Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Sestdiena, 9. maijs
Klāvs, Einārs, Ervīns

Publikācijas

Viens no spēcīgākajiem latviešiem. Saruna ar hokeja izlases aizsargu Ralfu Freibergu © DIENA

Savu desmito hokeja pavasari Ralfs Freibergs (34) sagaida Latvijas izlases kapteiņa asistenta statusā. Lai gan uzskatāms par valstsvienības pamatvērtību, pats aizsargs norāda, ka viņam nekad nav bijusi 100% pārliecība par stabilu vietu pamatsastāvā un katru pavasari sava vieta jāizcīna no jauna. Šādi bija arī olimpiskajās spēlēs Milānā, kur izšķirošo spēli pret Dāniju vajadzēja vērot no tribīnēm. Tomēr Ralfs uzsver, ka labprātāk pasaules čempionātā spēlētu pret Kanādas vai ASV lielākajām zvaigznēm nekā otro vai trešo Nacionālās Hokeja līgas (NHL) maiņu spēlētājiem. Savukārt ārpus ledus laukuma viņš izvirzījis mērķi pacelt intereses par hokeju līmeni Latvijā.

Ilgtermiņa redzējums © DIENA

Vēl pavisam nesen Latvijas sieviešu futbola izlase atradās Nāciju līgas zemākajā līmenī, taču šobrīd tā jau spēlē starp Eiropas 32 spēcīgākajām komandām un mērojas spēkiem ar kontinenta eliti. Šo izrāvienu īsā laikā devušas drosmīgas pārmaiņas – jauna galvenā trenere Liene Vāciete un jaunas līderes laukumā. Izlasē sevi skaļi piesaka gan Anglijā rūdītā kapteine Monika Estere Štube, gan 17 gadus vecā Gabriela Annija Andersone, kura jau debitējusi Itālijas A sērijā, kamēr vārtos arvien drošāk nostiprinās Elza Renāte Strazdiņa. Straujā paaudžu maiņa un augošais profesionāļu skaits liek runāt ne tikai par veiksmīgu rezultātu, bet arī jaunu Latvijas sieviešu futbola attīstības posmu.

Sportošana nebeidzas ar jaunību © DIENA

Mēs daudz runājam par to, kā panākt, lai jaunieši sporto. Krietni mazāk – kā panākt, lai viņi nepārstāj sportot. Gandrīz par ikdienišķām ir kļuvušas diskusijas, kas postulē jauniešu fizisko aktivitāšu trūkumu. Ziņas atspoguļo, ka jauniešiem ir grūtības izpildīt fiziskās sagatavotības normatīvus, gan iestājoties iekšlietu, gan aizsardzības struktūrās. Taču vai problēma patiešām slēpjas tikai jaunatnē? Dati liecina, ka arī pieaugušo sabiedrība ir nepietiekami fiziski aktīva. Piemēram, pēc Eirobarometra datiem, tikai aptuveni trešdaļa Eiropas iedzīvotāju sporto vismaz reizi nedēļā, turklāt Latvijā regulāra sportošana ir vēl retāka. Līdzīgi arī Pasaules Veselības organizācija norāda, ka būtiska sabiedrības daļa nesasniedz minimālās fizisko aktivitāšu rekomendācijas.

Biatlona sākuma varonis © DIENA

Latvijas biatlonisti šogad pasaules junioru čempionātā beidzot atgriezās uz goda pjedestāla, pārtraucot vairāk nekā četrus gadu desmitus ilgušo pauzi. Taču šī stāsta sākums meklējams vēl agrāk – laikā, kad sporta veids vēl bija tālu no mūsdienu precizitātes un Latvijas atlēti tikai veidoja savu vietu pasaules kartē. Ar trim pasaules junioru čempionāta zelta godalgām pirmais to iezīmēja Jānis Čaurs, kļūstot par vienu no savas paaudzes spilgtākajiem čempioniem, tomēr arī pilnvērtīgi piedzīvojot sistēmas skarbo pusi.

Nozagtie svētki © DIENA

Aptuveni pēc diviem mēnešiem, 11. jūnijā, Mehiko sāksies 2026. gada Pasaules kauss futbolā. Turnīrs, kam sākotnēji bija milzīgs potenciāls kļūt par absolūti leģendāriem svētkiem, nu ar katru mēnesi izskatās arvien šaubīgāk un šaubīgāk. Sportiski visam ir jābūt kārtībā un noteikti arī šoreiz piedzīvosim kādu mirkli, par ko futbola pasaule runās vēl ilgi, taču ārpus laukuma problēmu netrūkst. Primāri jau ASV, kas šobrīd liek uzdot pamatotus jautājumus, vai ilgi gaidītais sapnis līdz turnīra sākumam nebūs kļuvis par īstu murgu. Sporta Avīze arī klātienē aplūkoja turnīra norises vietā valdošo noskaņojumu.

Latviešu rokzvaigznes Eindhovenā © DIENA

Futbola līdzjutēji, izdzirdot Eindhovenas pilsētas nosaukumu, uzreiz iedomājas vienu no Nīderlandes titulētākajām komandām PSV, bet ar sportu nesaistītiem cilvēkiem galvenā asociācija varētu būt sadzīves tehnikas giganta Philips ražotne, savukārt Latvijas hokeja faniem, it īpaši tiem, kuri dzimuši jau neatkarīgās valsts laikā, ar šo pilsētu diez vai saistās kādas atmiņas. Tomēr Eindhovenā noticis viens no svarīgākajiem notikumiem Latvijas hokeja vēsturē – tieši pirms 30 gadiem šajā pilsētā hokeja izlase triumfēja pasaules čempionāta pirmajā divīzijā jeb B grupā un izcīnīja ilgi gaidīto ceļazīmi uz elites divīziju, kurā Latvija spēlē vēl joprojām.

Savējais no ASV. Intervija ar kādreizējo Rīgas Dinamo vārtsargu Krisu Holtu © DIENA

Domājot par Rīgas Dinamo un tā laiku Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), ir varbūt vien daži zīmīgāki spēlētāji par vārtsargu Krisu Holtu. Iespējams, daudziem tas piemirsies, taču viņš Latvijā pavadīja tikai divas sezonas, bet principā uz visiem laikiem ierakstīja savu vārdu to cilvēku atmiņās, kuri šos gadus piedzīvoja klātienē. Krisa laiku Rīgā raksturoja ne tikai lielisks sniegums laukumā, bet arī dažādas aktivitātes ārpus tā, turklāt, kā izrādās, pietrūka tikai viena saņemta faksa, lai viņu ar Latviju saistītu daudz, daudz ciešākas saiknes.

Dzīve nes uz priekšu. Saruna ar olimpisko bronzas medaļnieku Robertu Krūzbergu © DIENA

Olimpiskās spēles ir vieta, kur iet uz maksimumu un riskēt, līdz ar to sportistiem nereti jāstartē arī traumētiem. Lielai daļai šādu olimpiešu savus mērķus sasniegt neizdodas, savukārt citi, spītējot kavēkļiem, gūst dzīves spilgtākās emocijas. 20 gadus pēc sava pirmā šorttreka treniņa Roberts Krūzbergs Milānā izcīnīja neatkarīgās Latvijas pirmo ziemas olimpisko medaļu ārpus renes sporta, kaut jau pašā pirmajā skrējienā traumēja ceļgala saiti. Kad emocijas par vēsturisko godalgu nedaudz nosēdušās, ventspilnieks turpina cerēt, ka izcīnītais panākums palīdzēs jau tuvākajās nedēļās atbildīgajām personām pieņemt lēmumu par šorttreka treniņa centra izveidi Latvijā.

Gaišā pazemība © DIENA

«Dzīve raiba kā dzeņa vēders,» atzīst Jānis (80), kas pusi sava mūža bez baznīcas nespēj iedomāties. Imantas krusttēvs – tā viņu iesauca priesteris, kad Jānis, tolaik būdams veikala apsargs, uz baznīcu nāca ādas jakā. Pie Svētā vakarēdiena viņš Jāni laiž bez garas grēksūdzes – tik labi pazīst sava garīgā bērna dvēseli. Baznīca viņam nav ārišķība. Tā ir dvēseles barība, bez kuras dzīvei nav ne jēgas, ne skaistuma, ne turpinājuma mūžībā.

Kartēs parādās Lieldienu sala © DIENA

Kristiešu nozīmīgākie svētki jeb Lieldienas saistās ne tikai ar Jēzus augšāmcelšanās svinēšanu, olu krāsošanu un šūpolēm, bet arī kādu būtisku ģeogrāfisku atklājumu – 1722. gada Lieldienu svētdienā holandiešu jūrasbraucēja Jākoba Rogevēna apkalpe Klusā okeāna dienvidaustrumos, reģionā, kas tolaik tika uzskatīts par pilnīgi neapdzīvotu, pamanīja kartēs neiezīmētu salu. Liels bija jūrnieku pārsteigums, kad, izcēlušies krastā, viņi sastapa ne tikai iezemiešus, bet arī prāvās, no akmens veidotās statujas jeb moai.

Ūdens ģeopolitika © DIENA

Vairāk nekā mēnesi ilgstošā karadarbība Tuvajos Austrumos radījusi bažas, ka tās rezultātā varētu nopietni ciest arī reģiona valstu izdzīvošanai izšķiroši svarīgās ūdens atsāļošanas rūpnīcas, kas nozīmētu grandioza mēroga humāno un ekonomisko katastrofu. Tajā pašā laikā šie riski likuši atcerēties, ka tieši ūdens strauji kļūst par XXI gadsimta galveno resursu, kamdēļ lielvaras jau sākušas cīņu par iespējām kontrolēt un piegādāt tā ieguves tehnoloģijas. Kādēļ ūdens atsāļošanai tiek piešķirta tik liela nozīme, un kam nepieciešamas minētās tehnoloģijas?

Gaišie un tumšie spārni © DIENA

Aktieris Benedikts Kamberbačs (49) jau nodēvēts par vienu no savas paaudzes būtiskākajiem aktieriem. Londonā dzimušais mākslinieks ir gan viens no virtuozākajiem Šekspīra interpretiem uz skatuves, gan viens no pazīstamākajiem un godalgotākajiem ekrāna aktieriem.

Ačgārnis no sestā stāva © DIENA

Mūziķis Antons Grauds (23) piedāvā savu trešo albumu ar pseidonīmu Zvīņas, pats filmē klipus, aicina uz koncertuzvedumu un atzīst, ka pirmie muzikālie iedvesmotāji bijuši abi vecāki – Katrīna Neiburga un Mārtiņš Grauds.

Kalendārs

Maijs, 2026
P Ot Tr Ce Pt Se Sv
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
1 2 3 4 5 6 7

Šobrīd arhīvā par maksu pieejama daļa no laikraksta Diena publikācijām, kas publicētas sākot ar 2017. gada 1. novembri.