Vēstniecībā _Dienai _pastāstīja, ka 17.maijā pasākumā piedalījušies apmēram 50 cilvēki, tas esot bijis sankcionēts, taču vēstniecība par to nav bijusi informēta._Jaunās Krievijas_ līderis ir Krievijas Valsts domes deputāts Maksims Miščenko, kas parlamentā pārstāv bijušā prezidenta Vladimira Putina vadīto partiju Vienotā Krievija. Akciju M.Miščenko savā blogā pieteica kā flešmobu: «Atnāciet ar zīmuli vai lodīšu pildspalvu un pēc signāla tas būs jāpārlauž! Tālāk — kā sanāks :)» Pats M.Miščenko neesot pažēlojis zeltītu _Parker _pildspalvu, lai varētu paust savu protestu «Baltijas vadības politikai».
Tai pat laikā Latvijas vēstniekam Krievijā Andrim Teikmanim, kurš tobrīd piedalījās Eiropas dienas svinībās Gorkija parkā, Jaunās Krievijas pārstāvji mēģināja iesniegt vēstuli ar tūkstots parakstiem. Tajā Latvijas valdībai tika pieprasīts aizliegt The Soviet Story demonstrēšanu un svītrot no Latvijas vēstures mācību grāmatām "melīgos pretkrieviskos "faktus", tādējādi izbeidzot bojā gājušo padomju karavīru piemiņas zaimošanu". A.Teikmanis papīrus nepieņēma, norādot, lai tos sūta vēstniecībai pa pastu. Dienai vēstnieks pastāstīja, ka šie dokumenti līdz šim vēstniecībā vēl nav saņemti.
Vēstnieks Andris Teikmanis informēja, ka šodien Krievijas Ārlietu
ministrijai tiks nosūtīta nota ar jautājumu, kāpēc vēstniecība par
akciju netika informēta iepriekš. «Man nav nekādu pretenziju, ka kāds
nāk aizstāvēt savus uzskatus, tomēr mums vajadzētu par to uzzināt
ātrāk, lai varam normāli organizēt savu darbu,» sacīja A.Teikmanis.
«Mūsu
divpusējās attiecības šī akcija neietekmēs,» pārliecināts vēstnieks,
kurš uzskata, ka Krievijā ir plašs viedokļu spektrs, tāpēc politiķiem,
kam filma netīk, nesagādā nekādas grūtības atrast dažus desmitus
jauniešu, kas piedalītos protestos. «Tas tomēr dod signālu politiķiem,
ka par vēsturi jārunā dialogā, jo arī mēs mākam taisīt filmas,»
atsaucoties uz Krievijas TV demonstrēto filmu Baltijas nacisms,
sacīja A.Teikmanis. Labs precedents esot nesen notikusī vēsturnieku
diskusija, kurā «akadēmiskā līmenī diskutēja nopietni zinātnieki no
dažādām valstīm».
E.Šnore Dienai atzina, ka ar līdzīgu negatīvu reakciju viņš bija rēķinājies, tomēr «ļoti žēl un nožēlojami, ka, lai pierādītu savu taisnību, Kremlis ķēries pie tādām metodēm, kas civilizētā sabiedrībā nav pieņemamas». Simptomātiski esot tas, ka akcijas organizētājs televīzijas sižetā runājis, ka «Šnore sarakstījis melīgu grāmatu», uzskata režisors. «Esmu lasījis jau daudzas atsauksmes, kurās autori nenoliedz, ka nav redzējuši filmu, bet zina, ka tā ir slikta,» teic E.Šnore.
Pasākumā piedalījās arī vēsturnieks Aleksandrs Djukovs, kurš stāstīja par «falsifikācijām» filmā. Viņš arī norādīja, ka ir ne vien jāveic šādas akcijas, kas «neapšaubāmi pievērš uzmanību problēmai», bet arī «jānes šī informācija masām, lai cilvēki nepadotos provokācijām». E.Šnore to komentēja tā: «Ja Djukovs, kas tiek virzīts kā galvenais filmas kritiķis, piedalās akcijā ar lelles kāršanu un dedzināšanu, tad kas tā par taisnību, kuru viņš aizstāv?»
Dokumentālajā filmā The Soviet Story (Padomju stāsts) redzami gan unikāli dokumenti un hroniku kadri, gan izskan starptautiski atzītu vēstures autoritāšu un politiķu viedokļi, kā arī padomju totalitārisma režīmā cietušo latviešu, ukraiņu, krievu, somu dzīves liecības. R/a Labvakar veidotās filmas autors un režisors ir E.Šnore, operators Rihards Vīgants, producents — Kristaps Valdnieks. "Padomju stāsta" veidošanā piedalījās arī EP deputāti Ģirts Valdis Kristovskis un Inese Vaidere, bet finansiālu atbalstu šī darba tapšanai sniegusi Eiroparlamenta Nāciju Eiropas grupa (UEN). Filmas pirmizrāde notika 9.aprīlī Briselē.
Noskaties video: The Soviet Story - stāsts par padomju zvērībām
(papildināta ar A.Teikmaņa viedokli ceturtajā un piektajā rindkopā)