt novērojama gana krāšņa viedokļu apmaiņa, kas allaž ļauj uzdot jautājumu, vai tik nav gaidāma valdības krišana, tuvojoties vēlēšanām, šīs četras partijas kļūst aizvien līdzīgākas. It īpaši, ja palūkojas uz visu pārējo vēlēšanu startam briestošo spēlētāju bariņu. Gana konservatīvi! Tā šo partiju stratēģijas varētu vērtēt šobrīd – aptuveni desmit mēnešu pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Un Jaunā Vienotība pat nemainīšot nosaukumu. Miglā tīts vienīgi tas, vai šo partiju rindās gaidāmas jaunas zvaigznes. Par to iesaistītie noslēpumaini klusē – gan jau kaut kas būšot, bet uzvārdus, citējot klasiķus, nosaukšot rīt.

Tēze, ka "Daniela Pavļuta vietā viens premjers jau reiz ir demisionējis" kļuva par centrālo nesenajā valdības krīzē, kas gandrīz noveda pie veselības ministra demisijas un teju vai pie visas Krišjāņa Kariņa valdības krišanas, bet tā arī ļoti spilgti raksturo šo politiķi. SestDiena mēģina ašifrēt Pavļuta partitūru un labāk saprast politiķi, kura izglītību un kvalitātes vienbalsīgi slavē gan viņa kolēģi, gan kritiķi, bet kura atsevišķas rakstura īpašības pēc dažu domām aizšķērsos ceļu uz tālāko politisko karjeru.

Lai kā arī kādam varētu šķist no malas, slavenais vispasaules vīruss pilnīgi noteikti Latvijas politisko skatuvi nav padarījis ne mazāk iekārojamu, ne vieglāk iekarojamu. Tāpēc SestDiena, aicinot visus nezaudēt galvu un skaidru domu un jau laikus vētīt un vērtēt politisko piedāvājumu, turpmākajos numuros lūkos un pētīs, kā izskatās politiskais hipodroms nu jau mazāk nekā gadu pirms lielajām zirgu skriešanās sacīkstēm. Un šajā – pirmajā – rakstā no sērijas ieskicējam jaunos politiskos spēkus un viņu vilkmi.

Šodien