Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Mārtiņš Apinis

Gaidāms dzīves dārdzības pieaugums(7)

Dažādu pasaules valstu valdību un centrālo banku finanšu injekcijas ļāvušas globālajai ekonomikai izvairīties no straujākas saimnieciskās lejupslīdes par to, kuru piedzīvojām pagājušajā gadā, un līdz ar to ir radījušas piesardzīgas cerības par atveseļošanās sākumu šajā gadā. Tomēr procesam, kurš bija saistīts ar naudas ieguldījumiem, gan tiešā veidā subsidējot projektus un darba vietas, gan uzturot maigu monetāro politiku un iepludinot vērtspapīru tirgos triljoniem dolāru un eiro, ir arī otra medaļas puse. Tā saistīta ar finanšu aktīvu, tostarp preču biržā tirgoto izejvielu, sadārdzināšanos.

Uzlabojumu gaidās(3)

Kamēr Latvijā ļoti daudz runājam par nedienām, kas saistītas ar tirdzniecību un pakalpojumu sfēru ekonomikā, turpina pienākt arī labas ziņas. Tās ļauj izteikt atsevišķus pozitīvus minējumus arī par Latvijas kopējās tautsaimniecības attīstību šogad. Šajā gadījumā runa ir par rūpniecības konjunktūru, kurai var būt visai izšķiroša nozīme šā gada kopējos Latvijas ekonomiskā pieauguma vai krituma rādītājos. To, ka apstrādes rūpniecība var kļūt par visas tautsaimniecības vilcējspēku, piedzīvojām jau 2016. gadā, kad līdz ar pārrāvumu Eiropas fondu naudas plūsmās ražošana bija tā nozare, kas atskaites periodu ļāva noslēgt ar pāris procentu vērtu ekonomisko pieaugumu.

Izsīkst materiālā kapacitāte(1)

Pēdējā laikā aizvien biežāk dažādu aptauju rezultāti norāda uz to, ka iedzīvotāju labklājības līmenis krītas, līdzi nesot gan neapmierinātības pieaugumu, gan arī dažādus riskus, kas galu galā var kavēt valsts ekonomisko atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Zelts ceļā uz cenu kāpumu

Covid-19 pandēmijas radītie riski aizvadītajā gadā veicināja intereses pieaugumu par drošāka naudas patvēruma meklēšanu, tādējādi augot interesei par ieguldījumiem zeltā un citos dārgmetālos.

Uz Kazahstānu ar zālēm un pārtiku(1)

Runājot par iespējām eksportēt uz bijušās PSRS tirgu ārpus savulaik okupētās Baltijas teritorijas, pārsvarā tiek runāts par to, kādas ir noieta iespējas Krievijā.

Ekonomika darbosies arī draudu ēnā(3)

Nesen izskanējušais Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojums par gatavību saraut saites ar Eiropas Savienību vairāk jāuztver kā retorisks savārstījums, kas adresēts valsts iedzīvotāju daļai, kura ir apmierināta ar valdošo kārtību, nevis kā reāls drauds Eiropai. Vismaz pagaidām un attiecībā uz ekonomikas lietām.

Ekonomiskā atgūšanās pēc krīzes tūlītēju izaugsmi nesola visiem

Amortizējot kovidķibeles nedienas, centrālās bankas un valdības cenšas rast finansējumu dažādiem būvniecības projektiem. Latvijā šis faktors ir nostrādājis pagājušajā gadā, kā rezultātā nozare ir strādājusi ar nelieliem plusiem. Savukārt šogad dinamika var pavērsties pretējā virzienā.

Šis gads sācies ar deflāciju(2)

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī šā gada janvārī patēriņa cenu indekss Latvijā bijis lejupejošs un mūsu valstī saglabājās deflācija. Tomēr patlaban eksperti norāda uz vairākiem faktoriem, kas var veicināt patēriņa cenu pieaugumu. Šie faktori ir saistīti gan ar preču biržu cenu ietekmi, gan ar to, ka, laika gaitā krītot Covid-19 ierobežojumu ''nožogojumiem'', strauji augs patēriņš, kas tradicionāli ir labvēlīgs faktors inflācijai.

Latvijas eksports krīzē turpina izaugsmi(11)

Ārējie tirgi turpina būt vēlīgi Latvijas ekonomikai, eksporta pieaugums amortizē tās negācijas, kas saistītas ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem un to uzliktajām ''klaušām'' valsts iekšējo patēriņu balstošajām nozarēm.

Labklājības pieaugums vai lielākas izmaksas?(8)

Jaunais Eiropas atveseļošanās plāns arī Latvijai sola vairāk nekā pusotru miljardu eiro, tomēr sabiedrības ieguvumi un valsts kopējais labklājības pieaugums šī plāna ietvaros ir diskutabls. Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro, un politiķu paziņojumos, kā arī presē izskan, ka līdzekļus Latvijas tautsaimniecība varētu saņemt grantu veidā. Tomēr uzmanību izraisa fakts, ka finansējuma piešķiršanai dalībvalstīm Eiropas Komisija (EK) līdzekļus piesaista ar aizņemšanos finanšu tirgū.

Neuztraucošais mīnuss

Pretēji šā gadsimta pirmajai ekonomikas krīzei vairāk nekā pirms 12 gadiem, kad Latvijas rūpniecības uzņēmumu produkcijas apjomu kritums bija lēšams pat vairākos desmitos procentu, pašreizējo, ar Covid-19 izplatību saistīto, krīzi mūsu valsts ražojošais sektors pagaidām pārdzīvo itin labi.

Pavasara gaidas ekonomikā

Janvārī uzņēmumu noskaņojums būtiski pasliktinājies mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ar šādu pagājušā mēneša ekonomiskās konjunktūras virsrakstu vakar nāca klajā Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Redz iespēju finansēt dzelzceļa attīstību(7)

Nesen notikušajā Latvijas Kapitāla tirgus forumā tika diskutēts gan par jaunu emitentu piesaisti vietējam vērtspapīru tirgum, gan arī par to, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu vairāk diversificēt naudas līdzekļu piesaisti.

Vēl vienas krīzes aizmetņi(3)

Tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi, ko centrālās bankas uzsākušas iepriekšējās finanšu krīzes izskaņā, pasaules ekonomiku ieveduši jaunā laikmetā, kura izpausmes vēl līdz galam nav prognozējamas. Globālās tautsaimniecības līdzsvars izzuda šī gadsimta pirmajā desmitgadē, kad, tiecoties pēc aizvien lielākas peļņas, bankas bija kāpinājušas kreditēšanas apjomus līdz tolaik jauniem rekordiem, īpaši nevērtējot, vai aizdevumu ņēmēji ir spējīgi tos apmaksāt.

Pasaulē var pieaugt inflācija(13)

Iespaidīgie finanšu stimuli, ko ekonomiskās aktivitātes virzīšanai izmantojušas centrālās bankas un valdības, ir palīdzējuši saglabāt ekonomisko aktivitāti, tādējādi amortizējot negatīvos procesus tautsaimniecībā.

Dzīvojam atliktā patēriņa laikā(2)

Ierobežojumi, kas ieviesti Covid-19 pandēmijas apkarošanai, mazinājuši iedzīvotāju naudas tēriņus, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomisko attīstību.

Ārējie tirgi šobrīd vēlīgi

Neraugoties uz Covid-19 uzvaras gājienu pasaulē, attiecībā uz Latvijas ārējo tirdzniecību netrūkst labu ziņu. Viena no tām ir tieši saistīta ar Latvijas un pasaules norišu mijiedarbību, proti, ārējo tirdzniecību, kura pagājušā gada rudenī pēc apjomiem jau bija pārsniegusi pat pirmspandēmijas līmeni.

Rast iespējas vietējā tirgū

Covid-19 pandēmijas izraisītie satricinājumi ievērojami atšķiras no citām ekonomikas krīzēm, un tas ir jūtams arī vērtspapīru tirgū. Peļņas iespējas varam atrast Latvijas vai vismaz kopējā Baltijas akciju tirgus mērogā, un šis piedāvājums var šķist interesants tāpēc, ka atsevišķi vērtspapīru tirgus starpnieki ir atcēluši komisijas maksas darījumiem vietējā tirgū, tā padarot to pievilcīgāku.

Nafta kļūst dārgāka(8)

Līdzīgi daudziem citiem biržas tirgotajiem finanšu aktīviem arī nafta pēdējā laikā ir piedzīvojusi visai strauju cenu kāpumu. Daudzi faktori, kas veicina cenu pieaugumu šiem finanšu instrumentiem ir visai līdzīgi un pamatā saistīti ar globālās ekonomikas atgūšanos, tajā skaitā uzsāktā vakcinēšanās pret Covid-19, kas atkal paver iespēju cilvēkiem pulcēties un ceļot, lielākas ekonomiskās jaudas, kā arī centrālo banku īstenotie tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi, kas samazina ieguldījumu atdevi konservatīvajiem ieguldījumu veidiem, tādējādi liekot investoriem meklēt riskantākas investīcijas, tajā skaitā uzņēmumu akcijas un naftas kontraktus

Neaizmirst par piesardzību(2)

Ziņa par vakcinēšanos pret Covid-19 ir priecīga ne tikai no slimības ierobežošanas viedokļa, bet arī tādēļ, ka tā rada optimismu par tautsaimniecības atveseļošanos no krīzes, sevišķi iepriecinot investorus biržās, kuriem, pērkot kompāniju akcijas vai preču izejvielas, rodas iespēja tikt pie peļņas.

Cerību un izaugsmes gads?

Neraugoties uz to, ka 2020. gads Latvijā noslēdzās uz pesimistiskas nots saistībā ar aizvien straujāku Covid-19 izplatību, kas cērt un vēl cirtīs robus mūsu valsts tautsaimniecībā arī 2021. gadā, tomēr nav pamata tikai pesimismam vien. Līdzīgi kā 2020., arī 2021. gads, visticamāk, būs ekonomisko kontrastu gads gan tad, ja aplūkojam iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas pa ceturkšņiem, gan arī tad, ja salīdzinām, cik labi vai slikti veicas dažādām tautsaimniecības nozarēm.

Sliktāku ekonomikas prognožu laiks(3)

Covid-19 straujā izplatība veicina aizvien lielāku nenoteiktību attiecībā uz ekonomikas atveseļošanās iespējām gan pasaulē, gan tepat, Latvijā. Ja runājam par pēdējo, tad vēl aizejošajā gadā, proti, šomēnes, Latvijas Banka (LB) ir nākusi klajā ar pārskatītām ekonomikas attīstības prognozēm, kuras kopumā zīmē nedaudz pesimistiskāku ainu nekā iepriekš. Tomēr labā ziņa pirms Jaunā gada ir tāda, ka centrālās bankas prognozes neliecina par jauna krīzes viļņa sākšanos, bet gan par to, ka daļa no atveseļošanās, ko iepriekš varējām gaidīt nākamajā gadā, ir atlikta uz 2022. gadu. Tiesa gan, uzreiz jāteic, ka ne visi šo atveseļošanos sajutīs savā maciņā.

Augošu kontrastu gads

Šobrīd varam droši teikt, ka tādu gadu kā 2020. gads nav pieredzējusi ne Latvijas tautsaimniecība, ne globālā ekonomika kopumā. Covid-19 izplatība pasaulē ir likusi aizvērt daļu no ekonomikas, kā rezultātā pieaudzis bezdarbs, taču tajā pašā laikā Latvijā ir piedzīvots vidējās darba samaksas pieaugums.

Ar nākamā gada straujo kāpumu būs par maz, lai atgūtu šogad zaudēto(3)

Decembrī daudzās valstīs aizsāktā vakcinēšanās pret Covid-19 ekspertu vidū raisa cerības, ka nākamajā gadā globālā tautsaimniecība piedzīvos strauju kāpumu. Tomēr ar to būs par maz, lai atgūtu šogad zaudēto. Turklāt aizvien jārēķinās ar masveida bankrota viļņiem par spīti triljoniem eiro, dolāru un citu valūtu vērtajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Minētais arī nozīmē, ka atsevišķas tautsaimniecības nozares pirmspandēmijas līmeni varēs sasniegt tikai pēc vairākiem gadiem, un patlaban nevar izslēgt, ka dažādās ar viesmīlību un pasākumu rīkošanu saistītajās jomās strādājošo uzņēmumu skaits 2022. gadā būs mazāks nekā 2019. gadā.

Aizdevumu portfelis turpina sarukt(3)

Līdzīgi kā bija ierasts iepriekšējos gados, arī šogad banku kredītportfelis Latvijā turpina sarukt. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka Latvijas rezidentiem izsniegtā kredītportfeļa apmērs minētajā laika posmā sarucis par 2,36%, līdz 15,89 miljardiem eiro.

Tuvināšanās neapstāsies(10)

Laikā, kad Covid-19 pandēmija pieņemas spēkā un aizvien lielākai daļai mājsaimniecību kļūst grūti tikt galā ar ikdienai nepieciešamo preču iegādi un pakalpojumu apmaksu, likumsakarīgs ir jautājums, vai Covid-19 izplatība neapstādinās mūsu labklājības līmeņa izlīdzināšanos ar citām, turīgākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Statistikas dati liecina par negatīvām pārmaiņām iedzīvotāju pirktspējā(16)

Pēdējo nedēļu laikā par Latvijas ekonomiku ir publicēti atšķirīgi dati. No vienas puses, ir daudz pozitīvas informācijas tā dēvētajā makrolīmenī, no otras puses – aizvien vairāk ziņu par iedzīvotāju finansiālo situāciju ir ļoti negatīvā nokrāsā, vedinot domāt, ka sabiedrības labklājības līmenis samazinās, pat neraugoties uz to, ka vidējā darba samaksa turpina palielināties.