Par to, cik drošs ir žogs uz robežas ar Baltkrieviju, riskiem, ko rada situācija Zaporižjas AES, un to, vai būtu jāpalielina Brīvības pieminekļa un citu objektu apsardze, iekšlietu ministru Kristapu Eklonu (A/P) intervē Agnese Margēviča.
Par to, vai energokrīze pāraugs
mājsaimniecību energonabadzībā un izraisīs negatīvu domino efektu, padarot mūsu
ekonomiku konkurētnespējīgu, Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes dekānu Gundaru Bērziņu iztaujā Agnese
Margēviča.
Veids, kā valdība vakar pieņēma un pamatoja lēmumu sniegt atvieglojumus privātu uzņēmēju daudzus gadus virzītajai sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībai Skultē, ir paraugs tam, kā šādi politiski lēmumi nebūtu jāpieņem un kā tos nevajadzētu argumentēt.
Par briestošās energokrīzes patiesajiem apmēriem, valdības kavēšanos ar krīzes oficiālu atzīšanu un tās menedžmenta izveidi, kāpjot uz Covid-19 pandēmijas grābekļa, ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tautsaimniecības padomnieku Aino Salmiņu sarunājas Agnese Margēviča.
Partiju programmas kā atskaites
punkts to darbības izvērtēšanai
Latvijas daudzpartiju koalīciju
realitātē īsti nestrādā un nekad
nav strādājis, lai gan ir ērts instruments, kuru izmanto plašā
rituālu darbību spektrā, sākot no vairāksolīšanas priekšvēlēšanu periodā, līdz konkurentu troļļošanai, vēlētāju audzināšanai un
kritiķu dažbrīd neviltotajiem centieniem
caur programmām un to izpildi visu šo
reālpolitiku ielikt jelkādā izmērāmā un pēc
universāliem kritērijiem izvērtējamā rāmī.
Ko par Saeimas vēlēšanu iznākumu mums saka priekšā vēlētāju aktivitāte un kā neizniekot savu balsi, pat ja ļoti gribas protestēt, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) ilggadējais sekretārs Ritvars Eglājs.
Dilemma, vai pret partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem, kuri paši nekandidē 14. Saeimas vēlēšanās, izturēties kā pret "zickandidātiem", kurus sabiedrības interesēs, lai tā it kā netiktu muļķota ar viltus izvēlēm, būtu kā īpaši jāiezīmē vai pat jāizslēdz no
publiskajām partiju priekšvēlēšanu debatēm, ir vairāk ētiski pamatota, bet, ja iedziļinās, nav loģiski īpaši pamatota.
Par "aklimatizācijas problēmām", kas vērojamas attieksmē pret patvērumu Latvijā radušajiem Krievijas opozīcijas medijiem un vietējo sabiedrību, Ārlietu ministrijas (ĀM) īpašo pārstāvi informācijas telpas drošības jautājumos Viktoru Makarovu iztaujā Agnese Margēviča.
Kad vēlā pavasarī, reaģējot uz karu Ukrainā un grožu vēl ciešāku pievilkšanu jebkādai režīma kritikai Krievijā, sākās krievu opozicionāru plūsma uz Latviju, bija cerība, ka viņu redzējums par Putina režīma patieso seju un zvērībām Ukrainā palīdzēs atšķaidīt un ar laiku vest pie prāta propagandas un lielkrievu šovinisma apmāto Latvijas krievvalodīgo daļu.
Cik apokaliptiska būs briestošā enerģētikas krīze un vai valdība tai pārliecinoši gatavojas, bijušo satiksmes ministru, tagadējo biznesa konsultantu Anriju Matīsu iztaujā Agnese Margēviča.
Energoresursu, tostarp gāzes,
cenu pieaugums Latvijā un
pasaulē ir Krievijas brutālā kara
Ukrainā sekas, svētdienas pēcpusdienā, reaģējot uz vispārējo
šoku par svaigi saņemtajiem
gāzes apkures izlīdzinātā maksājuma pārrēķiniem, paziņoja premjers Kariņš.
Atbildēt uz pēdējās nedēļās
aizvien biežāk dzirdamo
jautājumu, par ko balsot
Saeimas vēlēšanās, noteikti ir
daudz grūtāk nekā uz jautājumu, par ko nebalsot.
Cik reāli, ka jau vasarā mūs pārsteigušais Covid-19 saslimstības pieaugums draud ar stingriem ierobežojumiem
rudenī, intervijā Agnesei Margēvičai stāsta Jurijs Perevoščikovs.
Nav pirmā priekšvēlēšanu kampaņa, kurā partijas acīmredzot centīsies robus savu principu, ideju un risinājumu piedāvājumā kompensēt, radot mākslīgu iespaidu par ideoloģiskām sadursmēm un izstumjot priekšplānā sejas, kuras izraisa nāvīgu sašutumu politiskajos oponentos.
Par veiksmēm un neveiksmēm valsts amatpersonu konkursos, gatavību iespējamajām krīzēm rudenī un to, kā palielināt iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās, Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski intervē Agnese Margēviča.
Par obligātā militārā dienesta
nepieciešamību un tā lomu
Krievijas uzbrukuma nepieļaušanā ar militāro ekspertu
Mārtiņu Vērdiņu sarunājas
Agnese Margēviča.
Veids, kādā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par plānu jau no jaunā gada ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, piecu gadu laikā pakāpeniski pakļaujot obligātai iesaukšanai 18–27 gadus jaunus vīriešus, faktiski ir paraugs, kā savtīgu politisku mērķu sasniegšanai pamatīgi apdraudēt valstij ārkārtīgi svarīgas jaunas politikas ieviešanu.
Cik ilgi ārējais apdraudējums varas partiju reitingos turpinās amortizēt ekonomiskās problēmas, ar politologu, sabiedrisko attiecību kompānijas Mediju tilts vadītāju Filipu Rajevski sarunājas Agnese Margēviča.
Ar kādiem draudiem jārēķinās pēc tranzīta koridora slēgšanas uz Kaļiņingradu, Agneses Margēvičas intervija ar StratCom vadošo ekspertu Jāni Karlsbergu.
Neredzu iemeslu, kādēļ Krievijas histēriskā reakcija, draudot
ar mūsu kaimiņvalsts "Lietuvas sabiedrībai sāpīgu" atbildi
uz kravu tranzīta ierobežošanu līdz Kaļiņingradai, būtu
tāds apdraudējums latviešu sirdsmieram, lai,
nezaudējot optimismu par Krievijas zaudēto
sakodienu, tomēr pietiekoši atklāti apspriestu visus iespējamos draudus.
Par inflācijas draudu mazināšanas veidiem Latvijā, kā arī ceļa karti, kā stiprināt mūsu valsts energoneatkarību no Krievijas, Agnese Margēviča sarunājas ar bijušo Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Andri Piebalgu (JV).
Kad tuvāko triju mēnešu priekšvēlēšanu spurta laikā partijas jums centīsies atskaņot šīs kampaņas populārāko plati par to, cik ļoti tām rūp Latvijas drošība, atcerieties, ka "šajā ģeopolitiskajā situācijā" tieši partiju savstarpējo intrigu, greizsirdības un destrukcijas dēļ šie paši politiķi apzināti bez vadības atstājuši Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK).
Trīs galvenās lietas, kas piebilstamas par Saeimas lēmumu
nepiekrist konkursa komisijas
viedoklim, kura bija atzinusi
Finanšu izlūkošanas dienesta
(FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu
par atbilstošu šī amata pildīšanai vēl uz
pieciem gadiem.
Līdzšinējās ietekmīgā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas kandidatūras izgāšana ceturtdien Saeimas balsojumā par atkārtotu apstiprināšanu amatā rada jautājumu, cik reāli, ka uz šo amatu tiks virzīts kāds no konkursa kandidātiem, kuri savāca mazāku punktu skaitu. Valsts kancelejas (VK) Dienai sniegtā atbilde pilnīgu skaidrību šajā jautājumā nesniedz, atstājot vietu interpretācijai, jo regulējums nenosaka ne to, ka balsojumam virzāms nākamais visaugstāk novērtētais kandidāts, ne to, ka tas nebūtu pieļaujams un jārīko jauns konkurss.
Ar dažiem margināliem izņēmumiem sabiedrība ir parādījusi aizkustinošu un iedvesmojošu saliedētību atbalstā Ukrainai un devusi politiķiem acīmredzamu pilnvarojumu valsts ārpolitikā un ekonomikā darīt visu, lai stiprinātu drošību, distancējoties no agresīvās Krievijas. Tomēr būtu bezatbildīgi un muļķīgi iedomāties, ka šī ziema ar apkures rēķiniem un inflācijas spirāli nesaļodzīs daudzu izturību, jo nu jau nenovēršami draud ar katastrofu daudzām ģimenēm. Un Krievijas propagandas kanāli un ietekmes aģenti piepalīdzēs samilzt neapmierinātībai ar Latvijas kursu.