To, ka par rekreācijas zonām uzdotas dzīvojamās apbūves teritorijas, nenoliedz arī novada domes priekšsēdis Juris Silovs.
«Zaļajā» rekreācijas zonā iekļuvusi arī teritorija netālu no Bukultiem esošā Līņezera krastos, arī šeit teritorijas plānojuma apbūves noteikumi patiesībā ļauj būvēt dzīvojamās mājas. Šo zemi Garkalnes novada lielākais mežu īpašnieks Rīgas domes SIA Rīgas meži iznomāja firmas Līņezers valdes loceklim Maksimam Teroganesovam, kurš domei piesolījis uzbūvēt bērnudārzu. Panācis, ka plānojumā šajā rekreācijas zonā ir atļauta būvēties, viņš nomas līgumā jau saskaņo tūrisma un dzīvojamo māju kompleksa izbūvi. Par 26 hektāru lielo zemesgabalu īrnieks gadā maksā 5% zemes kadastra vērtības jeb 155 latus. Salīdzinājumam, par pushektāru lielu zemes pleķīti, uz kura iekārtots publisks bērnu laukums, cits nomnieks gadā maksā 205 latus. Līdzīgi nomas līgumi, ļaujot būvēt rindu mājas, noslēgti arī par citām it kā rekreācijas teritorijām.
Izstrādājot teritorijas plānojumu, pašvaldība ignorējusi virkni būtiski vides aspektu, uzsver Vides aizsardzības kluba biedrs Aivars Jakovičs, kas plānojuma izstrādes gaitā novērtēja dabas vērtības. Būtiskākā iebilde – mēģinājumi par apbūvējamiem padarīt priežu mežu viducī esošos zemesgabalus un applūstošās teritorijas ap Baltezeru. Šo pašu centienu dēļ Garkalnes pašvaldībai pirms diviem gadiem pēc ST sprieduma jau nācās atcelt daļu teritorijas plānojuma. Arī Vides ministrija uzsver, ka Pierīgas mežos par prioritātēm jānosaka ekoloģija un vides saglabāšana.
«Iebildu pret jaunu ciematu plānošanu meža vidū, tostarp, pie Līņezera, kas stipri degradētu mežu, jo jaunie iemītnieki brauktu pa mežu, palielinot slodzi,» skaidro A.Jakovičs. Pēc vietējo novērojumiem, pāri Līņezeram iet zivju ērgļa pārlidojumu maršruts, sastopams arī ūpis, kuram šeit iekārtots mikroliegums, un citi putni. A.Jakovičs piedāvājis kompromisu — plānoto apbūvi pārvietot tuvāk šosejām, kas mazāk kaitētu videi. Pret šādu risinājumu iebilst novada dome, jo gar lielceļu vēlas saglabāt mežus, lai Rīgā varētu iebraukt pa «zaļo koridoru».
Vienam no zemesgabaliem, kas no meža teritorijas jaunajā plānojumā pārtapis par apbūvējamu, ir pavisam reālas aprises. Rīgas mežu līdz 2034.gadam Arco Development iznomātos 86,3 hektāros priežu meža attīstītājs iecerējis uzbūvēt privātmāju ciematu ar aptuveni 300 divstāvu privātmājām. Šis meža masīvs Mazā Baltezera krastā veido daļu «Rīgas plaušu», kas nodrošina pilsētu ar svaigu gaisu.
Sākotnēji attīstītājam ļauts izbūvēt sporta un rekreācijas zonu, taču ar Rīgas mežiem noslēgtais nomas līgums ļauj arī «īstenot citu būvju būvniecību». Tagad Rīgas mežu vadītājs Aivars Tauriņš gan uzsver, ka kategoriski iebilst pret meža zemju ieskaitīšanu apbūvējamās teritorijās un lūdza pašvaldību patlaban par apbūvējamu noteiktām meža zemēm atjaunot mežsaimniecības teritorijas zonējumu. A.Tauriņš atzīst, ka «Rīgai attīstoties, būvniecībā nākotnē varētu notikt arī uz mežu rēķina», taču uztraukumam neesot pamata, jo Rīgas meži «katra izcirsta koka vietā iestāda desmit, gadā tie ir 350 hektāri jaunaudes».
Arco paguva sagatavot plānotā ciemata zonējumu un izdomāja ielām nosaukumus, paredzot, ka priežu mežs pārtaps parkā, kuram cauri stieptos Diānas gatve. Meža retināšanu uz laiku apturēja formalitāšu kārtošana, jo visa plānotā ciemata teritorija atrodas aizsargjoslā pa ūdens ņemšanas vietu, kas ar ūdeni nodrošina Rīgas labo krastu. Tagad Arco atzīst, ka projekts uz nenoteiktu laiku ir piebremzēts, nogaidot nekustamā īpašuma tirgus atveseļošanos.
Plānojuma apspriešana noslēdzas piektdien. «Katru nedēļu saņemu ap 10 iesniegumus par plānojumu,» saka J.Silovs. Piemēram, daudzus novada iedzīvotājus uztrauc kailcirtes gar Siguldas šoseju. «Cilvēki prasa — vai tur kaut ko būvēs, bet tās ir plānotās cirsmas mežos, kur koki ir vecāki par simts gadiem,» skaidro J.Silovs. Arī A.Tauriņš uzsver, ka kailcirtes ir meža apsaimniekošanas etaps, un svarīgākais ir, kas tam sekos — jauna meža stādīšana vai apbūve. Pašvaldība cer kailcirtēm pievērt krānu, turpat visus novada mežus iekļaujot Rīgas mežu aizsargjoslā. Pagaidām gan tam nav saņemts saskaņojums no Rīgas mežiem.
J.Silovs uzsver, ka teritorijas plānojums vēl mainīsies, iestrādājot apspriešanā ieteiktās korekcijas. «Visticamāk, pie Langstiņiem nebūs iedzīvotāju neatbalstītās jauktās darījumu zonas, kuru dome rosināja plānojumā iekļaut ar domu, ka pēc gadiem desmit tur varētu uzbūvēt kafejnīcu vai biroju telpas,» skaidro J.Silovs.