Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Politologs: Ja citas partijas neizvirzīs savus premjera kandidātus, Siliņai ir lielas iespējas tikt nominētai

Ja citas partijas neizvirzīs savus Ministru prezidenta amata kandidātus, Jaunās vienotības (JV) izvirzītajai Evikai Siliņai ir lielas iespējas tikt nominētai jaunas valdības veidošanai, aģentūrai LETA sacīja politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad krīt valdība, visu partiju iespējas nonivelējas, un katra var izvirzīt savu premjera amata kandidātu. Līdz ar to patlaban vēl nav pašsaprotami, ka arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uztic Siliņai valdības veidošanu.

Vienlaikus Rajevskis atzina, ka, visticamāk, savu premjera kandidātu varētu izvirzīt vien "Apvienotais saraksts" (AS), jo ZZS un "Progresīvie" šķiet gatavi strādāt JV premjera vadītā valdībā. Savukārt ja AS savu premjera kandidātu nevirzīs, tad iniciatīva būs JV rokās.

Politologs skaidroja, ka primāri visu izšķirs sarunas ar partijām, jo Valsts prezidentam jāsaprot, vai viņa nosauktais premjera amata kandidāts būs spējīgs izveidot vairākuma valdību.

Rajevska ieskatā 52 balsis, kas būtu JV, ZZS un "Progresīvo" koalīcijai, ir pārāk nestabils vairākums un balsu ir stipri par maz, lai varētu ko nopietnu izdarīt. Tāpēc arī notiek centieni koalīcijai piesaistīt arī ceturto partneri. Rajevskis pauda domu, ka joprojām ir iespējama vai nu JV, ZZS, AS un "Progresīvo", vai arī JV, ZZS, AS un NA koalīcija.

Iespējamo "Progresīvo" palikšanu ārpus koalīcijas Rajevskis pamatoja ar JV un "Progresīvo" nesaskaņām un konfliktiem Rīgas domē.

Savukārt vaicāts, vai Siliņa būtu labs premjera amata kandidāts, Rajevskis norādīja, ka Siliņa nav slikta izvēle, kurai ir gan plusi, gan mīnusi. Kā plusu Rajevskis minēja ilgo pieredzi Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amatā, kas nav viegls amats un tajā nepieciešama prasme risināt sarunas ar visiem politiskajiem spēkiem. Tāpat kā plusu Rajevskis minēja, ka Siliņa ir ievēlēta Saeimā un viņai ir savs mandāts.

Savukārt kā mīnusu Rajevskis nosauca neilgo Siliņas pieredzi ministres amatā.

Jau ziņots, ka "Jaunās vienotības" (JV) kopsapulcē un "Vienotības" domes sēdē šodien nolemts labklājības ministri Siliņu (JV) izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.

Iepriekš arī JV Saeimas frakcija atbalstīja Siliņas kandidatūru premjera amatam.

JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.

2011.gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri. 2018.gada septembrī Siliņa atkārtoti kļuva par IeM parlamentāro sekretāri.

Siliņa 2018.gada oktobrī kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās JV sarakstā.

2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.

Jau vēstīts, ka ierasti pēc konsultēšanās ar politiķiem Valsts prezidents atbilstoši Satversmei nominē premjera kandidātu.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas