Jaunie investori bieži vien domā, ka plāns ir nepieciešams tikai tiem, kuri iegulda tūkstošus. Patiesībā skaidrs ieguldījumu mērķis un stratēģija ir svarīga arī, ja portfelis sastāv no pāris simtiem eiro. Piemēram, izvēloties Signet Bond Fund, investors var strukturēt obligāciju portfeli kā daļu no plašāka uzkrājuma plāna. Obligāciju fondi nodrošina stabilāku atdevi nekā akciju fondi, taču arī tiem ir jāpiemēro skaidrs ilgtermiņa mērķis un riska vadība.
Daudzi cilvēki atliek ieguldījumus, atstājot naudu krājkontos ar zemu procentu likmi, jo nespēj izvēlēties citus instrumentus. Jo agrāk sāk uzkrāt, jo vairāk laika saliktajiem procentiem - arī mazas summas investētas regulāri veido būtisku kapitālu.
Vēl viena tipiska kļūda ir mērķu un termiņu ignorēšana, jo investori bez plāna riskē, ieguldot līdzekļus agresīvos instrumentos, kas neatbilst viņu dzīvesstilam. Tajā pašā laikā pārāk piesardzīga rīcība, piemēram, ilgstoša naudas glabāšana kontos, var kavēt kapitāla pieaugumu un padarīt neiespējamu ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Tāpēc plāns, kurā definēts vēlamais atdeves līmenis, laiks un ieguldījumu apmērs, palīdz saglabāt stabilu virzienu uz mērķiem.
Emocijas un cilvēka psiholoģija lēmumu pieņemšanas laikā
Biežāk nekā mums gribētos, ieguldījumu lēmumus nosaka nevis racionāla analīze, bet emocijas. Pārdošana panikas ietvaros notiek tieši tajā brīdī, kad akciju cenas ir kritušās, savukārt bailes palaist garām izdevīgu akciju vai fondu liek investoriem ieguldīties bez pilnvērtīgas analīzes. Šādā situācijā lēmumus ietekmē nevis finanšu mērķis, bet gan īstermiņa emocijas.
Lai izvairītos no neapdomīgām darbībām, daudzi investori izveido automātiskas iemaksas, kas notiek neatkarīgi no tirgus svārstībām. Vēl viens vienkāršs paņēmiens ir noteikt sev gaidīšanas periodu, piemēram, 24 vai 48 stundas pirms veikt pirkumu vai pārdošanu, lai izvērtētu informāciju.
Gadās arī tā, ka cilvēki cer atgūt zaudēto un turpina turēt akcijas, cerot, ka tās atgriezīsies sākotnējā līmenī. Tomēr atteikšanās atzīt kļūdu dažkārt noved pie vēl lielākiem zaudējumiem. Ilgtermiņā disciplinēta zaudējumu ierobežojoša stratēģija aizsargā kapitālu un ļauj novirzīt līdzekļus ienesīgākos ieguldījumos.
Diversifikācijas trūkums un pārāk liela koncentrēšanās
Daudzi iesācēji uzskata, ka pietiek izvēlēties pāris populāras akcijas vai citus aktīvus un sekot to cenu izmaiņām. Tomēr šāda stratēģija palielina risku zaudēt lielu daļu portfeļa vērtības. Nediversificēti portfeļi koncentrējas uz dažiem vērtspapīriem un ir jutīgi pret konkrētā uzņēmuma specifiskajiem riskiem. Apvienojot kapitālu vairākos fondos, investors samazina ietekmi, ko rada viena uzņēmuma neveiksme.
Diversifikācija darbojas, jo lielākā daļa atsevišķu uzņēmumu atdeve ir svārstīgāka nekā plaša indeksa atdeve. Tas nozīmē, ka, ieguldot indeksu vai obligāciju fondos, investori cer uz kopējā tirgus izaugsmi, nevis uz atsevišķu uzņēmumu veiksmi.
Pārāk liela koncentrācija var rasties ne tikai tad, ja investors pērk dažas akcijas – tas var veidoties arī portfeļa attīstības gaitā, kad kāds sektors strauji aug, aizņemot arvien lielāku proporciju sākotnējā portfelī. Tādēļ svarīgi, lai neviena akcija vai sektors neveido vairāk nekā, piemēram, 10 % no kopējā portfeļa. Šo noteikumu var piemērot arī obligāciju portfelim, piemēram, investējot dažādos sektoru vai reģionu obligāciju fondos.
Diversifikācija ietver arī aktīvu sadalījumu starp akcijām, obligācijām, naudas tirgus instrumentiem un alternatīvām ieguldījumu iespējām. Tāpat svarīgi ir regulāri pārskatīt portfeli un pielāgot proporcijas atbilstoši tirgus apstākļiem un personīgajai situācijai.
Tirgus prognozēšana un citi neapdomīgi soļi
Daudzi novērotāji un analītiķi atzīmē, ka visizplatītākā iesācēju kļūda ir mēģinājums prognozēt, kad tirgus ir sasniedzis zemāko vai augstāko punktu – tas ir gandrīz neiespējami un pat profesionāli investori reti gūst panākumus.
Bieža vērtspapīru pirkšana un pārdošana palielina darījumu izmaksas. Jauni investori nereti gaida ātru peļņu, bet finanšu tirgi bieži vien atlīdzina tikai ilgtermiņa ieguldītājus, tādēļ lēnām un regulāri veidots portfelis laika gaitā dod labākus rezultātus.
Lūk ir dažas izplatītākās iesācēju kļūdas, veicot ieguldījumus:
- Neizpratne par instrumentu – ieguldījums uzņēmumos vai fondos, kuru darbība nav saprotama, palielina risku.
- Tirgus ķeršana – mēģinājumi uzminēt pareizo brīdi pirkšanai vai pārdošanai parasti beidzas neveiksmīgi, jo tirgu kustības ir neprognozējamas.
- Pārāk liels apgrozījums – bieža darījumu veikšana palielina izmaksas, samazinot portfeļa atdevi.
- Zaudējumu “atgūšana” – cerība atgūt sākotnējo cenu var radīt lielākus zaudējumus.
Lai izvairītos no šiem klupšanas akmeņiem, ir svarīgi izstrādāt racionālu stratēģiju, saglabāt disciplīnu un domāt ilgtermiņā. Diversifikācija, izmaksu kontrole un plānota riska vadība ļauj ieguldītājiem mierīgi pārdzīvot tirgus svārstības un sasniegt savus finanšu mērķus.