Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Vērtēs rosinājumu noteikt, ka LELB ir vienīgā līdz 1940.gadam pastāvējušās luteriskās baznīcas tiesību pārmantotāja

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā, kas paredz noteikt, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

Grozījumus sākotnēji parakstīja Saeimas deputāti no visiem parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Vēlāk "Vienotības" frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri savu parakstu atsauca.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16.gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā.

Normatīvajā aktā plānots arī noteikt, ka baznīca ir atbrīvota no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja notiek īpašumu tiesību pāreja starp LELB un baznīcai piederīgu draudzi vai citu baznīcai piederīgu institūciju.

Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja draudzes sapulcē tiek pieņemts lēmums, ka draudze pārstāj darboties kā LELB piederīga draudze, tad ir uzskatāms, ka draudzes locekļi ir individuāli izstājušies no baznīcai piederīgas draudzes un tā tiek likvidēta.

Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairākos tiesvedības procesos LELB tika nodēvēta par "LPSR baznīcu", kā rezultātā rodoties "nevajadzīgas un nepamatotas diskusijas" un šādi apgalvojumi aizskarot vairāk nekā "700 000 luterticīgo personu jūtas Latvijā un sludina naidu starp pilsoņiem".

Lai LELB nevajadzētu "pierādīt acīmredzamo", ka pašlaik pastāvošā baznīca ir tā pati, kas darbojusies līdz 1940.gadam, "ir nepieciešams autoritatīvs tiesiskā satura skaidrojums, kas būtu nepārprotams un tiešs".

Anotācijā arī skaidrots, ka LELB Tiesību komisija pašas veiktajā analīzē ir konstatējusi nepieciešamos labojumus likumā un ir sagatavojusi likumprojektu, ko apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsās pie 12.Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu. Saskaņā ar LELB rosinājumu likumā ir nepieciešams iekļaut preambulu, reģistrācijas procedūras būtu jāaizvieto ar paziņošanas kārtību, jāparedz juridiskas personas un reliģiskās organizācijas tiesiskais statuss arī baznīcas struktūrām un nodaļām, ka arī ir precizējumi daži citi jautājumi.

Tāpat tiek norādīts, ka pašlaik ir sākts darbs pie vienošanās projekta izstrādāšanas par Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā pievienošanos LELB, veidojot nodaļu baznīcas sastāvā. Taču LELB likums pašreizējā redakcijā šādu iespēju neparedz, un tāpēc esot nepieciešams radīt priekšnosacījumus baznīcas vienotības atjaunošanai.

Attiecīgos grozījumus likumā iesnieguši deputāti Ringolds Balodis, Nellija Kleinberga (LRA), Gaidis Bērziņš (NA), Augusts Brigmanis (ZZS), Imants Parādnieks (NA), Gunārs Kūtris (NSL) un Jūlija Stepaņenko (Saskaņa).

Grozījumus sākotnēji iesniedza arī Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri, kurš gan pēc apspriedes partijā atsauca savu parakstu šīm izmaiņām, jo likumprojekts varētu skart arī baznīcas "iekšējās politikas" jautājumus. Abu Meri aģentūrai LETA skaidroja, ka likumprojektu parakstījis, jo sākotnēji bijis informēts, ka attiecīgie grozījumi esot tikai tehniski.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) mediju pārstāvjiem norādījis, ka sagaida likumprojekta rūpīgu vērtēšanu Saeimas komisijās.

Jau vēstīts, ka savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) uzskata, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības.

Kā aģentūru LETA informēja LELBĀL, likumprojekts ir izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi, ņemot vērā šo vēsturisko procesu, kā arī kristīgus savstarpējas cieņas principus, vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

LELBĀL skatījumā ar likumprojektu valsts bez tiesiska pamatojuma tiek iesaistīta LELB iekšējo jautājumu risināšanā. Šajā likumprojektā iztirzātie jautājumi saistās vairāk ar LELB Satversmi nekā ar valsts likumdošanu, pauda LELBĀL, uzsverot, ka šī likuma pieņemšanas gadījumā valsts ar likumu noteiktu baznīcas iekšējās lietas. Tāpat likuma preambulā, kā skaidroja LELBĀL, tiek izteikti vēsturiski nepareizi apgalvojumi par LELB tiesisko pēctecību un vēsturisko nepārtrauktību.

Savukārt LELB uzskata, ka grozījumi likumā novērsīs līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā, kā arī palīdzēs samazināt valsts iespēju iejaukties baznīcas iekšējās lietās. LELB arī norāda, ka nekad nav iebildusi un neiebilst, ja LELBĀL pārstāvji veido savu tiesiski atsevišķu baznīcu Latvijā, bet tad tā ir jauna baznīca, kas arī nekādā veidā nevar pretendēt uz to pašu tiesisko statusu, kāds ir LELB.

Top komentāri

jautājums
j
Es nesaprotu vienu lietu. Piemēram, simts luterāņi izveido jaunu draudzi, savāc naudu un uzbūvē sev baznīcu. Pēc tam viņi nonāk konfliktā ar baznīcas vadību un nolemj izstāties no baznīcas, paliekot par neatkarīgu draudzi. Kam paliek baznīcas ēka? Rakstā minēts, ka šādā gadījumā cilvēki izstājas izstājas individuāli, kas liek domāt, ka baznīcas ēka paliek baznīcas īpašumā. Tas nav loģiski. Kāpēc lai cilvēki, kas par savu naudu ir būvējuši baznīcu, tagad būtu to zaudējuši?
NEKO NESAPROTU
N
BRIGMANIS, BALODIS, KLEINBERGA, PARĀDNIEKS etc. KĀDREIZ BEZMAZ VAJĀJA TICĪGOS UN LAMĀJA BAZNĪCU, UN NU IZRĀDĪJUŠIES AR BAZNĪCU DZIED VIENĀ OPERĀ, UN VALSTS VARU CENŠAS CAUR BAZNĪCU REALIZĒT. KO PAR TO SAKA BĪBELE?
kas notiek, NA?
k
Saeima iebrauc dziļās auzās, mēģinot Vanaga kliķi pasludināt par vienīgo likumīgo mantinieci. Pirmskara Latvijas luteriskās baznīcas galva arhibīskaps Teodors Grīnbergs, vairums garīdznieku un draudžu locekļu devās trimdā, un tagad Saeima pasludinās, ka tai luteriskās baznīcas daļai nav nekādu tiesību? Kas notiek, greizā Nacionālā apvienība?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas