Festivāla Vīnes klasika koncertos no 14. līdz 22. februārim varēs baudīt Vīnes klasiķu – Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Jozefa Haidna, kā arī romantiķu Franča Šūberta un Johannesa Brāmsa skaņdarbus.
Pasaules opermākslas leģendai, itāļu soprānam Mirellai Freni 27. februārī apritētu 85. dzimšanas diena, taču viņa savu apaļo jubileju nesagaidīja. Mirellas Freni mūžs aprāvās 9. februārī dziedātājas mājās Modenā pēc ilgas un grūtas slimības, medijus informēja mākslinieces ilggadējais aģents Džeks Mastrojāni, IMG Artists.
Gruzijas etnodziedātāju Nino Katamadzi iesaka nevis pieņemt, bet uzņemt, turklāt lielās devās kā profilaksi pret vientulību, zāles pret stresu, tinktūru pret agresiju un injekcijas pret skepsi. Latvija, kur viņas spilgto personību un balsi pirmoreiz sastapām 2007. gadā, ir viena no valstīm, kurās viņa viesojas ar savas koncertdarbības divdesmit gadu jubilejas programmu Divdesmit gadi mūzikā. Šo programmu piedzīvot varēs šovakar, 12. februārī, plkst. 19 Rīgas Kongresu namā.
Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sōla aicina uz koncertu diskotēku ar 90. gadu hitiem, mudinot to ne tikai klausīties, bet arī dejot vai vismaz kustēties kādreiz populāro dziesmu ritmos. Ar šo programmu divi koncerti jau izskanējuši Ogrē un Siguldā, bet 14. februārī, Valentīna dienā, plkst. 20 to vēl var apmeklēt Rīgā mūzikas namā Daile. Kopā ar kori Sōla visos koncertos spēlē arī instrumentālā grupa Jāņa Miltiņa vadībā, bet pēc Rīgas koncerta notiks īsta, autentiska 90. gadu diskotēka DJ Agra Semēvica virsvadībā.
Maija Einfelde jau divu gadu vecumā smīdinājusi vecākus, ar dziesmu aicinot uz cīņu, un pēc tam sūri cīnījusies visu mūžu. No ganu gaitu "govju operām" līdz Ņujorkas Kārnegija zālei ir vedis viņas radošais ceļš.
Izcilā latviešu vijolniece, lieliskā kvarteta Artemis pirmā vijole Vineta Sareika dzimtajā Latvijā ieradusies muzicēt kopā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīgu grupas mūziķiem. Koncertā Vineta Sareika, Mendelszons un Vasks Rīgā Lielajā ģildē 6. februārī plkst. 19 uzstājoties gan solistes, gan atskaņojuma vadītājas lomā.
Aizraujošs koncerts, kurā multiinstrumentālists Pedro Eustāšs un orķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Normunda Šnē vadībā atskaņos Platona Buravicka jaundarbu Nākotne mums seko, jau otrdienas, 4. februāra, vakarā plkst. 19 notiks Hanzas peronā. Pēc koncerta gaidāma improvizācija ar sintezatoriem un dažādiem pūšaminstrumentiem Pedro Eustāša, Platona Buravicka un Emīla Dreiblata jeb Multilux kopspēlē. Koncertu organizē biedrība Artes Liberales.
Kāda neraža! Tieši tad, kad "episks" atzīts un plaši izsludināts par gada nevārdu un drošības dēļ vismaz uz kādu brīdi (kamēr noplaks pārspīlējumu vilnis) būtu izslēdzams no jebkādiem tekstiem, rodas nepieciešamība to lietot. Apzinos savas rīcības sekas, taču uzdrošinos šo apzīmējumu lietot, atgādinot ka mūžsenajā un neapstrīdamajā nozīmē episks ir tāds, kam ir vēstījuma saturs. Visbiežāk saistīts ar vēsturi, to skatot kā vērienīgu laikmetu un nāciju likteņstāstu. Šis raksturojums atbilst latviešu mūzikas klasiķa Jāņa Mediņa (1890– 1966) nacionālromantiskajam, episki dramatiskajam, mitoloģijas un senvēstures elpas piepildītajam simfoniskajam tēlojumam Zilais kalns, kas diriģenta Mārtiņa Ozoliņa un Latvijas Nacionālās operas orķestra interpretācijā sāka šā gada Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta programmu sestdien, 25. janvārī, Lielajā ģildē.
Viena no radošākajām un populārākajām mūziķu apvienībām Ungārijā – Peter Sarik trio (Pētera Šarika trio) – un mūsu džeza dziedātāja Evilena Protektore īstenos sen lolotu sapni par radošu sadarbību, ieskandinot šāgada koncertsēriju VEF Jazz Club. Vakars 28. janvārī plkst. 19, kurā uz VEF Kultūras pils lielās skatuves, pavisam tuvu mūziķiem atradīsies arī klausītāji, būs veltījums diviem XX gs. mūzikas lielmeistariem – ievērojamajam ungāru komponistam Bēlam Bartokam un amerikāņu komponistam Džordžam Gēršvinam.
Tieši pirms gada, 2019. gada janvārī, Mūzikas namā Daile aizsākās jauna tradīcija – tematiski, mazākai auditorijai paredzēti Dailes mūzikas salona vakari. Tie ir akustiskā kamerdžeza koncerti, kuru satura un mūziķu izvēli Dailes saimniece Anda Zadovska uzticējusi džeza pianistam Kristapam Vanadziņam. Nākamajos divos Dailes mūzikas salona vakaros 23. janvārī un 27. februārī valdīs bossa nova ritmi.
Jauno gadu Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) sāks uz džeza nots – ar amerikāņu mūzikas klasiķa Džordža Gēršvina Rapsodiju blūza stilā. Populārā opusa soliste, viena no pieprasītākajām latviešu pianistēm Agnese Egliņa būs īpašā viešņa LSO koncertā, ko Mārtiņš Ozoliņš diriģēs Liepājas koncertzālē Lielais dzintars. Tas notiks rīt, 17. janvārī, plkst. 19, piedāvājot arī Morisa Ravela un Nikolaja Rimska-Korsakova mūziku.
Koncertzāle Cēsis iesāk Bēthovena 250. jubilejas gadu ar klausītāju, ikgadējo festivālu Pētera Vaska mūzikas aprīlis apmeklētāju īpaši iemīļotā, neparasti radošā britu vijolnieka Hugo Tičati atgriešanos īpašā koncertā 18. janvārī.
Vērienīgā klasiskā un laikmetīgā simfodžeza programmā uz Hanzas perona skatuves ceturtdien, 16. janvārī, plkst. 19 tiksies dziedātāja Linda Leen, saksofonists Gints Pabērzs, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un Latvijas Radio bigbends.
Savā trešajā viesošanās reizē Latvijā Mocarta daiļrades lietpratējs pianists Kristians Bezeidenhauts kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga koncertā Lielajā ģildē 17. janvārī plkst. 19 piedāvā palūkoties uz Volfganga Amadeja Mocarta muzikālo mantojumu caur viņa priekšgājēju – Johana Sebastiāna Baha dēlu – daiļrades prizmu.
No pēcballītes rītā laimēta moskviča un plika kontrabasista uz kopmītņu karnīzes līdz tobrīd aizliegtai mūzikai un dižgariem, kas strādāja ar studentiem kā līdzīgiem, – tik raiba ir Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgade.
Sākot ar šā gada 11. janvāri, mākslas galerijā Romas dārzs Liepājā, Zivju ielā 3, sadarbībā ar apvienību Liepaja Music tiek aizsākta jauna muzikālā tradīcija, veidojot un piedāvājot klausītājiem koncertciklu Iegleznoti mūzikā.
Uz savu pirmo koncertu aicina kameransamblis Ansamblis 44, kurā sapulcējušies jauni, atraktīvi latviešu mūziķi, kuri pašlaik studē un strādā ārzemēs. Ansambļa debijas programma, kurā skanēs Volfganga Amadeja Mocarta, Kloda Debisī, Bēlas Bartoka un Pētera Vaska kamermūzika, būs dzirdama divos koncertos: jau šovakar, 10. janvārī, Saulkrastu Kultūras centrā plkst. 19 un koncertzālē Artissimo (Vaļņu ielā 9 Rīgā) 11. janvārī plkst. 15.
"Man patīk kamermūzika. Man patīk tas, ka muzicēšana notiek šaurā lokā un ir klātbūtnes sajūta. Patīk akustiska dzīvā mūzika," saka komponists Jānis Lūsēns, kurš Zvaigznes dienas koncertā Krimuldas muižā Gaujas senlejā 10. janvārī plkst. 19 kopā ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) solisti Kristīni Zadovsku un flautisti Eviju Mundeciemu ieskandinās pirmo Krimuldas muižas kamermūzikas vakaru ciklu. Vakarā skanēs Jāņa Lūsēna dziesmas un instrumentālā mūzika.
Igauņu komponists Urmass Sisasks teleskopā vēro debesis un aprēķina planētu orbitālā lidojuma skaņas, lai savā mūzikā tvertu Visuma harmoniju. Viņš tic, ka nākotnē uzvarēs skaistums, un aicina nomierināties un izbeigt histēriju par globālo sasilšanu.
Pēc gadu ilgas pauzes savos tradicionālajos Vecgada lielkoncertos, kas abi notiks vienā un tajā pašā dienā, 30. decembrī, Rīgas Kongresu namā, uz skatuves atgriezīsies Melo-M Mega orķestris. Tas atkal pulcēs kopā dažādu paaudžu čellistus, klausītājiem piedāvājot gan popmūzikas un rokmūzikas hitus, gan grupas līdera Kārļa Auzāna jaundarba Meditation+ pirmatskaņojumu ar Normundu Šnē pie diriģenta pults.
Kāds bija 2019. gads kultūrā? KDi autori dalās iespaidos par būtiskākajiem notikumiem un parādībām mūzikā, teātrī, literatūrā, kino, vizuālajā mākslā un arhitektūrā.
Mums Latvijā ir gan ziemas saulgrieži ar bluķa vilkšanu, piparkūku cepšanu un maskošanos, gan kristīgie Ziemassvētki ar svētvakaru baznīcā un Ziemassvētku vecīti. Esam arī sapratuši, cik bezjēdzīgi ir strīdēties par vienīgajām pareizajām svinēšanas tradīcijām, kuras var būt gan sadzīviski praktiskas, gan noslēpumainas, bet dažu reizi pat aplam muļķīgas, lai gan vairākās paaudzēs pārmantotas. Par to visu raisījās saruna ar folkloristi, filozofi, Valsts izglītības satura centra folkloras projektu koordinatori, programmas Pulkā eimu, pulkā teku vadītāju, tradicionālās kultūras biedrības Aprika vadītāju un Latvijas Stāstnieku asociācijas dalībnieci Māru Mellēnu.