Laika ziņas
Šodien
Migla

Mārtiņš Apinis

Bažas par patērētāju aktivitāti

Neraugoties uz to, ka daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Covid-19 uzliesmojums nedaudz pierimis, zaudējumi, kas saistībā ar cilvēku aktivitāšu ierobežošanu radušies tautsaimniecībai, var slēpt ļoti daudz risku. Protams, ir arī atsevišķas pozitīvas nianses, piemēram, straujāka digitalizācijas attīstība, tomēr šos pozitīvos notikumus krietni vien aizēno dažādas ekonomiskās blaknes, kas galu galā var veicināt sabiedrības maksātspējas kritumu

Deflācija varētu apstāties(1)

Ekonomikas vismaz šķietamā stabilizācija pasaulē un arī Latvijā pēc Covid-19 ienestajām blaknēm ir nesusi izmaiņas patēriņa cenu indeksu līknēs. Proti, temps, ar kādu samazinājās inflācija, atnākot Covid-19, līdz ar patēriņa pieaugumu sāk zaudēt spēku. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko mēnešu laikā Latvijas tautsaimniecībā sāks atgriezties inflācija, ja rēķinām cenu pārmaiņas pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.

Vērtē potenciālos scenārijus(1)

Parādoties pirmajiem ekonomiskās stabilizācijas aizmetņiem pēc Covid-19 uzliesmojuma izraisītajiem ekonomikas satricinājumiem, ekonomisti izteica prognozēs par to, kādi varētu būt tautsaimniecības atgūšanās scenāriji.

Neprognozējamā situācija ekonomikā liek sarosīties zelta pircējiem

Covid-19 uzliesmojums šā gada pirmajos sešos mēnešos investoru dzīvi padarījis trauksmes pilnu, un tas izpaudies ne tikai akciju, bet arī izejvielu tirgos. Arī atlikušais pusgads varētu būt svārstību pilns, noskaņojumam mijoties starp cerībām par ekonomikas atveseļošanos un bažām par Covid-19 otrā viļņa atnākšanu un tādā gadījumā iespējamiem bankrotiem.

Vienām nozarēm tiks vairāk, citām ne

Pasaulē turpinoties Covid-19 vīrusa izplatībai, ekonomiskās statistikas dati kļūst pretrunīgāki. No vienas puses, ekonomiskā lejupslīde vēl nav beigusies, no otras puses, atsevišķi dati vedina domāt par pakāpenisku situācijas stabilizēšanos. Vienlaikus ir atsevišķas nozares, kurām līdz ar Covid-19 izplatību radušās jaunas iespējas, tāpat ir pamats diskusijām par to, vai, cīņai ar slimību ieilgstot, jārunā arī par gaidāmām ekonomikas struktūras izmaiņām. Attiecībā uz pēdējo ekspertu viedokļi dalās.

Latvijas ekonomikas ļoti dažādās sejas(1)

Jaunās Covid-19 ekonomikas realitātes ir visai pretrunīgas un, domājams, arī rūdītiem ekonomistiem apgrūtina tautsaimniecības attīstības nākotnes perspektīvu prognozēšanu. Tas, ko šodien redzam, no vienas puses, ir aizvien slēgti sabiedriskās ēdināšanas un izmitināšanas uzņēmumi, savukārt, no otras puses, rindas un piekrautie grozi lielveikalos neraisa nekādas asociācijas par krīzes atnākšanu. Ir pat uzskati, ka nekādas krīzes, vismaz pagaidām, nav, ir tikai nelieli īstermiņa sarežģījumi un sliktākais jau esot aiz muguras.

Biržas piedzīvo lejupslīdi(1)

Visai vērienīgo akciju cenu kāpumu, kas pasaules biržās ilga kopš marta beigām, kad investori sapriecājās par centrālo banku un valstu valdību solītajiem finanšu stimuliem, patlaban ir nomanījusi negatīva korekcija. To var saistīt ar atskārsmēm, ka, par spīti naudas injekcijām, ekonomika vien atturēta no krituma bezdibenī, taču nevar runāt par vērā ņemamiem sasniegumiem vai izaugsmi. Kopējā rocība kļūst mazāka, un tas ierobežo arī uzņēmumu peļņas iespējas, turklāt daudzus uzņēmumus patlaban apdraud pat maksātnespēja.

Deflācijas bremzēšanās ražošanā ir pozitīvs signāls ekonomikai(1)

Realizācijas cenu kritums apstrādes rūpniecībā sākās jau krietnu laikus pirms Covid-19 izplatības un uzskatāmi liecināja par to, ka pasaules rūpniecība draud ieslīgt krīzē. Tas, ka ražotāju cenas krīt, norāda uz to, ka tirgus pieprasījums vairs nav spējīgs absorbēt piedāvājumu, konkurence starp uzņēmumiem pieaug, bet uzņēmumi pārdošanas apjomu veicināšanai sāk meklēt ceļus, kā samazināt cenas, kas, protams, var nest līdzi arī ieņēmumu samazināšanos.

Bankas sola arī turpmāk būt dāsnas finansētājas tautsaimniecībai

Iepriekšējā – 2009. gada – finanšu krīze bija postoša neapdomīgi dotu un ņemtu aizdevumu dēļ, un tieši strauja kredītu kvalitātes pasliktināšanās bija iemesls, kāpēc bankas krīzes ietekmē kļuva par visai kūtrām aizdevumu izsniedzējām.

Žvadzošie ieroči un ūdens tirgošana biržā(6)

Aizvien lielākas bēgļu plūsmas un ģeopolitiskās spriedzes pieaugums pasaulē pēdējā laikā ir saistīts ne vien ar cīņām par naftas un citu preču biržas kotēto stratēģiski nozīmīgo izejvielu ieguves laukiem, bet arī ar pārtikas un ūdens trūkumu. Tieši pēdējais var kļūt par "jauno naftu", jo, pieaugot planētas iedzīvotāju skaitam, konkurence par katru saldūdens litru kļūst lielāka.

Eiropa dzīvo jaunu ekonomikas kontrastu gaidās(5)

Dažādas tautsaimniecības krīzes ir neizbēgamas, tāpēc, lai tās vieglāk pārdzīvotu, visai nozīmīgs ir ekonomiskais kurss tā dēvētajos labajos laikos. Šādi labie laiki ir piemēroti konkurētspējīgas ekonomikas būvēšanai un uzkrājumu veidošanai, radot iespēju valsti padarīt turīgāku un finansiāli varenāku līdz ar katru ekonomikas augšupejas fāzi un vienlaikus ļaujot vieglāk pārdzīvot krīzes brīžus un tajos piesaistīt kapitālu, kas bēg no citām, finansiālā ziņā mazāk veiksmīgām valstīm.

Eksports strauji nobremzē(2)

Aizveroties valstu robežām un iedzīvotājiem pazūdot no ielām un uzturoties savās dzīvesvietās, radušās problēmas ar operatīvu preču piegādi. Turklāt arī patērētāji kļuvuši ievērojami kūtrāki iepērkoties, un tādējādi mazinājies pieprasījums pēc ārvalstīs ražotajām precēm. Tas attiecas gan uz Latviju, gan citām valstīm, to vidū arī uz mūsu svarīgākajām eksporta partnerēm. Nav brīnums, ka šādā situācijā no valsts izvesto preču apjoms ir piedzīvojis straujāko kritumu kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Ceļā uz zemāku punktu(4)

Pandēmijas izraisītā ekonomikas aktivitātes samazināšanās un ar to saistītā iedzīvotāju finansiālā piesardzība visai kardināli ietekmējusi patēriņa cenu izmaiņas. Patlaban patēriņa cenu indekss strauji traucas lejup, un maijā gada inflācijas vietā esam piedzīvojuši cenu samazinājumu salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pagājušajā gadā, proti, ekonomika ir ieslīgusi deflācijā, turklāt visai pamatīgā, kurai ilgstoši turpinoties var būt visai neprognozējamas sekas.

Iesaka ieguldīt, taču pakāpeniski(2)

Iedzīvotāju labklājību raksturo ne tikai ienākumi, kas radušies, saņemot darba algas, bet arī veiksmīgs brīvo līdzekļu izvietojums. Ar pēdējo Latvijā mums ir diezgan paknapi, jo pat mājsaimniecībām ar diviem strādājošajiem nereti ir grūtības segt visus ikdienā nepieciešamos izdevumus. Tomēr situācija ienākumu jomā pamazām mainās, un, pat neraugoties uz to, ka šobrīd ekonomikā ir krīze, ir samērā liels iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir brīvie līdzekļi, ko ieguldīt.

Mānīgie attīstības iespaidi(6)

Esam pieraduši dzirdēt, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes mūsu ekonomika ir nokļuvusi uz daudz ilgtspējīgākas attīstības ceļa. Šos apgalvojumus diezin vai būtu vērts apšaubīt, jo progress ir manāms gan ievērojami sabalansētākā ārējā tirdzniecībā, gan mājsaimniecību aizdevumu un uzkrājumu attiecībā. Arī budžeta deficīta un valsts parāda ziņā mums nav iemesla kaunēties.

Cerības uz miljardu stutēm. Naudas plūsma vietējo tirgu gan modernizēs, gan atbalstīs Covid-19 krīzē(6)

Ekonomikas stimulēšana ar kvantitatīvām metodēm jau kļuvusi par šī gadsimta normu. Patlaban ar Covid-19 izplatīšanos saistītā krīze var kļūt par nopietnāko krīzi pēc XX gadsimta trīsdesmito gadu Lielās depresijas. Tāpēc uz ''likviditātes iepludināšanu ekonomikā'', kā to pieņemts moderni saukt, nav skubināmas ne centrālās bankas, ne valdības. Gan centrālās bankas, gan valdības saprot, ka tā var būt arī tikai laika nopirkšana pirms vēl lielākiem satricinājumiem, tomēr citas iespējas ātrai tautsaimniecības ugunsgrēku dzēšanai vēl nav izdomātas.

Nobremzēto konveijeru laiks(1)

Aprīlis bija pirmais mēnesis, kad mūsu valsts ekonomika jau pilnībā atradās ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu ietekmē. Nesen tika apkopotas sulu mēneša norises mazumtirdzniecības sektorā, un bija redzami likumsakarīgi slikti dati, kuri vēstīja, ka salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn tirgotājiem ir izdevies realizēt par 9% mazāk preču.

Ar cerībām, ka kļūs labāk

Nozares, kas vēl nesen izaugsmes ziņā bija visai dinamiskas, ir kļuvušas par tādām, kuru darbības mērogi strauji samazinās, un tas notiek par spīti nesenajam straujajam darba samaksas kāpumam, kam vajadzētu stutēt patēriņu.

Divi attīstības ātrumi un lielākas atšķirības(4)

Pavisam droši varam teikt, ka koronavīrusa uzliesmojums veicinās ekonomikas struktūras izmaiņas ne vien kādas konkrētas valsts ietvaros, tas veicinās noslāņošanos pat veselu reģionu vai ekonomisko savienību ietvaros. Domājams, ka šajā ziņā ļoti uzskatāms piemērs būs eirozona, kurai jau izveidošanas sākumā bija ievērojamas valstu ekonomiskās un finanšu disciplīnas atšķirības.

Gads bezdarba kāpuma ēnā

Šopavasar Covid-19 izplatība negatīvi ietekmējusi visu Latvijas ekonomiku, un darba tirgus nav izņēmums, tāpēc nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinās, tāpat kā sarūk brīvo vakanču skaits.

Grib obligācijas un zeltu(4)

Pēdējie mēneši pasaules finanšu tirgos ir nesuši kardinālas noskaņojuma pārmaiņas. Var teikt, ka pēdējos mēnešos investoru noskaņojums ir mētājies kā pa viļņiem, interesēm svārstoties gan par labu finanšu aktīviem, kuriem būtībā ir naudas saglabāšanas raksturs krīzes laikā, gan arī par labu tādiem aktīviem, kas ir saistīti ar paaugstinātu ieguldījuma risku. Daudz kas ir bijis atkarīgs gan no tā, kādas bijušas finanšu instrumentu cenu izmaiņas konkrētā laika sprīdī, gan no paziņojumiem par to, cik labi vai slikti sokas ar Covid-19 apkarošanu, gan arī no valsts amatpersonu un centrālo banku paziņojumiem par to, kas tiks darīts, lai stimulētu ekonomikas atdzīvošanos.

Mazāki ieguves apjomi nedaudz piestutējuši melnā zelta cenu(1)

Pretēji aprīlim, kad naftas cena strauji samazinājās un īstermiņa kontrakti vienubrīd tika tirgoti pat par negatīvu cenu, pārdevējiem piemaksājot, lai no tiem atbrīvotos, maijs naftiniekiem un šo ogļūdeņražu resursa kontraktu turētājiem izvērties krietni labvēlīgāks.

Parādzīmes aizvien pievilcīgas(3)

Pienākot Covid-19 izraisītajai ekonomiskajai krīzei, visai uzskatāmi var spriest par to, cik sabalansēti saimniekots labajos gados. Respektīvi, ja valsts nav ļāvusies pārmērīgiem tēriņiem, bet spējusi kaut ko iekrāt, tai ir iespēja ne tikai atbalstīt savas valsts tautsaimniecību grūtos laikos, bet pat piesaistīt jaunu finansējumu no ārvalstīm.

Eiropu apdraud Japānas ekonomiskais scenārijs(7)

Slikta demogrāfija, augoši parādi – tāda ir Eiropas, sevišķi tās rietumu daļas mūsdienu realitāte, kas sevi īpaši pieteikusi tieši aizejošajā desmitgadē. Ekonomiskais pieaugums uz lētiem kredītiem stutētā nekustamā īpašuma tirgū un augošiem valdību tēriņiem, kā arī finanšu sektora peļņas stutēšana ar apšaubāmiem vērtspapīru atvasinājumiem pagājušās desmitgades izskaņā pasauli noveda pie iespaidīgākās finanšu krīzes kopš Lielās depresijas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Liek cerības uz būvniekiem. Ieguldījumi dažādos būvniecības pasākumos amortizētu krīzes efektus(4)

Meklējot veidus, kā saglabāt ekonomisko aktivitāti Covid-19 pandēmijas laikā, tiek norādīts būvniecības virzienā, proti, ar publiskā un privātā sektora finansētu objektu celtniecību varētu saglabāt naudas apriti tautsaimniecībā, tādējādi amortizējot krīzes radītos triecienus. Jāpiebilst, ka gada pirmajos trijos mēnešos, t. i., pirmajā ceturksnī, kura ekonomiskos rādītājus Covid-19 ietekmēja galvenokārt tikai ceturkšņa beigās, tieši būvniecība ar savu gandrīz 15% vērto kāpumu gada izteiksmē bija Latvijas tautsaimniecības straujāk augošāko nozaru spicē.

Atgriezties pie izaugsmes. Atgūsimies ar naudas injekcijām un brīvu cilvēku pārvietošanos(13)

Jautājums par to, kādā veidā ekonomiskās izaugsmes gadus varētu nomainīt krīze, vairs nav aktuāls. Šobrīd daudz aktuālāka tēma ir, kādā veidā un kad tautsaimniecība varētu atjaunoties pēc pašreizējās, ar Covid-19 saistītās, krīzes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo, 2009. gada, finanšu krīzi šoreiz ekonomiskās nepatikšanas ir strukturētas citādi.

Naudas netērēšana posta ekonomiku(29)

Ekonomikas dati nebija iepriecinoši, jau pirms Covid-19 bija pārņēmis mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais pirmā ceturkšņa ekonomikas ātrais novērtējums, saskaņā ar kuru valsts iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn krities par 1,4%. Tiek paredzēts, ka sniegums otrajā ceturksnī būs vēl krietni vājāks. Galvenais iemesls ir naudas aprites samazināšanās, un viens no ātrākajiem, statistikas datos redzamajiem indikatoriem situācijas vērtējumam ir mazumtirdzniecības apgrozījums.

Ir visai labas atgūšanās iespējas(4)

Analizējot ar Covid-19 izplatību saistītos riskus pasaules ekonomikai, ir dzirdēta prognoze, ka šī krīze globālo tautsaimniecību varētu izpostīt daudz graujošāk nekā iepriekšējā krīze, ko piedzīvojām pagājušās desmitgades izskaņā. Tomēr šī prognoze nenozīmē, ka visas valstis tiks skartas vienādi smagi. Turklāt Latvija varētu būt to valstu vidū, kurās šo krīzi varētu pārdzīvot vieglāk nekā iepriekšējo, 2009. gada krīzi, jo pēdējās desmitgades laikā mūsu valsts tautsaimniecība kļuvusi sabalansētāka, vairāk dzīvojot saskaņā ar materiālajām iespējām, proti, ar mazāku parādu slogu un vienlaikus eksportspējīgāku preču un pakalpojumu klāstu.