Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

DIENAS GADA BALVA KULTŪRĀ

Dienas gada balva kultūrā ir laikraksta Diena tradīcija kopš 2001. gada. Balvas tradīcija nozīmē teikt paldies mākslas personībām, kas gada laikā visdažādākajās intonācijās iedvesmojušas un ļāvušas justies tuvāk harmonijai un spēkam, bet tikpat lielā mērā "kutinājušas" un rādījušas priekšzīmi, kā būt nepareiziem, dulliem, rakstīt pāri rūtiņām.

Ilgu laiku tā bija vienīgā balva, kas vienkopus izgaismoja īpašus kultūras gada sasniegumus dažādās mākslas jomās. 

2018. gada 4. janvāra KDi numurā tika paziņoti Dienas gada balvas kultūrā 2017 nominanti.

Par ikvienu nominantu no 10. līdz 24. janvārim bija iespēja balsot arī portālā Diena.lv. KDi lasītāju simpātiju balvu ieguva gleznotājs Jānis Avotiņš.

Tradīcija nemainīga – žūrija nosaka tos vienpadsmit laureātus, kuri saņem tēlnieka Gļeba Panteļejeva darināto zelta kartupeli. Dienas gada balvas kultūrā 2017 laureāti paziņoti kultūras un izklaides izdevuma KDi speciālizdevumā, kas iznāca 2018. gada 8. februārī. Video sarunas ar laureātiem un balvas pasniegšanas mirkļus iespējams skatīties balvas specsadaļā LMT Straumes mājaslapā - straume.lmt.lv/kulturasbalva

 

NOMINANTI

Par ikvienu nominantu no 10. līdz 24. janvārim bija iespēja balsot arī portālā Diena.lv. KDi lasītāju simpātiju balvu nodrošina SIA "Izdevniecība Dienas mediji" sadarbībā ar ZAB "Ellex Kļaviņš". 

AUSTRIS MAILĪTISŠaoliņas lidojošo mūku teātris

Šaoliņas lidojošo mūku teātra arhitektūra tehnoloģiski sarežģītu un pragmatisku biznesa projektu ar gaisa akrobātu šoviem pārvērtusi poētiskā pasakā par lidojošiem mūkiem Ķīnas vidienē. Ēkas arhitektūras elementi ne tikai rada tās vizuālo tēlu, bet ir arī funkcionāli nepieciešami, piemēram, akmens pakāpienu joslas veido ēkas formu un ir arī uzeja līdz izrāžu laukumam, sēdvietas izrāžu vērošanai un žalūzijas, kas slēpj tehnisko un biroja telpu stikloto konstrukciju. Šaoliņas lidojošo mūku teātra projekts ir apliecinājums Latvijas arhitektūras eksporta potenciālam un tā īstenošanas iespējām – pirmo reizi Latvijas arhitektu birojs īstenojis tik vērienīgu projektu tālu aiz Latvijas robežām.

Šaoliņas lidojošo mūku teātra arhitekti – Austris Mailītis, Valters Murāns, Ints Menģelis, Kārlis Melzobs, Dina Suhanova, Andra Odumāne, Jekaterina Olonkina

MIĶELIS BAŠTIKSBurtveidols "Cīrulis Display"

Burtveidols "Cīrulis Display" ir mūsdienīgi interpretēts un detalizēti izstrādāts produkts. Tā izteiksmes iedvesmas avots bijis XX gadsimta pirmās puses latviskās identitātes veidotājs dizainā un lietišķajā mākslā Ansis Cīrulis. Lokāla autoritāte, kuras izteiksme tagad pārvērsta starptautiski konvertējamā produktā – burtveidols pielāgots 30 valodu specifiskajām diakritiskajām zīmēm un globālas tirdzniecības iespējām internetā.

Izstrādātāji – dizaina studija "Asketic", Miķelis Baštiks, Saša Belajevs

RIHARDS FUNTSStarptautiskā dizaina vasaras skola "MAD" un izstādes "You’ve Got 1243 Unread Messages. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze" iekārtojums

Starptautiskā dizaina vasaras skola "MAD" Latvijas lokālās iespējas (Siguldas gleznainā apkārtne, bioloģiskās zemnieku saimniecības, amatnieki) prasmīgi salāgo ar starptautiski aktuālām interesēm dizaina jomā – biodizainu, low-tech balstītiem izdzīvošanas scenārijiem. Dizaina tapšanas process, kas ir aizraujošs ne tikai skolas starptautiskajiem dalībniekiem un pasniedzējiem, bet arī šī procesa vērotājiem – vasaras skolas izstādes apmeklētājiem. Izstādes "You’ve Got 1243 Unread Messages. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze" iekārtojums ir kā lielisks pēc mēra šūts uzvalks, kas ideāli piegulst katram izstādītajam eksponātam, un kā laba filmu mūzika, bez kuras nevar iztikt, bet filmas – izstādes – skatīšanās laikā to nedzird.

Starptautiskās dizaina vasaras skolas "MAD" organizētāji – Rihards Funts, Liene Kuplā, Elīna Drāke, Jānis Gailītis, Toms Lucāns.

Izstādes "You’ve Got 1243 Unread Messages. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze" iekārtojuma autori – dizaina studija Rijada, Rihards Funts, Toms Lucāns, Roberta Fišere.

SEMJONS HAŅINSDzejas izlase "Bet ne ar to/Но не тем". Izdevniecība "Neputns".

Semjona Haņina fenomens Latvijas kultūrtelpā ir nemainīgi nozīmīgs. Katra Semjona Haņina dzejas performance ir hipnotizējošs akts. Dzejnieka personības pieticība atspoguļojas rimtajās, ar ikdienas putekļu kārtiņu – zelta putekļu – apaugušajās eksistences poētiskajās mizanscēnās, kas spēcīgi ietekmē dzejas un starpdisciplināro domu Latvijā un savieno krievvalodīgo un latviešu dzeju – jauno dzejas izlasi latviski atdzejojuši 13 dzejnieki, un uz Latvijas dzejnieku kopumu tas ir vērā ņemams skaitlis. Latvijas dzejas telpā Semjons Haņins ir savējais.

PAULS BANKOVSKISStāstu krājums "Kur pazuda saimnieks?". Izdevniecība "Liels un mazs"

Autors, kurš vienmēr izmēģina literatūras iespējas. Šajā itin nemaz ne bērnu grāmatā, lai gan paša autora ilustrētā, autors reportē tādus Latvijai nozīmīgus vēsturiskus notikumus, kas latviešiem tik bieži atgādināti, it kā tik labi zināmi vai tieši otrādi – laimīgi piemirstas traģēdijas, kas vairs nav uztveramas bez jaunas perspektīvas. Tāpēc Pauls Bankovskis uz tām skatās ne tikai no laika distances, bet izmiesojoties no cilvēka perspektīvas un runā kustoņu balsīs par cilvēcisko realitāti.

JĀNIS KALNAČSPētījums Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana. 1944–1949. Izdevniecība "Neputns".

Unikāls pētījums gan tēmas oriģinalitātes, gan īstenojuma ziņā. Mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača daudzu gadu darbs, izsekojot tam, kas notika ar tūkstošiem 1944. gada vasaras beigās un rudenī bēgļu gaitās devušos rīdzinieku mājās un dzīvokļos atstāto iedzīvi (arī mākslas darbiem), ir spēcīgs savā divdabīgajā ietilpībā. Bezkaislīga dokumentāla precizitāte mijas ar dienasgrāmatu, vēstuļu un atmiņu emocionālajām liecībām. Tās ir saviļņojošs pierādījums tam, cik eksistenciāli svarīgu vietu pirmskara Latvijas iedzīvotāju pasaulē ieņēma māksla un māju "klusuma, miera un spodrības gars" (Paula Jēgere-Freimane). Bez vērtīgiem mākslas vēstures faktiem Jāņa Kalnača pētījums atklāj arī aizraujošu antropoloģisku pieredzi – detalizētie fakti gluži vieliski uzbur aizgājušo matēriju, un lasītājs kā filmā var ieiet 20.–30. gadu juristu, operas dziedātāju, dzejnieču, arhitektu u. c. dzīvokļos.

DAINA SIRMĀDzejas krājums "Dievaines". Izdevniecība "Pētergailis".

Daina Sirmā klusi izdevusi trešo dzejas grāmatu. Ja uz vāka uzliek tradicionālo latviešu rakstu Dieva un debesu zīmi, krājums iegūst pārpasaulīgu dvesmu. Taču ne jau tikai tāpēc. Dainas Sirmās dzejas tēma ir transcendentāla, tomēr vienlaikus arī tik cilvēciski iezemēta šajā zemes valstībā un kārtībā un savienota arī ar pazemes sfēru. Nebeidzama elēģija, kas aizskar citai pasaulei piederošo cilvēka dvēseli, atgādinot lasītājam, ka viņš nav tikai plakana ikdienišķa būtne ar iestatīto režīmu: strādāt, ēst, gulēt. Daina Sirmā ārkārtīgi meistarīgi un smalki operē ar nemateriālajām – dzejas un dvēseles – matērijām, un mēs nevaram ilgāk ļaut šai dzejniecei būt tik pieticīgai, kautrīgai un pazemīgai, jo viņas dzejas balss ir pārāk nozīmīga.

KRISTĪNE ULBERGARomāns "Tur". Izdevniecība "Dienas grāmata".

Uzrakstījusi romānu, kāda latviešu literatūrā nekad nav bijis, pārdurot lasītāja neziņas burbuli par tādas literatūras iespējamību, Kristīne Ulberga pārdur arī vēsturisko pagājušā gadu simteņa 80. gadu burbuli, liekot no tā iztecēt visiem, visiem pieņemtajiem priekšstatiem par dzīvi padomju Latvijā un piedāvājot vietā nevis cilvēka attiecības ar vēsturi jaunā mērcē, bet cilvēka attiecības ar sevi – augstāku būtni par spogulī vai melnbaltā padomju pases bildē redzamo – vissvarīgāko no tēmām gan dzīvē, gan literatūrā, kas transponējama jebkurā vēsturiskajā vai tikai vēl nākamajā, vai mūsu laikā. Talantīgi uzrakstīts romāns.

ANNA AUZIŅADzejas krājums "Annas pūra govs". Izdevniecība "Neputns".

Ar šo spilgto dzejas krājumu Anna Auziņa pierāda, ka briedums (dzejā un personībā) nebūt nenozīmē, ka dzīve kļuvusi vienmērīgāka, briedumu sasniegušais cilvēks – kūtrāks, kairinājuma mehānisms notrulinājies un skatiena krāsu gamma kļuvusi pastelīga. Briedums Annai Auziņai nozīmē brīvību, izlaužoties cauri priekšstatu dekonstrukcijai. Tā ir dzejiska brīvība – brīvība dzejā izplūst caur pamatīgu grunts slāni, attīrot pārmantojamības pūru, tad izfiltrējas caur bohēmiskām un varbūt pat ķecerīgām rindām vai vispār nojauc rindas un pat fontus, lai persona beidzot būtu brīva, attīrīta un gatava iepazīties pati ar sevi – brīva cilvēka apziņa.

ILZE KONSTANTE Pētījums "Staļina garā ēna Latvijas tēlotājā mākslā" 1940–1956. Izdevniecība "Neputns"

Apjomīgajā pētījumā par drūmāko posmu latviešu kultūrā ne vien dziļi atklāts humānais un radošais posts, ko nesa okupācija, bet arī iezīmēta tradīcija un potenciāls, kas realizējās straujā attīstībā nākamajās desmitgadēs.

IEVA ILTNEREIzstāde "Implants" galerijā "Māksla XO" no 2017. gada 8. līdz 30. maijam

Elegance un glamūrs ar oderīti – rezignētu komentāru par vērtībām mākslā un mākslas dzīvē. Par skaistumu, kas vairs nespēj būt tik nevainīgs, kā izliekas, jo pārāk dziļi implantēts izdevīgos darījumos.

ARTŪRS VIRTMANISDarbs "Fucking Times!" grupas izstādē "No laika gala" Rīgas mākslas telpā no 2017. gada 3. februāra līdz 26. martam

Monumentālais panno no nepastāvīgiem materiāliem tapis kā spontāns izsauciens, vilšanās politiskajā un mediju realitātē. Līdzīgi pārejošām dusmām, kam jāļauj vaļa, lai viss turpinātos tāpat kā agrāk, kad izstāde ir novākta.

JĀNIS AVOTIŅŠIzstāde "Laiktelpas klejotāji" Mūkusalas mākslas salonā no 2017. gada 3. februāra līdz 11. martam

Reta iespēja ieraudzīt Rīgā gleznas, kas radījušas latviešu mūsdienu mākslas seju ārzemēs, – it kā aizmiglotā, neskaidrā spogulī ieraudzīt pašiem sevi un savu pagātni. Detaļas vairs neiespējami izšķirt, viss jauns, bet kaut kas acumirklī liek pazīt savu, mūsējo.

DAINIS PUNDURSIzstāde "Porcelāns un apzinātie sapņi" galerijā "Daugava" no 2017. gada 6. decembra līdz 2018. gada 27. janvārim

Materiālam tradicionāli piedēvētais trauslums atklāts negaidītā veidā – neticamās trīsdimensiju ģeometriskās struktūrās. Porcelāna puzuri, kas turas kopā, pateicoties matemātikai un fanātiskam roku darbam, rada iespaidu, ka tie pastāv pretēji loģikai un gravitācijai.

KRISTIANS BREKTEIzstāde "Mr. & Mrs. Doe" galerijā "Māksla XO" no 2017. gada 12. oktobra līdz 7. novembrim

Izstāde spēj panākt spēcīgu emocionālu iespaidu ne tikai šausminošās tēmas dēļ, bet arī ar bezkaislīgu precizitāti, kādā ikdienā paejam tai garām, neļaujoties sentimentam vai naturālu detaļu apcerei.

EDMUNDS JANSONS Animācijas filmas "Bize un Neguļa" režija

Darbā Bize un Neguļa Edmunds Jansons apliecina prasmi radīt mūsdienīgu un dzīvesgudru animācijas filmu gan bērniem, gan viņu vecākiem, centrējot filmas vēstījumu ap bērna izjūtām, kad viņš saskaras ar priecīgu, bet nebūt ne vienkāršu notikumu – otrā bērniņa ienākšanu ģimenē. Šis ir mērķtiecīgs komandas darbs, kurā būtisks ir gan Lotes Eglītes oriģinālais, psiholoģiski precīzais scenārijs, gan mākslinieka Reiņa Pētersona radītā filmas vizuālā pasaule.

LAILA PAKALNIŅADokumentālās filmas "Zirdziņ, hallo!" režija

Režisores Lailas Pakalniņas filma "Zirdziņ, hallo!" lieki neekspluatē filmas hronometrāžu – nepilnās 25 minūtēs tiek radīta pārliecinoša laika, dabas ritmu un, iespējams, dzīves jēgas metafora. Šis darbs ir vizuāli filigrāna laika kategorijas notveršana kinematogrāfiskā formā, režisorei fiksējot dzīves un laika ritējumu vienā no nelielām, šķietami ne ar ko īpašu nepamanāmām Latvijas apdzīvotajām vietām (pie Krāslavas).

KRISTA BURĀNEDokumentālās filmas "Pasaka par tukšo telpu" režija

Filmā "Pasaka par tukšo telpu" režisore Krista Burāne radījusi daudzslāņainu un jēdzieniski ietilpīgu izcilā scenogrāfa Andra Freiberga portretējumu. Par unikālu un pārsteidzošu šo darbu padara izteiksmes oriģinalitāte un niansēts dažādu kino veidu – dokumentālā kino un leļļu animācijas - izmantojums.

GINTS BĒRZIŅŠOperatora darbs filmās "Lidija" un "Maģiskais kimono"

Rafinēts profesionālisms un prasme atrast perfektu, unikālu filmas vizuālo tēlu – šīs ir spilgtākās operatora Ginta Bērziņa īpašības. Režisora Andreja Verhoustinska dokumentālā filma "Lidija" un režisora Māra Martinsona spēlfilma "Maģiskais kimono" ir radikāli atšķirīgi darbi, kuros Gints Bērziņš izvēlējies un nevainojami īstenojis absolūti atšķirīgu vizuālā vēstījuma stratēģiju. Filmā Lidija, kas stāsta par Lidiju Lasmani-Doroņinu, ir izmantota konceptuāla pieeja, visu filmu nofilmējot vienā kadrā, savukārt spēlfilmā Maģiskais kimono pārliecinoši tiek radīts poētisks, dekoratīvs Rīgas un Latvijas vizuālais tēls, respektējot šī Latvijas un Japānas sadarbības projekta japānisko kontekstu.

JĀNIS NORDSSpēlfilmas "Ar putām uz lūpām" režija

Režisors Jānis Nords ir izpelnījies atzinību par enerģiskiem, kinematogrāfiski mērķtiecīgiem un tēlainiem meklējumiem nobriedušas sievietes un divu vīriešu – viņas vīra invalīda un tīņa skolnieka –savstarpējo attiecību laukā spēlfilmā "Ar putām uz lūpām". Jānis Nords pārliecinoši velk paralēles starp cilvēku kaislību, kompleksu un ilgu iezīmēto attiecību zonu un dzīvnieku, dabas pasauli.

RIHARDS DUBRAKomponists

Oratorija "Marija". Valsts akadēmiskais koris Latvija, etnodziedātāju grupa, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, ērģelniece Iveta Apkalna/Kristīne Adamaite, diriģents Māris Sirmais Latgales vēstniecībā "Gors" 4. maijā, Lielajā ģildē 5. maijā. Mērķtiecīgi, meistarīgi un organiski savienota sakrālā un tradicionālā kultūras pasaule. Spēcīgs un krāšņs opuss. Tas apliecina, ka Dievmāte un latviešu Māra ir viena un tā pati persona. Lūgšana par Latvijas tautu visā muzikālo iespēju dimensijā no siltas sirsnības līdz kaismīgai drāmai vērienīgajā oratorijas kulminācijā vienlaikus ir arī cildinājums mūzikas skaistumam.

GEORGS PELĒCISKomponists

Klavierkoncerts "Musica confinanta". Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solists Vestards Šimkus, diriģents Andris Vecumnieks Lielajā ģildē 17. februārī. Jūtīga, aizkustinoši vienkārša, gaiša un godīga refleksija mūža un mūžības pierobežā, joprojām turpinot kalpot mūzikas ideālajam, pārlaicīgajam skaistumam un harmonijai, t. s. eifonijai. Tā ir atbruņojoša savā šķietamajā vienkāršībā un valdzina ar skaidrību, tīrību, daiļskanīgumu un pozitīvo vitalitāti.

PLATONS BURAVICKISKomponists

Mūzikas valoda, skaņu palete un estētika, kuru nav iespējams nepamanīt. Iepriekš neprognozējams mūzikas poliglots un skanējuma meistars praktiķis, kurš pārsteidz ar ideju, stilu un žanru dažādību no Demontāžas estētikas orķestrim "Sinfonietta Rīga" un elektronikai (festivālā "Sansusī" 12. augustā un Lielajā ģildē 24. novembrī) līdz 11. Liepājas koncertam balsij un orķestrim (soliste Julianna Bavarska, diriģents Atvars Lakstīgala; koncertzālē Lielais dzintars 22. jūlijā). No Narkozes (trio Altera Veritas) līdz Berlīnes filharmoniķu dalībnieku ansamblim "Sharoun" radītajiem mehāniskajiem procesiem "Injector. Впрыск. Sprausla" un pat tehnooperai (Spazio Bar 25. un 26. novembrī fabrikā "Boļševička"). Komponists, kurš ne tikai vēlas radīt mūziku, kas patiks visiem, bet arī patiešām spēj uzrunāt gan akadēmiskās, gan alternatīvās kultūras cienītājus.

MARINA REBEKASoprāns

Balss skaistuma, vokālās meistarības un spēcīga personības starojuma piepildīti, spilgti un saviļņojoši titulvaroņu tēli Gaetāno Doniceti operas "Marija Stjuarte" un Vinčenco Bellīni operas "Norma tēli" koncertuzvedumos Latvijā. Bel canto stila virtuozajā sarežģītībā Marinas Rebekas soprāna krāsas izceļ cilvēcisko, pretrunīgo, emocionālo, raksturīgo, patieso. Debitējot Margarētas lomā Šarla Guno romantiskajā operā "Fausts" Latvijas Nacionālajā operā, dziedātāja uz skatuves izdzīvo veselu dzīvi.

KRISTS AUZNIEKSKomponists

Skaņdarbs Uguns un roze, orķestris "Sinfonietta Rīga", diriģents Normunds Šnē Cēsu koncertzālē 25. augustā. Opuss "Darbs. Dievs. Daba", Latvijas Radio bigbends LNB Ziedoņa zālē 17. oktobrī, kā arī diskā Latviešu džeza svīta vol. 2. Jeila Universitātes doktorants Krists Auznieks nemeklē atsvešinātas intelektuālas rotaļas. "Uguns un roze" ir izsmalcināta, trausla skaņu vīzija, klausāms gaismas mirgojums telpā. Ceļojums sevī, kas ved uz skanisku paradīzi. Arī savdabīgais industriālais minimālisms džeza bigbendam sniedz neparastu, iedvesmojošu klausīšanās pieredzi.

REINIS ZARIŅŠPianists

Spilgts pianisma meistarības un oriģinālu, dziļi pārdomātu māksliniecisko ideju apliecinājums vairākās koncertprogrammās dzimtenē. Dziļas un smalkas latviešu komponistu mūzikas interpretācijas: Artura Maskata 12. Liepājas koncerta klavierēm un orķestrim un Andra Dzenīša "Astoņstūra/Octagon" pirmatskaņojums Rēzeknē un Liepājā, apgādā Skani izdotajos albumos Lūcija Garūta. Klaviermūzika un Dzimuši 1906. Dārziņš. Ivanovs (Volfganga Dārziņa 2. klavierkoncerts). Autorprogrammas "Skaņu katedrāles" Latgales vēstniecībā "Gors" 6. septembrī, Taustiņu dejas Rīgas Stradiņa universitātes aulā 24. oktobrī, Marilēnas Šiltkampas mākslas un romantisma laikmeta mūzikas performance "MusicPainting/Live" Cēsu koncertzālē 28. jūlijā. Reinim Zariņam mūzika tiešām ir dvēseles elpa.

VILIS DAUDZIŅŠĻeņina loma režisora Ulda Tīrona Jaunajā Rīgas teātrī iestudētajā izrādē "Pēdējā Ļeņina eglīte"

Apliecinot savu spilgto pārtapšanas mākslu, Vilis Daudziņš Ļeņina tēlā rada šedevru – grotesku bijušā revolūcijas vadoņa tēlu jau pilnīgā sabrukuma stāvoklī. Bērna prātā nonākušais Ļeņins, atbrīvojies no saprāta uzliktajiem rāmjiem, ir neprognozējams, un tāds ir arī Viļa Daudziņa tēlojums. Neprāta radīto situāciju komisms un mirstoša cilvēka traģisms. Laikmeta rāmji un slimnieks, kurš no tiem – paša radītajiem – izkrīt.

MĀRA ĶIMELEJaunajā Rīgas teātrī iestudētās izrādes "Nora" režija

Henrika Ibsena lugas "Leļļu nams" (Nora) pirmizrāde notika 1879. gada 21. decembrī Kopenhāgenas Karaliskajā teātrī. Režisore Māra Ķimele pēc 138 gadiem it kā noņem zvīņas no acīm un ļauj šo regulāri iestudēto, tomēr nedaudz apputējušo un didaktiski shematisko klasikas darbu ieraudzīt pulsējošu dzīvi, sāpīgi un savā laikā atskurbinoši. "Tas ir par mani!" pēc izrādes pārsteigti apmulsušas atzina skatītājas. Režisore nav iestudējusi izrādi par vīriešiem despotiem, kas "upurē Noru uz sava egoisma altāra", kā rakstīja Ibsena laika recenzenti, bet gan par to, kā mēs sagandējam savu dzīvi, ieslogot otru sava cēlā upura cietumā, viņam par to pat nenojaušot. Patiesības neteikšana kā tuvu attiecību vēzis. Interpretācija nobriedušiem cilvēkiem, kuri spējīgi saskatīt baļķus vispirms savās acīs.

INGA TROPAMetāloperas "Kurbads. Ķēves dēls" Limbažu Lielezera estrādes amfiteātrī un teātrī "Dirty Deal Teatro" iestudētās izrādes "Dvēseļu utenis" režija

Ar nepieradināti svaigu skatu, spīva, emocionāla, bet nesentimentāla, bez ambiciozu manifestu un skaļas publicitātes spiediena Inga Tropa arvien pārliecinošāk pierāda, ka režija viņai nav tikai talantīgas aktrises kaprīze. Multimediālā metālopera ar metālfolka grupu Skyforger Limbažu estrādē 3. jūnijā aizdārdēja padebešos kā atbrīvotas radīšanas gaviles, vienlaikus sarežģītajam daudzpakāpju izrādes visumam (gaismas, horeogrāfija, skaņa) spējot piešķirt pārdomātu struktūru, jaudu un tēlainību, estētiku atjautīgi saplūdinot ar dabas spēku. Mēroga ziņā gluži pretējs tuvplāna darbs ir Dvēseļu utenis, kurā Inga Tropa sadarbībā ar dramaturģi Justīni Kļavu eleganti pierāda, ka neviena vēstures trauma vai komunāls strīds nav atrisināms bez spēcīgas pašironijas un elementāras cilvēcības.

MONIKA PORMALEScenogrāfija režisora Vladislava Nastavševa Jaunajā Rīgas teātrī iestudētajā izrādē "Ciniķi"

Telpai Vladislava Nastavševa izrādēs ir būtiska nozīme, un viņa sadarbība ar scenogrāfi Moniku Pormali ļāvusi tapt intriģējošai videi izrādē "Ciniķi". Palielinātais radiouztvērēja skaļrunis kā šķīvis, ar ko uztvert signālus no revolūcijas kosmosa. Garš, transformējams galds un zirga skelets. Vizuālo tēlu lakonisms un precizitāte kombinācijā ar Oskara Pauliņa gaismu partitūru rada to vārdos grūti formulējamo noskaņu, kas raksturo pēcrevolūcijas laika pretrunīgumu Krievijā.

REINIS SUHANOVSRadoša, daudzveidīga Valmieras vasaras teātra festivāla programma bērniem

Valmieras vasaras teātra festivāls iedzīvojas un pieradina skatītāju pie neparastām izrāžu formām un netipiskām norises vietām. 2017. gada festivāla auditorija – bērni – pārņēma pilsētas centru un izbaudīja tās iespējas, kas viņiem bija sarūpētas, – izrādes ugunsdzēsēju depo, meža vidū, pazemes autostāvvietā, mēbeļu veikalā, naktsklubā. Reinis Suhanovs, būdams festivāla idejas galvenais dzinējspēks un direktors, bija sapulcējis lielisku režisoru komandu, kas radīja fantāziju rosinošus, intriģējošus skatuves darbus. Turklāt dzima arī leģendas – viena no tām vēsta par ģimeni, kurai tik ļoti iepatikusies kāda izrāde, ka tā pārnakšņojusi automašīnā Valmieras centrā, blakus Sīmaņa baznīcai, lai redzētu vēl kādu izrādi nākamajā dienā.

ŽŪRIJA

Undīne Adamaite, KDi redaktore Jegors Jerohomovičs, KDi redaktors
Inese Lūsiņa, kritiķe Atis Rozentāls, kritiķis
Dita Rietuma, kritiķe Vilnis Vējš, kritiķis
Kristīne Budže, kritiķe Inga Žolude, rakstniece

 

DGBK publikācijas

Vairāk DGBK publikācijas

Ar Rasas un Raita Šmitu Purva radio laboratoriju atklāta Lietuvas ekspozīcija Venēcijas arhitektūras biennālē

Šonedēļ, 16. Venēcijas arhitektūras biennāles ietvaros ar latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita jauno mākslas darbu Biotricity. Purva radio laboratorija un starptautisku simpoziju Purva radio tiek atklāta Purva skola – Lietuvas nacionālā ekspozīcija, kas tapusi sadarbībā ar Masačūsetas Tehnoloģiju institūtu (MIT), informēja mākslinieku pārstāve Agnese Baranova.

Vairāk KDi