Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +18 °C
Smidzinošs lietus
Sestdiena, 31. jūlijs
Ruta, Rūta, Sigita, Angelika

Mārtiņš Apinis

Laba peļņa arī Baltijā(2)

Raugoties uz galvu reibinošo akciju cenu kāpumu iepriekš rietumvalstu tirgos, der atcerēties, ka labas peļņas iespējas var piedāvāt arī Baltijas valstu akciju tirgi. Nereti tirgus likviditāte šeit ir zemāka, tomēr daudzi uzņēmumi ir atpazīstamāki un priekšstats par to darbību var veidoties no vietējā informatīvajā telpā cirkulējošajām ziņām. Vēl būtisks faktors par labu ieguldījumiem Baltijas vērtspapīru tirgos ir saistīts ar faktu, ka Covid-19 krīzē šā reģiona ekonomikas cieta ievērojami mazāk nekā Rietumeiropā vai ASV. Līdz ar to var teikt, ka ieguldījumi tiek veikti uz veselīgāka finansiālā pamata.

Klāt izejvielu investīciju buma laiks

Raugoties uz ieguldījumiem, kas ir riskantāki par tradicionālajiem bankas termiņnoguldījumiem, pārsvarā tiek pievērsta uzmanība vērtspapīru tirgiem un tajos kotētajām akcijām un parāda vērtspapīriem – parādzīmēm, obligācijām –, kā arī biržā tirgotiem dažādiem investīciju fondiem, kuri investē minētajos vērtspapīros un savas ieguldījumu daļas piedāvā tirgus dalībniekiem.

Kāpums piebremzējas

Eksperti: inflācija ir zaudējusi tempu, bet var atkal pieņemties spēkā.

Ražošanas konveijeri kāpina darba tempu

Turpinot augt globālajam pieprasījumam un vismaz šobrīd mazinoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai ekonomiskajai krīzei, aizvien patīkamāki skaitļi ir redzami Latvijas ražojošā sektora statistikas ailēs. Arī nesen publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada maijā nav nekāds izņēmums. Tā turpinoties, apjoma pieaugumu visai drīz varēsim dēvēt arī par ražošanas "trekno gadskārtu".

Draud nepatikšanas

Turpinot samilzt parādiem, var sagrūt vairāku valstu finansiālā ilgtspēja.

Dārgākas naftas laiks

Globālais pieprasījums ļauj priecīgi saberzēt rokas naftas tirgus investoriem.

Burbulis bez ekonomiskās izaugsmes

Globālās ekonomikas attīstība XXI gadsimtā tiek pakļauta aizvien jauniem pārbaudījumiem. Gadsimta sākums sevi pieteica ar krīzi tehnoloģiskajā sektorā, kam sekoja pārkreditēšanās izraisīts finanšu tirgus sabrukums 2007.–2008. gadā, ar kura sekām pasaule nav tikusi galā vēl tagad. Šobrīd pasaules finanšu tirgi arī piedzīvo dažāda rakstura cenu burbuļus, kuri sevi īpaši piesaka izejvielu sektorā. Turklāt tirgus pārkaršana notiek brīdī, kad globālajai tautsaimniecībai nav izdevies atgūties no Covid-19 ekonomiskā šoka, kas radījis jaunu fenomenu – burbuļu veidošanos bez ekonomiskās izaugsmes.

Atgriešanās pirmskrīzes līmenī

Neraugoties uz to, ka vēl aizvien vairākas tautsaimniecības nozares cīnās ar grūtībām, kopumā Latvijā ekonomiskā aktivitāte pieaug, un tas izpaužas arī lielākos mazumtirdzniecības apjomos. Kā jau varēja paredzēt iepriekš, šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi mazumtirdzniecības apjomi piedzīvojuši kāpumu. Šajā laika periodā, rēķinot salīdzināmajās cenās, tātad atskaitot inflācijas ietekmi, mazumtirdzniecības apjoms audzis par 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vieglāk atrast darbu

Ekonomikai atgūstoties, vairāk brīvo darbvietu un rūkošs bezdarbs.

Ārējās tirdzniecības pavasaris

Notiekošais Latvijas ārējā tirdzniecībā visai stipri atgādina situāciju, kad ekonomika sāka atkopties kopš 2008. gada krīzes un auga gan ārējais, gan iekšējais pieprasījums. Šā gada aprīlī mūsu valsts ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 39,6% lielāks nekā atbilstošajā mēnesī pērn, naudas izteiksmē sasniedzot 2,72 miljardus eiro. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka tieši pagājušā gada aprīlī pasaules ekonomika kopumā un konkrēti Latvija saņēma sāpīgāko triecienu Covid-19 pandēmijas līdzšinējā laikā, nobrūkot piegādēm, rūpnīcu vārtiem paliekot slēgtiem, bet kuģiem rāmi šūpojoties ostu piestātnēs.

Inflācija turpinās kāpt arī nākamajos mēnešos(2)

Monetāro stimulu, kā arī valdību finansēto ekonomikas attīstības projektu naudai ieplūstot gan tautsaimniecībā, gan finanšu tirgos, pasaule piedzīvo sen nebijušu cenu kāpuma bumu, kas ir straujākais kopš pagājušās desmitgades sākuma. Arī toreiz inflācijas iemesls bija līdzīgs kā patlaban, proti, lai tautsaimniecība nenonāktu bezdibenī, vispirms ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), bet pēc tam arī citas centrālās bankas sāka visai iespaidīgu naudas iepludināšanu finanšu tirgū, tādējādi uzturot zemas aizņēmuma likmes.

Starp inflāciju, likmēm un ekonomisko izaugsmi

Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi.

Rūpniecībā straujš kāpums

Atšķirībā no daudzām citām – problēmu un ierobežojumu nomāktām – tautsaimniecības nozarēm apstrādes rūpniecība turpina samērā veiksmīgi sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, ne vien uzrādot produkcijas izlaides apjoma kāpumu, bet arī kļūstot par mūsu valsts ekonomikas attīstības stūrakmeni. Jāpiebilst, ka pandēmijas laikā nedaudz palielinājusies arī apstrādes rūpniecības daļa valsts iekšzemes kopproduktā.

Jaunos algu rekordos(4)

Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms Covid-19 pandēmijas laikā samazinās, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina par vidējās darba samaksas pieaugumu līdz jaunam vēsturiskajam rekordam. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā ir sasniegusi 1207 eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī, vēsta CSP.

Viens solis, lai atgrieztos plusos

Raugoties uz pozitīvo situācijas attīstību Latvijas ražojošajā sfērā, var šķist, ka ekonomikā Covid-19 radītā krīze kļuvusi par pagātni. Tomēr pozitīvisms vairāk ir saistīts ar iespējām ražot un saražoto pārdot ārzemju partneriem. Savukārt vietējā ekonomikā situāciju par daudzsološu saukt nevar.

Darba tirgus zigzagi

Ir pamats cerēt uz jūtamu situācijas uzlabošanos jau tuvākajā laikā.

Tumst finanšu padebeši(5)

Atsevišķu hedžfondu bankrots, sabrukums kriptovalūtu tirgū – tie varētu būt atsevišķi notikumi, tomēr iegūst draudīgāku ēnu, ja raugāmies uz tiem kā funkcionējošas mozaīkas gabaliņiem finanšu tirgū un galu galā arī pasaules ekonomikā.

Šķobās kriptovalūtu tirgus

Pavasaris atnācis ar jaunām vēsmām pasaules ekonomikā un finanšu tirgos, un izņēmums nav arī kriptovalūtu tirgus. Ja runājam par tā populārāko un centrālo elementu ar nosaukumu Bitcoin (bitkoins), tad pēc savas cenas vēsturiskā maksimuma sasniegšanas aprīļa vidū pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā tas (salīdzinot ar savas cenas augstāko punktu) bija zaudējis gandrīz 40% vērtības, vienai bitmonētai tirgus apritē atrodoties zem 40 000 ASV dolāru jeb nepilnu 33 tūkstošu eiro robežas.

Sadzīvo ar pandēmiju

Varētu domāt, ka straujā Covid-19 izplatība, par kuru pēdējā laikā tiek ziņots no tādām lielām valstīm kā Indija un Brazīlija, veicinās investoru bēgšanu no šīm valstīm, izraisot vispārēju valūtas krīzi un ekonomisko sabrukumu, tomēr tā nenotiek. Minēto valstu tautsaimniecības acīmredzami ir iemācījušās sadzīvot ar Covid-19 krīzi, un šo valstu biržu indeksi aizvien ik pa laikam sasniedz jaunus vēsturiskos maksimumus. Vienlaikus gan var rasties jautājums par izejvielu, pārtikas produktu un ražošanas komponenšu piegādi no šīm valstīm.

Mazāk ļaujas spontāniem pirkumiem

Covid-19 atnākšanas radītie kontrasti Latvijas tautsaimniecībā nav bijuši izdevīgi patēriņa kredītu portfelim. Zūdot drošībai par rītdienu un pirkumiem kļūstot pārdomātākiem nekā iepriekš, samazinājusies banku patēriņa kredītos izsniegtā naudas summa.

Arī "afterbreksitā" ir kāpums

Latvijas preču eksporta apjoms uz Apvienoto Karalisti (AK) turpina pieaugt arī pēc tam, kad šī valsts ir pametusi Eiropas Savienību (ES). Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, eksporta apjoms, rēķinot eiro izteiksmē, kāpis par 31,8%.

Krītam aizvien dziļāk?

Koronavīrusa nedienas turpina vajāt Latvijas tautsaimniecību, tomēr ne tādā mērā, lai ļautos milzīgam pesimismam. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais aprēķins liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī mūsu valsts ekonomika ir piedzīvojusi lielāku kritumu nekā pērn ceturtajā ceturksnī.