Vai tiešām esmu nolaupījusi savu bērnu? Diskusijas par Hāgas konvenciju

Vecākiem, kas stājas tiesas priekšā kā bērna zagļi, šāds spriedums šķiet netaisns. Vēl netaisnāka — Hāgas konvencija par bērnu nolaupīšanu, kurā noteikta prasība bērnu nekavējoties atgriezt iepriekšējā dzīvesvietā. Hāgas konvencija par starptautisko bērnu nolaupīšanu pieņemta 1980.gadā. "Tobrīd visā pasaulē pieauga tādu gadījumu skaits, kad bērnu tēvi bez mātes ziņas bērnus izveda no valsts," atklāj Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra. Hāgas konvencijai pievienojušās vairāk nekā 50 pasaules valstis. Latvija tai pievienojās pirms septiņiem gadiem. Centrālā iestāde Latvijā, kurai jānodrošina Hāgas konvencijas ievērošana, pēdējos piecus gadus ir BĢLM. Svarīgs bērna viedoklis Par spīti starptautiskajām normām, tādu gadījumu skaits, kad viens no vecākiem aizved bērnu bez otra vecāka brīdināšanas, nevis samazinās, bet gan palielinās. Arī Latvijā. Arvien vairāk tēvu vēršas pret mātēm ar prasību nepilngadīgos Latvijas pilsoņus atgriezt kādā ārvalstī. Turklāt pret mātēm kā bērna zaglēm tiesā vērsušies arī tēvi Latvijā. Tā izdarīja arī kāds tēvs, Latvijas pilsonis, kura nepilngadīgais bērns ar māti aizbrauca uz Zviedriju, jo māte nolēma precēties ar citu vīrieti. Šādu piemēru min Tiesībsarga biroja bērnu tiesību departamenta vadītāja Laila Grāvere un norāda, ka māte ignorējusi tēva tiesības piedalīties bērna audzināšanā. "Tiesības noteikt bērna dzīvesvietu ir abiem vecākiem, ja tiesa nav nolēmusi citādi," skaidro L.Grāvere. Tēva prasība atgādāt bērnu Latvijā gan tika noraidīta. "Bērnam bija septiņi gadi, un tiesā tika uzklausīts bērna viedoklis, kurš izteica vēlmi dzīvot pie mammas. Ar to lieta beidzās," stāsta L.Grāvere. Viņa ir pārliecināta, ka jebkurā tiesas sēdē izšķirošais var būt bērna viedoklis, neskatoties uz viņa vecumu. "Par bērna vēlmēm var spriest arī psihologs pēc viņa žestiem un saskarsmes ar vecākiem," uzskata L.Grāvere un norāda, ka šāds izņēmuma gadījums noteikts arī Hāgas konvencijā. Taču citi gadījumi liecina, ka ne vienmēr bērna viedoklis tiek uzklausīts. Nereti Hāgas konvencija tiek izmantota arī tādēļ, lai mainītu nosacījumus par vecāku aizbildniecību. Diena jau rakstīja par sešus gadus veco Itālijas un Latvijas pilsoni Marko Kampanellu, kura tēvs Itālijā pēc tam, kad māte aizveda dēlu uz Latviju, ierosināja grozīt aizbildniecības kārtību, lai dēls turpmāk dzīvotu pie viņa, un to arī panāca. Agris Skudra, kā arī Laila Grāvere apgalvo, ka Hāgas konvencijai ar aizbildniecības jautājumiem gan neesot sakara. Konvencija esot domāta tikai tamdēļ, lai bērns iespējami ātri tiktu atvests atpakaļ uz agrāko dzīvesvietu. Tiesa, arī šāda norma vairākos gadījumos vecākiem šķiet neloģiska. Diena jau rakstīja par četrus gadus veco Latvijas pilsoni Dāvidu (vārds mainīts), kurš dzimis un audzis Vācijā. Tēvs ir Turcijas pilsonis, māte — Latvijas pilsone. Pēc Hāgas konvencijas principa aizbildniecības tiesības jālemj Vācijai. Vācija ir valsts, kurai ir tiesības teikt galavārdu par to, vai bērns ir vai nav jāatgriež Vācijā, no kurienes māte Dāvidu aizveda uz Latviju. Faktiski bērna pilsonībai līdz ar to nav nekādas nozīmes, brīnās Dāvida māte Irina. Normas tulko dažādi Eiropas Parlamenta deputāte Evelīna Gebharta jau pirms gada Briselē ziņoja: "No ikdienas prakses rodas daudzi aicinājumi un ierosinājumi, piemēram, nepieciešamība noteikt viennozīmīgu ES līmeņa definīciju tādiem terminiem kā "bērna nolaupīšana" vai "pastāvīgā dzīvesvieta"." Viņa arī norādīja uz tiesību sistēmas un kultūras atšķirībām. To kā problēmu saistībā ar konvenciju piemin arī tiesībsargs Romāns Apsītis: "Katrā valstī ir savas tradīcijas, kā izturēties pret likumiem. Jurisprudence nav matemātika, kad divi plus divi vienmēr būs četri. Ir valstis, kas starptautiskās normas interpretē punktuāli un burtiski. Citas izturas ļoti vaļīgi un pielāgo savām tradīcijām." "Eiropā izskanējušas bažas, ka Hāgas konvencijā nav iestrādāts skaidrs mehānisms, ko darīt, lai atteiktu bērna atpakaļatdošanu," informē A.Skudra. Taču juriste Laila Grāvere uzskata, ka ar Hāgas konvenciju viss ir kārtībā. "Viss ir skaidri formulēts. Nav tā, ka nevar atteikt bērna atpakaļatdošanu," ir pārliecināta L.Grāvere un norāda, ka problēmas drīzāk rodas tādēļ, ka netiek ņemti vērā atsevišķi punkti.Nav līdzekļu, lai tiesātos Aptaujājot vecākus un speciālistus, iezīmējas vēl kāda problēma. Dažkārt šķērslis, kāpēc ar bērnu dalīšanu saistīta tiesāšanās nav iespējama valstī, kur notiek vecāku šķiršanās process, ir naudas vai jaunas dzīvesvietas trūkums. To apzinās arī BĢLM pārstāvis A.Skudra un izsaka cerību, ka situācija uzlabosies, kad Latvijas vēstniecībās ārzemēs varēs aizņemties naudas līdzekļus. "Šobrīd Latvijas vēstniecības ārzemēs jurista konsultācijas nesniedz, nevar ieteikt advokātu firmas, nedod naudu." Taču Tiesībsarga biroja pārstāve L.Grāvere norāda, ka tas nav vēstniecību uzdevums. "Atbalsts jāsniedz centrālajai iestādei, un tā ir Bērnu un ģimenes lietu ministrija," savu pārliecību pauž L.Grāvere.