Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +24 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 18. jūlijs
Rozālija, Roze

Kristofs Blaus: attālinātā darba eiforija sāk pāriet arī lielajos tehnoloģiju uzņēmumos

Covid-19 pandēmija īsā laikā būtiski mainīja darba kultūru visā pasaulē, liekot daudziem uzņēmumiem digitalizēties un pāriet uz attālināto darbu. Šobrīd vērojama tendence atkal palielināt uzsvaru uz strādāšanu kopā un laika pavadīšanu ar kolēģiem, saka Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Nutrameg darbojas īpaša bonusu sistēma tiem darbiniekiem, kuri vismaz 80% darba laika strādā kopā ar kolēģiem – birojā.

Labākā augsne radošumam – klātienes komunikācija

Darbam mājās nav ne vainas, kad jāpaveic skaidri un lineāri uzdevumi, bet nestandarta situācijās attālums pasliktina sapratni, ātrumu, samazina izpratni par sarežģītiem uzdevumiem vai komandas mentālo stāvokli, pavājina atgriezenisko saiti, ir pārliecināts Kristofs Blaus. Pēc uzņēmēja domām, komandām, kas strādā pie sarežģītām inovācijām, kritiski jāpārvērtē attālinātā darba ietekme uz rezultātiem.

Kā rāda Nutrameg pieredze, kolēģi, kuri strādā klātienē, ātrāk nekā pārējie orientējas aktuālajā situācijā. Tiem ir tuvāka un spēcīgāk izteikta uzņēmuma kultūra, labākas savstarpējās attiecības, lielāks reakcijas ātrums, un vadītāji uz šādiem darbiniekiem dabiski paļaujas vairāk. Ir mazāk pārpratumu un destruktīvu emociju, jo klātienē strādājošie darbinieki dzīvo līdz ar uzņēmuma ritmu un kontekstu, tāpēc nerodas uztveres plaisa vai arī tā tiek pamanīta agrāk.

“Kad, sākoties Covid-19 pandēmijai, visi pārgājām uz attālināto darbu. Nutrameg tas nebija sarežģīti, jo iespēju strādāt attālināti piedāvājām jau pirms pandēmijas, un pa retam kāds to izmantoja,” stāsta Kristofs Blaus un piebilst – šobrīd visā pasaulē vērojama pretēja tendence. “Pagājušajā vasarā Tesla noteica faktiski pilnas slodzes darbu no biroja, un Elons Masks kategoriski komentēja, ka “tie, kuriem tas neder, var imitēt strādāšanu kaut kur citur”. Marta beigās Apple mainīja savu nostāju pret darbu no mājām un noteica, ka vismaz trīs darba dienas nedēļā jāstrādā no biroja. Ja atceramies pirmos piecus iPhone modeļus un katru rudeni kā revolūciju, šobrīd būtu grūti kādu pārliecināt, ka pēdējiem četriem vai pieciem pandēmijas laika iPhoniem vispār ir jebkādas būtiskas atšķirības. Jaunākie The Economist apkopotie pētījumi no tādām institūcijām kā Harvardas Universitāte, Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūts, Kalifornijas Universitāte, Čikāgas Universitāte pretēji nu jau populāram uzskatam secina, ka produktivitāte ir mazāka, strādājot attālināti, un tas attiecas pat uz vienkāršiem, mehāniskākiem darbiem. Produktivitātes kritums, strādājot attālināti, sasniedz līdz pat 19%, salīdzinot ar darbu birojā klātienē. Arī plaši publicētā pētījuma autores, divas Harvardas Universitātes doktora grāda studentes Natalia Emanuel un Emma Harrington, kuras 2020. gada sākumā ziņoja par produktivitātes pieaugumu, pēcāk ir sniegušas labotu ziņojumu, ka, ņemot vērā precīzākus datus, attālināts darbs pretēji sākotnējam ziņojumam tomēr izrādījies mazāk produktīvs. Koriģētie secinājumi tā arī neguva tik plašu uzmanību kā sākotnējie un diemžēl nepatiesie, bet vienā brīdī ir beidzot patiesībai acīs jāpaskatās.”

Apple trim obligātajām dienām ofisā ir pievienojušies arī Google un Meta, kas turklāt iepriekš paspēja paspīdēt ar paziņojumu, ka uz visiem laikiem ieviesīs darbu no mājām, stāsta Kristofs Blaus: “Daudzi vadītāji paspējuši evaņģelizēt attālināto strādāšanu un iekarojuši ne mazums popularitātes darbinieku acīs. Tādi paziņojumi izrādījušies kā kredīts uz nākotnes problēmu rēķina, par kuru procentu maksājumi nebūt nav tie mazākie. Un tajā brīdī, kad uzņēmuma produktivitāte ir zem kritiskā sliekšņa, būs jāatdod arī pamatsumma. Padomā, cik nepopulārs tu būsi tādu darbinieku acīs, kuri ir sapulcējušies tavā uzņēmumā nevis tāpēc, lai gāztu kalnus un inovētu, bet tāpēc, ka prioritāte darba vietas izvēlē ir iespēja strādāt no mājām.”

Nestrukturēts laiks pie biroja ūdens aparāta, pusdienlaiks biroja virtuvē, sarunas pie novusa galda dod ļoti daudz. To nevar panākt tikai ar ieplānotiem videozvaniem, kuros uzreiz pēc obligāto tematu izrunāšanas kolēģi lec tālāk pie nākamajiem uzdevumiem. “Nevar dot cilvēkam uzdevumu izdomāt kaut ko ģeniālu un pilnā nopietnībā gaidīt, ka viņš viens pats mājās starp suņiem, kaķiem un bērniem, skatoties ekrānā, nāks klajā ar nebijušiem risinājumiem. Ir izņēmumi, protams, taču vairumā gadījumu ikdienas darbi tiks izdarīti (bet ar zemāku produktivitāti, nekā pierāda pētījumi), kamēr nestandarta attīstība, kam vajag radošumu, novērojumus un mijiedarbību ar komandas labākajiem speciālistiem, var palikt tikai uzdevuma līmenī, un tā vairākus gadus no vietas,” ir secinājis Kristofs Blaus.

Vadītāji baidās par darbu no mājām runāt ar savām komandām

Sarunās ar citiem uzņēmumu dibinātājiem un vadītājiem Kristofs Blaus novērojis, ka dibinātāji vai vadītāji ne reti ir skeptiski par attālinātā darba modeli, savukārt darbinieki pārsvarā par to ļoti priecājas. Katrs darbinieks ir atbildīgs par savu uzdevumu paveikšanu un individuālajiem rezultātiem, bet vadītājiem ir jāsasniedz visas komandas kopējais rezultāts, ko ir grūtāk panākt, ja katrs darbinieks atrodas citā pilsētas, valsts vai pat pasaules nostūrī.

“Daudzi vadītāji sūkstās, ka, komandai esot izkaisītai pa mājas birojiem, cieš darba kvalitāte un saskarsmes ātrums, taču par to stāsta citiem vadītājiem, kamēr ar savām komandām baidās runāt atklāti, jo uztraucas par pretestību. Taču vadītāji paši sev krietni palīdzētu, ja nekultivētu mītu par produktivitātes pieaugumu, strādājot attālināti, un aicinātu arī savas komandas paskatīties pētījumiem un patiesībai acīs. Jāsaprot, ka pandēmijas laiks bija ārkārtēja situācija, kurā palaist uz mājām labi sastrādājušos komandu nesagādāja problēmas, un uz brīdi patiešām varēja gūt labus rezultātus – kolēģi mazāk viens otram traucēja, vairāk koncentrējās, visi izjuta eiforiju, ka var pidžamā pieslēgties darbam un nav nekur jādodas. To deva gadiem ilgi būvētā kultūra un skaidrība, kas pēc inerces vēl pildīja savu uzdevumu. Bet pēc pāris gadiem ir parādījušies jauni kolēģi, kas pat nav kārtīgi plecu pie pleca kopā pastrādājuši, neizrunātās lietas sasniedz kritisko masu, un viss, ko gadiem ilgi esi būvējis, ir jāceļ no jauna. Un kā vārdā? Tikai tāpēc, lai varētu pasēdēt sapulcē pidžamā? Pandēmijas laika eiforija ir daudzus uzņēmumus panākusi, iekodusi dibenā, un ir pēdējais laiks atzīt patiesību un pārskatīt nepatiesos pieņēmumus un paskatīties uz pētījumiem,” saka Kristofs Blaus.

Nutrameg ievieš Team Days bonusu par darbu fiziski kopā ar komandu

Nutrameg ieviesis Team Days bonusu – papildu atalgojumu darbiniekiem, kuri vismaz 80% darba laika strādā birojā kopā ar savu komandu. Uzbūvēt komandu un nodrošināt sapratnes ātrumu nevar tikai caur ekrāniem; komandas problēmas lielākoties vispār nevar pat pamanīt, ja fiziski netiek pavadīts laiks kopā. Svarīga ir godīga komunikācija no vadītāju puses un skaidras izvēles iespējas darbiniekiem. Prognozējams, ka darbs tomēr vairāk, kaut arī ne pilnībā, atgriezīsies birojos. “Ne strādāšana tikai birojā, ne simtprocentīgs attālinātais darbs nav dzīvotspējīgs modelis. Proporcija noslieksies par labu darbam ofisā vairumā uzņēmumu, kas vēlēsies progresēt ātrāk,” uzskata Kristofs Blaus.

Kolēģi nav vajadzīgi? Tad varbūt tavs darbs arī drīz nebūs vajadzīgs

“Noteikti ir tādas darbības jomas, kurās attālināts darbs neietekmē kvalitāti, piemēram, tekstu tulkošana u. tml. individuāli lineāri darbi. Bet lielu daļu šādu mājās izdarāmu darbu pēc pieciem gadiem veiks mākslīgais intelekts. Tāpēc attālinātā darba entuziastiem es ieteiktu nevis priecāties par to, cik ērti viņi var strādāt no mājām, bet gan padomāt par pārkvalificēšanos – ja tev nav vajadzīgi ģeniāli cilvēki apkārt un dzīva interakcija, tas nozīmē, ka tavs darbs ir gana vienkāršs, lai mākslīgais intelekts tevi bez problēmām aizvietotu,” saka Kristofs Blaus.

Ja ir vajadzīgs ātrs radošs risinājums, arvien vairāk lielo tehnoloģiju uzņēmumu dod priekšroku trīs ģeniāliem kolēģiem birojā pie tāfeles ar kafiju un zibenīgu prāta vētru, nevis izkaisītiem pa mājām videozvanā.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli

Nozīmīgākie elementi veselīga smaida saglabāšanā

Veselīgs smaids ir būtisks ne tikai skaistam izskatam, bet arī vispārējai veselībai. Lai saglabātu zobus un smaganas labā stāvoklī, nepieciešama rūpīga un regulāra mutes dobuma kopšana.

Reklāmraksti

Vairāk Reklāmraksti