Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Apmācies
  • Avots: sputniknewslv.com
  • 24. jūlijs, 10:52

Melu tvertne: Pabriks gatavs maksāt par amerikāņu karavīriem

Krievijas valdības finansētais portāls sputniknewslv.com pārpublicējis Sargs.lv rakstu, kurā Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) komentējis daļēju ASV karaspēka izvešanu no Vācijas. Portāls sniedzis savu interpretāciju par Pabrika teikto, izceļot un "pielabojot" atsevišķus izteikumus, ka arī kļūdaini norādot, ka ''Latvija jau vairākus gadus aizsardzībai piešķir 3% no IKP''.

Ziņas latviešu valodā pārpublicētas, saglabājot oriģinālo avota rakstību un izteiksmes veidu. Rakstos netiek labota gramatika.

Aizsardzības ministrs ir gatavs maksāt ASV par to karaspēku uzturēšanos Latvijā (sputniknewslv.com)

Latvija vēlas uzsākt pārrunas ar ASV par iespējamo šīs valsts bruņoto spēku kontingenta izvietošanu Latvijā un pat segt ar to saistītos izdevumus.

Lai arī ziņas pirmajā teikumā ir precīzi norādīts, ka Latvija ir gatava segt izdevumus par karavīru uzturēšanu, virsrakstā krāsas ir sabiezinātas un, spēlējoties ar vārdiem, norādīts, ka Latvija maksās ASV par karavīru izvietošanu kā par pakalpojumu.

Vēlmi maksāt par ASV armijas uzturēšanos Latvijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par daļēju karaspēku izvešanu no Vācijas, raksta portāls Sargs.lv. Pabriks uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt ievērojamu ASV spēku klātbūtni tiešā NATO austrumu robežas tuvumā, tādēļ Latvija ir gatava pieņemt daļu ASV kontingenta militārpersonu savā teritorijā, sedzot arī ar to saistītos izdevumus.

Sargs.lv oriģinālajā rakstā Pabriks pauž, ka svarīgi ir saglabāt ievērojamu ASV spēku klātbūtni NATO austrumu robežas tuvumā, tāpēc Latvija ir gatava daļu no ASV kontingenta karavīriem uzņemt pie sevis, sedzot arī ar to saistītās izmaksas.

{{banner}}

Lai noskaidrotu, kas ir ''saistītās izmaksas'' un ko tieši nozīmē Sputniknewslv.com apgalvojums ''Aizsardzības ministrs ir gatavs maksāt ASV par to karaspēku uzturēšanos Latvijā'', Diena.lv sazinājās ar Aizsardzības ministriju, kas detalizēti izskaidroja kādi ir nosacījumi, lai Latvijas teritorijā varētu uzņemt sabiedroto spēkus.

Ministrija skaidroja, ka uzņemošā valsts Latvija ir apņēmusies nodrošināt ārvalstu karavīru uzturēšanos atbilstoši noslēgtajām vienošanām, kas ietver:  

infrastruktūras izdevumus;
daļu no militārās apmācības izdevumiem (ja šī apmācība paredz Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstību);
saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas līgumu par to bruņoto spēku statusu (NATO Status of Forces Aggreement, SOFA) nosacījumiem, PVN un akcīzes nodokļa sadaļu Latvijas teritorijā ar Nacionālo bruņoto spēku starpniecību iegādātajām precēm un pakalpojumiem.

Atbilstoši šīm vienošanām, arī ārvalstu karavīri sedz noteiktas izmaksas, kas ir :

personāla izmaksas;
ēdināšanas izdevumus saviem karavīriem;
 degvielas izdevumus;
ārstniecības iestāžu pakalpojumus;
daļu no izdevumiem Ādažu bāzes uzturēšanai (ņemot vērā attiecību starp Ādažu bāzē esošo kopējo personālu un ārvalstu karavīru skaitu);
militāro mācību izdevumus.

Tāpat ministrija atgādina, ka ārvalstu karavīru ģimeņu locekļu uzturēšanās izdevumi arī ir tikai un vienīgi viņu pašu finansiālā atbildība.


Pēc viņa pārliecības, vērojot izmaiņas globālajā politikā un rūpējoties par to, lai Baltijas reģions un pārējā Eiropa turpmāk būtu drošībā, ir svarīgi nostiprināt transatlantisko saikni gan NATO, gan Eiropas Savienības ietvaros.

"Baltā nama paziņojums par zināmu ASV karaspēka samazināšanu Vācijā, no mana personīgā viedokļa raugoties, nav pārāk pozitīvs. Ja mēs kā NATO robežvalsts skatāmies uz Ziemeļeiropas reģionu, tad mūsu izpratnē ir vajadzīga vēl lielāka ASV spēku klātbūtne Eiropā," saka aizsardzības ministrs.

Ministrs atzīst, ka ASV domu gājiens ir skaidrs – Tramps vēlas, lai arī katra valsts pati stiprina savas nacionālās aizsardzības spējas, nevis tikai un vienīgi paļaujas uz sabiedroto atbalstu.

Latvija jau vairākus gadus ar aizsardzībai piešķiramajiem 3% no IKP atrodas starp valstīm, kuras amerikāņi sauc par labu piemēru.

Arī šīs frāzes ir izgūtas no pirmavota Sargs.lv portālā, nedaudz pārveidojot teksta formu. Sputniknewslv.com ir centies radīt iespaidu, ka pilnība atsaucas uz oriģinālsaturu, taču publicētajā Sargs.lv ziņā ir rakstīts: ''Latvija jau vairākus gadus ar 2% aizsardzības budžetu ir starp tām valstīm, ko min kā labo piemēru.''  Taču kā redzams Sputniknewslv.com rakstā, tad aizsardzībai piešķiramie 2% no iekšzemes kopprodukta tiek nomainīti uz 3%, kas nav precīzi. Kā liecina Aizsardzības ministrijas mājaslapā atrodamā informācija, tad Saeimā pieņemtais likums ''Par valsts budžetu 2020. gadam'' paredz aizsardzības nozarei piešķirt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 663, 67 miljonus eiro. Jāatdzīst, ka aizsardzības budžets ir pieaudzis par 27, 02 miljonu eiro salīdzinājumā ar 2019. gada plānu, taču tas joprojām nesasniedz 3% no IKP. 


Pat maksāt ir gatavi

Ja notiek daļas ASV karaspēku izvešana no Vācijas, Latvijas interesēs ir nepieciešams, lai šī pārvietošana notiktu atbilstoši aktuālajiem drošības izaicinājumiem, jeb, runājot tiešāk, lai ASV karavīri tiktu izvietoti tuvāk austrumu robežai – Polijā un Baltijas valstīs.

"Polija zaļo gaismu jau saņēmusi, tajā tiks palielināta ASV bruņoto spēku klātbūtne, tāpēc būtiski, ka ASV sabiedrība un politiķi saprot – arī Baltijas valstis un Latvija ir gatava uzņemt ASV karaspēku, jo tas dos papildu drošību reģionam un aliansei kopumā. Mēs esam gatavi par to arī maksāt, pirmkārt, parādot, ka aizsardzībai atvēlam vismaz 2% no IKP, otrkārt, ka attīstām uzņemošās valsts infrastruktūru. Turklāt Ādažu bāzē jau šobrīd NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ietvaros izvietoti ap 1500 karavīru no deviņām dažādām NATO valstīm," atzīmē Pabriks.

Pieņemot daļu Vācijā esošo ASV karaspēku, Latvija demonstrēs ASV atbalstu tām valstīm, kuras nopietni domā par savu nacionālo aizsardzības spēju nostiprināšanu, pārliecināts Pabriks.

Uz jautājumu par to, kādu ASV klātbūtni Latvija ir gatava pieņemt, Pabriks atzīmēja, ka tā ir atvērta dažādiem modeļiem – gan rotācijai, gan pastāvīgai ASV bruņoto spēku klātbūtnei valstī.

Kā redzams, tad šajā fragmentā ir piesaukti 2% aizsardzībai no IKP, kas ir ietverts ministra citātā. Ziņas apakšvirsraksts ''Pat maksāt ir gatavi'' ietver izteikti negatīvi noskaņu. Aizsardzības ministrija portālam Diena.lv atgādina un informē, ka pēdējo divu gadu laikā ASV piešķirtais drošības palīdzības un sadarbības programmu finansējums Latvijas aizsardzības nozarei sastāda vairāk nekā 165 miljonus ASV dolāru. Finansiālās palīdzības programmas iekļauj apmācību, ekipējuma, infrastruktūras un citu vajadzību finansēšanu.

Jau ziņots, ka jūnija beigās ASV prezidents apstiprināja ASV militārā kontingenta skaita samazināšanas plānu Vācijā par 9500 militārpersonām, no 34 500 līdz 25 000 militārpersonām. Tomēr joprojām nav izstrādāts precīzs izvešanas grafiks, kā arī Pentagona amatpersonas pagaidām nav izlēmušas kādas vienības un uz kurieni tiks pārvietotas.

Maskavā ne reizi vien ir uzsvēruši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un atzīmēja, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO valstīm.

Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Sputniknewslv.com norādītā fona informācija arī ir pretrunīgi vērtējama. Lai arī Maskava publiski teikusi, ka nav ieinteresēta militāros konfliktos ar NATO dalībvalstīm, taču kopš 2014. gada iebrukuma Austrumukrainā un Krimas aneksijas Krievija ir pastiprināti īstenojusi dažādus kiberuzbrukumus, to skaitā NATO dalībvalstīm, kā arī atsevišķu politiķu izteikumi, militāri manevri un vēstures faktu sagrozīšana norāda uz Krievijas mērķiem maksimāli ietekmēt sabiedrisko domu, īpaši postpadomju valstīs.


REDAKCIJAS KOMENTĀRS

Miks Cepure, portāls Diena.lv

Sputniknewslv.com raksts nav uzskatāms par klasisku viltus ziņu, tajā atrodamas daudzas smalkas manipulācijas un vārdu maiņas, kas, šķietami nemelo, bet tomēr ietekmē ziņas būtību. Arī satura pirmavota izvēle norāda, ka informācijas izcelsme ir lasītājiem uzticama. Ziņas mērķis ir radīt negatīvu noskaņu sabiedrībā, ka ‘’Latvijai būs jāmaksā par amerikāņu karavīriem vai pat ASV valdībai’’ par karaspēka uzņemšanu. Iespējams, ka sīka viltība ir arī IKP procentu sagrozīšanā - 2% vietā tiek izmantoti 3%. Pastāv varbūtība, ka Sputniknewslv.com raksta autori ir nejauši sajaukuši taustiņus un kļūdījušies, taču portāla reputācija un tajā atrodamās publikācijas liecina par apzinātu dezinformāciju, lai tīši maldinātu sabiedrību.


 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.



Ziņo par meliem

Informē mūs par ziņām, kuras tev šķiet nepatiesas - mēs noskaidrosim, kā ir patiesībā!

Jaunākie meli