Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Mārtiņš Apinis

Investori atbrīvojas no Swedbank(32)

Kārtējais naudas atmazgāšanas skandāls Baltijas valstīs radījis rezonansi ne tikai vietējā tirgū, bet arī Baltijas jūras pretējā krastā. Parādoties ziņai, ka Igaunijas Swedbank varētu būt iesaistīta netīros naudas darījumos, investori Stokholmas biržā sākuši strauji atbrīvoties no tās Zviedrijas mātesbankas akcijām, to cena laikā no biržas slēgšanas otrdien līdz vakardienas pēcpusdienai sarukusi vairāk nekā par 21% – līdz 166 Zviedrijas kronām (15,64 eiro).

Lēmums par kredītu ikvienam jāpieņem racionāli

Strauji augošā ekonomika, kas veicinājusi arī vidējās statistiskās algas pieaugumu vismaz daļai sabiedrības, radījusi lielāku drošības izjūtu par rītdienu. Tas savukārt ir veicinošs apstāklis, lai bankas kļūtu atvērtākas lielākai aizdevumu izsniegšanai gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, turklāt arī paši iedzīvotāji vairāk uzdrošinās veikt lielākus pirkumus, kas nereti ir iespējams tikai ar ilgtermiņa aizdevumu palīdzību.

Arī mazie var būt jaudīgi

Latvija, lai arī tās teritorija ir neliela, ir visai būtisku atšķirību valsts, – to apliecina nesen bankas Luminor veiktais pētījums par dažādu pilsētu un novadu uzņēmumu eksportu. Tieši ar preču vai pakalpojumu eksportu varam saistīt tālāko Latvijas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Tomēr šajā ziņā situācija ir visai pretrunīga un vedina uz pārdomām par ierasto kursu reģionālajā politikā, jo konsolidācijas pasākumi un attīstības centru veidošana ne vienmēr ir nesusi gaidītos augļus.

Jaunu rekordu krustcelēs(8)

Pasaules tautsaimniecības norises Latvijas tautsaimniecības attīstībai ir bijušas labvēlīgas jau vairāk nekā divus gadus, ļaujot mūsu valsts ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tikt pie aizvien jauniem pārdošanas rekordiem. Tas atspoguļojas arī valsts ārējās tirdzniecības statistikā. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka mūsu valsts preču eksports pērn pieaudzis līdz jaunam vēsturiskajam rekordam, sasniedzot 12,34 miljardus eiro, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Jāpadomā par valsts tēla uzlabošanu(10)

Patlaban jau pagājis gads kopš bēdīgi slavenajiem notikumiem ar ABLV Bank darbības pārtraukšanu, ko daži eksperti uzskatīja par triecienu Latvijas finanšu reputācijai un sāka zīmēt pat visai nepatīkamas vīzijas attiecībā uz mūsu valsts tautsaimniecības attīstību.

Zemākas nodokļa likmes pārtikai priekšrocības(5)

Latvijā ik pa laikam uzplaiksnī diskusijas par zemākas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu pārtikas produktiem. Sevišķi tad, ja domugraudu krustugunīs tiek iztirzāts jautājums par to, kāda ir pārtikas dārdzība mūsu valstī un cenrāži tiek salīdzināti ar tiem, kas ir citās valstīs.

Eksports veicina ražošanu

Neraugoties uz izaugsmes apsīkumu pavasara mēnešos, pagājušo gadu Latvijas apstrādes rūpniecībai izdevās noslēgt uz optimistiskas nots. 2018. gada laikā, salīdzinājumā ar 2017. gadu, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide salīdzināmajās cenās pieaugusi par 3,4%. Turklāt gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada pēdējiem trim mēnešiem apjomi auguši par 4,3%, bet decembrī salīdzinājumā ar pēdējo mēnesi 2017. gadā kāpums sasniedzis pat 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Biržā atkal pērk zeltu(5)

Pagājušajā gadā pasaules investīciju vidē vērojamā konjunktūra nav metusi līkumu arī zelta tirgum. Pēc tam, kad gadiem ilgi dzeltenais metāls nebaudīja pasaules finanšu tirgus labvēlību, pagājušā gada rudenī finanšu tirgus noskaņojums strauji mainījās, un kopš novembra vidus zelta cena ir pieaugusi par 8–9%, ceturtdien, 7. janvārī, atrodoties pie 1320 ASV dolāru (ap 1165 eiro) atzīmes par Trojas unci, tā sasniedzot augstāko līmeni kopš pagājušā gada jūnija.

Uz banku pēc jauna aizdevuma

Samērā strauji augoša ekonomika, kas veicina iedzīvotāju maksātspējas pieaugumu, rosina bankas aizdot vairāk nekā līdz šim.

Rosīgās špakteļlāpstas dzen uz priekšu ekonomikas izaugsmes tempus(1)

Mūsu valsts ekonomiskās attīstības tempi lēnāki nekļūst. Vismaz pagaidām. Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2017. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 5%.

Riska obligācijas zaudē investorus

Pēdējie pusotra gada pasaules finanšu tirgos iezīmējies ar konjunktūras maiņu. Iepriekš Eiropas, ASV un citu centrālo banku īstenotā zemo procentu likmju un obligāciju uzpirkšanas politika, kuras rezultātā saruka šo valstu parāda vērtspapīru ienesīgums, radīja ievērojamu naudas summu pieplūdi riskantākajos finanšu tirgus segmentos, kam raksturīgs augsts investīciju risks. Vienlaikus tieši šādi finanšu instrumenti ir tie, kas labvēlīgos tirgus apstākļos sola vērā ņemamu finanšu atdevi. Tomēr pēdējā laika monetārās politikas izmaiņas rosinājušas investorus izpārdot šos finanšu instrumentus, kuru vidū ir arī dažādas tā sauktās otrā ešelona obligācijas, un te jāņem vērā gan valstu, gan privātā sektora emitētas obligācijas.

2019. gads pasaules fondu biržās ir iesācies uz optimisma viļņa

Pesimisms, kas pasaules fondu tirgos bija vērojams pagājušā gada beigās, vismaz šķietami ir pazudis. Pasaules lielajos akciju tirgos gads ir iesācies visnotaļ pozitīvā gaisotnē. Ja raugāmies uz pasaules finanšu artēriju – Volstrītu, tad redzam, ka tās investoru noskaņojuma barometri – indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor’s 500 – laika posmā no pagājušā gada beigām līdz 23. janvārim pieauguši attiecīgi par 5,4% un 5,3%.

Vietējie pabērna lomā(3)

Mūsu valstī visnotaļ bieži tiek piesaukta nepieciešamība veicināt ārzemēs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Nevar nepiekrist, ka šī procesa izdošanās nākotnē būtu izdevīga gan no sociālā, gan ekonomiskā skatupunkta. Tomēr, lai arī cik labas būtu domas par minēto procesu īstenošanu, likumu ietvaros nākas saskarties ar atsevišķām blaknēm, kas vietējos iedzīvotājus nostāda savdabīgā pabērna lomā salīdzinājumā ar ārzemēs dzīvojošajiem.

Gadu desmitiem gara izlaušanās(7)

Visai dažādie skatījumi par Latvijas saimniecisko stāvokli un vērtējumi, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt labklājības pieaugumam, lielākoties noved pie politiķu vainošanas par "nolaisto valsts ekonomiku". Tomēr vienlaikus ne mazāk svarīga ir atziņa – kaut arī labklājības ziņā stipri vien atpaliekam no Ziemeļvalstīm, esam tām nesalīdzināmi tuvāk nekā pirms pārdesmit gadiem.

"Salikto procentu" spēks(8)

Palielinoties valsts ekonomiskajai aktivitātei, arī iedzīvotāju ienākumu līmenis turpina celties, kas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai nākotnes uzkrājumiem atvēlētu vairāk naudas. Tiesa gan, pēdējā laikā ieguldījumu veikšanu apēno globālās finanšu tirgus norises, kas atstājušas visai negatīvu iespaidu arī uz pensiju plānu ienesīgumu.

Balstās uz ilgtspējīgiem ieņēmumiem

Iepriekšējais gads Latvijas banku sektorā aizritēja ar nelielu trauksmes piedevu saistībā ar ABLV Bank darbības pēkšņo pārtraukšanu un nerezidentu līdzekļu aizplūšanu. Tomēr nevienu brīdi nav radušās nopietnas šaubas par banku sektora stabilitāti. Šis sektors turpina attīstību, banku ieņēmumiem pieaugot, bet pašām kredītiestādēm meklējot jaunas biznesa nišas un piedāvājot jaunus pakalpojumus.

Gaidāms nervozs gads

Valūtu krīzes Turcijā un Argentīnā, virtuālās valūtas bitkoina cenas sabrukums, kā arī lejupslīdošas akciju cenas aizvien uzskatāmāk liek domāt, ka attieksmei pret visumā riskanta rakstura finanšu ieguldījumiem jākļūst daudz piesardzīgākai. Līdz ar to nevar izslēgt, ka pēc iepriekšējos gados ieilgušā akciju un cita samērā augsta investīciju riska finanšu instrumentu cenu kāpuma šis vēl tikko sākušais gads būs tāds, kas tirgus dinamikas atspoguļojumā tiks ierakstīts ar mīnusa zīmi.

Inflācija strauji necelsies

Lai arī pēdējie pāris gadi Latvijā sevi pieteikuši ar vērā ņemamu inflāciju, jāatzīst, ka dzīves dārdzība aug stipri lēnākos tempos, kā tas noticis pagājušajā desmitgadē – brīdī, kad piedzīvojām patēriņa ekonomikas burbuli. Toreiz īslaicīgi gada inflācija spēja pārsniegt pat 15% robežu, savukārt tagad šis skaitlis ir apmēram piecas reizes mazāks. Lai arī pieaugošās aktivitātes būvniecībā un darba algu kāpums paver zaļo gaismu straujākam patēriņa cenu kāpumam, eksperti izsaka viedokli, ka būtisks inflācijas lēciens izpaliks arī šogad un dzīves dārdzība augs visai mēreni.

Var būt jauni globāli izaicinājumi(11)

Pēc tam, kad iepriekšējos divus gadus pasaules tautsaimniecība piedzīvojusi vērā ņemamu izaugsmi, šis gads solās būt izaicinājumu pilns. Eksperti gan prognozē ekonomikas kāpumu, tomēr vienlaikus brīdina arī par dažādiem riskiem.

Izaugsme gaidāma arī šogad(28)

Pēdējie gadi Latvijas ekonomikai ir bijuši veiksmīgi, atsevišķos ceturkšņos tautsaimniecības kāpumam gada izteiksmē krietni pārsniedzot 5% atzīmi. Šādi tempi uzskatāmi par optimāliem, ja gribam straujāk tuvināt savu labklājības līmeni Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Tomēr ierasto straujo izaugsmi šogad var nobremzēt vairākas globāla mēroga norises, kas var atspoguļoties eksporta preču pieprasījumā un finanšu resursu plūsmās, kuras savukārt var atstāt iespaidu uz investīciju mikroklimatu.

Naudas būs vairāk. Taču ne visiem(10)

Ekonomiskā izaugsme un nepieciešamība pēc aizvien jauniem strādājošajiem ir neiztrūkstoši elementi tad, kad runa ir par darbinieku atalgojuma pieaugumu. Šie faktori savu nozīmi saglabās arī nākamajā gadā, kad vidējais Latvijas strādājošais varētu tikt pie jauna visu laiku augstākā atalgojuma līmeņa. Tiesa, ļoti daudz ko ietekmēs ekonomiskā konjunktūra un notiekošais globālajos finanšu tirgos.

Mūsu mazajā valstī dzīvo dūšīgi olu ēdāji(1)

"Pēdējo 15 gadu laikā saražoto olu skaits ir faktiski trīskāršojies. Tomēr gribu uzsvērt, ka mūsu pašmērķis nav audzēt apjomus uz olu skaita palielināšanas rēķina. Mēs pievēršam uzmanību tam, kā ar inovācijām iet līdzi visām augstajām prasībām pasaulē un kā uz pasaules skatuves apsteigt konkurentus ar kvalitatīviem, par saprātīgu cenu saražotiem produktiem," uzsver a/s Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps.

Cīņa par konkurenci ne vienmēr dod cerēto(1)

Valstij un pašvaldībām nevajadzētu nodarboties ar uzņēmējdarbību – šīs frāzes dzirdamas jau gadu desmitiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Tomēr nav mazsvarīgi atšķetināt, vai, visu nododot privātās rokās, gala rezultāts tiešām ir sabiedrības interesēs. Man kā ierindas iedzīvotājam būtu svarīgi, lai konkrētais pakalpojums būtu kvalitatīvs un iespējami lēts neatkarīgi no tā, kas to realizē – valsts vai privātās struktūras. Diemžēl cīņa par lielāku konkurenci jau pašā privātajā sektorā ne vienmēr noved pie gaidītā iznākuma, un šeit uzskatāms piemērs ir taksometru pakalpojumi lidostā Rīga. Tur vēlme iedibināt lielāku konkurenci novedusi ne tikai pie taksistu kautiņiem, bet, kas ir vēl sliktāk, arī pakalpojuma ievērojamas sadārdzināšanās.

Pirktspēja turpinās augt(7)

Valsts ekonomiskās izaugsmes dati liecina, ka pamazām samazinās ražojošās sfēras pienesums tautsaimniecības izaugsmē, taču tajā pašā laikā lielāku lomu iegūst ar patēriņu saistītās nozares.

Rūpnieki aizvien plusos

Pērn visai dinamiski augošo Latvijas rūpniecību, kam dažādos mēnešos 7–8% vērts ražošanas pieaugums, rēķinot pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā, bija visai izplatīta norma, šogad nomainījusi krietni pieticīgāka izaugsme, kuras apmērs sasniedz vien aptuveni 3%.

Pirkumu grozi kļūst pilnāki(21)

Neraugoties uz iedzīvotāju skaita sarukšanu, kas samazina arī patērētāju skaitu, mazumtirdzniecības apjoms Latvijā turpina pieaugt, ko ekonomisti skaidro ar iedzīvotāju ienākumu palielināšanos. Turklāt atsevišķās mazumtirdzniecības jomās lielāku apgrozījumu veicina arī uz Latviju atbraukušie tūristi. Septembrī kopējais mazumtirdzniecības apjoms, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad atrēķinot inflācijas ietekmi), pret iepriekšējā gada atbilstošu mēnesi pieauga par 3,5%, bet oktobrī – par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tautsaimniecības izaugsmes ātrums var slēpt arī briesmas(2)

Latvijas ekonomikai saglabājot izaugsmi jau apmēram astoņus gadus, rodas likumsakarīgs jautājums par to, cik ilgi kāpums varētu turpināties. Bēdīgā pieredze, kas saistīta ar tā dēvēto trekno gadu noslēgumu ap 2007.–2008. gadu, savukārt vedina jautāt, vai kādā no ekonomikas nozarēm neveidojas kārtējais burbulis un kura no tautsaimniecības sfērām var kļūt viegli ievainojama tad, kad agrāk vai vēlāk neizbēgami notiks sašūpošanās pasaules finanšu tirgos. Lai arī par ekonomikas burbuli Latvijā nevar runāt un izaugsmes tempi ir visai sabalansēti, tomēr atsevišķu nozaru griezumā pārkaršanu, kur pārāk straujš pieaugums rada negatīvus blakus efektus, gan nevar izslēgt.

Iespēju vēl aizvien ir daudz

Jau desmitiem gadu Ķīna audzējusi savu lomu globālajā tautsaimniecībā, visai bieži ekonomiskās izaugsmes tempiem sasniedzot pat divciparu procentu izteiksmi gadā.

Krīzes vēl nav, bet jābūt modriem(3)

Ekonomiskās izaugsmes atgriešanās Latvijā vērojama jau kopš šīs desmitgades sākuma un eksperti saskata iespējas vēl tālākai izaugsmei, tomēr jāņem vērā, ka mūsu valsts tautsaimniecība nav autonoma no pārējās pasaules norisēm un situācija dažādās valstīs ir stipri atšķirīga.

Inflācija varētu sarukt

Aizsākušais degvielas cenu kritums un līdz ar to mazāki izdevumi par degvielu, iespējams, ir tikai priekšvēstnesis būtiskākiem ekonomikas procesiem, kuri sevī ietvers arī kopējā inflācijas rādītāja samazināšanos. Lai arī Latvijas sabiedrībā nav plaši pieņemts atzīt to, ka kaut kas varētu kļūt lētāks, tomēr realitāte pasaules preču biržās norāda, ka tas tā patiešām notiks.