Stresa cenu brīdis pārtikas tirgū © DIENA
Ikdienā nepieciešamās
pārtikas iegāde aizvien lielākai
Latvijas sabiedrības daļai sagādā pamatīgus rūpestus un,
iespējams, pēc dažiem mēnešiem pat varētu izraisīt liela
mēroga sociālās problēmas.
Finanses
Var mainīties inflācijas dzinējspēki © DIENA
Izejvielu cenas preču biržās krītas, ietekmējot arī inflācijas datus.
Tirgus ir nonācis augošu risku ēnā © DIENA
Patlaban ieguldītājiem dzīvi bendē gan lielas procentu likmes, gan recesijas draudi.
Gaida pieticīgus ekonomiskās atgūšanās rādītājus © DIENA
Pastāv bažas par stagnāciju – augstu inflāciju un sarūkošu izaugsmi.
Jāveido drošības spilvens © DIENA
Atlikt 50 eiro mēnesī – tas jau ir ļoti daudz.
Sniedz labvēlīgas prognozes © DIENA
Pagaidām ekonomika labi tiek galā ar kara krīzi.
Ko darīt energoresursu cenu kāpuma laikā? © DIENA
Aktuāli kļuvuši ieteikumi gan taupīt, gan uzlabot ēku energoefektivitāti.
Latvijas IKP pirmajā ceturksnī pieaudzis par 6,7%
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Karš Ukrainā bremzē globālā tūrisma atdzimšanu © DIENA
Latvijā uz Eiropas fona starptautiskā tūrisma atjaunošanās ritējusi vislēnāk.
Tirgus iebraucis mīnusos © DIENA
Globālās finanšu tirgus
norises un kara sākšanās Ukrainā nav metušas līkumu arī
Baltijas valstu, it īpaši Latvijas, vērtspapīru tirgum.
Tirgus nenoteiktības varā © DIENA
Jāpalielina rezerves un jādomā par alternatīvām.
Augstākas algas, mazāk pelēkās naudas © DIENA
Uzskats, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā viss
notiek labāk nekā pie mums,
Latvijā, ir bieži dzirdams jau
gadiem. Tiek uzsvērts tas, ka
Igaunijā ir augstāks sabiedrības turības līmenis, Ziemeļvalstu ētikas standartiem tuvāka uzņēmējdarbības vide,
labāk attīstīta e-pārvalde un
līdz ar to arī labākas digitālās
prasmes gan valsts sektorā,
gan kopumā sabiedrībā. Tāpat tiek uzsvērts, ka Covid-19
pandēmijas gados Igaunijā
veiksmīgāk nekā mūsu valstī
sabalansēta cīņa pret Covid-19 ar ierobežojumu skarto nozaru saglabāšanu.
Ir cenu buma laiks
Audzis Latvijas eksports uz Lietuvu un Igauniju.
Par biznesa veidošanu domā daudzi iedzīvotāji © DIENA
Šā gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti 2870, bet likvidēti 3925 uzņēmumi.
Inflācijas spirāle griežas © DIENA
Valdībai nāksies vērt maku mazturīgo atbalstam.
Uzņēmumiem jāprot pielāgoties © DIENA
Ir skaidrs, ka Covid-19 krīze biznesa sektorus skāra un joprojām skar dažādi. Globālās Covid-19 pandēmijas radītās krīzes ietekmē 2020. gadā visbūtiskākais apjomu samazinājums bija izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs. Tāpat ieviestie Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus. Vērā ņemams apjomu samazinājums bija arī finanšu un apdrošināšanas darbībās, kā arī komercpakalpojumu nozarēs. Mazāk pandēmija ietekmēja apstrādes rūpniecību.
Zelts, bitkoins, Coca Cola? © DIENA
Izvēle starp finansiālo segumu un spēju radīt lielāku vērtību.
Negadījumi darbā – nulles līmenī © DIENA
Valsts darba inspekcijas (VDI) dati liecina, ka pērn nelaimes gadījumos darbā cietis 2091 nodarbinātais, 208 guvuši smagus veselības traucējumus, bet vēl 27 pat gājuši bojā. Turklāt šie skaitļi nevis mazinās, bet ar katru gadu pieaug. Kas jādara savādāk darba drošības un aizsardzības jomā, lai negatīvo statistikas līkni salauztu?
Bez noteiktas virzības © DIENA
Neraugoties uz to, ka
biržas investoru satraukumi
par Krievijas iebrukuma Ukrainā potenciālajām sekām
jau ir pierimuši, finanšu tirgus šobrīd aizvien nespēj uzņemt noturīgu kāpuma vai
krituma tendenci.
Rīgai jākļūst draudzīgākai ģimenēm © DIENA
Lai arī Latvijas galvaspilsēta atpaliek no kaimiņiem, tomēr mums ir visas iespējas straujai attīstībai.