Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Jaunais saturs skolās digitāls

Līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu skolās lielāks solis tiks sperts digitalizācijas virzienā. Gada beigās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno rīkot atklātu projektu iesniegumu atlasi, kurā komersanti varēs pretendēt uz atbalstu digitālo mācību līdzekļu (DML) izstrādē vai adaptācijā. Tam paredzēti vairāk nekā 3,5 miljoni eiro. Vienlaikus būs jāpārvar jau šobrīd konstatētie šķēršļi – tehnoloģiju nepietiekamība un pašu pedagogu nekompetence ar šiem digitālajiem rīkiem strādāt.

Pēc pieciem gadiem

DML izstrāde un ieviešana ir cieši saistīta ar jauno kompetencēs balstīto mācību saturu, un no Eiropas Sociālā fonda finansējuma tam paredzēti 3 588 009 eiro. Pasākuma mērķis ir piesaistīt komersantus, kuriem būs jānodrošina digitālo līdzekļu izstrāde un aprobācija, kā arī jaunā digitālā līdzekļa izplatīšana un atjaunošana pēc projekta īstenošanas beigām. Arī komersantiem būtu jāpiedalās ar savu līdzfinansējumu vismaz 30% apmērā. Pasākumu plānots īstenot vismaz divās atlases kārtās, pirmās kārtas projektu īstenošanu plānojot no 2019. gada otrā ceturkšņa, paredzot DML izstrādi atbilstoši jaunajam saturam pirmsskolās un pamatskolās; otrās kārtas īstenošanu – 2020. gada otrajā ceturksnī, paredzot DML izstrādi atbilstoši jaunajam saturam vidusskolās. 

Šobrīd nepieciešamā dokumentācija ir saskaņošanā, un valdībā to apstiprinās šoruden. Līdz ar to projektu iesniegumu atlase varētu tikt izsludināta šā gada beigās, Dienai norāda IZM pārstāve Laura Zaharova. 

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks (Jaunā Vienotība) Dienai prognozē, ka jaunie DML skolās parādīsies pakāpeniski, bet gala termiņš ir 2023./2024. mācību gads, kad DML būtu jābūt pietiekamā apjomā visos mācību priekšmetos. Sasniedzamie rezultāti līdz 2023. gada beigām ir 150 izstrādāti digitālie mācību un metodiskie līdzekļi. 

Nav secīgi

Par ESF naudu IZM pasūtījumā Neatkarīgā izglītības biedrība arī veica datu apkopojumu, secinot, ka, piemēram, VISC mājas lapā ir pieejams vairāk nekā 231 digitālais līdzeklis, – 18 ir paredzēti pirmsskolām, 104 – pamatskolām un 102 vidusskolas posmam. Visvairāk digitālo līdzekļu pamatskolai ir sociālajās zinībās, informātikā un bioloģijā, savukārt, piemēram, matemātikā līdz sestajai klasei nav pieejams neviens digitālais līdzeklis. Attiecībā uz vidusskolu visvairāk DML pieejami informātikā, matemātikā, dabaszinībās, ķīmijā un fizikā. Turpretim tādos mācību priekšmetos kā latviešu valoda, literatūra un ētika VISC mājas lapā nav pieejams nekas. Tāpat reti kuros priekšmetos DML ir pieejami secīgi visās klasēs. Te gan jāpiebilst, ka šeit pārsvarā ir publiskoti tikai VISC un tā sadarbības partneru izstrādātie digitālie līdzekļi. Nozīmīgu daļu no bezmaksas pieejamajiem DML publisko citi izdevēji. Tāpat skolas izvēlas izmantot maksas DML. Nākotnē paredzēts izveidot digitālo mācību resursu krātuvi, jo esošā VISC mājas lapa tam neesot piemērota.

Saredz riskus

Par ministrijas plāniem komersantiem ir zināms, bet tie jau šobrīd saskata vairākus riskus. Kā Dienai norāda izglītības uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts, viens no riskiem saistīts ar vienam komersantam pieļaujamo maksimālo atbalsta lielumu – 200 000 eiro trīs gadu laikā –, vienlaikus nosakot ļoti augstas prasības projektu atlases un izpildes kritērijiem. Tas veicina konkurenci, bet darbotos tikai tad, ja digitālo mācību līdzekļu veidošanas veicināšanu atbildīgās institūcijas neveiktu kampaņveidīgi – no projekta līdz projektam. "Lai pie šiem nosacījumiem sasniegtu izvirzītos mērķus, Latvijā ir vajadzīgi vismaz 15 uzņēmumi, kam ir pieredze un personāla resursi šajā jomā. Vai šobrīd viņus varam nosaukt? Vai ceram, ka tie radīsies pēkšņi?" retoriski jautā Gribusts. Tāpat nepieciešams, lai spēkā būtu jaunie vispārējās izglītības standarti, jo atbalsts būs pieejams tikai projektiem, kuros DML tiks veidoti jaunajam mācību saturam. 

Diemžēl saistīto normatīvo dokumentu nesaskaņotību nākas novērot ne reizi vien. Arī apgāda Zvaigzne ABC Interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja Sintija Buhanovska Dienai norāda, ka šobrīd vēl nav skaidrības, kādas būs prasības komersantiem un nosacījumi, tāpēc vēl nav iespējams pateikt, vai izdevniecība šim atbalstam pieteiksies. No iepriekšējās pieredzes gan bažas rada tas, ka nereti konkursu rezultātā veidotie materiāli ir īslaicīgu projektu «augļi», kas ātri tiek aizmirsti, netiek izmantoti, uzturēti, atjaunināti, kā arī tiem nav tieša "īpašnieka", kas var konsultēt vai apmācīt lietotājus. Savukārt izdevniecības, kas veido digitālo saturu, ir ieinteresētas digitālo saturu attīstīt ilgtermiņā, uzsver Buhanovska.

Uzdevums pašvaldībām

IZM pasūtītajā datu apkopojumā viena no identificētajām problēmām DML izmantošanā ir tehniskā nodrošinājuma nepietiekamība, un arī šis projekts to neatrisinās, jo nauda tam nav paredzēta. Catlaks norāda, ka, domājot par to, cik interaktīvi šos DML varēs izmantot, kritiskā daļa ir skolu pusē. Piemēram, jautājums ir, vai visi bērni klasē vienlaikus varēs strādāt pie datoriem. Tāpat nav pārliecības, ka visur ir pietiekams interneta pieslēgums. Arī Buhanovska norāda, ka jau šobrīd izglītības iestādēm nav šķēršļu izmantot autoru, pedagogu un satura speciālistu radītos digitālos resursus, kurus tehniskā ziņā ir veidojušas izdevniecības. Pakārtots jautājums ir pedagogu gatavība lietot digitālos resursus, kā arī izglītības iestāžu materiāltehniskais nodrošinājums. Kā Diena noskaidroja iepriekšējos projekta Nepieslēgtie* rakstos, ir izglītības iestādes, kur interneta pieslēgums nav tik stabils, lai vienlaikus varētu izmantot vairākus datorus. Par šo problēmu jādomā pašvaldībām – skolu uzturētājām –, norāda Catlaks. 

Tāpat jādomā, kā pilnveidot pedagogu kompetenci darbā ar DML. Te gan jāpiebilst, ka komersantiem, kuri saņems atbalstu, ir jānodrošina izstrādātā līdzekļa izplatīšana, tajā skaitā apmācot arī pedagogus. Catlaks vēl atzīmē, ka patiesībā nav skolas, kur jau tagad neizmantotu DML un nebūtu datorklašu, taču šobrīd digitālā prasme tiek attīstīta pati par sevi, atrauti no mācību priekšmetu satura. Šī barjera ir jāpārvar un jāpanāk, ka digitālās tehnoloģijas un rīkus izmanto arī mācoties valodas, vēsturi, dabaszinības un citus priekšmetus, ne tikai izmantotu datorikas un informātikas stundās.


21% mājsaimniecību Latvijā nav pieejams internets. Laikraksta Diena projekts Nepieslēgtie meklēs atbildi uz jautājumu – kā dzīvo tie, kuri nav pieslēgti tīklam. Iesaisties!

Top komentāri

???
?
Nabaga izmēģinājuma trusīši - skolas, kas ievieš uz kompetenci balstītu mācību procesu, pieredze rāda, ka par ES finansējumu ieviestie projekti ir tāda bedre, no kuras lienam ārā vairākkārt garākā posmā.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 1525

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas