Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Otrdiena, 21. maijs
Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna

Rūpniecība kā dzinējspēks

Cilvēku sarunās vārdu salikums "Latvijas rūpniecība" tiek traktēts ar visai dažādu pieskaņu. Parasti skaļāks viedoklis ir tiem, kuriem tā asociējas ar PSRS laika monstriem un kuri visai pārliecinoši pauž, ka rūpniecība ir iznīcināta. Citi, piemēram, tie, kuri strādā kādā no mūsdienu modernajiem mašīnbūves uzņēmumiem un ražo detaļas Eiropas autorūpniecības gigantiem, dzirdami daudz retāk un klusāk.

Fakts ir tāds, ka tagad, iegādājoties jaunu auto, var gadīties, ka kāda no detaļām ražota tepat Latvijā. Tāpat mums ir moderna elektronikas, ķīmiskā rūpniecība, atsevišķas tekstila sfēras, bet kokapstrādes pievienotā vērtība nav salīdzināma ar to, kas bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Sabiedrībā to pamana visai maz, bet apmēram pēdējo 12 vai 13 gadu laikā tieši apstrādes rūpniecība (tā rūpniecības daļa, kas vairumam asociējas ar ražošanu, jo vēl ir ieguves rūpniecība un enerģētika) vismaz trīs reizes bijusi tā, kas Latvijas ekonomikai ļāvusi veiksmīgi atgūties no krīzes vai vismaz spējusi amortizēt dažādas ekonomiskās negācijas.

Pirmais no piemēriem būtu datējams ar 2010.–2011. gadu, kad tautsaimniecība atguvās, tieši pateicoties straujam ražošanas un eksporta kāpumam, otrais piemērs datējams ar 2016. gadu, kad ES fondu naudas pārrāvuma laikā tieši apstrādes rūpniecība paglāba mūsu valsts ekonomiku no ieslīdēšanas mīnusos, bet trešais piemērs ir pavisam nesens – jau Covid-19 pandēmijas laikā, kad šī nozare ļāva saglabāt ekonomisko aktivitāti un paglāba tautsaimniecību no ilgstošas recesijas. Tagad rūpniekiem pašiem klājas grūti, jo maksa par gāzi vai elektrību var būt pieaugusi vairāk nekā desmitkārt.

Daudzējādā ziņā ekonomikā piedzīvojam "trekno gadu beigu sindromu", kā, piemēram, 2008. gadā, taču ir redzamas arī būtiskas atšķirības. Piemēram, apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība ekonomikā 2008. gada 2. ceturksnī bija 10,9%, bet šogad attiecīgā laika periodā 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ļoti lielā mērā pasaka to, kāda attīstība mūs sagaida turpmāk. Proti, ja situācija turpinās pasliktināties, mūs nevajadzētu piemeklēt tādam kritumam, kādu piedzīvojām 2008. gada krīzē. Jo lielāks ir ražojošā sektora īpatsvars un augstāka radītā vērtība valsts tautsaimniecībā, jo noturīgāka ir valsts ekonomika pret dažādiem satricinājumiem. Ikdienas dzīvē tas, visticamāk, nozīmēs ļoti nepatīkamu ziemu, taču var solīt strauju valsts ekonomikas attīstību nākamā gada otrajā pusē. Tas attiecas arī uz iedzīvotāju kontos ieskaitīto algu apmēru un banknošu čaukstoņu bikšu kabatās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Aicina bruņoties ar zināšanām

Drošības tematikai veltītajā portālā Sargs.lv ir atrodama informatīva rokasgrāmata Kā rīkoties kara gadījumā.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē