ECT noteikusi Latvijas valstij samaksāt 10 tūkstošu eiro kompensāciju J.Ādamsonam par morālo kaitējumu. Tiesa, spriedums vēl ir pārsūdzams ECT Lielajā palātā, ja lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus vai arī tam ir vispārēja nozīme ECT: Latvijas iestādes pārkāpušas tām atvēlētās rīcības brīvības robežas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) uzskata, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punkts, uz kura pamata Jānim Ādamsonam kā bijušajam VDK štata virsniekam tika liegts kandidēt Saeimas vēlēšanās, nav pietiekami skaidri un precīzi definēts, it īpaši, ņemot vērā kādreizējā VDK plašo darbības spektru. Tiesa uzskatīja, ka šī definīcija potenciāli ir ļoti plaši piemērojama, kas var kalpot par pamatu tiesību ierobežojumiem. Tiesa uzsver, ka arī Satversmes tiesa savā 2006.gada 15.jūnija spriedumā ir paudusi, ka likumdevējam būtu jāparedz iespēja individualizēt Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punktā noteikto ierobežojumu, ievērojot katra atsevišķā indivīda nopelnus un sasniegumus Latvijas Republikas labā. Šajā sakarā ECT uzskatīja, ka, ņemot vērā laika posmu, kas pagājis kopš ierobežojumu pieņemšanas, šādas individualizēšanas nozīme ir tikai pieaugusi. Tiesa piebilda, ka iesniedzējs, darbojoties atjaunotajā Latvijas Republikā, ieņēma virkni svarīgu amatu - viņš bija Aizsardzības spēku robežsargu brigādes priekšnieks, vēlāk iekšlietu ministrs, un savas darbības laikā viņš nebija veicis nedemokrātiskas darbības vai paudis nedemokrātiskas idejas, kas viņu raksturotu kā bijušajam padomju režīmam piederīgu personu. Vēl jo vairāk, iesniedzējs par bijušo VDK štata darbinieku tika atzīts tikai 2002.gadā - pēc 10 gadu ilgušas ievērojamas militārās un politiskās karjeras. ECT secināja, ka Latvijas iestādes pārkāpušas tām atvēlētās rīcības brīvības robežas attiecībā uz iesniedzējam noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem. Laikrakstam Vesti segodnja J.Ādamsons paudis vēlmi atsākt politisko karjeru, jau nākamgad kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Saskaņas centra saraksta.
Spriedums jāpārsūdz. Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), Tieslietu ministrs
Neesmu vēl iepazinies ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu par bijušā Saeimas deputāta un iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona prasību un manā rīcībā vēl ir tikai publiski izskanējusī informācija. Taču domāju, ka valdībai ir jāizmanto iespēja spriedumu pārsūdzēt. Mani tas neapmierina kopumā, jo Latvijas un citu Baltijas valstu situācija ir īpaša, tāpēc likumdevējs paredzēja šos vēlēšanu tiesību ierobežojumus. Nav pieļaujams, ka augstus valsts amatus ieņem personas, kuras savulaik darbojušās pret neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu.
Ja spriedums paliks spēkā, tad tas būs jāvērtē. Taču, ja pat būs nepieciešami grozījumi normatīvos, tad, manuprāt, tiem vajadzētu būt ļoti minimāliem. Runa varētu būt tikai par samērīgumu.
Pārmetumi - par formulējumu. Gunārs Kusiņš, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs
Kamēr neesmu iepazinies ar spriedumu, nevaru komentēt tekstu. Cik var noprast no atreferējumiem, tad runa ir par to, ka vēlēšanu tiesību ierobežojums ir tik nenoteikts, ka nepieļauj individualizāciju, uz ko savulaik ir norādījusi arī Satversmes tiesa, piemēram, Jura Bojāra gadījumā, kad tika ņemti vērā viņa nopelni neatkarības atjaunošanā. Manā izpratnē tas vairāk ir valdības lemšanas jautājums, novērtējot, vai ir juridiski argumenti, lai spriedumu pārsūdzētu. Valstij ir jābūt vienotai un konsekventai nostājai. Ja valdība spriedumu nepārsūdz, tad jāskatās, kāda būs tālākā rīcība un vai tiks gatavoti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā šādu ierobežojumu nav. Var secināt, ka pārmetumi ir nevis par pamatotību, bet par formulējumu.