Aizvadītajā diennaktī uz ceļiem daudz cietušu gājēju un velosipēdistu

Aizvadītajā diennaktī es arī pabraukājos nedaudz. No ļoti daudzo velosipēdistu (kuri tagad tiek daudzināti teju kā svētie mocekļi) no ļoti daudzo velosipēdistu pulka neredzēju nevienu, kurš būtu tērpies pamanāmās drēbēs. Nu, ja pavisam godīgi - redzēju vienu iepriecinošu ainu kaut kur pie Mālpils... kāds pavecāks džeks vadīja bērnu velosipēdistu grupu un visi bija ģērbušies spilgti. Gribēju tam džekam paspiest roku, bet doma, kā parasti, panāca mani tikai pēc kādiem diviem kilometriem, kauns bija griezties atpakaļ. So, JA VELOSIPĒDISTI NESAPRATĪS, KA ŠOFERI VIŅUS PRAKTISKI NEREDZ, TAD VELOSIPĒDISTU BĒRES NOTIKS AIZVIENU BIEŽĀK UN BIEŽĀK. VAI TIEŠĀM DZELTENAS VAI SARKANAS KRĀSAS BIKŠELES IR VELOSIPĒDISTAM KĀDS APKAUNOJUMS? Dienā. Bet naktī ... ja gribat velosipēdot pa koplietošanas ceļiem un vēl arī palikt dzīvi, gādājiet, lai PEDĀĻU GAISMAS ATSTAROTĀJI BŪTU TĪRI , tas ir vienīgais, ko reāli var redzēt tumsā un tālu.