Likuma grozījumi par tālmācības ierobežošanu joprojām ir gan likumdevēja, gan citu iesaistīto pušu uzmanības degpunktā. Valsts prezidents, kurš tos nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, pauda bažas par sasteigtajiem termiņiem, kad plānota to stāšanās spēkā, proti, no šā gada 1. septembra ierobežojumi skartu 1. klašu skolēnus un līdz 2029. gadam – visu sākumskolas posmu. Atbildīgajā Saeimas komisijā tika atbalstīts priekšlikums šo termiņu pārbīdīt par gadu uz priekšu – sākot no 2027./2028. mācību gada tas attiektos uz 1. un 4. klasēm, pēc gada – uz 2. un 5. klasēm, bet no 2029. gada 1. septembra – uz 3. un 6. klasēm.
Izstrādās kritērijus un kārtību
Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem apstiprināt Izglītības likuma grozījumus gan pērnā gada pēdējā Saeimas sēdē, gan šā gada pirmajā sēdē, beidzot to izdevās izdarīt tikai 22. janvārī. Izmaiņas paredz aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni, tostarp ieviešot kombinētās mācības, izmantojot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp zināšanu apguvi tiešsaistē. Gan tālmācību, gan izglītību ģimenē sākumskolas posmā tiks atļauts īstenot uz vienu gadu tiem bērniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi (sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi), kāpēc mācības šādā formātā atbilst bērna labākajām interesēm. Tāpat paredzēts, ka tālmācībā varēs mācīties tie skolēni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību. Kritērijus un kārtību, kā tas notiks, tiks uzdots izstrādāt Ministru kabinetam.
Jau 22. janvārī gan AS, gan LPV frakcijas deputāti paziņoja, ka lūgs Valsts prezidentu atdot likumu Saeimai otrreizējai caurskatīšanai. Pēc iepazīšanās ar dokumentu prezidents norādīja, ka noteikumu izstrādes termiņš līdz 2026. gada 15. maijam jāatstāj spēkā, taču tā ieviešana no šā gada 1. septembra gan būtu pārāk sasteigta, un nebūtu pieļaujams, ka regulējuma, kas «vērsts uz izglītības kvalitātes stiprināšanu, nepietiekami sagatavota ieviešana apgrūtinātu bērna labāko interešu efektīvu nodrošināšanu».
Jādarbojas bērnu labā
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā šis jautājums bija dienaskārtībā, tika atgādināts, ka atbilstoši Saeimas Kārtības rullim tiks izskatīti tikai tie priekšlikumi, kas saistīti ar Valsts prezidenta paustajiem iebildumiem, tātad – attiecībā uz ieviešanas termiņu. Līdz ar to aiz strīpas palika vairāki tie ierosinājumi, kas attiecās uz likuma saturu. Ģimenes ārste Arta Deniņa gan mudināja neaizmirst, ka likumam ir jādarbojas bērnu labā un jāņem vērā, ka Latvijā ir daudz bērnu ar psihoemocionāliem traucējumiem, kuri skolā cieš no mobinga, tāpēc ir saprotama viņu vēlme nemācīties šādā vidē, kur viņiem dara pāri. Tāpēc viņiem ir piemērotas citas izglītības ieguves iespējas – gan tālmācība, gan mācības ģimenē. A. Deniņa aicināja atcerēties, ka «aiz tabulām un skaitļiem stāv ģimenes un nākotnes pilsoņi», un piebilda, ka nav saprotams, kāpēc jāizjauc labi izveidota kārtība. Arī Ģimeņu skolu apvienības pārstāvis Roberts Rundelis viņai piebalsoja, uztraucoties par to, ka jaunā kārtība ierobežos izglītību ģimenē. Agita Zariņa-Stūre (JV) klātesošos aicināja neieslīgt debatēs, jo līdz šim bijušas «jau padsmit sēdes, kurās uzklausīti dažādi viedokļi». Tāpat saņemts daudz vēstuļu un sniegts tikpat atbilžu.
Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Ivans Jānis Mihailovs norādīja, ka attiecībā uz izglītību ģimenē iespējas to apgūt ir pat paplašinātas (tiks ņemti vērā ne tikai veselības apstākļi). Turklāt jāatceras, ka ne līdz šim, ne arī turpmāk šāda izglītības forma nebūs vecāku brīva izvēle. Arī šobrīd nepietiek ar vecāku iesniegumu izglītības iestādei, vajadzīgs arī ārsta vai psihologa atzinums (turklāt atļauja tiek dota uz gadu). Turpmāk lēmumu par to, vai atļaujamas citas mācību formas, pieņems pašvaldība.
Terminētas mācības
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns akcentēja to, ka minētās izglītības apguves formas būs terminētas. Tas nozīmē arī to, ka vajadzēs monitorēt un vērot bērna turpmākās mācību gaitas. Likums to paredz kā pienākumu, panākot lielāku skolas iesaisti šajā jomā. Viņš gan kliedēja bažas, ka tas vairos birokrātiju, tieši otrādi – mazinās, un to IZM esot apņēmības pilna darīt drosmīgi. Tāpat R. Kalvāns skaidroja, ka ir izveidota labāka sistēma, kurā apkopoti katra bērna sniegumi valsts pārbaudījumos pa gadiem, un tas ļauj izvērtēt to, vai tajā iezīmējas kāpums vai kritums.
Savukārt Ilze Vergina (JV) atgādināja, ka demogrāfijas līkne strauji krītas un katrs bērns ir zelta vērtībā. Viņa ar cerībām raugoties uz Bērnu agrīnās attīstības skrīninga kompleksu (BAASIK), kas ļaus noteikt, kas kuram bērnam ir labāk un kāds atbalsts viņam vajadzīgs.
Atkārtoti skatītais likuma jautājums tiks virzīts uz 19. februāra Saeimas sēdi.
Jāatgādina IZM statistika, kas liecina: 2024. gadā pamatizglītības posmā tālmācībā mācījās 3500 skolēnu, bet kopumā visās pakāpēs – 12 800 skolēnu. Izglītību ģimenē ieguva 81 skolēns. Ja likuma grozījumi stātos spēkā no nākamā mācību gada, klātienē varētu atgriezties 210 tālmācības skolēnu (no 1. un 2. klases) un 24, kas apgūst zinības ģimenē. Šā gada sākumā no 583 skolām, kas īsteno pamatizglītības programmas, 16 piedāvā arī tālmācības formātu, bet desmit no tām – arī 1.–6. klašu posmā.