Dānijā terorisma draudi kļuvuši lielāki Izraēlas un Hamās kara, kā arī vairāku pērn notikušo Korāna publisko apgānīšanu dēļ, ceturtdien paziņojis Dānijas drošības dienests (PET).
Tiesa Francijā pirmo reizi piešķīrusi patvērumu Krievijas pilsonim, kas no savas valsts aizbēdzis tur izvērstās mobilizācijas dēļ, vēsta Krievijas avīze Kommersant, atsaucoties uz Krievijas pilsoņa advokāti Jūliju Jamovu.
Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Savienības Padome panākusi provizorisku vienošanos vēl uz gadu – līdz 2025. gada 5. jūnijam piemērot atvieglojumus lauksaimniecības produktu importam no Ukrainas, kas tika noteikti pēc Krievijas vispārējā iebrukuma šajā valstī 2022. gadā.
Trešdien dienas laikā notikušā Krievijas armijas trieciena rezultātā Ukrainas pilsētā Harkivā dzīvību zaudējuši trīs cilvēki, bet pieci ievainoti, pavēstīja policijas pārstāvis Serhijs Bolvinovs.
Francijas konkurences regulators trešdien interneta gigantam Google noteica 250 miljonu eiro naudassodu par nespēju ievērot nosacījumus attiecībā uz samaksu mediju uzņēmumiem par to satura izmantošanu.
Polijas un Vācijas valdības veidos koalīciju, lai piegādātu bruņutehniku Ukrainai, pavēstīja Polijas un Vācijas aizsardzības ministri Vladislavs Kosiņaks-Kamišs un Boriss Pistoriuss.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans telefonsarunā apsveicis Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ar uzvaru "vēlēšanās", kā arī atkal piedāvājis kļūt par vidutāju Krievijas un Ukrainas starpā, pavēstīja Erdogana birojs.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par jaunām sankcijām pret Maskavu, tādējādi reaģējot uz Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi cietumā, vēsta diplomāti.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons noraidījis Krievijas "vēlēšanu" rezultātus, norādot, ka tie liecina par to, cik dziļi sniedzas diktatora Vladimira Putina režīma represijas.
Tā dēvētās vēlēšanas Vladimira Putina apstiprināšanai Krievijas prezidenta amatā uz vēl vienu sešu gadu termiņu nebija brīvas un godīgas, liedzot dalību īstai opozīciaji un nepieļaujot starptautisku novērotāju klātbūtni, pirmdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārējās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
Čehija ir apzinājusi aptuveni 800 000 artilērijas lādiņu iegādei no dažādiem piegādātājiem visā pasaulē ne tikai Rietumvalstīs, bet arī pie Krievijas sabiedrotajiem, un ir atradusi vēl 700 000 lādiņu, kurus var iegādāties papildus, vēsta laikraksts The Wall Street Journal (WSJ).