Kā skaidroja Leimanis, šāds lēmums saistīts ar Ratnieka iecerēm panākt, ka LSA, tāpat kā Rektoru padome, izsaka neuzticību izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim. Tas Juridiskās augstskolas Studentu asociācijai neesot pieņemami.
"Diemžēl pēdējos divarpus gados, kopš par LSA prezidentu kļuvis Edvards Ratnieks, tā ir kļuvusi par pilna laika ministra kritiķu domubiedru grupu. Ratnieks apgalvo, ka nespēj veidot konstruktīvu dialogu ar Izglītības un zinātnes ministru, tajā vainojot ministra darbības stilu. Mūsuprāt, konstruktīvs dialogs nav iespējams tāpēc, ka Ratnieks un atsevišķi LSA valdes locekļi vispār neizprot vai nevēlas izprast piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas reformu būtību," pauda Juridiskās augstskolas studentu pārstāvis.
Ratnieks savos publiskajos izteikumos esot uzsvēris, ka iestājas par bezmaksas augstāko izglītību visiem. "Šis ir lielisks sauklis, taču tie, kuri nav nereālistisku vīziju apmāti, saprot, ka to paveikt nav un nebūs iespējams," norādīja Leimanis.
Pēc viņa domām, studenti nebūt nav sociāli neaizsargātākā sabiedrības grupa, kas nevar uzņemties atbildību, vai parūpēties par sevi. "Mēs uzskatām, ka visiem studentiem ir jādod iespēja sevi pierādīt mācībās, ikvienā no augstskolām, neatkarīgi no viņu vai viņu ģimenes locekļu finansiālās situācijas. Šobrīd, lai saņemtu valsts galvoto studiju kredītu, nepieciešams piesaistīt otru galvotāju, kuram jābūt ar regulāriem ienākumiem virs noteiktā minimuma. Šāda sistēma ir netaisnīga un diskriminējoša pret tiem, kuri otru galvotāju atrast nevar - šiem jauniešiem tiek liegta iespēja piekļūt augstas kvalitātes izglītībai privātajās augstskolās".
Leimanis skaidro, ka Stratēģiskās analīzes komisija ir izstrādājusi finansēšanas modeli, kas būtu taisnīgs pret visiem studentiem un ļautu paplašināt mazturīgāko iespējas izvēlēties sev atbilstošāko izglītības iestādi.
"Šis ir tas, pie kā LSA vajadzēja strādāt jau kopš brīža, kad ideja tika piedāvāta komisijas ziņojumā. Tā vietā LSA, Ratnieka vadībā, izvēlējās nostāties pret ienākumiem piesaistīto kreditēšanu, sākot cīņu pret visām ministra iecerēm. Ratnieka redzējumā, valsts varēs noteikt, kuras studiju vietas ir kvalitatīvas un būtu pelnījušas finansējumu un budžeta vietas. Mēs uzskatām, ka šāda centrālās plānošanas ideja ir pilnībā neatbilstoša mūsdienu tirgus prasībām," pauda Leimanis.
Viņš uzsvēra - nevienam nav iespējams paredzēt, kādi speciālisti valstij būs vajadzīgi pēc pieciem gadiem un attiecīgi plānot, kā viņus "saražot" pietiekamā daudzumā. Valstij esot jādod iespēja ikvienam iekļūt sevis izvēlētā augstskolā, un augstskolām ir savā starpā jācīnās par studentiem, piedāvājot kvalitāti pašām. "Augstskolas, kuras ir derīgas tikai "dokumenta saņemšanai", Izglītības ministra piedāvātajā modelī, neizdzīvos, un, kamēr tas satrauc Rektoru padomi un Latvijas Studentu apvienību, mums tas šķiet pašsaprotami," skaidroja Juridiskās augstskolas pārstāvis.
"Pēdējo divarpus gadu laikā ir pierādījies tas, ka Ratniekam nav pastāvīgu pozīciju, un viņš savu viedokli ieņem, to pretstatot izglītības ministra teiktajam," sašutumu pauda Leimanis.
Kā ziņots, Rektoru padome ir nolēmusi izteikt neuzticību Reformu partijas nominētajam izglītības un zinātnes ministram Ķīlim. Pēdējā laikā Rektoru padomei un Ķīlim bija domstarpības par iecerētajiem jaunajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem. Rektoru padomes sēdē šodien vairākums tās dalībnieku atbalstīja neuzticības izteikšanu Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski, informēja padomes juriskonsults Jānis Bernāts.
Šim padomes lēmumam gan atsevišķi tās dalībnieki nepiekrīt, piemēram, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.
Savukārt Ķīlis uzskata, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Viņš akcentē, ka ir jāizbeidz prakse, ka augstākās izglītības sektors "pats sevi vērtē, sit sev uz pleca un piešķir sev naudu".