Kādi ir galvenie iemesli suņa pārmērīgai riešanai?
Suņa uzvedību ietekmē daudzi faktori – dabiskie instinkti, vide, apmācību un socializācijas pieredze un pat garlaicība. Bieži vien riešana uz garāmgājējiem nav viena iemesla, bet gan vairāku faktoru kopums. Izpratne par šiem cēloņiem ir pirmais solis ceļā uz nevēlamās uzvedības novēršanu.
Vai pastiprināta riešana ir teritorijas sargāšana?
Viens no izplatītākajiem iemesliem ir teritoriālā uzvedība. Suns savu dzīvesvietu – vai tas būtu privātmājas pagalms vai dzīvoklis – uztver kā savu teritoriju, kas ir jāsargā. Katrs garāmgājējs, velosipēdists vai cits suns tiek uztverts kā potenciāls iebrucējs. Ar riešanu suns signalizē: “Šī ir mana teritorija, netuvojies!”. Šis instinkts ir īpaši izteikts noteiktām suņu šķirnēm, kas vēsturiski audzētas sargāšanas nolūkiem. Problēma rodas, kad šī dabiskā uzvedība kļūst pārmērīga un nekontrolējama.
Varbūt sunim ir bail vai trūkst socializācijas?
Bailes un nedrošība ir vēl viens būtisks faktors. Ja kucēns agrīnā vecumā nav pietiekami socializēts – nav radināts pie dažādām skaņām, cilvēkiem, dzīvniekiem un situācijām –, viņš var izaugt par bailīgu suni. Šādam sunim jebkurš svešinieks var šķist biedējošs.
Riešana šajā gadījumā ir aizsardzības mehānisms, ar kura palīdzību suns cenšas “aizdzīt” biedējošo objektu prom. Bieži vien saimnieki neapzināti pastiprina šo uzvedību, cenšoties suni mierināt – suns to var uztvert kā apstiprinājumu tam, ka patiešām ir no kā baidīties.
Vai garlaicība var būt cēlonis?
Nedrīkst novērtēt par zemu arī garlaicības ietekmi. Suņi, īpaši aktīvo šķirņu pārstāvji, kuri nesaņem pietiekamu fizisko un, ne mazāk svarīgi, mentālo stimulāciju, paši atrod veidus, kā sevi izklaidēt. Loga vērošana un garāmgājēju apriešana var kļūt par aizraujošu nodarbi. Šādos gadījumos riešana sniedz sunim adrenalīnu un ļauj izlādēt uzkrāto enerģiju.
Ja suns lielāko dienas daļu pavada viens, bez pietiekamām aktivitātēm, jautājums, kāpēc suns rej uz katru garāmgājēju, varētu būt saistīts tieši ar nepietiekamu noslodzi. Lai to novērstu, svarīgi nodrošināt:
- Aktīvas un interaktīvas pastaigas. Tā vietā, lai pastaiga būtu tikai monotona iešana pa ierasto maršrutu, to var papildināt ar spēlēm. Piemēram, aportēšanas (pienešanas) uzdevumi ar komandām “Gaidi!” un “Atnes!” attīsta suņa disciplīnu, savukārt ošņāšanās spēles, kurās pļavā vai pagalmā jāatrod paslēpts kārums, nodrošina izcilu mentālo stimulāciju un nogurdina daudz efektīvāk nekā vienkārša pastaiga vai izskriešanās.
- Prāta spēles mājās. Lai sunim nebūtu garlaicīgi, kamēr viņš ir telpās, var izmantot interaktīvās rotaļlietas, kas liek domāt, kā tikt pie kāruma. Arī jaunu, interesantu komandu vai triku apguve ir lielisks veids, kā nodarbināt suņa prātu, stiprināt saikni ar saimnieku un novirzīt enerģiju konstruktīvā veidā.
- Pietiekamu socializāciju ar sugas brāļiem. Kontrolēta un pozitīva saskarsme ar citiem suņiem drošā vidē ir vitāli svarīga. Tā ne tikai uzlabo suņa sociālās prasmes un mazina bailes vai agresiju pret svešiniekiem, bet arī sniedz lielisku emocionālo un fizisko slodzi, kas palīdz uzturēt līdzsvarotu nervu sistēmu.
Kā atšķirt dažādu suņu šķirņu noslieces uz riešanu?
Lai gan katrs suns ir individualitāte, šķirnes ģenētiskais mantojums spēlē nozīmīgu lomu to uzvedībā. Dažas suņu šķirnes ir dabiski “pļāpīgākas” par citām, jo gadsimtiem ilgi tikušas selekcionētas, lai izmantotu balsi konkrētu uzdevumu veikšanai.
Piemēram, terjeru šķirnes tika audzētas medībām, kur bija nepieciešams ar skaļu riešanu signalizēt par medījuma atrašanās vietu. Savukārt ganu suņi izmanto riešanu, lai kontrolētu ganāmpulku un aizbaidītu plēsējus.
Tas nenozīmē, ka, izvēloties kādu no šīm šķirnēm, saimniekam jāsamierinās ar nemitīgu riešanu. Tomēr ir svarīgi apzināties šo iedzimto tendenci un jau no kucēna vecuma pievērst pastiprinātu uzmanību apmācībai. Pareiza audzināšana un konsekvents darbs var palīdzēt kontrolēt pat visvokālāko mīluli. Svarīgi ir nevis apspiest instinktu, bet gan iemācīt sunim, kad riešana ir pieļaujama un kad – nē.
Kādi praktiski soļi var palīdzēt mazināt riešanu?
Cīņa ar pārmērīgu riešanu prasa pacietību un kompleksu pieeju, kas ietver gan vides pielāgošanu, gan konsekventu apmācību. Nav vienas maģiskas metodes, kas derēs visiem, taču, kombinējot vairākus risinājumus, iespējams panākt ievērojamus uzlabojumus.
Primāri, tieši vides uzlabošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā ātri samazināt riešanas epizožu skaitu. Mērķis ir ierobežot suņa iespējas redzēt kairinātājus, kas provocē riešanu. Pirmie soļi ir atkarīgi no tā, vai suns dzīvo dzīvoklī vai privātmājā.
Kā rīkoties, ja suns dzīvo telpās?
- Logu redzamības ierobežošana. Lai suns neredzētu katru garāmgājēju, var izmantot žalūzijas, aizkarus vai speciālu matētu plēvi, ko līmē uz logu apakšējās daļas. Tas ļaus telpā ieplūst gaismai, bet liegt tiešu redzamību uz ielu.
- Piekļuves liegšana “novērošanas posteņiem”. Ja suns iecienījis sēdēt uz dīvāna atzveltnes vai palodzes, lai vērotu apkārtni, šī iespēja viņam ir jāliedz, piemēram, novietojot priekšā mēbeles vai konsekventi neļaujot tur atrasties.
- “Baltā trokšņa” radīšana. Ja suns asi reaģē uz trokšņiem kāpņu telpā vai aiz sienas, fona skaņa, piemēram, mierīga mūzika, ieslēgts radio vai televizors, var palīdzēt maskēt pēkšņos, biedējošos kairinātājus.
Kā rīkoties, ja suns dzīvo pagalmā?
Pagalmā dzīvojošam sunim ir daudz vairāk vizuālu un dzirdes kairinātāju, tāpēc vides kontrole ir vēl svarīgāka.
- Vizuālo barjeru izveide gar žogu. Visefektīvākais risinājums ir necaurredzams sētas žogs. Ja tāda nav, redzamību var ierobežot, izmantojot īpašus privātuma tīklus vai žoga lentas. Lielisks un estētisks ilgtermiņa risinājums ir arī blīva dzīvžoga (piemēram, tūju) stādīšana gar žoga perimetru.
- Buferzonas radīšana. Lai suns neskrietu tieši gar žogu, provocējot garāmgājējus, ir ieteicams izveidot buferzonu. Aptuveni metru no galvenā žoga var izveidot otru, zemāku nožogojumu vai iestādīt krūmu rindu. Tas fiziski neļaus sunim piekļūt tieši pie žoga un mazinās vēlmi “sargāt” teritoriju no katra garāmgājēja.
- “Miera zonas” iekārtošana. Suņa būda, nojume vai āra guļvieta jānovieto klusākajā un nomaļākajā pagalma daļā, tālāk no ielas, vārtiņiem un intensīvas kustības zonām. Tā sunim būs vieta, kur patverties no nemitīgiem trokšņiem un justies droši.
Kāpēc svarīgākais ir savlaicīgi un pareizi veiktas suņa apmācības?
Vides pielāgošana ir tikai īstermiņa risinājums. Ilgtermiņā visefektīvākā ir konsekventa un pacietīga apmācība, kuras pamatā ir pozitīvā motivācija. Svarīgi ir iemācīt sunim alternatīvu uzvedību, ko darīt riešanas vietā.
Ja problēmas risināšanai trūkst zināšanu vai pieredzes, ļoti noderīga var būt profesionāļa palīdzība. Labas kucēnu skolas Rīgā vai citās Latvijas pilsētās, kur šādas nodarbības tiek organizētas, jau agrā vecumā ieliek dzīvniekam pareizus uzvedības pamatus un veicina socializāciju.
Kad suns no kucēna vecuma sasniedz pusaudža vai pieauguša suņa vecumu, apmācības pieredzējuša kinologa vadībā turpinās suņu skolā. Rīgā Dino Zoo suņu skolā piedāvā gan kucēnu, gan suņu skolas nodarbības mūsdienīgās un profesionāli aprīkotās treniņu arēnās Krasta iela 52 un Stirnu iela 26.
Tieši pieredzējis kinologs var palīdzēt koriģēt jau iestagnējušās problēmas arī pieaugušiem suņiem. Galvenie apmācības principi, lai risinātu jautājumu, kāpēc mans suns rej uz katru garāmgājēju, ir šādi:
- Komandas “Klusu!” apgūšana. Suns ir jāatalgo brīdī, kad tas pēc saimnieka komandas pārtrauc riet. Apmācība jāsāk ar īsiem klusuma mirkļiem, laiku pakāpeniski pagarinot.
- Alternatīvas uzvedības veicināšana. Kad tuvojas garāmgājējs, suņa uzmanība ir jāpiesaista ar komandu “Sēdi!” vai “Šurp!” un jāatalgo par tās izpildi, tādējādi novēršot uzmanību no kairinātāja.
- Suni nekādā gadījumā nedrīkst sodīt par riešanu. Kliegšana uz suni vai cita veida sodīšana var tikai pastiprināt stresu un bailes, padarot problēmu vēl dziļāku. Suns var uztvert saimnieka kliegšanu kā pievienošanos kopīgai “riešanas ballītei”.
Vai suņa riešana ir neatrisināma problēma?
Ir svarīgi atcerēties, ka sapratne par to, kāpēc suns rej uz garāmgājējiem, ir solis tuvāk risinājumam. Katram sunim un situācijai ir nepieciešama individuāla pieeja, taču pacietība, konsekvence un pozitīva apmācība spēj paveikt brīnumus, pārvēršot reiz trauksmaino sargu par mierīgu un līdzsvarotu ģimenes locekli.
Ja vēlies uzzināt vairāk par mājdzīvnieku uzvedību, kopšanu un veselību, noderīgu un pārbaudītu informāciju atradīsi informatīvajā portālā dinozoopasaule.lv. Savukārt, ja suņa pārmērīgā riešana rada bažas par viņa veselību vai emocionālo stāvokli, Dino Zoo klīnikas veterinārie speciālisti palīdzēs izslēgt medicīniskas problēmas un sniegs profesionālu konsultāciju.