Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Mārtiņš Apinis

Bankas turpina kreditēt

Ekonomiskās krīzes atnākšana tradicionāli iezīmējas ar naudas plūsmu samazināšanos tautsaimniecībā. Šajā laika posmā risku pieaugumu saskata arī bankas un citi kredītu devēji, aizdevumus izsniedzot piesardzīgāk un tiem palielinot riska piecenojumu. Tādējādi, piemēram, pagājušajā – 2009. gada – krīzē gados pirms krīzes dāsni un bez lielām pārdomām izsniegtie aizdevumi pēkšņi kļuva nepieejami vai arī pieejami, bet ļoti dārgi. Vismaz pagaidām bankas sola turpināt finansēt ekonomiku, un tas lielā mērā arī noteiks, cik viegli vai smagi pārdzīvosim šo pasaules ekonomisko krīzi.

Nozarēm plašāks atbalsts

Globālajai Covid-19 izplatībai kļūstot aizvien postošākai un dīkstāvē nonākot aizvien lielākam skaitam uzņēmumu, Latvijas valdība pagājušajā nedēļā ir lēmusi paplašināt to uzņēmumu spektru, kuri varētu pretendēt uz valsts atbalstu.

Deflācija Latvijas rūpniecībā var ieilgt

Lēnīgo globālo ekonomiku vēl vairāk nobremzējis Covid-19 straujais uzliesmojums, un Latvijas ražošanā deflācija ir turpinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi Latvijas apstrādes rūpniecība ir samazinājusies par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Samērā līdzīgs vai pat lielāks cenu samazināšanās temps ir novērojams jau četrus mēnešus.

Saglābt esošo labklājību(3)

Globālā Covid-19 pandēmija un tās atskaņas Latvijā vairs nerada jautājumus par to, vai mūsu tautsaimniecība varētu piedzīvot recesiju. Šobrīd, kad aizvien pieaug to uzņēmumu skaits, kuri ir paziņojuši, ka uz laiku aptur savu darbību, svarīgs jautājums ir, kad ekonomika atkal "ieies sliedēs" un varēs vērot labklājības atgriešanos. Ja satricinājumi nebūs ilglaicīgi, visbēdīgākie rādītāji Latvijas tautsaimniecībai varētu būt šā gada otrajā un trešajā ceturksnī, bet pēc tam situācija sāktu pakāpeniski uzlaboties.

Draud vēl vērienīgāka finanšu glābšana(12)

Latvijas valdība jau ir paziņojusi, ka ir gatava atbalstīt tos mūsu valstī strādājošos uzņēmumus, kuri būs cietuši no Covid-19 straujās izplatības pasaulē, lai tādējādi varētu ļaut mūsu valsts ekonomikai grūtos laikus pārdzīvot vieglāk un ātrāk. Tomēr, ja runājam par globālajiem ekonomikas procesiem, pastāv ļoti augsta varbūtība, ka visa korporatīvā sektora glābšana var būt vēl vērienīgāka, nekā tas notika iepriekšējās finanšu krīzes laikā.

Pērnā gada dati liecina par pozitīvām maksātspējas tendencēm(1)

Pagājušā gadā fiksētais iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir atspoguļojies arī viņu maksātspējā. Pērn krietni vien samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuri savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai lielām grūtībām, savukārt pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kura savus ikdienas izdevumus varēja segt ar nelielām grūtībām vai salīdzinoši viegli.

Vīrusam var sekot ekonomikas recesija(18)

Jaunā koronavīrusa uzliesmojuma ietekme uz ekonomiskajiem procesiem kļūst aizvien neparedzamāka. Saistībā ar vīrusa uzliesmojumu un draudiem samazināt globālo ekonomisko izaugsmi jau vairākas nedēļas pasaules finanšu tirgi dzīvo ar trauksmes sajūtu, kura šīs nedēļas pirmdienā izvērtās vētrainā investīciju ziņā riskantāko finanšu aktīvu izpārdošanā.

''Melnajai pirmdienai'' būs atskaņas arī Latvijā(5)

Nedēļa pasaules finanšu tirgos sākusies visai vētraini, un 9. marta norises jau izpelnījušās apzīmējumu kā ''melnā pirmdiena''. Tās ietvaros naftas cena piedzīvojusi straujāko kritumu kopš Persijas līča kara 1991. gadā, bet Volstrītas smagsvaru indekss Dow Jones Industrial Average sevi pieteicis ar 11. vēsturiski lielāko vienas dienas kritumu kopš tā aprēķināšanas sākuma 1886. gadā.

Mazākas inflācijas draudi

Koronavīrusa uzliesmojums komplektā ar visai lēnīgo pasaules ekonomisko izaugsmi neapšaubāmi nemetīs līkumu arī patēriņa cenu pārmaiņām.

Pasaules ekonomikas bremzēšanās būtiski ietekmē rūpniecības rādītājus(2)

Janvāris Latvijas apstrādes rūpniecībā nav nesis pozitīvas korekcijas, bet gan tieši pretēji. Mūsu valsts apstrādes rūpniecības uzņēmumi turpinājuši uzrādīt produkcijas izlaides samazināšanās tendenci. Iespējams, nākamajos mēnešos situācija varētu pasliktināties, ja būs vērojams koronavīrusa Covid-19 skarto valstu skaita pieaugums.

Būvniecības tendence var mainīt virzienu(3)

Būvniecības aktivitāšu pieaugumu, ko Latvija piedzīvojusi iepriekšējos gados, kad apjomi kāpa visai strauji, ir nomainījis lēnākas izaugsmes periods. Pastāv iespēja, ka nozares pienesums valsts ekonomikas kopējā izaugsmē šogad varētu samazināties. Turklāt arī paši ekonomiskie procesi var neizrādīties labvēlīgi tam, lai būvniecības apjomi pieaugtu. Proti, lēnāka tautsaimniecības izaugsme nav veicinoša straujam ienākumu pieaugumam, līdz ar to tiks bremzēts arī investīciju apjoms nozarē.

Krietni lipīgāks, nekā varēja domāt sākotnēji(6)

Venēcija un citas Ziemeļitālijas pilsētas, kuru labklājība atkarīga no tūrisma industrijas ieņēmumiem, nokļūst aizvien neapskaužamākā situācijā ne tikai Covid 19 vīrusa izplatības sociālā, bet arī ekonomiskā aspekta dēļ. Kādreiz ļoti dzīvelīgais tūrisms var apsīkt un līdz ar to šajās pilsētās ģenerētā naudas plūsma. Ko nozīmē naudas plūsmas apstāšanās, visai skaudri izjutām iepriekšējās finanšu krīzes laikā, un, tā kā tūrismam ir visai plaša ietekme uz citām tautsaimniecības nozarēm, diemžēl nevar izslēgt, ka atsevišķas Itālijas provinces var piemeklēt masveida bankrotu vilnis.

Varbūtējie biržas favorīti(1)

Pasaules ekonomiskā situācija kļūst aizvien saspringtāka, un apstākļus vēl vairāk pasliktina koronavīrusa Covid-19 izplatība gan vairākās Āzijas valstis, gan arī Eiropā un citur pasaulē. Rezultātā arī biržas investoru noskaņojums vairs nav tik optimistisks kā pērn.

Pērn izpleties darba tirgus(2)

Latvijas ekonomikai turpinot darboties pēc iepriekšējo gadu izaugsmes inerces, vajadzība pēc darbarokām ir turpinājusi pieaugt. Rezultātā nodarbināto skaits pieaudzis, bezdarbs krities un arī maksātas lielākas algas nekā iepriekš. Latvijā pērn bija nodarbināti 910 tūkstoši jeb 65% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5% un nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.

Vai jauns skaidrās naudas "uznāciens"?(6)

Latvijas neiekļūšana bēdīgas finanšu reputācijas valstu "pelēkajā sarakstā" noteikti vērtējama pozitīvi un varam atviegloti uzelpot par to, ka, iepriekš nespējot tikt galā ar naudas atmazgātājiem, šobrīd mums vairs nedraud potenciāla kredītreitingu samazināšana, aizdevumu sadārdzināšanās un problēmas ar starptautiskajiem norēķiniem.

Jūras pārvadājumu nozari apdraud lēnīgums un koronavīruss. Jārēķinās ar peļņas kritumu(5)

Viens no pasaules ekonomiskās veselības indikatoriem neapšaubāmi ir notiekošais jūras pārvadājumu nozarē. Ja ekonomikai klājas labi, starptautiskā tirdzniecība ir dzīvības pilna un rodas labvēlīgi apstākļi arī kravu pārvadājumu apjomu kāpumam. Tas savukārt ir veicinošs apstāklis tam, lai nozares kompāniju peļņa augtu un akciju cenas palielinātos. Diemžēl šobrīd drīzāk ir jārunā par pretēju tendenci

Vecumā draud nabadzība(32)

Iedzīvotāju ienākumi un uzkrājumu veidošana pensijai Latvijā aizvien ir tēmas, kas var novest visai karstās viedokļu krustugunīs, neraugoties uz to, ka kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas ir pagājuši teju 30 gadi.

Pensiju fondi apsteidz inflāciju(4)

Pensiju otrā līmeņa uzkrājumu veidošana Latvijā izpelnās visai plašu viedokļu spektru – gan atbalstošu, gan klaji noraidošu. Otrais līmenis, respektīvi, fondēto pensiju sistēma, ir izveidots, lai radītu personalizētāku uzkrājumu sistēmu iespējami gaišākām vecumdienām, katram pašam ļaujot daļu no savas naudas novirzīt aktīvākam vai konservatīvākam uzkrājumu modelim.

Izaugsme tuvu nullei. Šogad eksporta apjomi varētu krietni samazināties(20)

Pasaulē uzbangojušais protekcionisma vilnis un ar to saistītie tirdzniecības kari pērn nespēja nobremzēt Latvijas eksporta izaugsmi. Statistika liecina par pieticīgu, taču jūtamu kāpumu, neraugoties uz reeksporta samazināšanos saistībā ar Krievijas veikto kravu pārorientāciju uz savām ostām. Uz šo notikumu fona var runāt par visai pievilcīgu sniegumu, tomēr pamata priekam ir visai maz un šogad ir jārēķinās ar to, ka eksporta apjomi saruks, turklāt var gadīties, ka visai pamatīgi.

Inflācija vēl pagaidām turas(7)

Patēriņa cenu pārmaiņu tempu ziņā janvāris bijis līdzīgs iepriekšējiem mēnešiem. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka šā gada pirmajā mēnesī, salīdzinot ar šo pašu laika nogriezni pērn, kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājies par 2,2%. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri vidēji valstī dzīve kļuvusi par 0,4% dārgāka.

Ražošanas statistikas rādītāji ar katru mēnesi kļūst sliktāki(9)

Pagājušais gads Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir bijis ievērojami atšķirīgs no iepriekšējiem. Kopējais nozares pieaugums pērn ir bijis nulles līmenī, bet gada pēdējos mēnešos produkcijas izlaides apjoms pat uzrādījis samazināšanās tendenci. Raugoties uz konjunktūras apstākļiem, var teikt, ka vēl pērn oktobrī nozare bija samērā pievilcīgos plusos.

Neskaidrība vēl neizplēn. "Pelēkais saraksts" – zaudēta reputācija un lēnāka naudas plūsma(7)

Neskaidras izcelsmes, iespējams, pat krimināla rakstura naudas plūsmas caur Latviju pēdējos pāris gados ik pa laikam izraisījušas viļņošanos komercbanku sektorā. Var izteikt pieļāvumu, ka šīs negācijas nav vēl beigušās, par spīti tam, ka dažas vēstis mūsu valstij pēdējā laikā ir bijušas labas. Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam, kas pazīstama ar nosaukumu Moneyval, gan devusi samērā pozitīvu vērtējumu par Latviju, taču draudi pār mūsu valsts finanšu sistēmu turpina saglabāties.

Dzīvojam draudīgu ziņu netīkamajā ēnā(3)

Atšķirībā no citiem šis gads nav iesācies daudzsološas ziņu pavadībā par iespējām piedzīvot ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos, sevišķi ja ņemam vērā to, ka Latvijas tautsaimniecība ciešā mērā ir saistīta ar globālajām norisēm. Saasinājums Persijas līča reģionā un koronavīrusa uzliesmojums Ķīnā it kā tieši mūs neskar, tomēr gadījumā, ja notikumi eskalēsies, tad pastarpināti to ietekmi izjutīsim arī Latvijā.

Janvāris vedis pie jauniem rekordiem Volstrītā, taču ekspertu teiktais mudina būt piesardzīgiem(8)

Globālajā finanšu pasaulē gada pirmais mēnesis aizritējis visai saspringtā gaisotnē, taču vienlaikus biržas indeksiem ir ļāvis tikt arī pie jauniem rekordiem. Gads sākās ar dažiem stresainiem brīžiem ASV un Irānas attiecībās, kuras nonākušas zemākajā punktā pēdējo 40 gadu laikā, kopš 1979. gadā Teherānā pie varas nāca islāma revolūcijas piekritēji.

Vērojams, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme ļoti strauji piezemējas(42)

Mūsu valsts ir neatraujama globālās ekonomikas, un it īpaši Eiropas ekonomikas, sastāvdaļa, un tur valdošās tendences neizbēgami ietekmē arī Latviju. Jaunākā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par mūsu valsts tautsaimniecības sniegumu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī to visai uzskatāmi apliecina.