Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Mārtiņš Apinis

Eiropas Savienības fondu nozīmi mēdz pārspīlēt(6)

Ekonomistu aprindās ik pa laikam tiek uzdots retorisks jautājums par to, kāda varētu būt Latvijā dzīve pēc tam, kad beigsies šis Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods. Ik pa laikam izskan visai drūmas atziņas par varbūtējas ekonomiskās krīzes atnākšanu. Tomēr vienlaikus dzirdams viedoklis, ka ES fondu pienesums pašreizējā ekonomiskajā izaugsmē nav tik liels, lai saimnieciskā dzīve bez tiem Latvijā apstātos.

Pagaidām bez lieka stresa un panikas(4)

Laikam bez liekas minstināšanās šobrīd varam teikt – labi, ka esam paspējuši iestāties eirozonā. Negatīvas starptautiskas rezonanses kokteilis, kas saistīts ar ABLV bankas nepatikšanām un centrālās bankas vadītāja nokļūšanu īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, pirms gadiem pieciem pilnīgi noteikti būtu kavējis mūsu valsts iestāšanās procesu Eiropas monetārajā savienībā.

Pirkumi lielāku robu makā necērt(1)

Strauji augošā inflācija, kas iedzīvotājus īpaši uztrauca pagājušajā gadā pārtikas sadārdzināšanās dēļ, šobrīd pamazām kļūst par pagātni. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu mēnesi patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 2%. Statistiķu dati arī rāda, ka gada inflācijas rādītājs samazinājies jau piecus mēnešus pēc kārtas, savukārt pats dārdzības pieauguma temps bijis lēnākais kopš 2016. gada nogales.

Zobratu griešanās laikmets

Ekonomiskais uzrāviens, kas pasaules tautsaimniecībā sākās 2016. gada otrajā pusē, turpinājās arī pērn. Tas pavēra jaunas iespējas Latvijas ražojošajam sektoram, parādoties arī apstrādes rūpniecības statistikā. Tā liecina, ka pērn Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izdevās kāpināt ražošanas apjomus par 8,2%, tādējādi sasniedzot straujāko kāpumu kopš 2012. gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārkaršana un burbuļi

Globālās tautsaimniecības visai straujais pieaugums pagājušajā gadā liek piesardzīgāk raudzīties uz tālākajām attīstības perspektīvām. Kā norāda kredītrisku apdrošinātājs Coface, viens no šā gada pasaules tautsaimniecības riskiem ir saistīts ar uzņēmumu iespējamo pārkaršanu.

Globālie faktori var palīdzēt

Pasaules, arī Eiropas Savienības (ES), tautsaimniecības iekustēšanās rada labvēlīgu vidi transporta nozares attīstībai. Augošais pieprasījums pēc izejvielām vismaz teorētiski ir labvēlīgs tam, lai palielinātos pieprasījums pēc dzelzceļa pārvadājumiem un ostu pakalpojumiem, savukārt mājsaimniecību tēriņu pieaugums var būt par dzinējspēku autotransporta pārvadājumiem un noliktavu saimniecībai. Tomēr ar ekonomiskajiem faktoriem vien izaugsmei var būt par maz, jo, piemēram, tranzīta nozarē ir bažas par aizvien lielāku Krievijas vēlmi pārorientēt kravu plūsmu uz savām ostām, turklāt šis segments ir visai jūtīgs arī politisku apsvērumu dēļ.

Pārspīlētu baiļu varā(7)

Latvijas sabiedrībai visai ierasta ir dzīvošana dažādu izbailes radošu mītu varā. Viens no tiem ir mūsu valsts nespēja pastāvēt bez Eiropas Savienības fondu injekcijām. Šādas domas var būt saistītas ar dzīvi nākamajā desmitgadē, kad fondu naudas var nebūt, kā arī uzsākto Brexit procesu.

Apdrošinās arvien vairāk(1)

Līdz ar valsts ekonomisko izaugsmi palielinās aktivitāte apdrošināšanas tirgū. Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati, pagājušā gada trijos ceturkšņos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 481,2 miljonus eiro, kas ir par 15,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Tā kā tautsaimniecības aktivitāte turpina pieņemties spēkā, ir ļoti ticams, ka gads kopumā varētu būt noslēdzies ar vēl straujāku pieaugumu. Kompāniju pārstāvji izsaka prognozes, ka arī šis gads tirgum nesīs izaugsmi.

Jauns ekonomikas rekords(6)

Latvijas ekonomikas izaugsmes dati turpinājuši priecēt arī pagājušo gadu noslēdzošajā ceturksnī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pēc kalendāri neizlīdzinātajiem datiem 2017. gada pēdējos trijos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laika periodu 2016. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 4,2%.

Melnais zelts kļūst dārgāks(1)

Pēdējos trīs četrus gadus pasaules naftas tirgū varētu salīdzināt ar amerikāņu kalniņiem. Vēl 2014. gada vasarā, kad teroristiskā organizācija Islāma valsts guva militāros panākumus Sīrijā un Irākā, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena bija pārsniegusi 110 ASV dolāru ( 88,45 eiro) atzīmi. Apmēram pēc pusotra gada pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētība, ko veicināja arī ASV fosilā kurināmā industrijas iesaistīšanās tirgū, radīja apstākļus, kad barels naftas maksāja jau mazāk par 30 dolāriem.

Laiks naudas piesaistei

Nerimstošais investīciju bums pasaulē, kas veicina aizvien jaunu vēsturiski augstāko rekordu birumu Volstrītā, nav tikai ciparu lēkāšana monitoros kaut kur viņpus Atlantijas okeānam, tas maina ekonomisko mikroklimatu arī pašu mājās. Turklāt maina pozitīvi, un tas attiecas ne tikai uz dažādu uzņēmējdarbības nozaru peļņas gūšanas iespējām, bet arī biznesa paplašināšanai nepieciešamo līdzekļu piesaisti.

Izaugsme ir arī labklājība?(5)

Pēdējā gada valsts provizoriskie iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes skaitļi šķiet visai iedvesmojoši. Starptautiskais Valūtas fonds nesen nācis klajā ar atklāsmi, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms jeb IKP pērn varētu būt pieaudzis vairāk nekā par 4,5%.

Latvijas straujā izaugsme nepārsteidz(1)

Starptautiskais Valūtas fonds nācis klajā ar paziņojumu par to, ka Latvijas ekonomika pērn ir pārsteigusi ar spēcīgu un plašu augšupeju. Starptautiskā finanšu organizācija norāda, ka pagājušajā gadā mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes tempi, visticamāk, ir pārsnieguši 4,5% atzīmi. Pēc 2016. gada pāris procentu kāpiena pērnā gada sniegums var šķist visai iespaidīgs, tomēr diezin vai tur ir kaut kas pārsteidzošs. Tas, ka pagājušā gada attīstības tempi būs visai strauji, bija skaidrs jau pavasarī, kad varēja izvērtēt 2016. gada ceturtā ceturkšņa ekonomisko sniegumu un 2017. gada pirmo mēnešu datus, kas cita starpā uzrādīja ļoti spēcīgu rūpnieciskā sektora kāpumu.

Dolāra tronis nav apdraudēts(3)

Pēdējās desmitgades pasaules ekonomikā un finanšu tirgos nesušas ievērojamas pārmaiņas, kurās aizvien būtiskāku lomu spēlē lielās pārejas ekonomikas valstis. To sevišķi var attiecināt uz Ķīnu. Tas skaidrojams ar Ķīnas straujo eksporta ekspansiju rietumu tirgos, kas dažu desmitu gadu laikā ļāvis Huanhe un Jandzi upju ielejās esošajai valstij kļūt par pasaules otro lielāko ekonomiku.

Reģionu pienesums valsts ekonomikā sarūk(3)

Atgūšanās no ekonomiskās krīzes ir vērojama arī valsts reģionos, kur vidējā darba samaksa aug un bezdarba līmenis krītas nedaudz straujāk kā Rīgā.

Naftinieku īslaicīgie prieki(1)

Viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem notikumiem pasaules finanšu tirgus kontekstā neapšaubāmi ir samērā straujais naftas cenas pieaugums. Vēl vasarā pasaules melnā zelta tirgu varēja dēvēt par pusdzīvu, tomēr kopš tā laika barels melnā zelta ir kļuvis gandrīz par 40% dārgāks, cenai patlaban atrodoties 70 ASV dolāru par barelu tuvumā.

Vairosies ieguldījumi attīstībā

Iepriekšējo gadu gaitā daudz spriests par Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurenci, kuras esamībā neapšaubāmi būtiska loma būs tam, vai mūsu valsts iedzīvotāju labklājības līmenis augs, vai, līdzīgi kā finanšu krīzes laikā un pirmajos gados pēc tās, iedzīvotāji turpinās masveidā pamest valsti labākas dzīves meklējumos, lai dotos tuvāk Atlantijas okeāna piekrastei.

Kāpostu šniceles kļūst lētākas. Vismaz pagaidām

Pēdējā laikā Latvijā inflācija kļuvusi ievērojami lēnāka. Tomēr līdz ar mūsu valstī vērojamo ekonomiskās aktivitātes bumu jau tuvākajos mēnešos tā atkal varētu krietni vien pieaugt, otrdien lasāms avīzē Diena.

Dolāra un juaņas pretstāve?(9)

Savas naudas pozīciju nostiprināšana starptautiskajā arēnā ir loģisks katras valsts solis, un ik pa laikam uzplaiksnī jautājums, cik lielu nozīmi pasaules apritē var ieņemt kādas lielvalsts vai monetāras organizācijas valūta. Tas pats attiecas arī uz valstu ekonomisko sacensību, lielāko uzmanību veltot ASV un Ķīnai. Ja par pamatu ņemam 2016. gada datus, ar diezgan lielu atrāvienu, iekšzemes kopprodukta apjomam sasniedzot 18,6 triljonus ASV dolāru pret 11,2 triljoniem šīs pašas valūtas vienību, pārsvars ir ASV pusē. Taču Ķīna strauji tuvojas, jo tās ekonomiskā izaugsme pēdējos gados ir nedaudz zem 7% gadā, savukārt ASV cīnās, lai sasniegtu pāris procentu vērtu pieaugumu. Līdz ar augošu ekonomisko bāzi aizvien vairāk dzirdams arī par vēlmi Ķīnas naudas vienību juaņu padarīt par pasaules nozīmes valūtu, un, paredzot šī procesa izdošanos, jau izteikti minējumi par Rietumu ekonomiskās nozīmes un ASV dolāra norietu.

Lūzuma punkta gaidās?(8)

Trīskārtējas un pat četrkārtējas pasaules vadošo biržas indeksu vērtības salīdzinājumā ar iepriekšējās finanšu krīzes laikā sasniegtajiem zemākajiem punktiem pagaidām vēl nav kļuvušas par šķērsli tam, lai jau gandrīz deviņus gadus ilgstošais investīciju bums pasaules fondu tirgos sāktu zaudēt apgriezienus. Investoru apetīte mazumā neiet, tāpēc tuvākajos mēnešos cenu kāpums biržā varētu turpināties.

Investīciju zelta laikmets varētu turpināties arī šogad

Neskatoties uz politisko nenoteiktību, investīciju mikroklimats pasaulē turpinājis uzlaboties un daudzi biržas indeksi nonākuši aizvien jaunos vēsturiskos augstumos. Konjunktūru pasaules finanšu tirgos vismaz atsevišķi ieguldījumu eksperti jau paspējuši nodēvēt par investīciju zelta laikmetu, turklāt pēdējo gadu konjunktūra bijusi izteikti labvēlīga tieši riskantākajiem tirgus segmentiem, piemēram, akcijām, kurām cenu pieaugums pasaulē notiek jau kopš 2009. gada marta.

Šis gads ekonomikā varētu būt labāks par iepriekšējo(5)

Latvijas ekonomika ir mērogos maza. Mūsu valsts atrašanās Eiropas Savienībā un eirozonā to cieši saista ar dažādiem ārējiem faktoriem, tiem veicinot gan strauju tautsaimniecības attīstību, gan jutīgumu pret dažādām globālām finanšu krīzēm. Daudziem atmiņā aizvien ir iepriekšējās desmitgades nogales ekonomiskā krīze un ar to saistītās finanšu blaknes, kuras turpinājušās arī šajā desmitgadē. Tomēr šobrīd globālie faktori ir labvēlīgi gan uzņēmumiem, gan pastarpināti arī mājsaimniecībām, turklāt pagaidām ir cerības, ka šis gads ekonomiskajā aspektā varētu būt vēl labāks par nule kā aizgājušo.

Arī šogad Latvijā paredz ekonomisko izaugsmi(4)

Straujākā izaugsme kopš desmitgades sākuma, ko Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja aizvadītajā gadā, var turpināties arī šogad. Ja vien pasauli nepāršalks kāda pēkšņa finanšu krīze, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps šogad varētu būt diezgan tuvs 2017. gadā piedzīvotajam, bet veiksmīgas apstākļu sakritības gadījumā pat straujāks.

Augošas labklājības gaidās(13)

Gada nogale tradicionāli ir brīdis, lai izvērtētu paveikto un apspriestu nākotnes perspektīvas. Sevišķi jau ekonomikā. Runājot par Latvijas tautsaimniecības norisēm, aizejošo gadu varētu uzskatīt par zināmu tramplīnu tam, lai sabiedrības lielākā daļa kļūtu turīgāka.

Ekonomiskie faktori nākamgad sola biznesa izaugsmi(5)

Pasaulē vērojamā ekonomiskā izaugsme pozitīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecību, veicinot arī uzņēmējdarbību raksturojošo datu uzlabošanos. Lai gan nākamgad kopējās izaugsmes tempi varētu nedaudz samazināties, uzņēmēju un viņu organizāciju pārstāvju vidū ir vērojams optimisms, lasāms ceturtdienas laikrakstā Diena.

Bitkoina mānīgais spožums(24)

Apmātība ar kriptovalūtām turpina sasniegt aizvien jaunus augstumus, un vismaz plašākai sabiedrībai zināmā bitkoina (bitcoin) gadījumā tas šogad nozīmējis nemitīgu vēsturisko cenu rekordu pārsišanu.

Eirozona starp darbaspēka deficītu Vācijā un lieliem parādiem dienvidos

Pēdējā laikā ekonomikas analītiķu komentāri ir pozitīvi ne tikai par pašreizējo ekonomisko sniegumu, bet arī par Eiropas monetārās savienības nākotnes perspektīvām, lai gan prognozēs ir saskatāmas norādes par to, ka valūtas zonas tautsaimniecības izaugsme varētu kļūt lēnāka.

Arī makā, ne tikai statistikā

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums valstī turpina pozitīvi izpausties arī strādājošo makos, norāda tautsaimniecības eksperti.

Pensiju 3. līmeņa vilinājums

Sabiedrībā nereti dzirdams uzskats, ka ar potenciālo valsts aprēķināto un 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas apjomu uz gaišām vecumdienām nav vērts cerēt, tāpēc jau laikus ieteicams apdomāt citas iespējas, lai dzīves nogale materiālajā ziņā būtu mazāk skaudra. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem rocība atļauj, vērts domāt par papildu ieguldījumu veikšanu, un šajā ziņā kā viens no varbūtējiem potenciālajiem risinājumiem ir pensiju 3. līmenis.