Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) pieteikto streiku uzskata par bezjēdzīgu. Esošajā ekonomiskajā situācijā vienīgais risinājums, kā palielināt algas, esot iekšējo resursu pārskatīšana. Lēmumu rīkot streiku pieņēma Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome pēc tam, kad valdība ignorēja iepriekšējos mediķu protestus. Iebildumiem par pamatu ir valdības atteikums medicīnas darbiniekiem nākamajā gadā palielināt algas pēc iepriekš solītā grafika.Neatliekamo neatteiks Streikam kopumā pieteikušies 1022 dalībnieki no 23 ārstniecības iestādēm, tostarp Rīgas 1.slimnīcas, Latvijas Onkoloģiskā centra, Veselības centra Ziepniekkalns un daudzām citām slimnīcām Jelgavā, Ogrē, Saldū, Dagdā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē. Vislielākais dalībnieku skaits būs no Gaiļezera slimnīcas. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka saņēmis pieteikumus no 264 Gaiļezera slimnīcas medicīnas darbiniekiem, taču sola, ka slimnīcas darbība līdz ar to neapstāsies: "Strādās visas nodaļas, vienīgi lūdzu sabiedrību — ja atbalstāt mediķus, tad tie, kam nav akūtas slimības, savu vizīti pie ārsta varbūt var atlikt uz pirmdienu, lai neapgrūtinātu tos ārstus, kuri strādās ierobežotā skaitā." P.Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs atklāj, ka nav saņēmis nevienu pieteikumu par vēlmi piedalīties streikā. "Esmu solidāra ar kolēģiem, bet nevar būt tā, ka nestrādā dzemdību nodaļa," saka Maira Jansone, P.?Stradiņa slimnīcas dzemdību nodaļas vadītāja. Streiks neietekmēs arī Veselības centra Imanta darbību, arī vairākas citas iestādes, tāpēc pirms došanās pie ārsta ieteicams iepriekš uzzināt, vai streika dienās viņš strādās. Neatliekamā palīdzība nevienam netiks atteikta. Par spīti medicīnas darbinieku apņēmībai atkārtoti protestēt pret budžeta projektu, kas tiek virzīts uz Saeimu, veselības ministrs Ivars Eglītis ir pārliecināts — no streika nebūs nekādas jēgas. "Atzīstu, ka pēdējos gados medicīnas joma nav bijusi valdības prioritāte. Tas palicis uz papīra, tāpēc prasības ir pamatotas. Taču streiks nav īstajā laikā. Šobrīd masveidā daudzi zaudē darbu, tiek slēgti vairāki uzņēmumi. Nav naudas, par ko segt slimnieku ārstēšanu, ja strādājošo, kas ir veseli, paliek arvien mazāk," komentē I.Eglītis. Iekšējie resursi Viņaprāt, pašlaik vienīgais risinājums, kā palielināt algas medmāsām un ārstiem, ir slimnīcu un poliklīniku iekšējo resursu pārskatīšana: "Valsts slimnīcu vadība jau piekritusi to darīt. Piemēram, varētu ātrāk diagnosticēt, ātrāk operēt, ātrāk pacientus izlaist no slimnīcas." "Cenas nākamgad palielināsies apmēram par 10 procentiem, izņemot bērnu slimnīcā," informē I.Eglītis. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka apstiprina, ka jau tiek pārskatīts plānotais slimnīcu budžets. Tomēr citu slimnīcu vadītāji uz iespējām palielināt algas raugās skeptiski. "Varam atteikties no remontiem, no dārgu tehnoloģiju iepirkšanas, taču šādā veidā knapi samaksāsim visus izdevumus par gāzi, elektrību, pārtiku un tamlīdzīgi," saka P.Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs.
Mediķu streiks - protests ne tikai pret algām
Tas nebūs streiks vien pret algu iesaldēšanu, bet protests pret medicīnai atvēlēto niecīgo budžetu — šāda nostāja ir medicīnas darbiniekiem, kuri ceturtdien un piektdien pacientus nepieņems. Divu dienu streikā kopumā plāno piedalīties vairāk nekā 1000 ārstu un medmāsu. Viņu mērķis ir uzrunāt Saeimas deputātus pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Aptauja
Vai jūs streikosiet/nestreikosiet? Kāpēc?
Andris Norko, Gaiļezera slimnīcas radiologs
Streikā piedalīšos, jo man līdz kaklam visi solījumi jau kopš padomju laikiem. Medicīna Latvijā atstāta novārtā, naudas pietrūkst visam, ne tikai algām. Kamēr trūks naudas medicīnas jomā kopumā, tikmēr arī nebūs naudas lielākām algām. Visvairāk, manuprāt, vajag atbalstīt ģimenes ārstus, jo viņu atbildība ir neielaist akūtas slimības, citādi pacienti nonāk pie mums slimnīcā. Es strādāju vairākās darbavietās, kopumā atalgojums apmierina, bet man jau apriebies skriet no vienas vietas uz otru.
Raimonds Rutkis, Gaiļezera slimnīcas Toksikoloģijas centra Reanimācijas nodaļas medbrālis
Pirmajai palīdzībai jāstrādā, nevaru streikot. Ja varētu, protams, to darītu. Mans atalgojums ir smieklīgs — uz papīra 324 lati mēnesī. Vajadzētu par 200 latiem vairāk, jo šobrīd knapi iespējams apmierināt cilvēka pamatvajadzības. Man ir 24 gadi, dzīvoju kopā ar draudzeni, īrējam dzīvokli, neko lieku atļauties nevaram. Ja šāda alga būs ilgstoši, tad jāmeklē cits darbs, bet es ceru, ka tomēr algas palielinās.
Guna Selecka, studente, brīvprātīgā ķirurga asistente Gaiļezera slimnīcā
Streikā nepiedalīšos, jo man ir mācības. Taču redzu, cik dakteri ir noslogoti, un viņiem noteikti nepieciešama lielāka alga. Gandrīz visiem ārstiem ir divas vai trīs slodzes. Lielākais mīnuss noslogotībai ir tas, ka nav iespējams iegūt papildu zināšanas, apmeklēt kursus, kaut gan mediķiem tas ir tik nepieciešams! Vairāki mani kursabiedri tāpēc aizbraukuši strādāt ārzemēs. Arī es esmu apsvērusi šādu domu, taču vēl ceru, ka pēc streika saredzēsim perspektīvu darbam Latvijā.
Lidija Vīgrieze, ģimenes ārste Piltenē
Nestreikošu, tāpat kā lielākā daļa Ventspils rajonā praktizējošo ģimenes ārstu un māsiņu, kaut gan atbalstām pārējo kolēģu izvirzītās prasības par algu paaugstināšanu. Esam pašnodarbināto statusā, tātad no svara ir katra darba diena. Otrām kārtām citu profesiju un arī mediķu līdzšinējā pieredze rāda, ka šādas akcijas mūsu biezādainajai valdībai un Saeimai nozīmē mazāk nekā kniepadatas dūriens. Streikot liedz arī lauku specifika — pacienti ārsta apmeklējumam ir pieteikušies mēnesi uz priekšu — ar to ir vienkārši cilvēciski jārēķinās.
Tatjana Jakubova, Rēzeknes veselības aprūpes centra arodkomitejas vadītāja, ārsta prakse bērnu psihiatrijā.
Rēzeknes poliklīnika strādās. Katrs ārsts kā privātprakses vadītājs to nolēma individuāli, neviens viņu nepiespieda. Es arī strādāšu. Jūs redzat, kādas pie mums ir rindas. Mēs strādājam pēc pierakstu sistēmas, pacienti ir pierakstījušies pie speciālistiem uz izmeklējumiem jau vairākas nedēļas un mēnešus iepriekš arī no attālām vietām, no kurienes varbūt reizi nedēļā uz Rēzekni kursē autobuss. Turklāt īsti neredzu jēgu šim streikam.
Kristīna Bacanova, ginekoloģe Ventspils slimnīcā
Man streikot iznāks tikai vienu dienu, jo ceturtdien jādežurē, lai sniegtu palīdzību neparedzētos gadījumos. Neceru, ka ar streiku panāksim algu pieaugumu, bet par pilsoņa un speciālista pienākumu uzskatu šādi paust negatīvo attieksmi pret valdības politiku. Mūsu medicīnu Latvijā vēl balsta sava aroda fanātiķu godaprāts un sirdsapziņa, bet tā ilgi neturpināsies. Mums vairs nav spēka vairākām darba slodzēm, lai uzturētu ģimeni.
***
- Medmāsa
Šobrīd saņem Ls 392
2009.gadā algu celšanas grafiks paredzēja Ls 545
Arodbiedrības prasa pacelt algu līdz Ls 490
- Ārsts
Šobrīd saņem Ls 654
2009.gadā algu celšanas grafiks paredzēja Ls 908
Arodbiedrības prasa pacelt algu līdz Ls 816
norādīta vidējā mēnešalga pirms nodokļiem
Andris Norko, Gaiļezera slimnīcas radiologs
Streikā piedalīšos, jo man līdz kaklam visi solījumi jau kopš padomju laikiem. Medicīna Latvijā atstāta novārtā, naudas pietrūkst visam, ne tikai algām. Kamēr trūks naudas medicīnas jomā kopumā, tikmēr arī nebūs naudas lielākām algām. Visvairāk, manuprāt, vajag atbalstīt ģimenes ārstus, jo viņu atbildība ir neielaist akūtas slimības, citādi pacienti nonāk pie mums slimnīcā. Es strādāju vairākās darbavietās, kopumā atalgojums apmierina, bet man jau apriebies skriet no vienas vietas uz otru.
Raimonds Rutkis, Gaiļezera slimnīcas Toksikoloģijas centra Reanimācijas nodaļas medbrālis
Pirmajai palīdzībai jāstrādā, nevaru streikot. Ja varētu, protams, to darītu. Mans atalgojums ir smieklīgs — uz papīra 324 lati mēnesī. Vajadzētu par 200 latiem vairāk, jo šobrīd knapi iespējams apmierināt cilvēka pamatvajadzības. Man ir 24 gadi, dzīvoju kopā ar draudzeni, īrējam dzīvokli, neko lieku atļauties nevaram. Ja šāda alga būs ilgstoši, tad jāmeklē cits darbs, bet es ceru, ka tomēr algas palielinās.
Guna Selecka, studente, brīvprātīgā ķirurga asistente Gaiļezera slimnīcā
Streikā nepiedalīšos, jo man ir mācības. Taču redzu, cik dakteri ir noslogoti, un viņiem noteikti nepieciešama lielāka alga. Gandrīz visiem ārstiem ir divas vai trīs slodzes. Lielākais mīnuss noslogotībai ir tas, ka nav iespējams iegūt papildu zināšanas, apmeklēt kursus, kaut gan mediķiem tas ir tik nepieciešams! Vairāki mani kursabiedri tāpēc aizbraukuši strādāt ārzemēs. Arī es esmu apsvērusi šādu domu, taču vēl ceru, ka pēc streika saredzēsim perspektīvu darbam Latvijā.
Lidija Vīgrieze, ģimenes ārste Piltenē
Nestreikošu, tāpat kā lielākā daļa Ventspils rajonā praktizējošo ģimenes ārstu un māsiņu, kaut gan atbalstām pārējo kolēģu izvirzītās prasības par algu paaugstināšanu. Esam pašnodarbināto statusā, tātad no svara ir katra darba diena. Otrām kārtām citu profesiju un arī mediķu līdzšinējā pieredze rāda, ka šādas akcijas mūsu biezādainajai valdībai un Saeimai nozīmē mazāk nekā kniepadatas dūriens. Streikot liedz arī lauku specifika — pacienti ārsta apmeklējumam ir pieteikušies mēnesi uz priekšu — ar to ir vienkārši cilvēciski jārēķinās.
Tatjana Jakubova, Rēzeknes veselības aprūpes centra arodkomitejas vadītāja, ārsta prakse bērnu psihiatrijā.
Rēzeknes poliklīnika strādās. Katrs ārsts kā privātprakses vadītājs to nolēma individuāli, neviens viņu nepiespieda. Es arī strādāšu. Jūs redzat, kādas pie mums ir rindas. Mēs strādājam pēc pierakstu sistēmas, pacienti ir pierakstījušies pie speciālistiem uz izmeklējumiem jau vairākas nedēļas un mēnešus iepriekš arī no attālām vietām, no kurienes varbūt reizi nedēļā uz Rēzekni kursē autobuss. Turklāt īsti neredzu jēgu šim streikam.
Kristīna Bacanova, ginekoloģe Ventspils slimnīcā
Man streikot iznāks tikai vienu dienu, jo ceturtdien jādežurē, lai sniegtu palīdzību neparedzētos gadījumos. Neceru, ka ar streiku panāksim algu pieaugumu, bet par pilsoņa un speciālista pienākumu uzskatu šādi paust negatīvo attieksmi pret valdības politiku. Mūsu medicīnu Latvijā vēl balsta sava aroda fanātiķu godaprāts un sirdsapziņa, bet tā ilgi neturpināsies. Mums vairs nav spēka vairākām darba slodzēm, lai uzturētu ģimeni.
***
- Medmāsa
Šobrīd saņem Ls 392
2009.gadā algu celšanas grafiks paredzēja Ls 545
Arodbiedrības prasa pacelt algu līdz Ls 490
- Ārsts
Šobrīd saņem Ls 654
2009.gadā algu celšanas grafiks paredzēja Ls 908
Arodbiedrības prasa pacelt algu līdz Ls 816
norādīta vidējā mēnešalga pirms nodokļiem
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!