Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Mārtiņš Apinis

Uz biržu pēc naudas attīstībai(3)

Labvēlīgas konjunktūras saglabāšanās un riskantāko finanšu aktīvu cenu augšupejas cikla turpināšanās pasaules fondu tirgos šopavasar likusi sarosīties arī Latvijas korporatīvajam sektoram. Par nodomu piesaistīt kapitālu ar papildu akciju emisijas palīdzību ir paziņojis viens no pašmāju rūpniecības flagmaņiem, biržā jau kotētā Valmieras stikla šķiedra. (Plašāk par to lasiet rakstā Bizness sniedzas no Valmieras līdz ASV – red.) Šomēnes notikušas arī biržas Nasdaq Riga un investīciju bankas Prudentia rīkotās debates par valsts uzņēmumu privatizācijas pienesumu ekonomiskajā attīstībā.

Mākslīgais intelekts vilina arī biržā

Pasaules lielās biržas ir vieta, kur ne tikai tiek noteikta "investīciju mode", bet arī izšķiras finanšu tirgu labvēlība tai vai citai ar vērtspapīru tirgū kotētiem uzņēmumiem bagātai tautsaimniecības nozarei. Šobrīd daudz tiek runāts par mākslīgo intelektu kā globālās ekonomikas virzītājspēku, un tas, protams, var radīt interesi par ieguldījumiem nozares kompāniju vērtspapīros.

Pārtikas PVN viedokļu krustugunīs(18)

Šopavasar mūsu valsts sabiedrībā uzplaiksnīja jauna diskusija par to, vai samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem bijis veiksmīgs solis. Finanšu ministrija un citi tās sabiedrotie valsts budžeta stabilitātes sargātāji norādījuši uz to, ka izmaiņas nav bijušas efektīvas, tikmēr lauksaimniecības un tirdzniecības nozaru pārstāvju teiktais, kā arī budžeta ieņēmuma skaitļi liecina par pilnīgi pretējo.

Nav ekonomiska pamata(7)

Pirms uzsākt jauno administratīvi teritoriālo reformu, būtu vērts paraudzīties uz to, kādus rezultātus šajā jomā devusi iepriekšējā. Iespējams, daudzi vairs neatceras, ka vēl pirms desmit gadiem Latvijā bija 548 pašvaldības, pēc vērienīgas konsolidācijas to skaitam sarūkot līdz 119.

Dziļāk brieduma fāzē(3)

Rūkoši ārējās tirdzniecības apjomi tradicionāli ir uzskatāms apliecinājums pieprasījuma trūkumam vai nu valsts iekšienē, vai arī valstīs, uz kurām produkcija tiek eksportēta. Diemžēl patlaban šī jautājuma šķetināšana kļuvusi aktuālāka arī Latvijā.

Rūpniecība uzzeļ atkal

Nelielo minstināšanos pagājušajā gadā, kad apstrādes rūpniecības izaugsmes temps samazinājās, šogad nomainījušas pozitīvas tendences.

Baltijas tirgos – izaugsme

Fondu tirgus norišu savstarpējā saistība sevi apliecinājusi ne reizi vien, un, pateicoties tai, pēdējos mēnešos pieaugusi īpašumu vērtība arī Baltijas akciju biržās kotēto uzņēmumu akcionāriem.

Demogrāfijas tendences turpinās "izslaucīt" Latvijas reģionus(22)

Iedzīvotāju skaita samazināšanās šobrīd Latvijas tautsaimniecībā aizvien vairāk izpaužas brīvo darba vietu skaita pieaugumā. Situāciju sarežģī ne tikai tas, ka samazinās iedzīvotāju skaits, bet arī tas, ka sabiedrība noveco – tas mazina iespējas palielināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu.

Apstākļi kļuvuši labvēlīgāki lielākam pensiju plānu ienesīgumam(5)

Pagājušā gada izskaņā pensiju otrā līmeņa plānu ienesīguma rādītāji visai ievērojami pavājinājās pēc tam, kad pasaules vērtspapīru tirgos bija pasliktinājies investīciju mikroklimats. Rezultātā pagājušā gada beigās neviens no pensiju otrā līmeņa plāniem nespēja uzrādīt pozitīvu pēdējo 12 mēnešu ienesīgumu.

Nauda lielākiem tēriņiem(1)

Ekonomikas augšupejas cikla turpināšanās un aktīvāka ES fondu naudas apguve rada labvēlīgus apstākļus investīciju pieaugumam Latvijā. Tomēr pašreizējie ekonomikas dati neiztiek arī bez dažādām ēnas pusēm, kas līdzšinējo investīciju mikroklimatu varētu ievērojami pasliktināt.

Dubultstandartu zelšana un apšaubāmie rūpesti(5)

Jaunās valdības ministru savas nozares pārzināšana un šķietami elementāru lietu kopsakarību uztvertspēja nebeidz pārsteigt. Negatīvā nozīmē. Turklāt minētais attiecas ne tikai uz jaunpienācējiem, bet arī jau pieredzējušiem ministru krēslu sēdētājiem.

Metālu tirgū atgriezusies cenu izaugsme

Globālās tautsaimniecības izaugsme un tās nākotnes prognozes iet roku rokā ar norisēm pasaules biržās neatkarīgi no tā, vai tās tirgo vērtspapīrus vai preces. Pērnā gada izskaņā, kad saasinājās retorika ASV un Ķīnas potenciālajās tirdzniecības attiecībās, investoru noskaņojums kļuva aizvien skeptiskāks, izraisot gan izejvielu, gan investīciju ziņā riskantāko vērtspapīru cenu kritumu. Šis gads nācis ar pozitīvākām vēsmām, rezultātā noskaņojums pasaules finanšu centros ir kļuvis optimistiskāks.

Ražotāji kāpina cenas

Neraugoties uz bažām par saspīlējumiem dažādu valstu ekonomiskajās attiecībās, kam vismaz teorētiski vajadzētu bremzēt globālās tautsaimniecības izaugsmi un patērētāju aktivitāti, tirgus konjunktūra līdz šim bijusi pozitīva. Proti, neraugoties uz nenoteiktību, ekonomiskā aktivitāte saglabājas augsta, un tas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai arī mūsu valsts ražotājiem rastos iespēja palielināt saražotās produkcijas cenas. Kopumā pārtikas ražotāji savu produkciju februārī realizējuši par 2,7% dārgāk nekā gadu iepriekš.

Topā ražošana un enerģija(1)

Pagājušā gada nogales iezīmes, kas biržās bija vērstas uz kapitāla vērtspapīru portfeļu izpārdošanu, šogad nomainījušas tādas tendences, kuru ietvaros investori ir gatavi atvērt makus. Tā rezultātā akciju cenas biržās uzrāda pieauguma tendenci.

Jūtamāk palielinās pirktspēja(32)

Labklājība ir visai stiepjams jēdziens, sevišķi jau Latvijā, kur liela daļa sabiedrības ierasti ir noskaņota paust viedokli, ka esam nabadzīgi un nekāda dižā progresa labākas dzīves sasniegšanā nav un nebūs.

Pretrunīgu ziņu laiks(2)

Ziņas par pasaules ekonomikas attīstības perspektīvām pēdējā laikā ir bijušas visai pretrunīgas, variējot no tādām, ka izaugsme var turpināties, līdz pat tirdzniecības karu draudiem un iespējamām krīzēm. Latvijai tas ir svarīgi, jo tieši preču un pakalpojumu eksports ir tas, kas līdz šim ir bijis valsts ekonomiskās virzības un labklājības pieauguma stūrakmens, nevis "eironaudas zāģēšana", ko piemin atsevišķu politisko organizāciju publisko pasākumu transparenti.

Izaugsme paver ceļu jauniem pakalpojumiem(1)

Latvijas ekonomikas atgūšanās no iepriekšējās finanšu krīzes notiek jau teju desmitgadi, bet iepriekšējos divos gados valsts ekonomikas pieaugums bija īpaši vērienīgs, rēķinot gan absolūtos skaitļos, gan arī pēc izaugsmes tempiem. Tas nozīmē, ka vismaz daļai sabiedrības, ja arī ne visai sabiedrībai, rocība kļuvusi lielāka nekā iepriekš, kas rada iespēju vai pat nepieciešamību pēc plašāka pakalpojumu klāsta.

Bankām biržās neklājas labi(4)

Negatīvā publicitāte, ko pēdējā laikā mūsu reģionā piedzīvojušas atsevišķas bankas, vedina noskaidrot, cik vispār pievilcīgs ir banku sektors, lai ieguldītu tā akcijās. No ekspertu komentāriem izriet, ka skandāli ap dažādu banku darbību ir kļuvuši par aspektu, kas ir bremzējošs sektora akciju cenu izaugsmei ne tikai Ziemeļeiropas reģionā, bet Rietumu fondu biržās kopumā. Negācijām pievienojas arī lēnākas ekonomiskās izaugsmes gaidas, kas var novest pie finanšu sektora ieņēmumu un peļņas mazināšanās, tādējādi kopējo investīciju fonu pasliktinot vēl vairāk.

Saglabā ražošanas kāpumu

Pasaules tautsaimniecības konjunktūras tendencēs pēdējos mēnešos nekādas būtiskas pārmaiņas nav notikušas, neraugoties uz atsevišķu lielvaru "saķeršanos''. Arī iepriekš paustās bažas par globālu tirdzniecības karu sākšanos nav radījušas pārmaiņas.

Bankas transformējas un ir ceļā uz jaunām nišām(4)

Latvijas tirgus ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju ir vērtējams kā mazs, turklāt iedzīvotāju skaits samazinās, un tas likumsakarīgi liek uzdot jautājumu, vai viena banka (vai ārvalstu bankas filiāle) uz nedaudz vairāk par 100 000 iedzīvotāju ir daudz vai maz. Turklāt zināmā mērā par finanšu pakalpojumu sniedzēju var uzskatīt arī valsts finanšu institūciju ALTUM, kā arī dažādus finanšu jomā strādājošus nebanku uzņēmumus.

Pērnā gada izaugsmes dzinējspēkiem varētu būt labas iespējas arī šogad(2)

Pagājušais gads mūsu valsts tautsaimniecībā noslēdzies uz optimistiskas nots, kā to varēja paredzēt jau iepriekš. Proti, kopumā valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pērn attiecībā pret 2017. gadu ir pieaudzis par 4,8%, liecina pagājušajā ceturtdienā publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Trūkst naudas atspērienam

Gandrīz četras reizes lielāks bezdarbs nekā Rīgā un vairāk nekā par trešdaļu zemāka vidējā alga. Tāda ir pašreizējā Latgales ekonomiskā situācija, neraugoties uz to, ka, līdzīgi kā citur valstī, arī tur algas aug un bezdarba līmenis pazeminās.

Šmuce nepaliek bez soda(4)

Sākotnējā emociju vētra ap nesen izskanējušo skandālu par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank ir aprimusi, kas daudziem uz notikušo ļauj raudzīties ar pragmatiskāku skatienu. Turklāt arī apjaust, ka notikušais, iespējams, nemaz nav saistīts ar to banku, kas ir pie mums Latvijā.

Transporta nozarē gads iesācies ar plusu(2)

Pirmie šā gada dati attiecībā uz norisēm Latvijas transporta nozarē ir optimismu raisoši. Tas skaidrojams ar labvēlīgas pasaules tautsaimniecības konjunktūras saglabāšanos, ko diemžēl draud aptumšot nenoteiktības pieaugums, kas saistīts gan ar neskaidrībām par to, kā veidosies pasaules lielvalstu savstarpējās ekonomiskās attiecības, gan ar iepriekšējos gados notikušo parādu apjomu kāpumu. Tas kopējo izaugsmi padara aizvien trauslāku un, domājams, ka nemetīs līkumu arī transporta nozares uzņēmumiem.

Investori atbrīvojas no Swedbank(47)

Kārtējais naudas atmazgāšanas skandāls Baltijas valstīs radījis rezonansi ne tikai vietējā tirgū, bet arī Baltijas jūras pretējā krastā. Parādoties ziņai, ka Igaunijas Swedbank varētu būt iesaistīta netīros naudas darījumos, investori Stokholmas biržā sākuši strauji atbrīvoties no tās Zviedrijas mātesbankas akcijām, to cena laikā no biržas slēgšanas otrdien līdz vakardienas pēcpusdienai sarukusi vairāk nekā par 21% – līdz 166 Zviedrijas kronām (15,64 eiro).

Lēmums par kredītu ikvienam jāpieņem racionāli

Strauji augošā ekonomika, kas veicinājusi arī vidējās statistiskās algas pieaugumu vismaz daļai sabiedrības, radījusi lielāku drošības izjūtu par rītdienu. Tas savukārt ir veicinošs apstāklis, lai bankas kļūtu atvērtākas lielākai aizdevumu izsniegšanai gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, turklāt arī paši iedzīvotāji vairāk uzdrošinās veikt lielākus pirkumus, kas nereti ir iespējams tikai ar ilgtermiņa aizdevumu palīdzību.

Arī mazie var būt jaudīgi

Latvija, lai arī tās teritorija ir neliela, ir visai būtisku atšķirību valsts, – to apliecina nesen bankas Luminor veiktais pētījums par dažādu pilsētu un novadu uzņēmumu eksportu. Tieši ar preču vai pakalpojumu eksportu varam saistīt tālāko Latvijas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Tomēr šajā ziņā situācija ir visai pretrunīga un vedina uz pārdomām par ierasto kursu reģionālajā politikā, jo konsolidācijas pasākumi un attīstības centru veidošana ne vienmēr ir nesusi gaidītos augļus.

Jaunu rekordu krustcelēs(8)

Pasaules tautsaimniecības norises Latvijas tautsaimniecības attīstībai ir bijušas labvēlīgas jau vairāk nekā divus gadus, ļaujot mūsu valsts ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tikt pie aizvien jauniem pārdošanas rekordiem. Tas atspoguļojas arī valsts ārējās tirdzniecības statistikā. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka mūsu valsts preču eksports pērn pieaudzis līdz jaunam vēsturiskajam rekordam, sasniedzot 12,34 miljardus eiro, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Jāpadomā par valsts tēla uzlabošanu(10)

Patlaban jau pagājis gads kopš bēdīgi slavenajiem notikumiem ar ABLV Bank darbības pārtraukšanu, ko daži eksperti uzskatīja par triecienu Latvijas finanšu reputācijai un sāka zīmēt pat visai nepatīkamas vīzijas attiecībā uz mūsu valsts tautsaimniecības attīstību.

Zemākas nodokļa likmes pārtikai priekšrocības(5)

Latvijā ik pa laikam uzplaiksnī diskusijas par zemākas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu pārtikas produktiem. Sevišķi tad, ja domugraudu krustugunīs tiek iztirzāts jautājums par to, kāda ir pārtikas dārdzība mūsu valstī un cenrāži tiek salīdzināti ar tiem, kas ir citās valstīs.