"Es, nestartējot vēlēšanās, jau esmu pateicis, ka neatgriežos aktīvajā politikā, bet, ja kaut kādu apstākļu sakritībā man piedāvātu darbu valdībā, es varētu mēģināt to apsvērt, bet es neesmu nekādus lēmumus pieņēmis. Man mazliet sirds sāp par to visu, kas šeit notiek."
Šobrīd skats uz Latviju esot diezgan bēdīgs, viņš vērtēja.
"Kāds nu es liels vērtētājs, bet skats ir diezgan bēdīgs. Esmu izskolojis trīs bērrnus, viņi ir atgriezušies Latvijā, un ko viņi šeit redz? Paskatījos televīzijā diskusijas par politiku, jāsaka vienā vārdā – bēdīgi," intervijā LNT sacīja V.Krištopans.
Viņš varētu piekrist kādam ministra postenim, ja varētu "sadarboties tikai ar tādiem, kas domā par valsts attīstību". V.Krištopans kā būtiskus nosauca tiešo nodokļu samazināšanu, patēriņa nodokļa palielināšanu, nekustamā īpašuma nodokli.
Vienotību viņš salīdzināja ar veciem traktoriem. "Krievu laikā bija dažādi veci traktori, kopā ir liela metāla masa un arī vērtība ir, bet jaunu modernu buldozeru no tā neuzbūvēsi."
Ekonomikas atlabšana notiekot ne tāpēc, ka valdība kaut ko ir darījusi, bet par spīti tam, ka valdībā neko nav darījusi, uzskata V.Krištopans. Atlabuši esot tirgi Eiropā, atlabst koksnes tirgi. Uzņēmēji sitoties paši. Viņaprāt, valdība darot tikai vienu – cīnās par budžeta sadalīšanu, tērē aizdoto naudu, bet strukturālās reformas, viņaprāt, neesot notikušas.
Runāt par ekonomikas vidi nevarot, valdība nedara neko, uzskata V.Krištopans. "Piemēram, par 20% samazinājām ierēdņus, katrai piektajai mājai vajadzēja būt tukšai, bet neviena māja nav atbrīvota. Varētu runāt daudz un dikti. Ceļu fonds likvidēts, Lidostas attīstība apstājusies, ostās kravas lēnām aiziet uz Klaipēdu un Tallinu, dzelzceļš arī."
Pēc V.Krištopana sapratnes, mūsu politiskā sistēma prasās pēc būtiskām pārmaiņām. Tiešas mēra vēlēšanās pašvaldībās un tiešas premjera vēlēšanas varētu atrisināt daudz ko šajā valstī. Tā būtu tieša atbildība. "Amerikā valdības vadītājs ir prezidents, viņu ievēl tieši. Tā ir milzīga atbildība un tad konkurences rezultātā izkristalizējas cilvēks, kurš būs spējīgs vadīt šo valsti."
No Latvijas politiķiem viņš augstu vērtē A.Šleseru, jo viņš, pēc Krištopana teiktā, panācis to, ko solījis par uzņēmēju ienākuma nodokli un uzturēšanās atļaujām ārvalstniekiem. "Es pats personīgi zinu, ko tas nozīmē, jo man ir otrā rezidence Amerikā. Es zinu, cik es maksāju nodokļus, uzturēšanu, apkalpošanu, komunālos maksājumus, dzīvojot tur tikai divus trīs mēnešus gadā. Tieši tāpat to darīs šeit ārzemnieki. Par viņiem jācīnās, bet atrodas politiķi, kas atļaujas pateikt, ka uzturēšanās atļaujas nestrādā – pieņēma jūlijā, bet jau gribam, lai septembrī tūkstošiem cilvēku būtu nopirkuši īpašumus."
"Politiķi nav bijuši uzņēmēji. Kāpēc mani dēli savā biznesā, sākoties krīzei, nekavējoties samazināja izdevumus par 30%, atlaida liekos cilvēkus, samazināja telpas. Viņi to visu izdarīja divus gadus atpakaļ. Kāpēc valdība nevar tāpat rīkoties savā saimniecībā?"
Uz jautājumu, vai dēli tagad ir pieņēmuši atpakaļ atlaistos cilvēkus, V.Krištopans atbildēja, ka viņiem viss esot kārtībā. "Viņi ir studējuši Amerikā un Amerika simts gados ir pārdzīvojusi kādas astoņas desmit krīzes, un viņi zina, kā rīkoties krīzē."
Kā bijušajam satiksmes ministram par notiekošo airBaltic viņa secinājums bija lakonisks: "Jēli."
Andris