Koronavīrusa pandēmijas ilgtermiņa seku dēļ 2030.gadā ārkārtīgā nabadzībā varētu dzīvot vairāk nekā miljards cilvēku, teikts ceturtdien izplatītā ANO pētījumā.
Pasaules nabadzīgāko valstu parādsaistības pērn sasniegušas 744 miljardus dolāru (630 miljardus eiro), kas ir visu laiku augstākais līmenis, liecina Pasaules Bankas (PB) pirmdien publiskotais ziņojums.
Kā mazināt nabadzību un sociālo atstumtību sabiedrībā, kādas kļūdas pieļāvusi iepriekšējā valdība, un ko gribētos sagaidīt no nākamās – Romāns Meļņiks vaicā Pēterim Leiškalnam, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības ekspertam.
Latvijā 2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2017. gadu un aptver 23 no 28 bloka valstīm.
2016. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1 % iedzīvotāju – par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī, portālu Diena.lv informēja CSP.
Nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 27 no 28 bloka valstīm.
Galvenie nabadzības mazināšanas kavēkļi ir neformālā jeb ēnu ekonomika, mājsaimniecību parādi un augstais nodarbināto īpatsvars, kas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas veic no ienākumiem līdz minimālai algai, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par Latvijas nacionālās reformu programmas Eiropa 2020 stratēģijas īstenošanu.