Šajā laikā patiesi fakti sociālās saziņas laukos mijas ar melīgajiem. Arvien vairāk no visām pusēm plūst fakti un idejas, kuras vispār nav iespējams citādi kā vien ieelpot un izelpot emocionāli
Ir jāredz izmaiņas, nevis jāpielāgojas. Bailes dzen shēmās. Tur arī rodas "cīnītāji" par plakātu patiesībām. Tur arī trepītes un "pareizo uzskatu" megafoni
Ikdiena tiecas darboties atbilstoši shēmām un sektantiskai ticībai, ka visas vienas sugas būtnes domā vienādi, izpaužas tajās pašās nozīmēs, kā arī vēsta "vienu un to pašu" citam. Apziņas pamatā viļņojas katra sajūtās iegūta uztveres atziņa kā pasaules jausmās iešūpots ticības bauslis, ka pasaule ir Viena
Vai ir iespējama saprātīga gara kopības prasme, kurā normālas sabiedrības cilvēki, noteikti ne impēriskos vai citos mītiskos simbolu tīklos sagūstītas grupas, organiski spētu tiekties kādas "saprātīgas idejas virzienā"?