Ošu pļavraibenis, tauriņš ir izplatīts tikai atsevišķās vietās visā Latvijas teritorijā. Tas apdzīvo galvenokārt skrajus ošu vai mistrotus mežus ar ošiem. Pieaugušie tauriņi lido galvenokārt jūnijā. Mātītes olas dēj grupās jaunu ošu lapu apakšpusē. Kāpuri barojas ar oša vai apses lapām, veido kopīgu no smalkiem pavedieniem savītu ligzdu. Rudenī kāpuri kopā ar lapām nokrīt zemsedzē, kur pārziemo. Pavasarī tie barojas ar lakstaugiem, piemēram, birztalu veronikām, birztalu nārbuļiem vai arī ošiem. Iekūņojas apmēram 2 nedēļas pirms izlidošanas.
Tauriņš ir īpaši aizsargājams visā Eiropā, daudzās valstīt to skaits ir krasi samazinājies. Galvenais cēlonis ir ošu mežu platību samazināšanās. Ošu pļavraibenim nepieciešami ošu meži ar dažādu koku vecuma struktūru, laucītēm, ar dabisko traucējumu - izgāztu koku radītajiem atvērumiem mežā, kā arī ziediem bagātas mežmalas un meža pļavas, kur baroties pieaugušajiem tauriņiem. Piemērotos apstākļos var izveidoties bagātas populācijas. Taurenis ir nometnieks un neizlido ārpus piemērota biotopa, tāpēc tas ir sastopams izolētu populāciju veidā.