Dzīvi izbaudīt, veltot to suņiem
Lindas Kļaviņas labradori ir kā šokolādes saldējums, gan ar skandināvu, gan dienvidnieku "esencēm".
Ieva Štāle
Medicīnisks impulss pret žēlošanos
Nadežda Gologuzova kopj mazdārziņu, nūjo, izmanto interneta priekšrocības un iesaka neskumt.
Doktorantūra nav brīvdienu hobijs
Šopavasar pirmoreiz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vēsturē doktorantūras studente aizstāvēja promocijas darbu vienlaikus RTU un Zviedrijas Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH). Jaunā zinātniece Brigita Daļecka pēta mikroskopisko sēņu izmantošanu sadzīves notekūdeņu attīrīšanā no farmaceitiski aktīvajām vielām un, kā pati atzīst, pirms nedaudz vairāk kā četriem gadiem pieņēmusi dzīves lielāko izaicinājumu. Viss bijis pa divi – divas augstskolas, divi darba vadītāji, divi dažādi doktorantūras norises procesi.
Mājas, kur ar depresiju neviens nesirgst
"Pateicoties dzīvniekiem, mūsu mājās neviens nesirgst ar depresiju, arī pandēmijas laikā," saka Ella Veinberga, audzētavas Coonberg* LV īpašniece. Viņas divstāvu namā Liepājā pašlaik mīt 25 kaķi! Un viens suns. Ir seši Turcijas Angoras kaķi, desmit Menas jenotveidīgie, divi Norvēģijas meža kaķi, Ņevas maskarādes pārstāvis. Pie nesen sadzimušajiem kaķēniem saimniece svešiniekus pagaidām nelaiž.
Palīdzēs stiprināt imunitāti
Lai arī mūsu imunitāti ietekmē dažādi faktori, viens no svarīgākajiem ir sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs. Tomēr ne visu nepieciešamajā apjomā mēs varam uzņemt ar uzturu, tādēļ ir svarīgi, konsultējoties ar savu ārstu vai farmaceitu, ikdienā iekļaut augstvērtīgus uztura bagātinātājus, kas var palīdzēt imunitātes stiprināšanai.
Kad sirsniņu grauž un serde mīksta
Valtera Artūra Vītola mājās vienmēr bijuši dzīvnieki. Te labi sadzīvo kaķi, akvārija zivtiņas, baloži un gliemeži.
Jābūt ļoti modriem un kritiskiem!
Ar finanšu krāpšanām saistīto mēģinājumu skaits Latvijā ir dubultojies jau otro gadu pēc kārtas. Finanšu nozares asociācijas īstenotā eksperimenta rezultāti liecina, ka diemžēl krāpšanas mēģinājumiem atsaucas katrs desmitais uzrunātais. Arī senioriem jāzina par krāpnieku pielietotajām metodēm, lai steigas vai neuzmanības dēļ uz tām neuzķertos.
Alerģijas dabu maina arī klimata izmaiņas
Pavasara atnākšana parasti nāk ar prieku par ziedēšanu dabā, taču alerģiskiem cilvēkiem ziedputekšņu klātbūtne gaisā var būt liels pārbaudījums. Jau pirms pāris gadu desmitiem speciālisti norādīja, ka cilvēku ar alerģijas izpausmēm pasaulē kļūst aizvien vairāk. Kā atzīst alergoloģe Laine Bormane, alerģija turklāt arī mainās. To ietekmē gan gaisa piesārņojums, gan klimata izmaiņas. Kādreiz putekšņu alerģija tika uzskatīta par jauniem cilvēkiem raksturīgu, tagad tā skar arī mazus bērnus. Tāpat mūsdienās konstatē vairāk smagu pārtikas alerģijas gadījumu, norāda ārste Bormane, kura pacientus pieņem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrā un Ventspils poliklīnikā. Kā sadzīvot ar alerģiskām reakcijām, kā tās ārstēt, un vai tās var uzvarēt pavisam?
Savējo gaidījuši un sagaidījuši ar pūriņu
Jermaku ģimenē sapņu kucēna ienākšana līdzējusi ieviest zināmu kārtību. Turklāt suns bijis arī biznesa idejas katalizators.
Deviņas dabas veltes možumam
Pēc ziemas bieži izjūtam pavasara nespēku un izteiktu nogurumu. Pavasaris ir īstais laiks, lai dabīgā veidā stiprinātu imunitāti un ar uzviju atgūtu enerģiju. Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece piedāvā izmēģināt viegli pieejamas un efektīvas dabas veltes, kas ir teicams resurss vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai: "Pavasara gardumi ikdienas ēdienkartē sniegs ķermenim ne vien vitamīnus, bet arī šķiedrvielas, uzlabojot gremošanu un zarnu trakta darbību." Viņa iesaka vairākus vērtīgus dabas produktus, kas ļaus organismam atgūties pēc garās ziemas.
Viņa vienkārši nāca pretī pa ielu
Tas bija tumšs, nemīlīgs janvāra vakars. Antra Ozoliņa ar savu mammu gāja pa vienu no dzīvākās satiksmes ielām Kauguros Jūrmalā. Viņai jau sen bijis sapnis par suni, turklāt augumā lielu. Un Antra ir no tām, kura gatava uzrunāt jebkuru satiktu suni – viņš nāk ar saimnieku vai bez. Tā viņa aukstajā janvāra vakarā pirms trim gadiem satika nu jau 11 gadu veco Petru.
Klusums ir kā dāvana pašam sev
Klusums starp mums: diviem indivīdiem, ģimenē, sabiedrībā... Mūsdienu straujajā ritmā tas kļuvis teju par dzīves balvu. Visdažādāko jomu speciālisti norāda, ka cilvēkam iespējami biežāk nepieciešams atrasties klusā vidē, tas atveseļo. Bet piesātinātā ikdiena, kas šajā pandēmijas laikā skārusi arī mājas vidi, savulaik mierpilno ostu izvērš kņadas pilnu. Kā klusums vai tā fiziskais pretstats troksnis ietekmē fizisko un emocionālo veselību? Kāpēc vienam klusums ir dziedinošs, bet citam – biedējošs?
Ar amerikāņu bruņumašīnu pie sāniem
Zita Īle-Onckule ir mājaslapas www.arsuni.lv idejas autore un īstenotāja. 2017. gada pavasarī Zita ar vīru un viņu garspalvainā čivavas sunīti Keitu devušies atpūsties uz Tērvetes pusi, tur nolēmuši sameklēt vietu, kur papusdienot. Un – viņiem atteikts, jo bijuši kopā ar suni! Tā suņu saimnieku ērtībām tapusi mājaslapa, kur apkopotas rējējiem draudzīgas vietas Latvijā. Šis ir Zitas vairākus gadus lolots hobijs, bet viņas īstā sirdslieta, ar ko piepildījusi sapņus, guļ pie kājām – tie ir divi Austrālijas ganu suņi Bredlijs un Nia. Latvijā tādu ir tikai nedaudz vairāk kā divdesmit.
Vislabāk jūtos vērtīgā mežā
Mežus var apsaimniekot, arī neraugoties uz pandēmiju, zina šīs jomas jaunā speciāliste Anete Dita Vespere.
Ar iepriekšēju lauku dzīves pieredzi
''Mēs zvēram, ka vēl vairāk zvēru mums nebūs, bet kā tas būs patiesībā, kad pārcelsimies uz jauno māju... Tie dzīvnieciņi mums nāk viens otra vietā kā zīme,'' saka trīs bērnu māmiņa un sešu mājdzīvnieku saimniece Dana Bērziņa.
Cik ilgi jūs plānojat dzīvot?
Viens no izplatītākajiem mirstības iemesliem Latvijā ir miokarda infarkts un insults, šo saslimšanu veiksmīgai ārstēšanai ļoti svarīgi ir laikus saņemt medicīnisko palīdzību. Statistikas dati liecina, ka abas slimības pēdējos gados bijušas nāvējošas arvien jaunākiem cilvēkiem un piemeklējušas jau ap 40 gadiem.
Mērķus savai dzīvei var atrast vienmēr
"Pats svarīgākais cilvēkam ir tas, kas viņa galvā, – lai prot atrast mērķus dzīvei arī tad, kad jau ir aizgājis pensijā," uzskata Mudīte Paegle, ilggadējā Latvijas Radio žurnāliste, tagad Latvijas Radio Arodbiedrības priekšsēdētāja un jau vairāk nekā 20 gadu nevalstiskās organizācijas Sūrābele – biedrības bērniem ar invaliditāti un hroniskām slimībām – vadītāja.
Robins no Kongresu nama parka
Robins nav nekāds klēpja suns, viņš ir ducinātājs ar raksturu. Savu ģimeni iedresējis tā, ka dīc tikmēr, kamēr kāds "kalps" četrkājaino ieceļ viņa gultā uz soliņa. Kaut tēlo nevarīti un gaida apkārtējo reakcijas, viņš, protams, gultiņā tiek arī paša spēkiem. Ar ciemiņiem sasveicinās laipni. Visu zina un prot: sēdēt, gulēt, pārmaiņas dot vienu un otru ķepu, bet neko nedara tāpat vien. Par laba siera gabaliņu, izrādās, prot stāvēt arī uz divām. Aprēķinātājs līdz pēdējam.
Vakardienas uzvaras rīt nederēs
"Mūsdienās zinātne vairs nav tikai viena cilvēka rokās, kā tas bija pirms gadiem simts. Tagad kopā sanāk milzums speciālistu, katrs ar savu skatījumu un prasmēm, iemaņām, un viņi kopā veido zinātni. Tā tas ir arī ar Covid-19 vakcīnu izstrādi. Patiesībā Covid-19 ir izmainījis zinātni, parādot, ka sadarbība starp institūcijām, universitātēm un kompānijām, iesaistot visus šos resursus, palīdz ātrāk tikt pie risinājuma, jo zinātnē mēs nerunājam par viedokļiem vai ticībām, mēs runājam par faktiem. Mēs dzīvojam laikā, kad pasaulē zinātnieku skaits ir lielāks nekā visā līdzšinējā zinātnes vēsturē kopā, tas ir vēsturisks brīdis," saka zinātnieks Kristaps Kļaviņš.
Seniorus aicina būt atbildīgiem
"Mūsu mīļie seniori! Mēs kopā esam pārdzīvojuši ar pandēmiju saistītos ierobežojumus pavasarī, mazliet atpūtušies vasarā un nu kopš rudens turamies pretī šai sērgai, pieciešot jaunus ierobežojumus. Jūs, kas piedzīvojuši grūtus laikus, karus, represijas, trūkumu, ar savu pacietību un izturību esat piemērs mums, saviem bērniem un mazbērniem! Cīņa ar pandēmiju ir nežēlīga, kā īstā karā – ar cilvēku upuriem, liegumiem, cilvēciskiem varoņdarbiem! Bet līdz uzvarai vēl mērojams tāls un grūts ceļš – mums tas jāveic kopā!" seniorus uzrunā Irēna Kondrāte, Rīgas domes Labklājības departamenta direktore.
Skulptora darbs ar sapratni pret kaprīzēm
Suņa frizēšana ir kā rasēšana, un šajā grūmeres profesijā Andželai Uškurei noder veterinārārstes zināšanas.
Man ļoti patīk būvēt ko jaunu
''Globālā situācija profesionālo jomu ietekmējusi tā, ka darba tiešām ir daudz un ir daudz dažādu negaidītu situāciju. Arī farmācijas nozarē viss kļuvis neparedzams, ir grūti prognozēt uz priekšu – viss tik ātri mainās,'' apliecina a/s Kalceks, kas ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Baltijas valstīs, biznesa attīstības direktors Jere Tapani Niemi.
"Pieņemšana" ir mūsu atslēgas vārds
Vienkārši ar kādu parunāt par dzīvi – arī šis ir viens no Covid-19 laika noslēgtās dzīves pārbaudījumiem, kad sabiedriskākam cilvēkam sociālo kontaktu un ārpus mājas gūtu emocionālo iespaidu trūkums atņem dzīvesprieku.
Man gribējās dzīvot kā gleznā
"Es gribētu dzīvot gleznā, tā kādreiz, dzīvojot Minhenē, pie sevis prātoju, sapņoju. Tagad – pa kuru logu vien paskatos, man visapkārt ir glezna," teic grafiķe Inese Vegnere.
Dakteru misijas darbs un vecāku atbildība
Latvijā 12 gadu veciem bērniem patlaban ir vidēji 3–4 bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi. 1994. gadā šis rādītājs bija pat pieci vai astoņi. Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap vienu vai pat mazāks. Vislabākais zobu stāvoklis ir Dānijā, kur pusaudžu vecumā bērniem vidēji ir tikai 0,6 bojāti zobi. Skandināviem šādus rādītājus izdodas sasniegt, pateicoties tam, ka šajās valstīs tiek īstenotas ilgtermiņa profilakses programmas, kuras tiek pārraudzītas un izvērtētas, stāsta Egita Senakola, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras asociētā profesore.
Zobārstam jābūt kā ģimenes ārstam un draugam
"Primāri zobu veselības stāvokli nosaka ģenētika. Un, jo sliktāka ģenētika, jo vairāk jāiegulda profilaksē," norāda Jūrmalas zobārstniecības klīnikas R&D stomatoloģe Silvija Pudāne. Ar viņu sarunājamies par to, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret zobu veselību, izplatītākie stereotipi, biežākās stomatoloģiskās saslimšanas un nepieciešamā profilakse zobu kopšanā.
Galvu augšā un jādara!
"Latvijas jauniešiem noteikti iesaku paceļot, uzkrāt sevī piedzīvojumus un pieredzi, jo tā nav tikai pieredze noteiktā amatā. Tie ir arī kontakti, jaunas pazīšanās un tad tu atgriezies mājās ar iekšēju drošības sajūtu: tur – citur – bez tevis arī viss ir kārtībā. Te nav slikti, vienkārši jāiet ar galvu augšā un jādara. Ja ir pieredze, iekšējā miera sajūta, tad arī viss saslēdzas," saka Liepājas uzņēmuma SIA Divi Naži līdzīpašnieks, viņš arī pavārs, miesnieks Elviss Sproģis.
Esam nepārtrauktā attīstībā
Ar Kurzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatori Agnesi Berģi tiekamies platformā Zoom. Pandēmija ir ietekmējusi arī viņas darba gaitas, ierobežojot tiešo saskarsmi ar kolēģiem un arī tiem, kuri atgriezušies Latvijā, bet taujā pēc padoma un koordinatori gribētu satikt klātienē. Koordinatore atzīst, ka Covid-19 ietekmējis daudzu cilvēku plānus attiecībā uz dzīves vietas maiņu, taču interese par reemigrāciju nav mitējusies. Citkārt tieši šīs pārmaiņas pasaulē atgādina, cik labi būt mājās.
Visi esam kopā. Dažādi, bet vienā laivā
Katrs uz stresu reaģē atšķirīgi – ir trauksmainie, ir dusmīgie, ir paradoksālie. Bet svarīgi, ka spējam vienoties kopīgam mērķim.
Emocijām bagāta profesija
''Lai kur tu būtu, esi tur viss,'' tāds ir mediķes Kristīnes Rosickas dzīves moto. Šoruden Latvijas Ārstu biedrība jau desmito reizi pasniedza Gada balvas medicīnā, un Ināras Laizānes ārstu prakses ārsta palīdze Kristīne Rosicka no Vangažiem saņēma apbalvojumu Gada ārsta palīgs 2019. Pacienti un kolēģi izceļ Kristīnes empātiju un degsmi, pienākuma apziņu un mīlestību pret savu darbu. Daudzi pacienti, kuri izvirzījuši Kristīni balvas saņemšanai, atzīst, ka bez viņas nebūtu atguvuši veselību un dzīvesprieku.