Ir ļoti laba budžeta pieprasījumu izvērtēšanas sistēma, tikai diemžēl caur šo sietu iet vien daļa, jo daudzas iniciatīvas uzrodas jau politisko lēmumu pieņemšanas gaitā un tās ne vienmēr ir pamatotas, saprotamas – intervijā Romānam Meļņikam atzīst valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Aizņemoties lielas summas no valsts budžeta, pašvaldības neizvērtē reālo situāciju, iedzīvotāju vajadzības un dažādu infrastruktūras objektu būvniecības nepieciešamību, norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Izvērtējot 15 pašvaldību infrastruktūras projektu ekonomisko pamatojumu, Valsts kontrole (VK) atklājusi virkni nepilnību plānošanas, finansēšanas, īstenošanas un vadīšanas posmos, kas ir jāpilnveido. VK ieskatā valstij ir jārada iespējas pašvaldībām aizņemties finansējumu, lai savā teritorijā attīstītu patiešām prioritārus projektus, taču valsts aizdevumu sistēma ir ievērojami jāuzlabo, lai ilgtermiņā ekonomiski pamatoti projekti, kā arī pašvaldību un valsts politika izglītības, sporta, satiksmes, veselības un citās jomās būtu saskaņoti un nenonāktu pretrunās.
Mērķtiecīgi neīstenojot infrastruktūras objektus, Rugāju novadā ūdenssaimniecības projekta vietā tika uzbūvēts stadions, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Pašvaldību aizņēmumi Valsts kasē infrastruktūras objektu būvniecībai tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti, trešdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P).
Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem. Valsts kontrole 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā Valsts kontrole atklāja, ka lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.
Valsts kontrole ir sākusi revīziju Talsu novada pašvaldībā, kuras uzmanības centrā būs pašvaldības kapitālsabiedrību sniegtie pakalpojumi Talsu novada iedzīvotājiem, kā arī kapitālsabiedrību pārvaldības tiesiskums un atbilstība labās prakses principiem, aģentūru LETA informēja Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne.
Nepilnu gadu pēc desmit pašvaldībās veiktās revīzijas par valsts mērķdotācijām pedagogu atlīdzībai puse revidēto pašvaldību jau ieviesušas ieteikumus, tā novēršot nevienlīdzīgu attieksmi pret pedagogiem atlīdzības jautājumos un sakārtojot tos vēl pirms jaunā mācību gada sākuma, aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē.
Lai arī pirms gada Valsts kontrole norādīja uz budžetam radītiem zaudējumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un tā pakļautībā esošās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas rīcības rezultātā, tomēr vainīgie sodu nav saņēmuši, aģentūrai LETA pauda Valsts kontrolē.
Latvijas aizsardzības spēju attīstību galvenokārt kavē trūkumi plānošanā, secinājusi Valsts kontrole (VK), izvērtējot pēdējo četru gadu projektus. Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad bruņojuma iegādes izpētes laikā netiek apzināts pilnīgi viss dzīvescikls – cik izmaksās iekārtas uzturēšana, kas un kur veiks apkopes, kur iegādāsies rezerves daļas, vai iekārtas ir savietojamas ar jau esošo aprīkojumu. Turklāt tiek norādīts uz būtiskiem riskiem, ka pērn par 5,5 miljoniem eiro iegādātā ieroču sistēma varētu netikt efektīvi ieviesta un izmantota. Tāpat joprojām nav atrisināts jautājums par militārā transporta remontiem un uzturēšanu.
Lielu daļu no tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) gada sākumā solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita veiks Valsts kontrole (VK), piektdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.
Ceturtdien, 1. augustā, stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas piešķir tiesības Valsts kontrolei lemt par zaudējumu piedziņu no amatpersonām un darbiniekiem, ja tie valsts vai pašvaldības budžetam radīti nelikumīgas rīcības rezultātā. Jaunās normas mērķis ir stiprināt amatpersonu atbildību un godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu, informē iestādē.
Pēc divām dienām – 1. augustā – stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles (VK) likumā, kas revīzijas iestādei dos tiesības piedzīt nelikumīgu darbību rezultātā radītos zaudējumus. VK gan cer, ka tas darbosies vairāk kā preventīvs pasākums un zaudējumi nemaz netiks radīti, jo ierēdņi zinās, ka par to būs jāatbild. Iepriekš iestādes neesot jutušas pienākumu atgūt zaudējumus, arī tad, ja tie bijuši acīmredzami.
