Vairums jeb 66,8% Latvijas zinātņu doktoru ir iesaistīti pētniecībā un zinātniskajā darbībā, liecina apsekojuma Zinātņu doktoru tālākā
karjera jaunākie dati, ko savākusi Izglītības un zinātnes
ministrija sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi.
Latvija šogad kļuva par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociēto dalībvalsti, kas dod tai iespējas piedalīties dažādos plaša spektra CERN zinātniskajos pētījumos, kuri aptver gan augstas enerģijas daļiņu pētījumus, paātrinātāju tehnoloģijas, enerģētikas, medicīnas, jauno materiālu un IT jomu.
Akadēmiskās vides ekspertu grupa pārtrauc savu darbību uz nenoteiktu laiku, jo grupas sadarbības modelis ar Ministru kabinetu nav attaisnojis ieguldītās pūles, liecina ekspertu grupas publiskais paziņojums.
Volta Disneja nāves 55. gadadienas tuvošanās liek pievērst
uzmanību tādam fenomenam kā krionika – cilvēka ķermeņa
pēcnāves iesaldēšanai ar cerību atgriezt viņu dzīvē kaut kad
nākotnē. Daudzi joprojām tic šādai iespējai, bet daži pat ir
gatavi maksāt gana lielas summas par nonākšanu kriostāzē
– ar to ir pietiekami, lai jau piecas desmitgades pasaulē
pastāvētu specifiskais krionikas bizness.
Zinātne un inovācijas ir vairāku institūciju pārraudzībā. To, cik tā efektīvi notiek un kādi ir nozares mezgla jautājumi, Aismas Orupes saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektoru Tāli Juhnu.
Par Latvijas Zinātnes padomes vadītāju izraudzīts Daugavpils Universitātes (DU) Tehnoloģiju departamenta vadītājs Edmunds Tamanis, informēja Valsts kanceleja.
Piektā daļa sabiedrības ir ieinteresēta zinātnē un zinātniekos, bet tikpat liela daļa apšauba un nezina par šo jomu neko, sarunā ar Aismu Orupi atklāj Vidzemes Augstskolas rektors un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.
Kurš gan vēl labāk spētu atklāt pētniecības aizraujošo dabu nekā dažādu jomu zinātnieki un zinātnieces?! Viņi to ir gatavi darīt tiešsaistes sarunās ar Latvijas vidusskolēniem. Šādu iespēju piedāvā projekts Zinātne.Zoomed.In jeb Zinātne.Pietuvināta, ko šomēnes organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Tiešsaistes sarunas ar zinātniekiem 11. un 12. klašu skolēniem notiks no šodienas, 6. aprīļa, līdz 29. aprīlim otrdienās, trešdienās un ceturtdienās plkst. 13.00–13.40 un 14.30–15.10 Zoom vidē.
Šī nedēļa RSU ir īpaša – Zinātnes nedēļa. Tajā nozīmīga vieta ir starptautiskajai studentu konferencei. Par to Aismas Orupes saruna ar rīkotāju komandas priekšsēdētāju, piektā kursa medicīnas studentu Māri Lapšovu.
"Repharm" kā veselības uzņēmumu grupa jau vairākus gadus ir viens no konferences sponsoriem, šogad atbalsta arī ar iespēju praktiskai meistarklasei ultrasonogrāfijā "Veselības centru apvienībā". Līdzās nozīmīgajām akadēmiskajām balvām, ko saņem studenti, "Repharm" katru gadu pasniedz arī īpašās veicināšanas balvas 3 studentiem - zinātnisko darbu autoriem.
Jaunākajā Latvijas zinātnisko institūciju (ZI) starptautiskajā novērtējumā, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veica uzņēmuma Tehnopolis piesaistītie ārvalstu eksperti, salīdzinot ar iepriekšējo periodu (līdz 2013. gadam), redzams ievērojams progress, atzīst IZM.
"Mūsdienās zinātne vairs nav tikai viena cilvēka rokās, kā tas bija pirms gadiem simts. Tagad kopā sanāk milzums speciālistu, katrs ar savu skatījumu un prasmēm, iemaņām, un viņi kopā veido zinātni. Tā tas ir arī ar Covid-19 vakcīnu izstrādi. Patiesībā Covid-19 ir izmainījis zinātni, parādot, ka sadarbība starp institūcijām, universitātēm un kompānijām, iesaistot visus šos resursus, palīdz ātrāk tikt pie risinājuma, jo zinātnē mēs nerunājam par viedokļiem vai ticībām, mēs runājam par faktiem. Mēs dzīvojam laikā, kad pasaulē zinātnieku skaits ir lielāks nekā visā līdzšinējā zinātnes vēsturē kopā, tas ir vēsturisks brīdis," saka zinātnieks Kristaps Kļaviņš.
