Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +20 °C
Skaidrs
Sestdiena, 4. maijs
Viola, Vizbulīte, Vijolīte
Profesionālo izglītību apgūt izvēlas tikai 37% pamatskolas beidzēju

Jāceļ arodizglītības prestižs

Daudzās tautsaimniecības jomās arvien vairāk izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tajā pašā laikā apgūt profesionālo izglītību joprojām izvēlas mazākā daļa pamatskolas beidzēju. Ideālā proporcija būtu 50%, bet šobrīd tie ir 37%. Turklāt trešā daļa no tiem, kas iestājas profesionālās izglītības iestādēs, to nepabeidz, līdz ar to papildinot mazkvalificēta darbaspēka un arī potenciālo emigrantu pulku, kas darbu meklē ārpus Latvijas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē akūtākās problēmas profesionālās izglītības laukā ieskicēja tās vadītājs Arvils Ašeradens (JV)

Globāla problēma

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis pievienojas šim redzējumam, akcentējot, ka šādas grūtības izjūt visas Eiropas Savienības valstis, tāpēc ļoti svarīgi ir paaugstināt profesionālās izglītības prestižu. Kā būtisku šīs jomas stūrakmeni LTRK saskata darba vidē balstītās mācības, rosinot programmu satura izstrādē vairāk piesaistīt uzņēmējus, stiprināt nozaru ekspertu padomes. 

Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības eksperts Rihards Blese kā bremzējošu faktoru uzskata līdzšinējo finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" kārtību (jaunā pieeja varētu tikt ieviesta 2023.–2024. gadā). Viņš arī mudina palielināt summu, kas tiek atvēlēta vienam izglītojamajam, kā arī koriģēt programmu finansēšanas koeficientus. Būtiski, viņaprāt, ir arī sakārtot izglītības iestāžu tīklu un programmu piedāvājumu, un to varētu izdarīt ar izglītības kvalitātes monitoringa palīdzību, proti, liekot lietā absolventu nodarbinātības datus. (Tāds rīks varētu dienasgaismu ieraudzīt ne agrāk kā 2022. gadā.) 
 

Zema kvalitāte

Arī LDDK Mašīnbūves, metālapstrādes un mašīnzinību nozares pārstāvis Andrejs Stoļarovs ir vienisprātis ar Blesi: viens no šīs jomas vājākajiem punktiem ir tās lielā sadrumstalotība. Savukārt zemais šīs izglītības prestižs skaidrojams ar to, ka daļā profesionālo izglītības iestāžu iegūstamais izglītības līmenis ir tālu no optimālā. Tāpēc nav brīnums, ka šo skolu beidzēji nereti nevar atrast darbu Latvijā, tāpēc viņiem nākas samierināties ar mazkvalificētu darbu tepat vai meklēt aiz robežām. "Esam par to, lai izglītības kvalitāte augtu, taču bez profesionālo skolu tīkla sakārtošanas to nevarēs panākt," pauda Stoļarovs. 

Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis iemeslu tam, ka pamatskolas beidzēji neturpina mācības profesionālajās skolās un paliek vidusskolās, saskata vispārējā vienaldzībā par to, cik racionāli un lietderīgi šī nauda tiek izmantota. To, uz kuru vidusskolu nauda seko, nekādi neietekmē šīs vidusskolas rezultāti, proti, cik liels procents šīs mācību iestādes beidzēju noturas augstskolās ilgāk par vienu gadu. 


Trūkst informācijas

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norādīja, ka materiāli tehniskās bāzes un infrastruktūras ziņā Latvija sev nevar bērt pelnus uz galvas, jo esam tiešām augstā līmenī. Viņš nedomājot, ka jauniešus tagad par visām varītēm būtu jābīda uz vienu vai otru pusi, tā vietā viņiem jānodrošina pilna informācija par izvēles iespējām. "Šobrīd diemžēl šos robus nevar aizpildīt karjeras konsultanti, kas parasti ir piesaistīti konkrētai iestādei, līdz ar to viņiem ir ierobežotas iespējas motivēt jauniešus izvēlēties citas izglītības iestādes," atzina Bukonts. Viņš nevarot piekrist tam, ka tad, ja skolēns nav spējīgs turpināt izglītību augstskolā, viņa īstā vieta ir profesionālā skola. Tāds uzstādījums tikai vēl vairāk grauj profesionālās izglītības prestižu. Tas, vai doties uz ģimnāziju, vidusskolu vai profesionālo skolu, ir pilnīgi līdzvērtīgas izvēles. Galvenais ir spēja izvērtēt savas stiprās puses, intereses un vajadzības.

Bukonts piebilda: tajā, ka profesionālo skolu audzēkņi nebeidz mācības un neiegūst kvalifikāciju, vainojami arī darba devēji – ir pietiekami daudz gadījumu, kad jauniešus prakses laikā "pamana" un pieņem darbā pirms kvalifikācijas iegūšanas. Un tas nu nemotivē jaunieti pabeigt skolu un iegūt diplomu.
 

Rosina nesteigties 

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga mudināja nesteigties ar skolu optimizāciju, jo tas ietekmēs darba ņēmēju stabilitātes izjūtu, lemjot par darbavietas maiņu. Tas attiecas arī uz skolēniem, izvēloties mācību iestādi. Ja tās nākotne ir uz jautājuma zīmes, visticamāk, pamatskolas beidzēji izvēlēsies citu vietu, kur apgūt zinības. Kā piemēru viņa minēja Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma un Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma iespējamo apvienošanu. "Tādi paziņojumi nav šim sektoram vajadzīgi," akcentēja Vanaga. Arodbiedrība arī atturīgi vērtē privātā sektora stiprināšanu šīs izglītības jomā – tas veicinātu mācībspēku aizplūšanu no profesionālās izglītības iestādēm, un šā resursa nepietiekamībai būtu negatīvas sekas. LIZDA kā vienu no būtiskiem uzdevumiem akcentē šīs jomas pedagogu darba samaksas un slodžu veidošanās principu pārskatīšanu. 

Valsts kontroles (VK) Pirmās revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne atgādināja par kopējo finansējumu, kas ieguldīts šajā jomā no 2010. līdz 2020. gadam – tas sasniedza miljardu eiro. Būtiski ir izvērtēt, cik efektīvi šī summa iztērēta un vai tā sasniegusi izvirzītos mērķus. VK arī uzskata, ka IZM nepietiekami stingri un mērķtiecīgi iesaistās kā arbitrs izglītības iestāžu un programmu optimizācijas procesā tā, lai tas saskanētu ar darba tirgus pieprasījumu. Bez nozīmīgām reformām jāmaina arī tādas lietas, kas neprasa lielus grozījumus likumdošanā. Piemēram, nevajadzīgo nekustamo īpašumu atsavināšana, pārvaldes uzlabošana.  

Klātesošie īpaši izcēla arī nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību pieaugušo izglītībai, kurā Latvijas rādītāji ir daudz zemāki nekā ES vidējie. Izskanēja arī vēlme izveidot izglītības pētniecības iestādi un atsevišķas profesionālās izglītības pārvaldi, kas būtu tiešā saite starp skolām un ministriju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas