Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Mārtiņš Apinis

Aizvien tuvu rekordiem

Lai gan jau apmēram pusgadu pasaules ekonomika ierauta Covid-19 izraisītā ekonomikas krīzē, riskanto finanšu aktīvu, piemēram, akciju, cenas lielā daļā aktīvāko fondu tirgu, tajā skaitā Volstrītā, ir augstākas nekā pirms pandēmijas un turas tuvu saviem vēsturiskajiem rekordiem. Turklāt akciju cenas biržās kāpušas, neraugoties uz to, ka tās emitējošo uzņēmumu finanšu rādītāji ir pasliktinājušies.

Pārtikas industrija turpina investēt(4)

Neraugoties uz koronavīrusa cirstajām brūcēm ekonomikā, Latvijas uzņēmumi turpina investēt attīstībā. Viena no nozarēm, kurā ieguldījumi tiek turpināti, ir pārtikas rūpniecība.

Eksportam trūkst stabilitātes(2)

Koronavīrusa straujā izplatība, kas radījusi ievērojamus zaudējumus pasaules ekonomikai, atstāj iespaidu arī uz Latvijas eksportu. Tiesa gan, skaitļi šķiet mazāk bēdīgi, nekā varētu būt pie līdzšinējās globālo notikumu attīstības. Attiecībā uz preču eksporta statistiku varam atrast gan labas, gan sliktas ziņas. Viena no sliktajām ziņām ir tā, ka, skatoties uz dinamiku gada griezumā, augustā rādītājs ir bijis sliktāks nekā jūlijā, savukārt viena no labajām ziņām ir tā, ka kopš krīzes sākuma pavasarī atsevišķas mašīnbūves nozares ir atgriezušās pie eksporta pieauguma, ja vērtē esošo situāciju pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā.

Ražotājiem atkal mīnusi

Covid-19 izraisītās pasaules ekonomikas krīzes apstākļos salīdzinoši labu atkopšanos demonstrējusi Latvijas apstrādes rūpniecība. Tai šā gada jūlijā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn pat izdevās uzrādīt kopējai situācijai samērā labi vērtējamu 1,8% vērtu izaugsmi. Diemžēl augustā pie kāpuma vairs neizdevās noturēties. Tomēr arī par dramatisku situācijas pavērsienu runāt būtu nevietā.

Turpinām dzīvot deflācijā(2)

Īslaicīgu gada inflācijas atgriešanos šā gada jūlijā nākamajos divos mēnešos nomainījusi pretēja cenu virzība, norādot, ka ekonomiskā atgūšanās aizvien ir vārga un nenoteiktības pilna. Septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu mēnesi patēriņa cenu indekss Latvijā saruka par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vienlaikus atsevišķi inflācijas indikatori vedina domāt par to, ka ekonomiskajai aktivitātei ir pamats pieaugt.

Daudzi saskaras ar finanšu problēmām(4)

Neraugoties uz to, ka darba samaksas statistika, izaugsmes aspektā vērtējot, Latvijā ir pozitīva, citi dati liecina par kopējo ienākumu samazināšanos. Arī dažādas aptaujas rāda, ka lielai iedzīvotāju daļai ienākumi ir samazinājušies.

Ekonomikas saglābšanai jāceļ kvantitatīvā jauda(7)

Raugoties uz Covid-19 pēdējā laika izplatību, gribot negribot nākas secināt, ka agri vai vēlu valdība atkal pieņems būtiskākus mērus, lai veicinātu sociālo distancēšanos. No sabiedrības veselības viedokļa tas būtu labi, taču sliktāk, ja raugāmies uz tuvākā laika valsts tautsaimniecības attīstības perspektīvām.

Ar zeltu un biržas milžiem

Noslēdzoties gada trijiem ceturkšņiem, globālie finanšu tirgi piedzīvo ekonomikas krīzei neraksturīgu optimismu, daudziem finanšu aktīviem sasniedzot savu cenu maksimumu vai atrodoties tuvu tam. Eksperti to saista ar centrālo banku stimulējošo finanšu politiku, kas liek obligāciju cenām celties un ienesīgumam kristies, tādējādi tirgus dalībniekus vedinot ieguldīt riskantākos finanšu aktīvos.

Gaida peļņas kritumu(2)

Covid-19 izplatība pasaulē nesusi kardinālas pārmaiņas lielo, biržās kotēto uzņēmumu finanšu rādītājos. Iepriekšējos gados kompānijām izdevās demonstrēt peļņas pieaugumu vai vismaz publicēt datus, kas pārspēj analītiķu prognozes, savukārt, runājot par šā gada iepriekšējo ceturksni, tiek sagaidīts visai ievērojams peļņas apjomu samazinājums. Tā kā atskaišu publicēšanas brīdis vēl tikai ir priekšā, pagaidām nevar spriest, cik lielā mērā kompānijas kopumā būs apsteigušas ekspertu prognozes, vai arī būs noticis tieši pretējais.

Cerības uz labvēlīgo scenāriju(1)

Pasaules un arī tieši Latvijas ekonomiskā attīstība nonākusi savdabīgās krustcelēs. No vienas puses, ir cerības uz jau vasarā notikušās ekonomiskās atgūšanās turpinājumu, savukārt, no otras puses, – ar Covid-19 saslimušo skaits pasaulē turpina pieaugt, un ir ticams, ka nāksies domāt par vēl stingrākiem sabiedrisko aktivitāti ierobežojošiem pasākumiem, kas kopējo ekonomisko situāciju vērsīs negatīvā virzienā.

Eksportā pagaidām piesardzīga stabilitāte

Laikā, kad Covid-19 izplatība radījusi ievērojamu postu ne vienā vien pasaules valstī un globālais ekonomikas kritums šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 6%, bet daudzās Rietumeiropas valstīs ekonomiskais kritums tuvojies 20% vai pat ir pārsniedzis 20% atzīmi, Latvijā ir uzņēmumi, kuri var lepoties ar veiksmīgiem saimnieciskās darbības rādītājiem un prasmi nostiprināties eksporta tirgos.

Gaidīt dārgāku zeltu?(1)

Dažāda līmeņa politiskās un ekonomiskās negācijas šobrīd ir labvēlīgas tam, lai tuvākajā laikā pieaugtu finanšu tirgus dalībnieku interese par ieguldījumiem zeltā. Iemesli galvenokārt ir ekonomiski un galu galā aizvedīs līdz politikai un iespējai pieaugt dažādiem konfliktiem.

Maza, bet toties stabila daļa

Aplūkojot dažādus sociālekonomiskos procesus, nereti Latviju mēdz salīdzināt ar abām pārējām Baltijas valstīm. Šoreiz Diena aptaujāja ekspertus par atpūtas, kultūras un izklaides nozares nozīmi Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecībā.

Rublim jaunas nedienas(4)

Mēdz teikt, ka dažādu pasaules finanšu saspīlējumu rezultātā lielākie cietēji ir tie, kas atrodas globālās ekonomikas "barības ķēdes" apakšā. Tās ir valstis, kuru labklājība galvenokārt saistīta ar dažādu izejvielu eksportu, un šajā ziņā izņēmums nav arī Krievija, kuras nacionālā valūta rublis patlaban izrāda neatlaidīgu vēlmi tuvoties saviem vēsturiskajiem antirekordiem, ja tā vērtību salīdzina ar eiro. Pēdējās nedēļas laikā kurss caurmērā svārstās starp 89–90 rubļiem par vienu Eiropas monetārās savienības valūtas vienību. Tas ir gandrīz par 30% zemāk nekā šā gada sākumā, vienlaikus sasniedzot zemāko punktu kopš 2016. gada februāra. Toreiz tika sasniegta arī Krievijas valūtas vēsturiski viszemākā vērtība pret eiro.

Atgūšanās ar lieliem izaicinājumiem(1)

Iespaidīgais ekonomikas kritums, kura rezultātā atsevišķās valstīs tautsaimniecība šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn sarāvusies pat par 20%, var likt nākotni zīmēt visai apokaliptiskās krāsās. Tomēr ekspertu skatījums uz situāciju nav tikai dramatisks vien, un līdzās problēmām tiek saredzētas arī atgūšanās perspektīvas.

Centieni krāt vecumdienām(3)

Uzkrājumu veidošana pensijai Latvijā ir visai kutelīga tēma un raisa viedokļu sadursmes par to, cik pensiju uzkrāšanas sistēma ir ilgtspējīga un vai ir vērts uzticēt naudu pensiju pārvaldniekiem.

Pretrunīgie inflācijas dati(7)

Pretēji jūlijam, kad pirmo reizi kopš aprīļa gada inflācija bija rakstāma ar plusa zīmi, augustā mūsu valsts tautsaimniecību piemeklējusi deflācija.

Ar konservatīvu pieeju krāt kļūs aizvien grūtāk(2)

Laikā, kad Latvijā inflācija mijas ar deflāciju, nevaram runāt par naudas devalvāciju un šodien atvilktnē noliktais piecdesmitnieks pēc gada savu pirktspēju, visticamāk, gandrīz nebūs zaudējis. Turklāt gadījumā, ja ekonomiku piemeklētu lielāka krīze, ir visai ticama iespēja, ka pēc gada par to varēs nopirkt vairāk nekā patlaban.

Algas turas par spīti krīzei(5)

Covid-19 atnākšana ir nodarījusi pasaules un arī tieši Latvijas tautsaimniecībai visai ievērojamus postījumus, bet tomēr nav spējusi apturēt kopējā algu līmeņa pieaugumu mūsu valstī.

Lai būtu lētāka pārtika(3)

Latvijas labējie un centriskie politiķi, viņu vidū arī šobrīd pie varas esošā valdības koalīcija, allaž deklarē savu proeiropeisko kursu, aizvien aicinot Latvijas likumdošanā ieviest normas, kas ir vispārpieņemtas Eiropas Savienībā (ES).

Labāk nekā pirms vīrusa

Raugoties uz statistikas datiem, atsevišķos optimisma brīžos pārņem sajūta, ka vairumam tautsaimniecības nozaru šī ekonomikas krīze beigsies tā īsti nemaz nesākoties. Vismaz, ja runājam par tām ekonomikas nepatikšanām, kas saistītas ar Covid-19 izplatības pirmo vilni. Ekonomisti jau zināmā mērā paspējuši iztirzāt mūsu valsts labos mazumtirdzniecības datus, kas liecina, ka šī nozare, kas cita starpā Latvijas tautsaimniecībā ir lielākā jau divus mēnešus (jūnijā un jūlijā), ir spējusi sasniegt apjomus, kuri visai pamanāmi pārsniedz attiecīgo mēnešu sniegumu pagājušajā gadā.

Latvijas ekonomika sāk atkopties(10)

Septembris daudzām Latvijas tautsaimniecības nozarēm varētu būt atskaites punkts tālākajai attīstībai, kas var būt gan veiksmīga, gan arī problemātiska.

Vēlēšanās atdot balsi pēc maka biezuma(4)

Saeimas darbs līdz nākamajām vēlēšanām vēl ir pusceļā, bet Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas nule kā notikušas, līdz ar to attiecībā uz balsojumiem galvenajos varas "smagsvaros" vēl nedaudz jāpagaida. Četri gadi no vienām vēlēšanām līdz otrām ir visai garš periods, un, ja vien kāds savos solījumos nav paziņojis kaut ko šokējošu, tad lielākoties līdz nākamajai balss nodošanai solītais jau varētu būt piemirsies. Nereti trūkst mērauklas, pēc kā tad viņus īsti novērtēt. Viens no indikatoriem varētu būt konkrētas partijas darbība vai bezdarbība attiecībā uz faktoriem, kuri rezultējas sabiedrības maka biezumā, sevišķi, ja ir runa par tiem, kuriem ienākumi ir vismazākie.

Izklaides jomai ir iespējas atgūt zaudēto

Atpūtas un izklaides industrija ir viena no Covid-19 pandēmijas visvairāk skartajām ekonomikas nozarēm, un šobrīd pat nav nekādu diskusiju par to, ka tās pienesums gan naudas izteiksmē, gan arī pēc īpatsvara citu nozaru vidū šogad samazināsies. Iepriekšējos gados šīs tautsaimniecības sfēras, kas ekonomikas statistikā tiek klasificēta kā Māksla, izklaide un atpūta, pievienotās vērtības īpatsvars kopējā ekonomikas struktūrā diezgan stabili turējās ap 2% līmenī.

Latvijā noguldījumi palielinās(10)

Runājot par to, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi katra valsts var pārvarēt ekonomisko krīzi, ekspertu sarunās nereti tiek uzsvērta tieši uzkrājumu nozīme gan valstu, gan mājsaimniecību līmenī. Labajos laikos izveidotais uzkrājums var palīdzēt iedzīvotājiem amortizēt krīzes triecienus, turklāt uzkrājumu tērēšana var balstīt arī visu valsts ekonomiku.

Izsludinot ierobežojumus, var iegūt arī finansiāli(2)

Adekvāta valdības pieeja cīņai ar koronavīrusa potenciālo izplatību varētu dot augļus arī valsts un iedzīvotāju maciņiem. Tieši uz efektīvu valdības rīcību pandēmijas ierobežošanā norāda Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Global Ratings jeb S&P, apstiprinot mūsu valsts kredītreitingu A+ līmenī.

Ar plānākiem maciņiem

Koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatība, kas vērojama daudzviet pasaulē, Latvijā atbalsojās ne tikai ar pavasarī visai strauji pieaugošo bezdarbu, bet arī ar izmaiņām atalgojuma struktūrā. Šobrīd galvenais jautājums ir par to, vai izmaiņas, ko nesis gada otrais ceturksnis, ir uz palikšanu, vai arī pēdējā laikā vērojamā makroekonomikas datu uzlabošanās veicinās to, ka ienākumi atkal palielināsies.

Spēj pielāgoties vīrusam(2)

Covid-19 pandēmija tā vai citādi ietekmējusi ikvienu tautsaimniecības sfēru. Izņēmums nav arī finanšu nozare, kurā, sākoties Covid-19 izplatībai Latvijā, klientu aktivitāte ievērojami kritās, taču tagad uzrāda atgūšanos. Arī paši tirgus dalībnieki, konkrētajā gadījumā bankas, ziņo par gatavību strādāt un finansēt ekonomiku.

Zelts tiecas uz jauniem rekordiem(10)

Zelts kā maksājuma un uzkrājuma līdzeklis ir kalpojis jau gadu tūkstošiem. Pēdējās desmitgadēs gan runa vairāk ir par zeltu kā investīciju metālu, kas kalpo kā uzkrājums, lai aizsargātu naudu no inflācijas radītā pirktspējas zuduma un noder par glābšanas riņķi politiskās un ekonomiskās nestabilitātes brīžos.