Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

2018. gadā valsts parāds sasniedzis 10,2 miljardus eiro

2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, valsts parāds audzis par 500 miljoniem eiro, liecina Valsts kases sniegtā informācija.

2018.gada beigās, tāpat kā iepriekšējos gados, valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru veidoja ārējais parāds, sasniedzot 85% no kopējā valsts parāda. Lielāko ārējā parāda daļu jeb 71% no valsts parāda kopējā apjoma veido starptautiskajos finanšu tirgos emitētās obligācijas.

2018.gada sākumā tika veikta 2008.gadā emitēto eiroobligāciju atmaksa 400 miljonu eiro apmērā un iekšējā aizņēmuma obligāciju dzēšanai 220,9 miljonu eiro apmērā, izmantojot 2017.gadā starptautiskajos finanšu tirgos emitēto eiroobligāciju resursus.

2018.gadā tika veiktas eiroobligāciju emisijas par kopējo summu viens miljards eiro, nodrošinot resursus gan kārtējā, gan nākamā gada finansēšanas vajadzībām, t.sk. 2019.gada pirmajā pusē plānotajai valsts parāda atmaksai - iekšējā aizņēmuma obligāciju dzēšanai februārī 229,8 miljonu eiro apmērā un Eiropas Komisijas aizdevuma atmaksai aprīlī - 500 miljonu eiro apmērā.

"Valsts kredītreitinga stabilizēšanās A reitinga grupā, investoru augstais novērtējums par paveikto Latvijas valsts ekonomikā iepriekšējos gados un pārliecība par Latvijas attīstību ilgtermiņā ļauj valstij aizņemties finanšu resursus starptautiskajos tirgos ar labvēlīgiem nosacījumiem," pauda Valsts kase.

Ņemot vērā līdz 2018.gada beigām uzņemtās valsts parāda saistības, saskaņā ar valsts parāda atmaksas grafiku, 2019.-2021.gadā jāpārfinansē valsts parāda saistības aptuveni 3,7 miljardu eiro apmērā. Valsts kasē piebilda, ka lielāko daļu no minētajā periodā pārfinansējamā parāda apjoma veido eiroobligācijas, kā arī starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros no Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas saņemtais finansējums.

Vienlaikus Valsts kasē atzina, ka šā gada februārī emitējot jaunas 30 gadu obligācijas 700 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 1,875%, labvēlīgā finanšu tirgus situācijā ar izdevīgiem nosacījumiem ir piesaistījusi lielāko daļu no 2019.gada plānotā aizņemšanās apjoma starptautiskajos finanšu tirgos, nodrošinot resursus gan kārtējā gada finansēšanas vajadzībām, gan 2020.gada janvārī plānotajai ASV dolāros denominētu eiroobligāciju dzēšanai 533,5 miljonu eiro ekvivalentā.

"Turpinot ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu, vidējā termiņā prognozējama vispārējās valdības parāda līmeņa stabilizēšanās un neliela samazināšanās attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, pārliecinoši ievērojot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto parāda nosacījumu," atzina Valsts kasē. Respektīvi, ja Fiskālās disciplīnas likumā noteikts, ka valsts parāda apmērs var būt 60% no IKP, tad reāli parāda apjoms 2019.gadā plānots 38% apmērā, 2020.gadā - 37%, bet 2021.gadā - 35%.

Top komentāri

Raimonds
R
Tur daži desmiti augsto amatpersonu jātiesā. Kā var radīt 10 miljardu eiro parādu Latvijas tautai, ja valstī nav neviena valsts funkcija sakārtota- veselība - katastrofa, izglītība- badā, finanšu un banku sistēma bankrotējusi, Latvijas ceļi - katastrofa, lielākā daļa tautas dzīvo nabadzībā. Kur palikuši tie 15 miljardi Eiropas naudas. Kam ir atlekusi tā pievienotā vērtība, kurās kabatās tā ir ieslīdējusi. Kas par to uzņemsies atbildību, varbūt Ušakovs vainīgs? Vai Bordāns spēj šo jautājumu pacelt, kādam taču par to ir jāatbild??? Cik ilgi mēs vēl grimsim, tūdaliņu dancodami...…...
Robis
R
Valsts parāds? Tas ir kā no privātajiem, tā valstiskiem aizdevējiem-kā iekšējiem, tā ārējiem.... Parādi aug-tikai lielāka daļa aizņemtās naudas aiziet monopolu, sauktu par oligarhiem kabatās....
Scorseze
S
Kad vienreiz beigsiet melot tautai?:) Vēl 2017. gada beigās parāds bija 8 miljardi, šobrīd jau 10,2, tātad lai ko arī valdība neteiktu, Latvija slīgst dziļāk parādos, tas vienkārši nozīmē, ka nekāda izaugsme pat tuvumā nestāv! Var jau turpināt klausīt jeņķu "padomdevējus" un ES "aizdevējus", taču rezultāts ir skaidri redzams. Varbūt valdībai ir pēdējais brīdis saprast kādā pakaļā Latvijas ekonomika faktiski atrodas un sākt ko darīt, tikai ak vai premjers jeņķu spiegs, bet ministri vienkārši pamuļķi, tālāk jau nav kur, diemžēl. Bet kariņu spēlēšanai poligonos naudas gan netrūkst:):):)
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šeit ir Latvija un viena valsts valoda – latviešu

Par ārlietu ministra maiņu, krievu valodu kā instrumentu Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanai mūsu publiskajā telpā un par globālo nenoteiktību intervijā Agnesei Margēvičai spriež politolo...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas