Šobrīd Latvijā ir 87 300 reģistrēto bezdarbnieku un bezdarba līmenis - 8%, salīdzinoši pirms gada Latvijā bija aptuveni 50 000 bezdarbnieku.
Nauda bezdarbnieku pabalstu izsniegšanai šogad pietiks, sola LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. «No iepriekšējiem gadiem mums ir 65 miljonu latu uzkrājums.» To plānots izmantot gadījumā, ja nepietiks ar 100,59 miljoniem latu, kas paredzēti bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanai šogad.
Jaunākie dati liecina, ka šī gada janvārī bezdarbnieka pabalstos izmaksāti 7,7 miljoni latu. Tomēr tikai puse no reģistrētajiem bez darba palikušajiem saņem pabalstu. Tam ir dažādi iemesli, piemēram, daļai bezdarbnieku ir beidzies pabalsta izsniegšanas termiņš pirms atrasta jauna darbavieta (ja darba stāžs ir mazāks par 9 gadiem, tad pabalsts tiek izsniegts 4 mēnešus).
Brīvo vakanču skaits, kas reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā, liecina, ka šobrīd uz vienu vakanci pretendē 32 bezdarbnieki. LM pārstāvji atzīst, ka šādā situācijā mainīt profesiju vai celt kvalifikāciju nav "īpašas jēgas”.
LM kā risinājumu redz aicināt bezdarbniekus pašiem radīt sev darbavietu - sākt uzņēmējdarbību vai reģistrēties kā pašnodarbinātajiem. Šogad plānots piedāvāt dažādas apmācības uzņēmējdarbības sākšanai. LM valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs preses konferencē teica: "Pienācis laiks cilvēkiem dot makšķeri, nevis zivis”.
Visvairāk reģistrējušies bezdarbnieki vecumā no 20 līdz 24 gadiem un vecuma grupā no 45 līdz 49 gadiem.
Visvairāk bezdarbnieku vidū (pēc iegūtās izglītības) ir pavāri, traktora vadītāji un ekonomisti, kā arī šuvēji, autoatslēdznieki, juristi, grāmatveži, pārdevēji, automehāniķi un elektromontieri.