Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Mārtiņš Apinis

Tirdzniecības kari draud apstādināt ASV izaugsmi(3)

Pēdējos mēnešos ir visai daudz diskutēts par to, cik lielā mērā plašā mēroga tirdzniecības karu uzvirmošana pasaulē ietekmētu globālās tautsaimniecības attīstību, kā arī par potenciālajiem ieguvējiem un zaudētājiem. Lai arī dažādos pārspriedumos ir dzirdami viedokļi, ka lielākie ieguvēji varētu atrasties ASV pusē, jo valsts beidzot aizvērs robežas lētajai ārvalstu produkcijai un tādējādi pasaules lielākā ekonomika varētu iegūt papildu darba vietas un nodokļus, tomēr šim viedoklim pilnībā nevar piekrist. Lielāki ASV ieguvumi, iespējams, izpaustos tad, ja ekonomiskais efekts tiktu rēķināts, raugoties tikai uz valstu savstarpējiem tirdzniecības un embargo noteiktiem preču apjomiem naudas izteiksmē. Tomēr reālo ekonomisko ieguvumu vai zaudējumu noteikšanai situācija ir jāvērtē daudz plašāk.

Dow Jones indeksa favorīti

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šis gads pasaules akciju tirgos neiezīmējas ar strauju izaugsmi, drīzāk gan pretēji, biržās vērojams zināms pagurums, līdz ar to indeksu izaugsmes rādītāji vairumā gadījumu ir visai pieticīgi vai arī to nav vispār, kā tas, piemēram, ir Vācijas gadījumā.

Ekonomika turpina izplesties(8)

Neraugoties uz atsevišķām pazīmēm par to, ka ekonomiskās izaugsmes tempi Latvijā varētu bremzēties, mūsu valsts tautsaimniecība ir spējusi pat paātrināt savus izaugsmes tempus. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika bijusi par 5,1% lielāka nekā pērn tajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Zeļ aizmetnis jaunai finanšu krīzei(22)

Neraugoties uz to, ka iepriekšējā finanšu krīze daudzas privātpersonas, kā arī uzņēmumu īpašniekus un vadītājus vedinājusi domāt, ka lielas parādsaistības var radīt draudus nonākšanai pie ubaga tarbas, pasaules parāds ir nevis samazinājies, bet tieši pretēji – visai ievērojami pieaudzis, iepriekšējos gados sasniedzot jaunu vēsturisko rekordu.

Cenas ceļas straujāk(5)

Pēc pieklusuma gada pirmajos mēnešos, pavasara otrajā pusē un vasaras sākumā Latvijā sevi pieteicis patēriņa cenu pieaugums. Tas lielā mērā skaidrojams ar pasaules tendencēm, kas sevī ietver salīdzinoši strauju ekonomisko pieaugumu un tā nākotnes prognozes, kas veicina gan izejvielu cenu kāpumu pasaules biržās, gan vienkārši inflācijas gaidas, kas izpaužas sabiedrības viedoklī, ka gaidāms cenu pieaugums. Ja runājam par Latvijas norisēm, tad iepriekšējā mēnesī, kas nosaukts par godu romiešu dievietei Junonai, salīdzinājumā ar pagājušā gada analogo periodu patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 2,8%. Tas ir straujākais cenu pieaugums kopš 2017. gada oktobra, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Atver makus izejvielām

Globālās ekonomiskās aktivitātes palielināšanās turpina būt par katalizatoru cenu kāpumam pasaules preču biržās. Tiek prognozēts, ka arī nākamgad pasaules tautsaimniecības izaugsme varētu būt tuva līdzšinējiem tempiem – ap 4% gadā vai nedaudz zem 4%. Šāds pieauguma temps ir visai solīds, lai investori rastu iemeslu turpināt dažādu finanšu aktīvu uzpirkšanu.

Pirms lēnākas izaugsmes

Pēdējā apmēram pusotra gada Latvijas ekonomikas sniegums patiešām nav bijis peļams, turklāt lielā mērā noticis nevis uz ES fondu naudas apgūšanas rēķina, bet gan attīstoties eksportam, kā arī ārvalstīs nopelnītās naudas radītajam pieprasījuma pieaugumam pašu mājās.

Dilst rūpniecības izaugsme(1)

Atsevišķu nozares ekspertu teiktais, ka ražošanā šogad neizdosies sasniegt tik strauju pieaugumu kā aizvadītajā gadā, pamazām sāk gūt apstiprinājumu. Arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par apstrādes rūpniecības sniegumu šā gada maijā un gada piecos mēnešos kopumā aizvien vairāk apstiprina šo tēzi.

Soli tuvāk trauksmei(2)

Ieilgušais zemo procentu likmju laikmets, kas radās, centrālajām bankām īstenojot ekonomikas stimulēšanas pasākumus, tuvojas savai izskaņai un atsevišķās valstīs to jau ir piedzīvojis. No vienas puses, tas liecina par ekonomikas nostiprināšanos, jo monetārajām iestādēm vairs nav jābaidās par deflācijas draudiem, kuriem īstenojoties ekonomika atkal grimst krīzē, bet, no otras puses, tas draud ar jaunām finansiālām nepatikšanām.

Izaugsmi kavē strukturāls bezdarbs

Spriežot par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, visai bieži tiek izteikts viedoklis, ka Baltijas kaimiņvalstu ekonomiskais sniegums ir labāks nekā Latvijā. Ja raugāmies uz to, kas šķind vidēji turīga iedzīvotāja maciņā un salīdzinām to ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju, Lietuva un Igaunija atrodas apmēram vienā līmenī, bet pakāpi augstāk par Latviju un tās iedzīvotāja labklājību var samērot aptuveni ar Portugāles līmeni. Latvija izskatās par pusgalvas tiesu sliktāk, un mūsu līmenis ir samērojams ar tādām valstīm kā Ungārija, Grieķija un Polija.

Baltijas izaugsme kļūs lēnāka(7)

Spriežot par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, visai bieži tiek izteikts viedoklis, ka Baltijas kaimiņvalstu ekonomiskais sniegums ir labāks nekā Latvijā.

Jaunu problēmu aizmetņi eirozonas dienvidos(9)

Nesen Rīgā notikušajā Eiropas Centrālās bankas padomes sēdē pieņemtais lēmums par finanšu stimulu pakāpenisku mazināšanu attiecībā uz obligāciju uzpirkšanu liecina par valūtas zonas ekonomikas veselības uzlabošanos. Tomēr tas var sagādāt sarežģījumus atsevišķām valstīm ar klibojošu finanšu disciplīnu, kura turklāt var krietni vien sagandēt dzīvi pārējiem valūtas zonas dalībniekiem. Šajā gadījumā runa ir par Itāliju, kurai finansiālās problēmas nav tikai kaut kāds nākotnes scenārijs, bet jau esošs fakts. Darījumu presē jau daudz pieminēts šīs valsts valdības visai iespaidīgais parāds, kurš pārsniedz 130%, rēķinot pret valsts ekonomikas apjomu, kā arī banku problēmas ar sliktajiem kredītiem, kas vienlaikus ir apgrūtinošs faktors tālākai tautsaimniecības finansēšanai.

Ekonomika labvēlīga, lai turpmāk nebaltai dienai tiktu nolikts vairāk(11)

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes aktuāls ir jautājums par iedzīvotāju finanšu prasmēm, arī tēriņu sabalansēšanu ar uzkrājumiem un krāšanas kultūru kopumā. Nav liela māka nopirkt, piemēram, iPhone, izmantojot patēriņa kredītu. Daudz lielāka māka ir ierobežotas rocības apstākļos sabalansēt ģimenes budžetu un naudu atlikt arī nākotnei.

Dārdzība augs straujāk(3)

Ekonomistu izteikumi par to, ka sabiedrībā pērn visai plaši apspriestais "sviesta burbulis" kļūs par pagātni, sākuši piepildīties. Arī kopējais inflācijas rādītājs uz pašreizējās ekonomiskās izaugsmes fona nav liels. Protams, ja par atskaites punktu ņem vidējo patēriņa cenu pieaugumu un samēro to ar vidējā strādājošā ienākumiem, nevis salīdzina ar vidējo pensionāru, kuram liela izdevumu daļa pakārtota zāļu iegādei. Tomēr visai straujāku cenu kāpumu var sajust arī sabiedrības daļa ar vidējiem ienākumiem, jo pēdējos mēnešos vērojamā gada inflācija ap 2% vai nedaudz virs šīs atzīmes nav nekas akmenī iecirsts.

Likmes aizvien būs zemas(2)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) pagājušajā nedēļā pieņemtie lēmumi sevišķu pārsteigumu nesagādā un vērtējami kā atbilstoši pašreizējai ekonomikas situācijai valūtas zonas dalībvalstīs. Tiesa, šī situācija dažādu valstu starpā visai kardināli atšķiras – piemēram, Vācija turpina doties savas tautsaimniecības pārkaršanas virzienā, un Itālijai var draudēt visai lielas finansiālas nepatikšanas, par ko liecina pēdējo pāris mēnešu laikā vērojamais valsts obligāciju cenu kritums. Tā kā situācija ir diametrāli pretēja, tad arī Centrālajai bankai jāveltī daudz enerģijas manevrēšanai, lai nonāktu pie kompromisa lēmumiem, kas kaut puslīdz pieņemami visām iesaistītajām pusēm, līdz ar to monetārie lēmumi ir visai piesardzīgi.

Jauni eksporta rekordi

Latvijas uzņēmumiem, kuru produkcija orientēta uz ārvalstu patērētājiem, izdodas uzrādīt aizvien labākus pārdošanas datus, un tie atspoguļojas arī kopējā eksporta statistikā. Dati par ārējo tirdzniecību liecina, ka no mūsu valsts izvesto preču apjomu rekordu birums turpināsies.

Bankām jaunas iespējas(6)

Nesenie notikumi, kas skāra ABLV banku, izraisīja notikumu lavīnu, kuras ietekmē daudzām bankām jāpielāgojas pilnīgi jaunam biznesa modelim. Ir skaidrs, ka ar tradicionāliem finanšu tirgus pakalpojumiem, kas orientēti pārsvarā uz vietējiem klientiem, esošajam banku skaitam Latvijā ir par šauru, tāpēc nāksies meklēt jaunas tirgus nišas.

Svelme gan ļauj pelnīt, gan posta

Karstākais maijs Latvijas meteoroloģisko pētījumu vēsturē nav metis līkumu arī dažādām saimnieciskām norisēm. Karstuma sekas ir gan augšupeju veicinošas, gan tādas, kuru gala rezultāts var sagādāt visai ievērojamu postu. Ieguvēji ir vasaras sezonas preču ražotāji un tirgotāji, vienlaikus sausums ir apbēdinājis daudzus lauksaimniekus.

Ražošana aug, bet lēnāk(1)

Latvijas rūpniekiem tirgus situācija aizvien turpina saglabāties labvēlīga. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada četros mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laikaposmu apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjomi bija pieauguši par 3,8%, savukārt konkrēti aprīlī gada izteiksmē kāpums sasniedza 2,2%.

Atvilkt investoru naudu(4)

Vēlēšanu tuvošanās partijām tradicionāli rada papildu dzinuli nesabojāt savu tēlu vēlētāju acīs. Tomēr pieņemtie lēmumi, kuri orientēti uz vēlmi lieku reizi neaizkaitināt savu elektorātu, ne vienmēr vērtējami kā racionāli, uz sabiedrības labklājības līmeņa celšanu tendēti lēmumi.

Bažas, kas neļauj nopelnīt(3)

Latvijā ik pa laikam uzmanību izpelnās jautājums par valsts uzņēmumu privatizāciju. Tēma izceļas ar augstu politisko jutīgumu, sevišķi vēl tad, ja tuvojas Saeimas vēlēšanas un neviens sabiedrības acīs negrib būt sliktais, kas valsts uzņēmumu kādam izpārdevis par sviestmaizi.

Plašāka ģeogrāfija un lētāk

Informācijas tehnoloģiju attīstība ceļu uz darbošanos biržā paver aizvien plašākam interesentu lokam, turklāt modernāk kļūst izmantot nevis tradicionālo vērtspapīru starpnieku pakalpojumu, bet gan tā dēvēto uzdevumu biržā ievadīt pašam, tādējādi potenciāli saīsinot darījuma izpildes laiku.

Mazāk riskējam laikā no viena burbuļa līdz otram(5)

Ziņas par vairāk nekā trešdaļas vērto būvniecības apjomu pieaugumu šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo periodu pērn var likt uzdot jautājumus par trekno gadu atgriešanos un to, vai izskaņa nebūs līdzīga kā iepriekšējās desmitgades beigās.

Būvē straujāk nekā treknajos gados(1)

Rosība jaunceltnēs turpina uzņemt apgriezienus, būvniecības nozarei uzrādot vēl straujākus izaugsmes tempus nekā pagājušās desmitgades patēriņa buma laikos. Šā gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, būvdarbu apjomi pieauguši par 35,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Čaulas tiek saņemtas spīlēs(1)

Pēdējie mēneši Latvijas banku sektorā aizvadīti nervozākā gaisotnē nekā iepriekš. Saistībā ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu un pēc tam visai skaļi deklarēto cīņu ar neskaidras izcelsmes naudu Latvijas komercbankās finanšu sektors piedzīvojis lielāko satraukumu kopš krīzes pagājušās desmitgades izskaņā.

Iedzīvotāju turība tomēr aug(20)

Neraugoties uz to, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes ir pagājusi apmēram desmitgade un pagājušais gads valsts tautsaimniecības izaugsmē tiek uzskatīts par veiksmīgu, iedzīvotāju vidū bieži vien tiek izteikts viedoklis, ka ekonomiskā izaugsme maciņā nav jūtama. Tomēr, apkopojot ekspertu komentārus un paraugoties uz statistiku, aizvien vairāk var nonākt pie secinājuma, ka Latvijas nelaime nav attīstības trūkums, bet gan zemais algu līmenis kopumā un darba samaksas diferenciācija ekonomiskās izaugsmes laikā. Šā gada februārī 32,4% Latvijas strādājošo vidējā mēneša bruto darba samaksa nepārsniedza 500 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar optimismu par prāmjiem

Latvijā un citur vērojamais iedzīvotāju ienākumu kāpums uz augošas globālās tautsaimniecības fona rada labvēlīgus apstākļus tūrisma industrijas, tostarp arī pasažieru pārvadājumu izaugsmei. Tomēr līdz ar tautsaimniecības aktivizēšanos ievērojami pieaugušas dažādas izmaksas, kas ieguldījumiem jūras pasažieru pārvadājumu kompāniju vērtspapīros rada mazāk pievilcīgu fonu.

Reformas neatliekamība(4)

Pēdējā laika notikumi Francijā vedina lieku reizi aizdomāties par to, cik lielās devās sociālisms būtu pieļaujams, lai tas neapdraudētu ilgtspējīgu valsts finansiālo pastāvēšanu. Patlaban valsti pārņēmis masveida protestu vilnis, un izskan arī viedokļi, ka tie varētu izvērsties plašākos nemieros un varbūtējos valsts politiskās situācijas satricinājumos.